Lampas ar apzīmējumu 827 un 830. Ko tas nozīmē?
Šis raksts ir tapis centīgi un cītīgi pārrokot interneta resursus cerībā, ka kāds dos vienkāršu skaidrojumu, ko nozīmē šie skaitļi uz akvārija lampām. Diemžēl neviens to nespēja (vai vienkārši nepratu atrast), tāpēc tālāk centīšos izklāstīt savas domas par visiem krikumiem un rakstiem, ko spēju atrast.
Šajā rakstā ir runa tikai par gaismu, gaismas viļņiem un Eiropā esošiem standartiem – lai nejauktu galvu ar ASV standartiem un citām jomām, kur izmanto krāsas vai pigmentus.
Sāksim ar pašu vienkāršāko, kas tad ir gaisma? Gaisma ir dažāda garuma elektromagnētisko viļņu starojums, ko parasti izstaro kāds ķermenis sasniedzot noteiktu temperatūru. Tā kā izstaroto viļņu garums, ko mēra parasti nm (nanometros), ir dažāds, tad cilvēka redzei veidojas krāsas. Pamatā ir 3 krāsas: zaļa, zila un sarkana, sajaucot šīs krāsas visdažādākās kombinācijās var iegūt jebkādu citu krāsu ko zinām. Ja sajauc visas iespējamās krāsas aptuveni vienādās proporcijās, tad iegūst baltu krāsu – dienasgaismu. Tāpat baltu gaismu var iegūt sajaucot 3 pamatkrāsas.
Cilvēka redze nespēj noteikt gaismas sastāvu, bet gan tikai tās gala rezultātu, tāpēc bieži mēs redzam vienādi baltas gaismas lampas, kaut arī tās izstaro balto gaismu sajaucot dažādus krāsu spektrus.
Parasti cilvēka acs ļoti labi uztver dzelteno (dzelteni-zaļo) krāsu spektru, tāpēc veikalos pamatā atrodamas gaismas, kam piemīt šis spektrs. Acs vismazāk uztver sarkanos, violetos spektra toņus.
Lai apgaismotie objekti izskatītos dabiski un cilvēka uztverē normāli, tad gaismas lampai ir jāizstaro vienmērīgs, nepārtraukts gaismas spektrs, tāpēc reti, kad tiek ražotas viena spektra lampas, parasti lampa izstaro visus gaismas spektrus veidojot mērenas pārejas no viena spektra uz otru. Ja tiek izmantota viena spektra lampa, tad apstarotais objekts būs nedabīgās krāsās, piemēram, izcelsies sarkanie toņi, bet pārējais būs pelēcīgi brūns.
Lai raksturotu lampas izstaroto gaismu izmanto 2 rādītājus:
- relatīvo krāsu temperatūru pēc Kelvina skalas – tā ir teorētiskā lampas temperatūra (angliski Correlated Colour Temperature (CCT)), tā parāda aptuveni kāda būtu krāsa un izstarotā gaisma absolūti melnam ķermenis uzkārstot līdz noteiktiem grādiem pēc Kelvina skalas. Šo krāsu atbilstoši temperatūrai var noteikt pēc speciālām diagrammām. Šī gaismas intensitātes skala K parāda gaismas silumu (dzelteni, sarkani toņi) vai aukstumu (zilie toņi).
Ja kādam interesē, var meklēt internetā, bet, piemēram, var izmantot jau iepriekš esošo apli: gaisma sākas ar sarkanu, tālāk – dzeltenu, tālāk baltu, tālāk balti zilu, tālāk zilu spektru :
Ievelkot tajā noteiktu diagrammas līniju (šis ir tikai piemērs attiecībā uz gaismas avotiem un tam nav nekāda zinātniska pielietojuma) pēc kuras var noteikt izstarotās gaismas dominējošo spektru (tas nozīmē, ka augstākas temperatūras K būs visi iepriekšējie spektri, bet vien būs izteiktāks): viss sākas no augšas un iet uz leju: sākumā ķermenis uzsilst un sāk izstarot infrasarkanos starus – siltumu, tālāk jau rodas gaismas stari: 2700 K = sarkanie spektri; 4000 K jau būs dzeltenie spektri ar zaļu piejaukumu; 6000K – saules gaisma – jau sāks izteikti parādīties zilie spektri. Kas notiek ja ķermeni nepārtrauc karsēt? Tā starojums palielinās un tiek jau izstaroti ultravioletie stari, kas pāraugs rentgena un radiācijas starojumā kas cilvēka acij nav redzami (apskatiet papildus esošo informāciju rakstos Augu sadaļā).
