Gūpiju pavairošana

Gūpijām ir raksturīga spēja pielāgoties, bet tik un tā ir nepieciešams ieverot noteiktas uzturēšanas pamatprasības, lai gūpijas veiksmīgi pavairotu.

           Bet tas nebūt nenozīmē, ka akvārija apstākļiem ir jābūt pilnīgi tādiem pašiem ka savvaļā – jāatceras ka gūpija jau sen ir kļuvusi par mājdzīvnieku un ir vairāk vai mazāk mainījušās tās prasības un ārējais izskats. Runājot par akvārija gūpijām, precīzāk par selekcijas formām, tās tik ļoti atšķiras viena no otras un no saviem senčiem, ka sakuma tos var noturēt par dažādam sugām. Katrai sugai ir atšķirīgas krāsas un spuru formas un tāpēc arī atšķiras apstākļi, kuros zivtiņas izskatās vislabāk. Pelēkas gūpijas ir mazāk prasīgas nekā gaišu krasu gūpijas, kas savukārt ir mazāk prasīgas nekā albīnas gūpijas. Plīvurspuru gūpijas ir prasīgākas nekā īsu vai adatveida spuru īpašnieces. Atšķirīgas formas gūpijas sasniedz dzimuma briedumu atšķirīga vecumā. Dažādos akvārijos, dažādās valstīs un pilsētās gūpijas ir pielāgojušās dažādiem ūdens un turēšanas parametriem. Tāpēc ir grūti veidot kopējus ieteikumus visām gūpijām. Nopērkot gūpiju būtu jānoskaidro kādos apstākļos tās dzīvojušas – gūpijas, kas pieradušas pie straumes un biežas ūdens maiņas slikti iedzīvosies akvārijos ar stāvošu, vecu ūdeni un otrādi.

           Ja vēlaties turēt selekcijas formas gūpijas, tad labāk tās turēt atsevišķi no visām pārējām zivīm tai skaita arī no citu sugu gūpijām. Lai turētu un iegūtu mazuļus no viena gūpiju pāra pietiks pat ar 3l burku, bet lai mazuļus uzaudzinātu ir vajadzīgs vismaz 20l akvārijs ar garumu ne mazāku par 40 cm.

           Pie normālas ūdens temperatūras gūpiju tēviņu dzīves ilgums ir 2.5-3 gadi, mātītēm 3.5-4 gadi, bet vairoties tās pārstāj jau 2 gadu vecumā.

           Dzimuma briedumu, atkarība no turēšanas apstākļiem (galvenokārt no temperatūras) un barošanas gūpijas sasniedz 3-5 mēnešu vecumā. Normāli barotiem mazuļiem dzims (orgāni) veidojas jau 2 nedēļu vecumā. Zivis var vairoties taja paša akvārija, kura augušas. Lai tikko dzimušos mazuļus neapēstu, akvārija ir jābūt slēptuvēm - gruntij, vietas ar cieši saaugušiem augiem, peldošie augi (ieteicama ir ričija). Ja mazuļiem ir selekcijas vai sugas turpināšanas vērtība, tos no akvārija ir jāizķer un jāieliek cita akvārijā.

           Mātīti ieliek atsevišķi, tad, kad vēderiņš ir gandrīz taisnstūrains un dzimuma brieduma plankums pie anālās atveres ir tumši brūni-melns vai melns (dzeltenas krāsas mātītēm plankums ir dzelteni-brūns). Lai nebūtu krasu vides apstākļu maiņu nārstam var izmantot pat 1l burkas, kas iegremdētas akvārijā, bet ieteicams izmantot atsevišķu vismaz 5l akvāriju, no kura pēc nārsta mātīti, augus un grunti var izņem un audzēt mazuļus līdz var noteikt to dzimumu. Nārsta akvārija ūdens parametriem jābūt tādiem pašiem kā kopēja akvārijā (tikai bez joda); sāli var nepievienot vai pievienot 0.5 tējkarotes sāls uz 10l ūdens. Ūdens temperatūrai ir jābūt par 3-40C augstākai un ūdens līmenim 10-12 cm.

