Daudzas zivtiņas ļoti veiksmīgi vairosies kopējā akvārijā, bet atbilstošas vide garantēs veiksmīgāku nārstu, lielāku efektivitāti un lielāku garantiju mazuļu izdzīvošanai un veiksmīgai attīstībai. Tāpēc ieteikums ir izmantot atsevišķu akvāriju, kurā nodrošinātu ideālus apstākļus nārstam un mazuļu attīstībai.
Parasti kā nārsta akvāriju izmanto 5 – 40 l lielu ūdens tilpni. Protams, ka jo lielāka zivs, jo jābūt lielākam akvārijam, bet parasti pietiek ar nelielu tilpumu un lielāka nozīme ir apstākļiem un videi. Zelta nosacījums: akvārijam ir jābūt tīram!
Sākuma ir jānodrošina, ka nārsta akvārija vide ir līdzīga kopējam akvārijam – to var panākt izmantojot ūdeni no kopējā akvārija nārsta akvārijam vai ieliekot filtru no tā. Salejam tīru ūdeni no kopējā akvārijā un ļaujam akvārija vismaz 1 nedēļu darboties un videi tajā nostabilizēties. Tālāk jau uzturam nārsta akvāriju tāpat kā kopējo akvāriju, nodrošinot arī ūdens maiņas.
Grunti parasti neizmanto, bet ja vēlaties varat izmantot 2 veidu grunti:
1. izmantojam ļoti plānu grants slāni ~1 cm, lai to var viegli iztīrīt un ja nepieciešams nomainīt vai izvākt;
2. izmantojam apaļus oļus vai stikla bumbiņas, tās saliekot uz grunts viena vai retos gadījumos 2 slānos, lai to starpas var sabirt ikri vai paslēpties mazuļi.
Dekorācijas parasti neizmanto, ja tās nav speciali vajadzīgas nārstam, atcerieties visu sterilizēt pirms likt akvārijā.
Augus stāda vairāku iemeslu dēļ:
- zivtiņām/ mazuļiem ir kur paslēpties;
- zivtiņām ir no kā veidot ligzdu;
- zivtiņām ir kur iznērst ikrus;
- nārsta stimulācija – beržoties gar augiem;
- attiecību izpausmē var dauzīties vai plēst augu lapiņas.
No otras puses augi ļoti, labi noder lai tiktu gala ar liekajam barības vielām, tā ka ne vienmēr ir pietiekami daudz grunts, lai tos stādītu, tad ar izmantot podiņus. Parasti izmanto raglapi, hotoniju, taivanas papardi, limnophilia, hidrofiliju, ehinodorus vai kriptu, atkarībā no zivju nārsta paradumiem.
Parasti izmanto švammes filtrus, kas uztur tīrību, nodrošina mājvietu baktērijām, izvēloties filtru, neaizmirstiet to ieejas atveres aizklāt ar kādu sietiņu (dažbrīd lieliski noder sieviešu zeķubikses) un pavērsiet ūdens ieplūšanu prom no nārsta vietas, lai filtrā netiktu iesūkti ikri vai mazuļi. Tāpat sekojiet lai ūdens izplūdes strūkla nebūtu pārāk spēcīga – tik spēcīga, lai apmaisītu akvārijā ūdeni un nodrošinātu regulāru ūdens cirkulāciju ap ikriem, bet ne to aizskalošanu.
Parasti kā neatņemama sastāvdaļa ir aerators, ne pats spēcīgākais – lai tas nedarbotos ka filtrs vai neizjauktu nārsta procesu.
Akvārijs pāris nedēļās ir ieguvis atbilstošu vidi, tagad var to sākt pielāgot zivtiņu nārsta vajadzībām, atkal ir divi varianti:
- ja izmaiņas nav krasas no kopējā akvārija – var zivtiņas pārsēdināt jau gatavā nārsta akvārijā;
- ja izmaiņas ir būtiski atšķirīgas – tad zivtiņas liek akvārija un tikai tad sāk pielāgot vidi ideāliem nārsta apstākļiem.
