Betta splendens “Nārsts– ligzdas veidošana”

Pamatinstinkts

Par to kā gailīšu dzīvē (Betta splendens) nesaraujami savijies sekss un vardarbība, bet no visiem dzīves dārgumiem tēviņam visdārgākie ir ikri.

Akts

Nepareizas formas piciņas – tie ir ikri. Ikru izskats uz tēviņu rada magnētisku iespaidu: to rašanās momentāni liek tēviņa atlaist satvērienu un sākt lasīt kopā šo dārgo produktu. Tālāk jau ikri ietīti lipīgās siekalās, kas ļauj tiem pielipt pie gaisa burbuļiem un nenogrimt, tiek rūpīgi novietoti ligzdā.

Atgriezīsimies pie Lorenca teksta:

           „Ar cieši sakļautām spurām tā peld pie tēviņa, kas pilnīgi trīcot no uzbudinājuma, līdz robežām atver spuras un pagriežas pret līgavu apžilbinot ar sānu košo krāsu. Nākamajā mirklī kavalieris pagriežas uz ligzdas pusi un peld slīdošām kustībām, graciozi izliecot visu ķermeni. Šo mānīgo kustību mērķis ir skaidrs, pat ja redzi tās tikai pirmo reizi. Ķermeņa kustības stāsta: „Es peldu no tevis prom, pasteidzies un panāc mani!” Tai pat laikā tēviņš nekad nepeld ātri un tālu prom, tas drīzāk apstāsies un pagaidīs mātīti, kas kautrīgi un bikli tam sekos pa pēdām.”

           Neko tamlīdzīgu mums diemžēl neizdevās novērot – visas gailīšu tikšanās noritēja vienādi: abpusēji draudi un kaušanās. „Īpašās tēviņa slīdošās kustības” – kā man likās ir tās pašas agresīvās uzvedības kustības. Tēviņš izlec no ligzdas apakšas pie mātītes un tie kādu laiku viens otram draud. Tālāk vai nu tēviņš pirmais iesit mātītei vai nu mātīte uzbrūk un neiesitot sastingst perpendikulāri tēviņa ķermenim. Tā rezultātā tēviņš zaudē draudu objektu un mierīgi atgriežas pie savas ligzdas, turpinot to sargāt. Mātīte, redzot, ka pretinieks, piepeši atkāpjas, metas tam pa pēdām. Tēviņš atkal ierauga mātīti un viss sākas no gala, atkal un atkal. Mātīte beigu beigās tomēr nokļūst zem ligzdas un tad arī agresīvā uzvedība piepeši pazūd, nomainoties uz nārstu – vienu fiksētu kustību kompleksu nomaina cits fiksētu kustību komplekss. Tālākais apraksts un Lorensa zīmējumi ir precīzi:

           „...tēviņš mātīti ievilina ligzdā, kur sākas mīlas deja, maigās graciozas kustības atgādina menuetu. Izpildītāju ekstāze, izraisa līdzību ar tempļu dejām Bali salās. Pēc gadsimtu seniem priekšrakstiem tēviņš visu laiku ir vērsts pret partneri ar savu košo sānu, tā visu laiku paliek taisnā leņķī attiecībā pret viņu. Tēviņš pat ar acs kaktiņu nedrīkst redzēt mātītes sānus, jo savādāk viņš paliks dusmīgs un neuzvedīsies kā bruņinieks, jo šīm, tāpat kā citām zivīm, sānu parādīšana nozīmē agresijas izpausmi, kas nekavējoties pilnībā izmaina tēviņa noskaņojumu: pati kvēlākā mīla pārmainās par mežonīgu naidu.”

Tēviņš peld mātītei apkārt, un tā atbild katrai tā kustībai visu laiku pagriežot pret tēviņu galvu. Deja tiek veikta nelielā aplī tieši zem ligzdas. Kustības lēnām paliek neizturamas, krāsa – košākas, aplis ar vien mazāks un mazāks, līdz ķermeņi saskaras. Tēviņš piepeši cieši ar savu ķermeni apskauj mātīti, uzmanīgi to pagriežot uz muguras un drebot veic svarīgo savienošanās aktu. Ikri un pieņi tiek iznērsti vienlaicīgi.

  Mums izdevās nofotografēt visu nārstu, lūk, kas iznāca:

Mātīte cenšas tēviņam nerādīt savus sānus, bet tēviņš cenšas tos ieraudzīt, no kā arī rodas apļveida kustība zem ligzdas.

Aplis ātri sašaurinās un mātīte jau pagriež pret tēviņu vēderu. Tēviņš tūlīt pat cieši apskauj mātīti. Ļoti iespējams, ka galvenais stimuls, kas noslēdz šo uzvedību, ir nelielais baltais izaugums – graudiņš uz mātītes vēdera, jo ne jau par velti tā ir tik līdzīga ikriem. Kā drīz ieraudzīsim, ikru izskats būs galvenais stimulants tēviņam, kļūstot par pašu svarīgāko lietu pasaulē.

Viens otra apskāvienos zivtiņas uz mirkli sastingst un parādās ikri. Nārsta poza vienmēr ir vienāda, pie kam tēviņa galva vienmēr ir nolikta tā, lai neviens krītošais ikru graudiņš netiktu nepamanīts. Tos ieraugot tēviņš atlaiž mātīti un viegli noslīd uz leju, ķerot ikru graudiņus.

 Tēviņam ir jāsteidzas un kamēr mātīte ir transā jāsavāc pēc iespējas vairāk ikru graudiņu. Tēviņš ieliks visus savāktos ikrus ligzdā; atjēgusies mātīte arī sāks vākt ikrus, bet visdrīzāk tos apēdīs. Kaut arī dažbrīd likās, ka tā iekārto ikrus ligzdā, bet pilnībā pārliecināts neesmu, jo lielais putu daudzums traucē saskatīt vai tiek kārtoti ikri vai vienkārši ieelpots gaiss. Tēviņš jau sargā ikrus vienā ligzdas stūrī, bet mātīte atkal ieņem perpendikulāru stāvokli pret tēviņu un atkal atsākas viss nārsta rituāls.

             Parasti nārsts ilgst 2 stundas un tā laikā ir iznērsti vairāki simti ikru. Pēc nārsta mātīti ieteicams no akvārija izņemt, jo nākamo paaudzi apkops un sargās tikai vien vecāks – tēvs. Mātīti viņš nepārprotamā veidā dzīs prom no ligzdas.

 

Raksta autors В. Ковалев, Е.Ковалева. Gailīšus fotografēja raksta autors „Живом уголке”. Raksta ir izmantoti teksta fragmenti un zīmējumi no Konrada Z.Lorenca grāmatas "Кольцо царя Соломона", izdota "ЗНАНИЕ", Maskavā, 1978. Pirmo reizi šo grāmatu publicēja Lielbritānijā 1952. gadā

Rakstu tulkoja Normunds Griķītis

Orģinālteksts www.vitawater.ru


Veidots ar Mozello - labo mājas lapu ģeneratoru.

 .