           Gūpijas, atšķirība no liela vairuma citu zivju, iznērs nevis ikrus, bet gan jau pilnība attīstījušos zivju mazuli, tāpēc tās arī sauc par dzīvdzemdētājām. Ikru attīstība mātes ķermenī norisinās pateicoties barības vielām ikra šūnā – apaugļotu ikru attīstības laikā barības vielas no mātes ķermeņa nesaņem. Tāpēc pareizāk būtu teikt ka gūpija ir nevis dzīvdzemdētāja, bet gan dzīvu ikru dzemdējoša zivs. Apaugļošana ir iekšēja – pieņi tiek ievadīti mātes dzimumorgānos ar speciālu tēviņa orgānu – tēviņa anālās spuras pirmo trīs loku veidota caurulīte – gonopodijs, kas pēc būtības ir pielāgojusies, pārveidota anālā spura. Dzimuma briedumu nesasniegušiem tēviņiem šī spura ir tādas pašas formas, ka mātītēm. Iestājoties briedumam spura sakuma pieņem trīsstūra formu un tad lēnām izliecas caurulītē. Gonopodijs ir kustīgs un ar muskuļu spēku to var novietot jebkāda pozīcijā, lai veiktu veiksmīgu apaugļošanos. Spermatoforas (konteineri vai pakas) ar spermu nonākot mātītes organisma daļēji tiek iztērēts ikru apaugļošanai, daļēji paliek rezervē vairākus mēnešus. Ir novēroti gadījumi, ka no vienas pārošanās tiek iegūti 6- 11 mazuļu metieni. Kopuma tas ļoti apgrūtina zivju selekciju – ja mātīte ir apaugļota no viena tēviņa, tad turpinot apaugļošanu ar citiem tēviņiem, nekad nevar būt drošs kādi un no kura tēva būs mazuļi. Nārstu parasti stimulē svaiga nostādināta augstākas temperatūras ūdens pievienošana. Pievienojot par daudz svaiga ūdens, nārsts būs priekšlaicīgs – mātīte iznērsīs mazuļus ar ikru maisiņiem vai pat ikrus vien – šādi pēcnācēji parasti visi nomirs. Var mēģināt glābt šīs kūniņas pazeminot ūdens līmeni līdz 3-5cm, paaugstinot to temperatūru par 2-40C un pievienot nedaudz sāls – 0.5-1 tējkarote sāls uz 10l ūdens. Ir novēroti arī gadījumi, kad pieaugusi mātīte nevar sākt dzemdēt – mātītei pieliek klāt tās pašas sugas jaunu tēviņu un sākoties nārstam to izņem no nārsta akvārija.

           Mātītes auglība ir atkarīga no tās lieluma un vecuma – pirmajā nārstā normāli attīstītam mātītēm parasti ir 10-20 mazuļi, liela izmēra mātītēm 20-30 mazuļi. Augošām mātītēm otrajā metienā parasti ir 40-50 mazuļi, trešajā metiena – 70-100 mazuļu. Novērotais maksimālais skaits ir 180 mazuļu. Starplaiks starp metieniem ir atkarīgs no turēšanas apstākļiem, jo sevišķi no ūdens temperatūras, normālos apstākļos, parasti starplaiks ir 1-2 mēneši.

           Mazuļi piedzimstot gandrīz vienmēr uzreiz sāk baroties. Pats nozīmīgākais barošanas periods ir pirmās 3-5 dienas pēc dzimšanas – pēc lielu ražotāju pieredzes: 3-5 dienas pēc dzimšanas mazuļi ir jābaro cauru diennakti ar dzīvo barību, naktī gaismu neizslēdzot. Ja jau pirmajās dienās mazuļus badinās un kavēs to attīstību, tad nevar gaidīt, lai izaugtu lielas, skaistas, košas zivis pat nodrošinot tiem ideālus tālākas turēšanas apstākļus. Par pirmo barību lieliski kalpo „dīķu putekļi”, artēmija, ciklopi, mikrotārpi (kas audzēti uz smalki rīvētiem burkāniem vai burkanu sulā).

           Ka dzīvās barības aizstājējus var izmantot rūpnieciski speciali pagatavotās sausās barības, piemēram, MicroMin – mazuļu barība pirmajās dienās; TetraOvin – jau paaugušos mazuļu barība. Šajās barības ir visas nepieciešamas vielas mazuļu uzturam un veiksmīgai augšanai.

           Var izmantot arī tādus dzīvas barības aizstājējus kā rūgušpiens, olas dzeltenums, omlete u.c.

