Zen stila akvārijs

Apkopojot un vācot informāciju par akvāriju noformējumiem un to stiliem, nonācu pie atsevišķi atdalītiem stiliem Zen, Iwagumi un Dabas akvāriji, tāpēc radās interese, kas katrs no tiem ir un kā tos savā starpā atšķirt. Protams, ka informācijas par to visu nav un tā ir ļoti daudzveidīga un bieži vien Rietumu pasaules pārstāvjiem, tādiem kā mēs, var būt nesaprotamas Austrumu pasaules vērtības un kultūras vērtības (ļoti bieži meklējot informāciju atrodas raksti par to kā to veidot, kā darīt, bez izskaidrojuma, kāpēc tieši tā un ne savādāk), tāpēc šis raksts ir vairāk manas pārdomas un sapratne par šo stilu dogmām, nevis kā pamācība kā to veidot.

Tātad kas ir Zen?

Pēc būtības Zen ir Budisma novirziens, kas cēlies Senajā indijā, tālāk pārceļojis uz Ķīnu un tad pilnveidojies taoisma ietekmē Ķīnā, tāpēc nav jābrīnās par uzskatu dažādību un daudzveidību, jo arī Zen mācībai ir vēsturiski izveidojušās dažādas skolas un novirzieni. Ja mēģina burtiski iztulkot ko tad nozīmē Zen, tad tas skaidrojas kā pamošanās, atklāsme, katra konkrētā mirkļa saskatīšana, izpratne un apbrīna. Zen pamatvērtības ir vienkāršība un sabalansēta harmonija visā, katrā mirklī kas seko cits citam, kas ir unikāls, neatkārtojams, bet tai pat laikā vienkāršs un pašsaprotams, neiedziļinoties tā analīzē. Tā pamatvērtība ir pasaules uztvere tāda kāda tā ir, neuzdodot jautājumu kāpēc?, tā ir domāšana vai tieši otrādi nedomāšana, prāta attīrīšana un atbrīvošana, izbaudot katru mirkli, kas mums dots, mēģinot uztvert pasaules pastāvēšanas likumsakarības, atmetot personīgo pieredzi un ambīcijas.

Tātad sākot no viena attīstības pirmsākumiem, sākumā izveidojās Zen noformējuma stils, kas sākumā pamatā bija sastopams budisma tempļos un visbiežāk par piemēru min noteikta izmēra taisnstūra grants vai oļu laukumi, kuri izveidoti ar akmeņiem vai akmeņi izvietoti tajos noteiktās vietās, bet tas nav viss, šis stils pārņēma visu dārzu un tā izkārtojumu. Zen noformējuma pamatprincipi ir ļoti dažādi un dažbrīd pat pretrunīgi:

· Noformējuma ir jābūt ļoti vienkāršām un viegli uztveramam;

· Noformējuma ir jābūt sabalansētam, tam ir jābūt mierīgam, bet tai pat laikā uz kustību rosinošam;

· Noformējumā tiek izmantoti visi materiāli – svarīgi ir ne tikai akmeņi, augu, bet arī taciņas, ūdens strautiņi, tiltiņi, tējnīcas, ēnu rotaļas utt.;

· Noformējumā izmantotajiem materiāliem tiek izceltas to pamatīpašības, tādejādi norādot uz materiālu dabiskumu un vienkāršību, piemēram, akmens, raksts, plaisas, atskabargas vai koka raksts;

· Noformējuma jābūt vienkāršam, bet tai pat laikā tas var būt dabisks un radīt haosu;

· Noformējumā izmanto skaidras, viegli ieraugāmas formas un līnijas;

· Noformējumam ir jābūt pārsteidzošam, tādam, lai to ieraugot tas liktu sajūsmā elpai aizrauties, tāpat tas var būt ireāls vai arī ar turpinājuma sajūtu – tādu ka to ieraugot gribas palūkoties kas ir tālāk, kas slēpjas aiz tā paugura, piemēram, tiek atainota kalnu pāreja vai taka dārzā;

· Noformējumam ir jārada miera sajūta un tam pašam ir jābūt mierīgam un uz meditāciju vedinošam;

· Noformējumā noteikti izmanto akmeņus – tie ir gan kā centrālais dārza elements, gan kā sižeta līniju atainojošs elements, kas balstās uz leģendām un reliģiskiem pieņēmumiem.

Zen noformējuma pamatelementi (visi balstās uz filozofijas, kultūras un reliģijas izpratni un simboliku): akmeņi, ūdens, augi (zālāja augi, skujkoki, ziedoši koki), tilts, laternas u.c.