- krāsu pāreju (cik ļoti izstarotās gaismas spektri vienmērīgi nomainās). Šo rādītāju parasti izsaka indeksa veidā (angliski Color Rendering Index) to apzīmē ar CRI vai Ra, tas parāda gaismas daudzumu un veidu, ko cilvēks spēj uztvert ar redzi, vai tas ir gaismas izkropļojumu daudzums no noteikta skaita krāsu paraugiem salīdzinājumā ar standarta gaismas avotu – kvēldiega lampu. Šo rādītāju parametri ir vērtībā 0-100 – jo augstāks skaitlis, jo mazāks gaismas izkropļojums – objekts izskatīsies dabīgi, un jo vieglāk to uztver cilvēka acs un mazāk apstarotā objekta krāsu izmaiņu. Šiem mērījumiem izmanto pasteļu toņu krāsu paleti (arī speciālas krāsu diagrammas), lai salīdzinātu lampas izstarotās krāsas nobīdi no ideāla gaismas avota krāsām noteiktajā K temperatūrā, kam CRI = 100.
CRI rādītājs nav ideāls, bet tas ir vienīgais starptautiski pieņemtais krāsu pāreju koeficients, piemēram, vienādas lampas ar vienādu CRI un CCT norādi, var izstarot dažādu toņu gaismu – silti baltu (ar dzelteniem toņiem) vai auksti baltu (ar ziliem toņiem), tāpēc svarīgākais ir noteikt Jums vēlamās lampas īpašības un to pielietojumu, pēc kā tad arī izvēlēties lampas.
Parasti lampas visas ir vienādi baltas un to izstaroto gaismas spektru var redzēt (ja var redzēt) tikai to ieslēdzot. Ir speciālas lampas ,kurās iestrādāti speciāli filtri, lai iegūtu konkrētu gaismas spektru, piemēram, ultravioleto staru lampas, kurās iestrādāti speciāli filtri un tās izskatās melnas.
Par akvārija lampām
Fluorescentās lampas gaisma ir atkarīga no tās pagatavošanas metodikas un izmantotā fosfora (kas ir visās šī tipa lampās) un mikroelementu piejaukuma (katrai firmai ir sava ideālā kombinācija atkarībā no lampu pielietojuma). Vienkāršs fosfora pārklājums dod Baltas gaismas toņus, kas ir veido vidēju krāsu pāreju (visas saimniecībā izmantojamās lampas). Vairākkārtīgs fosfora pārklājums, dod labu vai izcilu krāsu pāreju, padarot gaismu dabisku – tiem minēts, ka lampām ar Ra =80+ ir trīskāršs fosfora pārklājums, lampām Ra=90+ - pieckāršs; specializētajām lampām (augiem, akvārijiem utt.) – pārklājumu skaits ir vēl lielāks, kā arī tajā tiek iestrādāti speciāli mikroelementi, lai iegūtu pastiprinātus spektrus.
Akvārija lampu spožumu, tāpat kā citām lampām mēra lumenos, tos pārbauda pēc 100 lampas darba stundām noteiktā telpas temperatūrā – parasti 250C, tos var noskaidrot tikai pēc lampu tehniskajiem aprakstiem.
Akvārija lamas mūžs – parasti katrs ražotājs nosaka savu lampu darba mūžu pēc savas metodikas un ražošanas īpatnībām, parasti (ikdienā lietojamām lampām) tas svārstās no 7000 – 20000 darba stundām, tas būtu dedzinot akvārijā 12 h dienā lampas: 1,5-4,5 gadi, bet lampu darba ilgumu ietekmē: cik bieži to ieslēdz, vai ir spriegumu kritumi, kādos apstākļos to ekspluatē, vai uz to veidojas nosēdumi utt. Tas viss ietekmē izstarotās gaismas kvalitāti, tāpat arī gaismas jauda pati samazinās izdegot fosforam un mikroelementiem, tāpēc, ja vēlaties skaistu akvāriju, kurā zivis jūtas labi, aug augi un nav aļģu, lampas būtu jāmaina aptuveni pēc 1/2 tās darbības laika – ja lampa var darboties 3 gadus, tad pēc 15-2 gadiem būtu to ieteicams nomainīt. Lampu var vēl atlikušo 1 gadu izmantot, kur citur, piemēram, istabas apgaismojumā vai citur.