Būtiskas izmaiņas – izmaiņas, kas var nogalināt vai traumēt zivtiņu, piemēram, pH atšķirība kaut par 1 grādu, ūdens temperatūras atšķirība par 5 grādiem utt.
Nārsta akvārijs ir regulāri jātīra un jākopj tāpat ka kopējais akvārijs, tas nekas, ka tajā nedzīvo zivis, bet baktēriju blakus produkti var būt toksiski un nāvējoši ikriem vai mazuļiem.
Tikko izšķīlušies mazuļi, tā ir jāveic ne tikai ūdens maiņa ar tādas pašas temperatūras un kvalitātes ūdeni (parasti 20% ik dienas), bet arī grunts sifonēšana, izvācot visus atkritumus un pāri palikušo barību. Parasti izmanto visparastāko sifonu vai tikai lokanu gumijas cauruli bez uzmavas galā. Tikai centieties neizsūkt ziņkārīgos mazuļus. Ja tomēr, tas notiek, tad tos var noķert netīrā ūdens spaini ar tīkliņu vai zupas karoti un ielaist atpakaļ akvārijā – nav garantijas ka mazulis nav traumēts, bet to parādīs laiks.
Uzturot nārsta akvāriju nekāda gadījuma neizmantojiet ķīmiskās vielas, izņemot ikru apstrādei pret sēnītēm (piemēram, zilos graudiņus), jo jebkura ķīmiska viela viegli nogalinās mazuļus vai ikrus – vielu koncentrācija, kas var būt nekaitīga pieaugušam zivīm, būs nāvējoša mazuļiem.
Tāpat nodrošiniet akvāriju ar pietiekamu gaismu, lai nerastos aļģes, jo ir vairākas aļģu sugas, kas ir toksiskas, ja tiek sarauti to šūnu apvalki, tīrot, bet regulāra akvārija tīrīšana un apgaismojums neļaus aļģēm rasties.
Bieži izmanto nārsta mājiņas vai specialus tīkliņus, ieliekot tos kopējā akvārijā, veids ka nodrošināt nārstu un paglābt mazuļus ideāls, bet tas nav ilgam laikam, jo netiek nodrošināta pietiekama ūdens cirkulācija, sietiņa saķeras un sakrājas pārtikas atlikumi un zivju mēsli, ka arī uz šo akvāriju sieniņam ātri veidojas aļģes, sietiņš parasti ir pie ūdens virsmas, kā rezultāta ūdens ātri uzsilst vai pārkārst, tā visa rezultātā tiek ietekmēta mazuļu veselība un tālāka attīstība, tāpēc ieteicams ir atsevišķs nārsta akvārijs, kurā zivtiņas var nonārstot un tālāk dzīvot mazuļi.
Zivju sagatavošana nārstam
Akvāriju zivtiņu apzināta audzēšana ir viena no prasmīga un zinoša akvārija turētāja pazīmēm. Protams, ka ikdiena šodien reti vairs kurš nodarbojas ar apzinātu zivtiņu audzēšanu (pamata, jo trūkst zināšanu, informācijas vai resursu), bet biežāk tiek konstatēts laimīgais fakts, ka akvārija ir uzradušies ikri vai zibina savas spožās actiņas kāds zivju mazulis.
