Jau kādu mirkli nav bijis jaunu notikumu un aprakstu, tad nu pavasarim iestājoties arī jauns gājiens meža – kamēr kāds lasa zālītes tējām, tikmēr izstaigāju vietēja meža ūdens tilpnes – protams, ka tie nav ezeri un upes, bet gan nerimstoši kustīga grāvju sistēma.

Kādam šķitīs, kas tur īpašs, bet tā viss nav – grāvjos mīt gan reti augi, gan arī mazi abinieki un gliemeži. Šoreiz pamatuzdevums bija atrast kādu purva pureni. Kāpēc tieši to? Sen atpakaļ, kad vēl sāku iekārtot akvāriju un tikai sāku iepazīt šo ūdens pasauli, pie sevis domāju: “Noteikti ir Latvijas augi, kas spētu dzīvot akvārijā un noteikti kļūt par Latvijas ehinodorasu!” Protams, tam visam par atbalstu iekrita bultenes un cirvenes, bet pie viena applūduša dīķa atradu interesantu augu košām zaļām lapām, kas veiksmīgi auga zem ūdens (tikai lapas, bez ziediem). Mazs stādiņš tika izrakts, ietīts mirtā maisiņā un atvests mājās un veiksmīgi iestādīts brālim akvārijā. Augs izturēja kādas 2 nedēļas, jo to veiksmīgi, man par lielām skumjām, zivis apēda. Un tikai vēlāk atklājās ka šis augs bija purva purene (Caltha palustris).

Tad nu uzmanīgi pievarot stāvos grāvjus, kas šobrīd mežos ir dažviet 10m stāvi, lavoties starp maijpuķītēm un dusmīgiem paparžu kulaciņiem, dodamies meklēt purva augus, šoreiz nevis stādu iegūšanai, bet tikai foto medībām, lai parādītu Jums savu atmiņu augu.

Pirmais pārsteigums, ko līdz šim saticis nebiju un uzreiz neatpazinu ir bezdelīgactiņa (Primula farinosa L.) – prīmulu dzimtas augs, kas nav rets, bet izzūdošs, tāpēc saudzējams, bija izveidojis košas violetas audzes gandrīz pašā grāvja apakšā, aptuveni 30cm no ūdens virsmas. Maza apaļu lapu rozetīte pie pamatnes, no kuras aptuveni 15cm garš zieda kāts ar skaistu violetu ziedu bumbu galā.

Vēl viena neparasta satikšanās – vai vari uzminēt, kas tas ir?

Nē, tās nav bites un nav arī dzērušas kamenes joki. Tas ir lapsenes pūznis, pati saimniece gan bildēties nevēlējās, bet šādi uz zāles stiebriem veidojas jauna saime. Ja kāds zina vairāk pastāstīt par šo lapseni, dodiet zināt, bet dodamies tālāk..

Un lūk arī meklētais augs visā savā košumā, iekārtojies purvainā, līdz celim striegošā kūdras grāvja pašā vidū, un kā izskatās jau paspējis daļēji noziedēt un jau veido sēklas, ko viegli redzēt attēlos. Un šīs mazās saulītes vēl košāk izceļ pavasara iestāšanos (kas šogad ilgi kavējās dēļ aukstā laika un stiprā vēja Liepājas pusē).

Bet ar to vēl viss nebeidzas – turpat netālu lielām košām dzeltena sviesta pikām nosēta cēli izkārtojusies Saulpurene (Trollius europaeus), kas arī mīl bagātīgu, mitru augsni. Ziedi lieli un noslēgti, reti tie atveras, tāpēc tos apputeksnē mazi kukainīši.

Šis gājiens nebija ilgs un tāls, bet viss meklētais un vēl vairāk atrasts, apskatīs un iemūžināts. Esiet droši, ejiet dabā, meklējiet savu sauli un tā vienmēr būs ar jums!

Lai izdodas!

p.s. par augu uzbūvi daudz nestāstu, jo apraksti daudz pieejami internetā (iesaku apmeklēt agfonds.lv), šie ir purva augi, kas izmantojami vairāk dīķu apzaļumošanai un nav piemēroti akvārijiem, bet vairāk vēlos parādīt cik daudz neparasta var atrast vienā grāvmalā un cik saulaini liela ir šī pasaule.