Apzīmējumi uz lampām
Akvārijiem parasti izmanto standarta divu adatu kontakta T5, T8 un T12 lampas. Ko nozīmē T5? „T” ir no angļu vārda „tube”- caurule, 5 – parāda lampas diametru, tas ir nācis no collu izmēriem – 5 ir 5/8 no 1 collas = 16 mm. T8 = caurules lampa ar diametru 8/8 no 1 collas = 26 mm. T12 = caurules lampa ar diametru 12/8 no 1 collas = 38 mm.
Vēl ir arī darba jauda - vati (W), tie parasti ir no 4-125 W. Dažreiz uz lampām ir arī norādīta voltāža, bet tas ir ļoti reti un tikai speciālām lampām vai lampām noteiktu valstu tirgum. Parsti lampas izmanto kopā ar speciālu elektrisko shēmu (jau iebūvētu akvārija vākā, vai nopērkams atsevišķi), ko sauc par balastu, kas nodrošina atbilstošu darba voltāžu.
Vēl ir simbols „F” – fluorescējoša lampa, ir vēl arī elektrības patēriņa klases (A, B, C... vai I, II, II) un citi ražotāja simboli.
Un, lūk, jau esam tikuši līdz noslēpumainajiem 827 vai 830 skaitļiem. Ko tad tie nozīmē?
Pirmais skaitlis 8 ir krāsu pārejas simbols CRI vai Ra un tas nozīmē 80+ - šīs lampas krāsu pāreja ir tikai nedaudz nobīdīta no ideāla krāsu toņa, gaisma būs dabīga un apstarotie objekti izskatīsies dabīgi, naturālās krāsās.
Nākamais skaitlis ir 27, tas parāda relatīvo krāsu temperatūru pēc K skalas 27 = 2700 K, tas nozīmē, ka izstarotajā gaismā būs dažādi krāsu spektri, bet dominēs sarkanais krāsu spektrs.
Nedaudz par iespējamajiem CRI vai Ra apzīmējumiem:
Apzīmējums | 6 | 7 | 8 | 9 |
Biežākie K | 4000 | 6000 | 3000 | 5000 |
Nosaukums | Balta vai vēsi balta gaisma | Dienasgaisma | Balta vai silti balta gaisma | Dabīga vai naturāla gaisma |
Apraksts | Gaismas ķermeņus pamatā izmanto mājas apstākļiem, piemērota garāžām, darbnīcām | Balta atsvaidzinoša gaisma, kas rada dzīvīgu gaisotni, var izmantot pēc patikas | Dzeltenīga gaisma, kas nomierina, rada mājīguma sajūtu, labi iederas virtuvēs, vannas istabās | Simulē dabīgu pilna spektra saules gaismu |
Līdzinās | Vēsa, vēsi balta gaisma | Gaiša balta dienas gaisma | Dzeltena, silta gaisma | Saules gaisma |
Piemērs
Paņemsim lampas, kas ir man pa rokai:
Narva LT 8W/640-020 cool white (sadzīves lapa)
Narva – lampas ražotājs
LT– nezinu, iespējams, ka fluorescentu lampu apzīmējums kādā valodā (L- luminiscent, T- tube)
8W – lampas darba jauda
6 – Ra=60+, diezgan liela nobīde no ideālās gaismas, līdz ar to iespējams, ka akvārijā viss būs blāvs un nedzīvās krāsās, tāpat arī zivīm tas var būt nomācoši
40 – 4000 K un norāde uz cool white – parāda, ka iespējams būs dzelteni zaļais un zilais gaismas spektrs, akvārijs izskatīsies vēsi, bet augi augs pamatā tikai plašumā (par to lasiet tālāk tekstā)
020 – nezinu, iespējams, kāda norāde uz konkrētu spektru dominanci
JEBO F8W/T5 870 III (akvārija lampa)
Jebo – lampas ražotājs
F – fluorescenta lampa
8W – darba jauda
T5 – caurules lampa 16 mm diametrā
8 – Ra=80+ - ļoti maza nobīde no ideālas gaismas, akvārijs būs patīkami dabīgās krāsās
70 – 7000K – diezgan spoža lampa, kurā būs dominējošie zilie toņi, bet tiem sekos zaļie, kas derēs augiem augšanai plašumā un pavisam maz sarkano toņu.