Šajos rakstos centīšos mēģināt izklāstīt visas savas zināšanas par zivtiņu apzinātu pavairošanu ar mērķi turpināt zivju sugas pastāvēšanu vai selekcijas darbus. Tāpēc pirms sakāt lasīt šos rakstus un sakāt skaļu: „Jā, es to arī varu!”, pārliecinieties, ka:
1. Jums būs kur turēt vai kam atdot jaunās zivtiņas;
2. Jūs varat un protat noteikt zivtiņu dzimuma pazīmes, jo nereti tas nav tik vienkārši un gadās arī nārstam novietot divus tēvus vai mātītes;
3. akvārijā var nodrošināt atbilstošu vidi zivju nārstam;
4. varat noskaidrot visu iespējamo, lai notiktu zivju nārsts, jo biezi vien tas ir noslēpums un publiski neatrodama informācija (jo kāds uz to pelna, bet cits nevēlas stāstīt, jo pats visu izpētījis un cietis daudz neveiksmju);
5. esat gatavs daļēji eksperimentēt ar zivīm, ikriem, mazuļiem, piedāvājot tām dažādus apstākļus, vidi un aprūpi, neaizmirstot, ka pirmajā reize varat ciest arī neveiksmi;
6. esat gatavs veikt rūpīgus vides apstākļu mērījumus un savas rīcības pierakstus, lai iespējams noteikt un izsekot iespējamo veiksmes vai neveiksmes formulu;
7. Jums ir pietiekami laika, lai novērotu zivtiņas, to nārstu, akvārija apstākļus un mazuļu attīstību;
8. Jums jābūt gatavam visa, jo Jūs nekad nezināt no kādiem vecākiem ir nākušas veikala zivtiņas, līdz ar to iegūtais rezultāts – zivju mazuļi, var būt krasi atšķirīgs no gaidāmā rezultāta – ne tik košs, ar dažādiem defektiem, ar sugai neraksturīgu krasu vai formu utt.
Dzimuma noteikšana
Ja jau tik tālu esat izlasījuši, tad vien ir noteikti skaidrs – Jūs zināt kādas sugas (nosaukumu) zivis Jums pieder, tālāk ir rūpīgs darbs meklējot informāciju par to kā dzimumus var atšķirt.
Vairumam zivju ir novērojamas vizuālas pazīmes, piemēram, dzīvdzemdētājām – mātītēm anāla spuriņa ir apaļa, tēviņiem – anālā spuriņa ir pārveidota dzimumorgāna gonopodijā un tā ir spicas formas (piemēram, pecīlijas), tāpat to var noteikt pēc netiešām pazīmēm, piemēram, lieluma, formas, krāsas, spuru formas un lieluma, piemēram, zilie neoni – līdz ~5 mēnešu vecumam tēviņi un mātītes ir vienādi, bet jau pieaugot tēviņi kļūst slaidāki, bet mātītēm vēderiņi kļūst apaļāki un nobīdās uz leju.
Tāpat ir novērots (bet tā nav vienmēr), ka tēviņi ir lielāki un krāsaināki nekā mātītes, tāpat tiem ir izteiktākas spuras, piemēram, gailīši – tēviņam ir kuplas, lielas, garas spuras un spilgta krāsa, kamēr mātītēm mazas spuriņas un pelēcīgāka krāsa.
Ir gadījumi, kad dzimumu noteikt nav iespējams, tad ir jāgaida, kad zivtiņām iestāsies nārsta laiks, sāks veidoties pāri vai paliks izteiktākas dzimuma pazīmes, piemēram, mātītēm paliek apaļāki vēderiņi.
Vaislinieku izvēle
Sākuma būtu jānoskaidro kādi ir vispiemērotākie nārsta apstākļi, jo ne vienmēr nārsta piedalīsies viens tēvs un viena māte, ļoti iespējams, lai vispār nārsts sāktos vai tiktu apaugļoti visi ikri ir nepieciešami vairāki tēvi vienai mātei.
Ideālā variantā zivju pāri būtu jāveido jau agra bērnība, atsēdinot tos atsevišķa akvārijā – nevis kopējā akvārijā, kur tiem nodrošinātu ideālus apstākļus - piemērotu, barošanu, vidi, temperatūru, jo temperatūra ir viens no būtiskākajiem zivs dzimuma brieduma attīstības nosacījumiem. Jo augstāka temperatūra, jo straujāk attīstās zivs un iespējams var rasties neauglības problēmas no pārlieku strauji attīstītiem dzimumorgāniem. Bet ir arī zivis, kas savvaļā dzīvo hierarhiski sakārtotos baros, ja tās izolēs un audzēs atsevišķi, tad cerības uz nārstu ir ļoti niecīgas, jo nav dabīga vide – zivju bars apkārt.