           Rūgušpiens. Neliels daudzums rūgušpiena vai vājpienu pārlej ar verdošu ūdeni, lai piena olbaltumvielas sarautu kunkuļos. Ar sietiņu izsmeļ biezumus, kuru pēc tam izmazgā zem tekoša ūdens (lai atbrīvotu no liekam skābēm un gāzēm). Tālāk jau sietiņu ieliek akvārija un lēni šūpo, kamēr sāk izdalīties smalkas barības daļiņas. Rūgušpiens nebojā ūdeni un to var uzglabāt ledusskapī vairākas dienas.

           Olas dzeltenums. Cieti novāra vistu olas, ņem gabaliņu olas dzeltenuma un izšķīdina tējkarotē akvārija ūdens. Iegūto masu ielej mazuļu akvārijā, tikai jāatceras, ka no olas dzeltenuma ātri bojājas akvārija ūdens, tāpēc to izmanto reti un tikai ka piedevu citiem barības veidiem.

           Omlete. Divas jēlas olas samaisa ar divām tējkarotēm smalki saberztu kaltētu nātru lapu vai auzu pārslu, tālāk jau pievieno 100 ml verdoša piena un masu kārtīgi sakuļ (saputo). Kad masa atdzisusi, masu izbaro zivīm. Masu var uzglabāt 7 dienas ledusskapī.

           Sausais piens. Šis produkts ir pārpildīts ar barojošam olbaltumvielām veiksmīgai akvārija zivju attīstībai. Var to pagatavot mājas apstākļos – ņem bļodu ar pienu un novieto to virs verdoša ūdens katla, kamēr piens ir iztvaicēts. Iegūtais pulveris vairākas stundas nešķist ūdenī un zivis to ātri apēd.

           Siers. Var izmantot arī ne pikantu vai asu smalki sarīvētu sieru. Ieteicams sieru pirms barošanas nedaudz apžāvēt, apkaltēt.

           Zivju barošana ar dafniju, motili, biezputrām, omletēm, grauzdiņiem, galetēm ir pieļaujama tikai īsos laika posmos ārkārtējas situācijās, jo ne svaigas pārtikas izmantošana vienmēr ietekmē zivs augšanas ātrumu, to imunitāti un krāsu.

           Barību ieteicams mainīt un daudzveidot pat viena barošanas reizē. Barojot ar jebkādu barību jāatceras, ka barība ir jābūt arī augiem, piemēram, aļģēm.

           Zivs aug visu tās mūžu, bet ar dažādu ātrumu katra tās dzīves posmā, atbilstoši tam, tās arī barojas. Aptuvenais patērējamais barības daudzums dienā attiecība pret ķermeņa svaru: sākot baroties līdz 2 nedēļu vecumam – 150-170%; no divām nedēļām līdz 1 mēnesim: 80-100%; no 1-2 mēnešiem: 30%, no 2 mēnešiem līdz pilnbriedam: 15%;  no dzimumu pazīmju izveides līdz dzimuma briedumam – 5-10%; vaisliniekiem 3-5%. Pirmajā nedēļā ieteicams barot 4-5 reizes diennaktī, otro nedēļu – 3-4 reizes un nemazāk par 3 reizēm līdz 2 mēnešu vecumam. Pirmās divas nedēļas (jo sevišķi pirmā nedēļa) ir ļoti nozīmīga un tas tālāk noteiks kāda un cik koša būs pieaugusi zivs. Ja šajā laikā mazuļus nepilnvērtīgi baros vai baros tikai ar viena veida barību un ar trešo nedēļu tā kā būtu nepieciešams, tik un tā pieaugušai zivij būs traumēta astes spura – būs neprecīza forma, mazāks izmērs, krāsa, raksts utt. būs mazāk izteikta un koša, ka šai sugai varētu būt. Tāpat ir ieteicams atlasīt tikai labākos mazuļus, ko audzēt un pilnvērtīgi barot, bet parejot nonāvēt, kas būs daudz humānāk, nekā badināt un ļaut veidoties nepilnvērtīgām zivīm.


Rakstu tulkoja Normunds Griķītis

Orģinālteksts www.cool-aquarium.ru

Veidots ar Mozello - labo mājas lapu ģeneratoru.

 .