III – lampas elektropatēriņa klasifikācija – nav sevišķi taupīga
Bet tagad sākas tas pats trakākais un vislielākais sajukums akvārija īpašniekiem, jo:
- ražotāji uz lampām drukā visvisādus iekšējās lietošanas kodus un papildus apzīmējumus;
- tirgotāji tirgo lampas, kas nav domātas Eiropai, bet gan, piemēram, ASV, līdz ar to kodi nomainās un apzīmējumu rinda ir pilnīgi savādāka (tajā iekļaujas dažādi elektrības rādītāji un papildus produktu kodi);
- tiek ražotas lampas bez kodiem, bet ar nosaukumiem tai virsū, piemēram, Aqua, Reptile, Marine, Natural, DeLux, LUX, Color, utt.;
- tiek ražota rinda baltās gaismas lampu, bez papildus vai ražotāja kodiem un nosaukumiem – Warm White, White, Cool White, Daylight, Interna utt.
Tāpēc ieteicams akvārijiem pirkt tikai specializētās akvārija un augu lampas, bet tā kā dažbrīd tās nav pieejamas vai ir salīdzinoši dārgas, tad pērciet lampas, kuru Ra ir 80+ vai 90+ ar 2700 K vai 3000K, lai akvārijā būtu pēc iespējas dabīgāka gaisma un krāsas.
Ja akvārijā nav augu, tad nav nozīmes krāsu temperatūrai, tad vienkārši izvēlaties, kādas lampas Jums pašiem vairāk patīk (parasti iesaka, pēc iespējas tuvāku dienas gaismai, lai izceltos zivju dabīgās krāsas, bet var arī piemeklēt speciālu spektru tieši Jūsu zivju krāsojuma akcentēšanai).
Ja ir augi – meklējiet specializētās lampas, vai pērciet parastās ar apzīmējumiem 827 vai 830, jo būs dabīgāka gaisma, ar lielāku daļu sarkano un zaļi-zilo gaismas spektru, kas vajadzīgs veiksmīgai augu augšanai.
Ja nav nekādu apzīmējumu, bet lampas ir vajadzīgas, tad prasiet lai parāda lampu tehnisko specifikāciju, meklējiet spektru līknes un vadieties pēc krāsu pārejas koeficienta un krāsu temperatūras K.
Dažbrīd lampu specifikācijās ir sastopami apzīmējumi 1A, 1B, 1C, 2A, 2B, 2C...., tie norādu lampu kvalitāti, jo tuvāk ir rādītājam 1A, jo lampa ir kvalitatīvāk veidota, jo būs noturīgāks tās spektrs, jo tā kalpos ilgāk utt.