Tāpat būtu ieteicams, izveidot vairākus atsevišķus akvārijus un katrā turēt vienu zivtiņu „pāri” (pārī var būt arī vairāk kā 2 zivtiņas), ideāli būtu vismaz 3 pāri, jo tādejādi palielināsies izredzes panākt nārstu, iespējams dažādot vides apstākļus, slimības vai neauglības rezultātā nenojuks visas cerības iegūt mazuļus.
Ka izvēlēties zivtiņas – atcerieties, ka ir iespējami arī izņēmumi, ja esat nolēmuši ne tikai vienkārši pavairot zivtiņas, bet nodarboties ar selekciju, jo tad svarīgākais ir jūsu iedomātais rezultāts, kam varbūt tieši ir vajadzīga konkrēta nedabīga krāsa vai spuru izliekums:
1. jāprot un jāvar noteikt zivtiņu dzimumu, jo no 2 tēviem diez vai izdosies iegūt mazuļus;
2. izvēlaties zivis ar skaistu rakstu un krāsu, lai iegūtu krāšņus un pievilcīgus mazuļus;
3. izmantojiet tikai veselas zivis, jo no slimas zivs iegūs slimīgus, blāvus vai deformētus mazuļus;
4. tāpat pavērojiet zivs aktivitāti un ēstgribu – jo zivs lēnāka un mazāk ēd, jo lielāka iespēja, ka ir kādas veselības problēmas;
5. neņemiet zivis ar kroplībām, deformācijām vai citām problēmām – zivs var būt vesela, bet tai pat laika tā var būt slimības nēsātāja, vai pārcietusi kādu slimību, kas vēlāk var izpausties arī mazuļos;
6. pārliecinieties, ka zivis ir saderīgas – daudzas zivis nevar turēt kopā līdz nārsta mirklim, jo tas ir teritoriāli agresīvas (piemēram, gailīši), tāpat ir zivis, kas veido pārus pēc savas patikas un ieskatiem, pret citām sugas zivīm būs agresīvas līdz tās nogalinās (piemēram, cihlīdas);
7. centieties neizvelēties krasi atšķirīgas vai pretējas krāsas zivis, jo mazuļi būs pelēcīgi;
8. pārliecinieties, ka izvelētas vienas sugas zivis, jo ir iespējama arī hibrīdu veidošanās, kam diemžēl ir tendence būt steriliem un ar vāju imunitāti;
9. neņemiet pašas vecākas zivis labāk lai tas ir jaunas zivtiņas; vecās zivis var būt slimojušas, tās var būt sasniegušas vecumu, kurā vairs nenārsto, var būt nārstojušas tik daudz, ka tas slikti ietekmēs nākamo nārstu un ikru iznēsāšanu utt.
Vecāku sagatavošana
Pirms nārsta zivtiņas ir jāsagatavo, ko tas nozīmē? Ir jātuvina akvārija vide ideālajiem savvaļas apstākļiem (ūdens, augi, gaisma, grunts, saknes, slēptuves utt.), kā arī pilnvērtīgi jābaro zivtiņas, lai tās būtu pēc iespējas veselīgākas. Ir zivtiņas, kurām pietiek ar sausajam pārslām, bet es ieteiktu zivis barot ar daudzveidīgu dzīvo barību – ar odu kāpuriem, artēmiju, krevetēm, garnelēm, drozofilu, sliekām utt., tāpat arī neaizmirstot par augu barību – arbūzu, salātiem, gurķi, kabaci, cukini, zirņiem utt. Šādi rūpējoties par zivtiņām Jūs panāksiet to lielāku aktivitāti un gatavību nārstam, kas protams, dos arī labākus nārsta rezultātus – ikru, apaugļoto ikru skaitu, zivju mazuļu skaitu, mazuļu veselīgumu utt. Dažbrīd rodas jautājums cik bieži barot zivtiņas gatavojot nārstam – nav ideāli noteiktas secības, tāpēc ieteikums būtu ieverot ideālo variantu – barot bieži, bet mazām proporcijām (es teiktu 4 reizes dienā, no rīta, pusdienās, vakarā un pirms gaismas izslēgšanas). Un šeit tāpat ir svarīgi zivis nepārbarot un uzturēt akvāriju tīru.