Vairumā noformējumu, lai panāktu maksimālu harmoniju ainavā izmanto „zelta griezuma” principu – 1:1,675

Tātad sākumā izveidojās Zen stils kā reliģijas palīglīdzeklis pasaules izpratnei un meditācijai – minimālisms, vienkāršs un harmonisks izkārtojums, tālāk tas pārtapa akvārijos par Iwagumi - akmens krāvumu stilā (ietekmējās no Japānas akmens dārziem) un tālāk attīstījās pārtopot par Dabas Akvārijiem, kuru galvenais mērķis ir atainot kādu noteiktu dabas skatu. Tā kā diemžēl akvārijos ir būtiski vides ierobežojumi, tad Zen stils ir veidojies nedaudz savādāk nekā ainavu izkārtojumos, tāpēc lielāko daļu Austrumu akvāriju var nosaukt par Zen akvārijiem, piemēram, Takashi Amano Dabas Akvāriji – daļa no tiem ir Zen stila Iwagumi akvāriji, daži izteikti Zen akvāriji, daži Dabas Akvāriji, kuri veidoti pēc citiem principiem, bet kuru pamats ir Zen filozofija.

Tāpēc ja ir jautājums, kas ir Zen akvārijs? Tas ir jebkurš, jebkādi izveidots un noformēts akvārijs, kurš balstās uz vienkāršības un sabalansētības principu, tāpēc nav nekādu ieteikumu kā to izveidot un kādam tam jābūt, Zen filozofija aptver pusi Austrumu pasaules un nav tikai viena Japānas (šobrīd populārākā) stila, tāpat var būt Ķīnas vai Taivānas stils, kas var atšķirties, bet joprojām pārstāvēt Zen.

Nedaudz, pāris vārdos par akmens kārtojumiem (Iwagumi kā Zen paveidu)

Kāpēc par akmeņiem? Jo to izkārtojumus bija visvieglāk pārnest uz akvāriju zemūdens pasauli un tas pa daļai ir kļuvis kā vizītkarte Japānas akmens dārziem.

Akmeņi Zen ainavu noformējumos tiek izmantoti vienmēr, sākumā cik vēsta leģenda, tad bija augsts kalns pašā visuma centrā, no kura no saulītes nokāpa saules tauta, kas tālāk apmetās uz dzīvi uz zemes, tāpēc šis centrālais akmens tiek attēlots ainavā, bet tai pat laikā stils attīstījās un noformējumā minimālais akmeņu skaits jau pārtapa par 3. Kāpēc 3? Tāpēc, ka ar 3 akmeņiem var izveidot harmonisku izkārtojumu, tai pat laikā pastāv versija, ka tas balstās uz Japānas salu skaitu, kur katrs akmens attēlo konkrētu Japānas salu, ko apskalo jūra, vai arī, ka tas ir mūžīgā tīģera un drakona cīņas attēlojums (In un Jaņ). Akmeņu izkārtojumos nekad nav 4 akmeņu, jo 4 izrunājot Japāņu valodā pēc skaņas atgādina vārdu „nāve”. Tāpat veidojot ainavas parasti tiek izmantots nepāra skaits akmeņu, tikai retos gadījumos, lai izceltu sižeta līniju vai pamatotu kādus principus, tiek izmantots pāra skaits akmeņu. Tāpat arī izmantojot lielāku skaitu akmeņus, tos sadala 3 grupās:

1. vadošais akmens – pat lielākais un parasti izvietots kā kompozīcijas centrs;

2. atbalstošais akmens – nedaudz mazāks izmēros, bet veido vadošam akmenim atbalstu vai kompozīcijas turpinājumu;

3. noslēdzošais akmens – parasti mazākais akmens, kas izvietots iesāņus no iepriekšējiem 2 un veido papildinošu kustību vai kompozīcijas noslēgumu.

Bieži kompozīcijās starp akmeņiem saliek mazākus akmentiņus tādejādi rados noslēgtas kompozīcijas iespaidu.

Klasisks piemērs:

Noformējumos parasti izmanto nelielu skaitu smalklapu stiebriņu augus – 2-3 sugas, parasti tikai Āzijas augus (kas balstās uz spēcīgi attīstītu akvāristu kustību un kultūras īpatnībām), visbiežāk izmanto: Eleocharis, Riccia, Hemianthus, Micranthemum, Glossostigma u.c.; retāk – Valisneria, Rotala, Lysimanchia, Ludwigia, Eusteralis, Microsorium, Hydrocotyle u.c.

Raksta autors Normunds Griķītis