Neliels skaidrojums par apzīmējumiem salīdzināšanu (tas ir tikai piemērs, un katrs ražotājs var būt izveidojis savu apzīmējumu tabulu):
Interna |
2700 K |
Dominē sarkanie spektri, kas ir papildināti ar dzeltenie spektriem, ļoti
maz zilo spektru |
Warm white (White) |
3000 K |
Dominē dzeltenie toņi, bet ir arī daļa no sarkanā un zaļi zilā spektra |
Cool white (Natural) |
4000 K |
Balta gaisma. Dominē dzelteni un zilie spektri, bet ir arī daļa no
sarkanā un zaļi zilā spektra |
Daylight |
6000 K |
Vēsi balta gaisma, dominē zilie spektri. Papildināti ar dzelteno spektru
ir daļiņas no zaļi- zila un sarkanā spektra. |
Aqua |
5000 K |
Vēsi balta gaisma, dominē zilie spektri. Ir zaļi- zilais un dzeltenais
spektrs, bet maz sarkanais. |
Marine |
9000 K |
Dominē zilie toņi, kas papildināti ar dzelteno spektru. |
Atgriežoties pie augiem, kā jau iepriekšējos rakstos noskaidrojām, to veiksmīgai fotosintēzei ir nepieciešami pamatā 2 spektri – sarkani-dzeltens un zili-zaļš, tātad, ja nopirksiet lampas (jebkādas), tās ļoti iespējas skaisti izgaismos zivis un radīs dabīgos toņus, bet var neaugt augi, kāpēc? Augs absorbē gaismu tikai fotosintēzei un papildus tam vajag arī siltumu (kas nāk jau komplektā kopā ar gaismu no saules). Tātad papētīsim ko dara augiem dažādi gaismas spektri:
Spektrs |
Apraksts |
200 – 280 nm |
Ultravioletie stari, kas ir ļoti kaitīgi augiem – tie ir toksiski un
noārda augu struktūru. |
280 – 315 nm |
Satur kaitīgus ultravioletos starus, kuru ietekmē augi apdeg un zaudē
krāsas. |
315 – 380 nm |
Ultravioletie stari, kas nav nekaitīgi, ne arī veselīgi augiem. |
380 – 400 nm |
Sākas redzamais gaismas spektrs. Hlorofils sāk absorbēt gaismu uzsākot
fotosintēzi. Izmantojot UV staru plēves var pasargāt augus no jebkādu UV
iedarbības. |
400 – 520 nm |
Šajā spektrā ir violetie, zilie un zaļie viļņi. Hlorofils absorbē
maksimālu gaismas devu, stipri ietekmējot (tikai papildinot)
fotosintēzi – nodrošinot augu veģetatīvās daļas augšanu. Izskaidrojums - augs
cenšas ieņemt pēc iespējas lielāku telpas daļu, tādejādi veidojot maksimālu
laukumu gaismas absorbēšanai, nodrošinot sevi ar šo un sarkano gaismas
spektru (610 – 720 nm). Augs plešas plašumā – aug lapas. |
520 – 610 nm |
Ietver sevī zaļo, dzelteno un oranžo spektru, ko augs sevišķi neabsorbē
un vienkārši atstaro. |
610 – 720 nm |
Sarkanais spektrs. Lielu daļu šī spektra absorbē hlorofils, dodotgalveno enerģijas
avotu, veicinot augā enerģijas uzkrāšanu attīstībai. Augs sāk pilnvērtīgi aug
garumā (tāpat augs aug garumā , sākas tā izstiepšanās, ja tam gaismas
nepietiek), sākas ziedēšana, sākas sēklu aizmetņu izveidošana, sēklu
gatavošanās, sāk rasties sānu dzinumi. |
720 – 1000 nm |
Hlorofils absorbē nelielu daļu šī spektra, bet tas daļēji ietekmē
ziedēšanu auga vairošanos. Šī spektra galā ir infrasarkanie stari – siltums. |
1000 + nm |
Tikai infrasarkanie stari, visa absorbētā enerģija ir vai tiek pārvērsta
siltumā. |
Tagad jūs zināt, kā gaismas spektri ietekmē Jūsu akvārija augus, tāpēc Jums pašiem jālemj kādas un cik lampas pirkt Jūsu akvārijam. Piemēram, lielās augu ražotnēs gan sauszemes augiem, gan ūdens augiem ir izveidotas speciālas gaismu stalažas, kas tiek kombinētas no speciālām sarkano un zilo spektru lampām, kuras novieto pēc iespējas tuvāk augiem (siltumu fluorescentās lampas neizdala un arī augam tiek spožāka, intensīvāka gaisma). Augus vēl pabaro ar speciālo mēslojumu un tie aug griezdamies un atkal mums vietējos veikalu plauktos pilns skaistu hiacinšu, narcišu, rožu, dažādu podiņu puķu pašā plaukumā.
Diez vai akvārijā būtu ieteicams ielikt 1 sarkana un 1 zila spektra lampu, jo tad vairs akvārijs nebūtu skatāms un zivis ar būtu pārnervozējušās, kaut gan augi augtu labi.
Tāpat ir arī ar akvārijiem – ir ieteicams (ja tas ir iespējams), dažādot lampas, atceroties par 2 spektriem, kuriem jābūt augu augšanā vairumā, piemēram, ieliekot 827 un 830 vai 827 un 960 utt. Viss atkarīgs no Jūsu iespējām, akvārija, lampu pieejamības, vēlmēm un gaumes.
Raksta autors Normunds Griķītis