Nārsta apstākļu simulēšana
Visvienkāršākais paņēmiens ka panākt nārstu ir dabīgu nārsta apstākļu simulēšana, bet tas ne vienmēr ir vienkārši un reti, kad ir pieejam informācija ka to izdarīt – parasti tas ir komercnoslēpums. Apstākļi, kas veicina nārstu ir vide, barība un lietus sezona.
Ūdens parametri:
Atbilstoši ūdens parametri ir galvenais nārsta priekšnosacījums, tiem jābūt pēc iespējas līdzīgiem dabīgas vides apstākļiem. Tos parasti nākas diezgan pamatīgi meklēt, bet apkopojot visu pieejamo informāciju par konkrētas sugas zivtiņu pavairošanu un tas turēšanas apstākļiem var izveidot atbilstošu vidi. Vēl vien ļoti svarīgs nosacījums ir akvārija iekārtojums – augi, grunts, dekorācijas, slēptuves, nārsta vieta, apgaismojums, straume, citas zivtiņas, nārsta zivtiņu skaits.
Barība:
Atbilstoša barība veicina nārsta sākšanos, ja tās nebūs, tad pat ideāla vide nelīdzēs. Parasti ieteicams bieži barot ar dzīvo barību, jo sevišķi ar lidojošiem kukaiņiem (viendienītes, augļu mušiņas, odi), gliemežiem, garnelēm, artēmiju un odu kāpuriem.
Lietus sezona:
Savvaļā daudzas zivis nārsto tieši lietus sezonas laikā. Lietus ietekme ūdens ķīmisko sastāvu, ūdens daudzumu un temperatūru. Līdzīga veidā var simulēt arī kalna ūdens plūdus pavasarī vai tieši otrādi upju iziešanu no krastiem.
Lietus sezonas apstākļi katrai zivju sugai ir atšķirīgi, tāpēc no sākuma noskaidrojiet kādi tie ir un kurā laikā, var piemērot zivju dabīgos sezonas apstākļus arī Latvijas apstākļiem, tam izvēloties vasaru vai pavasari, kā jūs uzskatāt par pareizāku.
Visbiežāk tiek samazināts akvārija ūdens daudzums vismaz uz pusi un tad lēnam katru dienu tiek pievienots neliels daudzums svaiga ūdens. Svaigajam ūdenim jābūt mīkstam un nedaudz vēsākam nekā akvārija esošam.
Tāpat dažam zivīm apzināti ir jāpiegružo akvārijs – to netīra un pievieno nedaudz kūdras vai kritušu lapu, lai tas paliktu pēc iespējas netīrāks un tad tiek pievienot svaigs ūdens.
Dažam zivīm kopā ar svaigu ūdeni pievieno nelielus ledus gabaliņus. Citam zivtiņām atkal ir jānoēno akvārijs un nārsts notiek tikai tumsā.
Ir arī jautrāki ieteikumi, ka akvārijam jāpievieno ūdens smidzinātāji – lai būtu lietus, jāizslēdz istabā gaisma un pa retam jānozibsnī gaismas lukturītis – simulējot zibeni, jāgrabina skārds vai jāatskaņo ar spēcīgiem basiem īsta negaisa ieraksts – simulējot pērkonu… un dažādi citādi ieteikumi, grūti pateikt cik tie ir efektīvi, bet katrā gadījumā zivju nārsts jūsu mājās būs ļoti jautrs un neaizmirstams.
Citi apstākļi:
Zivis, kas pieradušas dzīvot grupiņās un kuram ir izteikta bara hierarhija, nekad nenārstos, ja tās ieliks nārsta akvārijos pa pāriem – tāpēc nārstam gatavo visu zivju grupiņu un nārsts notiek grupās.
Ir zivis, kam veidojas pāri un kuras ir izteikti teritoriālas, tām ir dažreiz nepieciešama trešā tās pašas sugas zivs – nosacīts nārsta vai teritorijas „konkurents”, kas liks nārsta pārim darboties kopā. Šī metode izmantojama tikai, ja „konkurējošai” zivtiņai ir kur paslēpties un aizmukt no pāra agresijas.
