Marmora cīnītājzivs

Bez šaubām, no visām labirinta zivīm populārākas ir siamas cīnītajzivis - Betta splendens. Simts gadu laikā no mirkļa, kad atklāja necilu sarkani- zaļu zivtiņu ar īsam spurām tā kļuvusi par... pat grūti pateikt, par ko, jo radušies visdažādāko formu gailīši - vēdekļveida, plakāti (protams, to astes ir īsas, toties spuras košākas un lielākas nekā savvaļas formai), kroņveida astēm, pusmēnešu formās...Pie kam eksistē arī sajauktas, starpformas, piemēram, plakāti ar kroņveida astēm vai īsas astes pusmēneši!

Oranžs kroņveida astes gailītis bez marmora krāsojuma.

Selekcionāri tāpat pastrādājusi pie krāsojuma variācijām - šīs zivtiņas sastopamas visādas krāsas: balti, melni, sarkani, dzelteni, zili un pat... caurspīdīgi. Vēl jo vairāk, kolekcijās sastopami eksemplāri ar metālisku spīdumu vai spīdošu zvīņu - tā saucamie drakoni. Ir krāsainas zivis un pat zivis Taizemes karoga krāsā - divkrasaini (tos sauc par tauriņiem). Un tas viss var būt sajaukts dažadās variācijās, tā kā paši varat iedomāties cik  cik neparasta var būt parasta Siāmas cīnītājzivs.

Atzīmēšu, ka lielākā daļa šobrīd zināmo selekcijas formu radās šajā gadsimta, kad to šaka pātīt Taizemes selekcionāri, kuriem ir visi nepieciešamie apstākļi masveida labirinta zivju pavairošanai: labi klimatiskie apstākļi, bezmaksas barība un ūdens... Un nemeklējot tālu, tik vien kā pāris desmitu gadu atpakaļ varēja nopirkt tikai vēdelkļveida cīnītājzivi sarkanā, zilā vai zaļā krāsā. Bet toties krāsas bija izteiktas un stabilas - ja nopirki zilu zivtiņu, tad visu mūžu tā tāda arī bija.

Šodien tādu vienkāršu leitu kā cīnītajzivs pirkuma pavada pārsteigums, piemēram, pirms nedēļas nopirktais zili-sarkanais skaistulis košam spurām ne no šā, ne no tā piepešu kļūst...caurspīdīgs.

- Kas par lietu, - brīnas akbvārija saimnieks, - vai tiešam zivs slima?!

Nebūt nē, bet tikai izpaudās marmora krāsu raisošs gēns.

Jāpiebilst, ka sākumā šādas krāsu maiņas izraisīja interesi, ko krāsu mainošas zivis ir kas jauns! Un vēl jo vairāk gēns var izpausties ne tikai iekrāsojot zivi viscaur, bet arī tikai atsevišķas daļas. Piemēram, bieži sastopamas zilas zivis ar baltiem plankumiem - smuki un neparasti.

Kā rezultātā sākās masveida šī gēna cīnītājzivju pavairošana, kas rezultātā izrtādījās selekcionāru kļūda - šodien tik pat kā visas cīnītājzivis ir ar šo gēnu. Gēna darbība joprojam nav noskaidrota un nav skaidrs kādos apstākļos un kad tas izpaužas. Visticamāk tie nav ārēji faktori, bet gan iekšēji bioloģiski iemesli.

Šodien pavairojot cīnītājzivis ir ļoti grūti paredzēt mazuļu krāsu. Piemēram, manā praksē divu zilu zivju nārsts, deva paaudzi stipri zili-balti plankumotu, baltu un caurspīdīgu mazuļu. Un tas nemaz neiepriecina, jo pavairojot zivis tiek izvirzīti mērķi balstoties uz vaislienieku formu un krāsu, bet marmora gēna dēļ, mazuļu krāsa ir nenosakāma. Vēl jo vairāk - krāsu var mainīt gan mazuļi, gan arī jau pieaugusi zivs - piemēram, aug, vairojas un nekādu bēdu, bet piepeši pēc gada vai diviem krāsa izmainās. Un ar to ar vēl viss nebeidzas - iespējams arī pretējs process - var piepeši marmora krāsu nomainīt uz sākotnējo pamatkrāsu, ko paredzēt arī  nevar.

Šīs cīnītājzivis biji izteikti zilā krāsā, bet tagad augšējais - plankumains, apakšējais - caurspīdīgs.

Kā jau visi selekcionāri, arī es pavairojot zivis cenšos prognozēt rezultātu. Ja nārstam tiek atlasīti dzelteni gailiši, tad gribas ticēt, ka mazuļi būs dzelteni, nevis sarkani, zili vai caurspīdīgi. Bet uzrodoties marmora gēnam, šobrīd prognožu ticamība jau ir ļoti zema, kas apbēdina. Jau sen zināms, ka ilgstoši pavairojot tuvradniecīgas zivis, rodas kaitējumu visai populācijai un zināms, ka tik pat kā visas veikalā nopērkamās zivis būs 100% ar marmora gēnu. Zivju pavairošana ir tik pat kā strupceļā nonākusi.

Cīnoties ar šo gēnu, savā zivju saimniecībā, neļauju vairoties zivīm ar šī gēna izpausmēm. Ja mazuļos masveidā izpaužas šī gēna klātbūtne (mainās krāsa, daļēji vainpilnībā), tad šīs zivis pēc iespējas ātrāk un lētāk izpārdodu kā mājas mīluļus, nevis kolekcijas vērtus eksemplārus.

Ja mazuļu meteinā tikai pāris zivīm izpaužas šis gēn, tad šīs zivis pārdodu, bet pārējās turpiinu audzēt un turu novērošanā gadu, pusotru vai vairāk. Jakrāsu  maiņa nav novērota, tad tikai šīs zivis tiek pavairotas tālāk, ievērojot, ka nedrīkst krustot tuvradnieciskas zivis.

Šādu drošības pasākumu rezultātā manām cīnītājzivīm šis gēns izpaužas reti, kaut gan joprojām iespējams, ka daudzas zivis ir šī gēna nēsātājas. 

Sarkani zilam metāliskam plakātam skaistums izpaužas visā tā košumā un marmora krāsojums tikai kaitētu.

Atkārtošos, manuprāt, masveida marmora gēna attīstība bija rupja Āzijas audzētavu stratēģijas kļūda, kas centās iegūt maksimālu peļņu, nepadomājot par tālāku rīcību. Pilnība izlabot šo tirgotavu kļūdu visticamāk neizdosies, vismaz tuvākā laikā. Un tas skumdina, jo vairusm selekcionāru un siāmas cīnītāju cienītāju dod priekšroku tieši vienkrāsainām zivīmun  plūstošām līnijām.

Tulkoja normunds.grikitis@gmail.com

Autors: А.Чеботаева