Ļoti īsi par dažādu zivtiņu nārstošanu:
Labirinta zivtiņas (Anabantoid)
Vairums labirinta zivtiņu veido peldošas ligzdas, to būvē tikai tēviņi. Labirinta zivtiņu tēviņi būvē peldošu ligzdu no gaisa burbuļiem un augu daļām. Tie vilina mātītes zem ligzdas, kur notiek arī ikru izvēršana. Ikri tiek uzreiz apaugļoti ar pieņiem, tos uzlasa tēviņš mutē un novieto ligzdas burbuļos. Pēc nārsta un mazuļu attīstības laikā tēviņš apsargās ligzdu no visiem iebrucējiem (arī no mātītes, kas piedalījās nārstā).
Nārsta akvārijs parasti nav liels, tajā ir daudz augu, parasti peldošie augi un raglapes, daudz slēptuvju mātītei augos, zem saknēm vai akmeņos. Tikko pāris ir akvārijā, tā gandrīz uzreiz tiek sākta ligzdas būvniecība un tā ir gatava pāris dienās.
Tēviņš būs agresīvs pret mātīti gan pirms, gan pēc nārsta, „mīļums” izpaudīsies tikai nārsta laikā, tāpēc mātītei ir jānodrošina pietiekami daudz slēptuvju un pēc nārsta to būtu ieteicams izņemt no akvārija.
Tēviņš centīgi novēros un sargās ikrus, kamēr mazuļi izšķilsies – 24-30 stundas. Temperatūra aptuveni 260C, zemāka vai augstāka temperatūra paildzinās vai aizkavēs mazuļu šķilšanos. Pēc izšķilšanās mazuļi barosies no dzeltenuma 2 -3 dienas, pēc tam tie būs jābaro ar infuzoriju vai olas dzeltenumu, jo tie būs pārak mazi, lai ēstu mazuļu barību.
Lielas labirinta zivtiņas ir vieglāk pavairot, jo to mazuļi ir lielāki izšķiļoties un var sākt ēst veikalā pieejamās mazuļu barības.
Cihlīdas
Gandrīz visas cihlīdas izliek ikrus uz grunts vai sargā mazuļus mutē. Tas nozīmē, ka ikri tiek iznērsti uz grunts vai bedrītēs smiltīs vai uz augiem vai plakaniem akmeņiem, tāpat arī ikri un mazuļi tiek nēsāti mute, lai pasargātu no plēsējiem. Ļoti svarīgs nārsta faktors ir monogamitāte vai poligamitāte.
Monogāmām cihlīdām pāris veidojas, ja tiem atvēlēts liels brīvs akvārijs, lai var brīvi izrādīties, iepazīties un paslēpties. Tāpēc parasti iegādājas vismaz 6 jaunas zivtiņas, kuras audzē kopējā akvārijā, tikko sāk veidoties pāri, kas kaislīgi sāk cīnīties par teritoriju, tā zivtiņas ieliek atsevišķā akvārijā. Biežākas problēmas ir tēviņu neiecietība pret mātītēm, tāpēc biezi tiek veidotas slēptuves, kurās var tikt iekša mātītes, bet tēviņi ne vai arī akvārijā ir pāris citas zivis, kuras vairāk piesaista tēviņu uzmanību un agresivitāti, piemēram, botijas vai kādi zušveidīgie, kas var ierakties un paslēpties gruntī.
Poligāmās cihlīdas ir divu veidu – vienā variantā tēviņi un mātītes pārojas savā starpā bez ierobežojumiem, otrā variantā – tēviņš veido sev mātīšu harēmu, parasti tas veidojas no tēviņa spējām pasargāt no citiem tēviņiem pēc iespējas lielāku teritoriju, ko par nārsta vietu ir izvēlējušās mātītes. Pēc nārsta, parasti mātītes tēviņu padzen no nārsta vietas un centīgi sargā savu teritoriju. Šīs cihlīdas parasti var atšķirt pēc raksturīgam dzimuma pazīmēm – tēviņi ir lielāki ar košākām spurām. Lai pavairotu šīs cihlīdas, nepieciešams liels akvārijs, kur būs pietiekami daudz vietas mātīšu sargātam ligzdām un tēviņam, jo savādāk tēviņu trenkās līdz nogalinās.
Tāpat ieteicams turēt vienu tēviņu kopā ar vairākām mātēm, lai vien mātīte neciestu no nepārtrauktas uzmanības vai agresijas un tas dotu lielākas izredzes sagaidīt nārstu. Gandrīz visas poligāmās cihlīdas mātītes iznēsā ikrus un mazuļus mutē.
Zelta zivtiņas
Zelta zivtiņas ir ļoti sabiedriskas – tās peldas apkārt grupās, barojas kopā, atpūšas kopā un tāpat tās būtu ieteicams pavairot grupās. Parasti ikri tiek iznērsti uz/ vai augos.
Lai panāktu nārstu, ūdens temperatūru pakāpeniski vairākās nedēļās nolaiž līdz 110C un tad strauji kāpina līdz sākas nārsts – šādi tiek imitēti pavasara apstākļi, laiks kad zelta zivtiņas nārsto. Tāpat pirms nārsta zivtiņas jābaro bagātīgi ar dzīvo barību.
Temperatūrai pieaugot pirms nārsta, tēviņš dzenās pa akvāriju matīti, bet nebūs ne kripatiņas agresivitātes. Tas var ilgt vairākas dienas un abām zivtiņām kļūs spilgtākas krāsas. Nārsta laikā tēviņš būs ar sāniņiem blakus mātītei un stums to augos, tādejādi stimulējot ikru nēršanu. Ikri tiks tūlīt pat arī apaugļoti. Nārsts var ilgt 2 stundas un var tikt iznērsti ~10 000 ikru, tikko nārsts beigsies vecāki sāks kāri ēst ikrus, tāpēc labāk tos no akvārija izņemt. Pēc pāris dienam izšķilsies brūngani - melni mazuļi. Tikai pēc pāris mēnešiem tie iegūs vecāku krāsu un pie vecākiem tos var laist, kad tie sasniegusi ~3 cm garumu, jo savādāk tos var apēst.
Dzīvdzemdētāji
Parasti šīs zivtiņas ir viegli pavairot, parasti grūtākais ir mazuļus nosargāt un audzēt, jo zivis un vecāki, tos ļoti labprāt apēdīs. Vienkāršākais risinājums ir biezi augu stādījumi vai slēptuves. Var izmantot arī speciālās nārsta mājiņas vai tīkliņus, kuros notiek nārsts un mazuļi tiek atdalīti no vecākiem un citam zivīm. Mazuļi parasti ir pietiekami lieli lai ēstu artēmiju, olu dzeltenumu vai specializēto mazuļu barību.
Sami (Koridoras)
Nārstam izmanto akvāriju ar platlapu augiem. Pirms nārsta samiņus bagātīgi baro ar dzīvo barību. Nārstu izraisīs biežas lielas ūdens maiņas. Koridoras samiņu nārsts ir ļoti interesants. Sākuma mātīte bakstīs tēviņam vēderiņu un savāks mutē pieņus, tad tā iznērsīs pāris ikriņus sev uz vēdera spuriņām. Tālāk mātīte meklēs piemērotu vietu uz augu lapām, dekorācijām vai stikla virsmas, kur novietos nedaudz pieņu un tiem pa virsu pāris ikriņus. Tikko mātītei beigsies pieņi, tā atkal bakstīs tēviņu un atkārtos visu no sākuma. Parasti tiek atlikti ~100 ikri. Pēc nārsta vecākus izņem no akvārija, ikriem nodrošina labu aerāciju un apstrādā ar pretsēnīšu līdzekļiem. Mazuļi izšķilsies pēc 5 dienām un tos var barot ar artēmiju.
Haracinoīdas
Tās ir tetras, karnegeilas, leporinus parasti ikrus un pieņus iznērš brīva ūdenī starp cieši sastādītiem augiem.
Ieteicams audzēt mātītes un tēviņus šķirti, tos bagātīgi barojot ar dzīvo barību, līdz kamēr tēviņi iegūst izteiktas krāsas un mātītēm puncīši paliek apaļi no ikriem. Tad saliek abus dzimumus kopā neliela nārsta akvārijā, kas piepildīts ar svaigu ūdeni, kurā cieši sastādīti augi. Akvārija smiltis nav vajadzīgas, var ievietot pāris dekorācijas, visu pirms liekat akvārija sterilizējiet.
Parasti temperatūra ~250C, daudz dzīvas barības un akvārija noēnošana izraisīs nārstu. Nārsts parasti sākas 48 stundu laikā (dažreiz var būt nepieciešamas vairākas dienas). Ikri ir ļoti lipīgi un viegli nostiprināsies uz lapām, pēc nārsta izņemiet vecākus no akvārija, lai netiktu apēsti ikri. Pēc nārsta akvārija temperatūru var pacelt līdz 260C, mazuļi izšķilsies pēc 36h. Mazuļus jābaro ar infuzoriju pirmās 4 nedēļas.
Ciprinoīdas
Tās ir rasboras, danio, barbusi arī ikrus un pieņus iznērš brīvā ūdenī. Barošana ar dzīvo barību un ūdens temperatūras pieaugums parasti izraisīs narstu. Ikri pielips pie jebkuras virsmas un izšķilsies aptuveni pēc 30h un mazuļus var barot ar artēmiju vai speciāli sauso barību. Vecāki labprāt ēdīs ikrus, tāpēc pēc nārsta tos jāizņem no akvārija.
Varavīksnes zivtiņas
Zivtiņas vairojas salīdzinoši viegli, jo sevišķi pēc regulārās vai lielam ūdens maiņām pat kopējā akvārijā, kur diemžēl citas zivis ikrus labprāt apēdīs. Nārsta akvārijam ir jābūt garenam ar vecu ūdeni. Smalka grunts, filtrs un aerācija, tāpat jāsastāda augi. Parasti nārsts notiek pāros – divi tēvi un divas mātītes. Parasti tēviņš aplido mātīti, peldot pa apli un stāvot ar galvu uz leju, noradot nārsta vietu. Mātīte parasti ieinteresēti seko tēviņam, nostājas ar sāniņiem blakus un tiek iznērsti ikri.
Parasti iznērš 200 ikrus, mazuļi izšķiļas pēc 4-14 dienām un tos var barot ar infuzoriju, artēmiju vai specialo sauso barību.
Neveiksmīgs nārsts
Te rodas jautājums, kas ir neveiksmīgs nārsts – kādam tas ikru boja eja vai blāvi mazuļi, citam tas ir neatbilstoša raksta vai krāsas mazuļi. Viss atkarīgs no indivīda un vēlmēm, kāpēc tika mēģināts pavairot zivtiņas. Tāpēc manuprāt neveiksmīgs nārsts ir:
1. nārsts vispār nav noticis;
2. ikri vai mazuļi ir apēsti vai iesūkti filtrā;
3. ikri nav izšķīlušies;
4. mazuļi ir ar defektiem vai slimi.
Diemžēl šis var būt viens no sāpīgākajiem momentiem akvārija īpašnieka dzīvē, kas var pārvilkt lielu svītru zivtiņu pavairošanai, apzinoties cik mazuļu ir zaudēts un cik daudz pūļu ieguldīts, lai viss izdotos.
Kas var būt par iemeslu? - to var būt daudz un tie var rasties jebkurā no pavairošanas posmiem, tāpēc tas ir liels un rūpīgs darbs, lai viss izdotos nevainojami jau pirmajā reizē.:
- uzsakot procesu: akvārijs vai tā vide nav piemērota nārstam, ir pieļautas kļūdas izvēloties zivtiņas, zivtiņu slimības, to barošana, tāpat varbūt ir izvelēta grūti pavairojama zivju suga, nārsta akvārija ir tikko palaists vai tajā ir pārdozētas ķīmiskās vielas;
- nav pievērsta pietiekami liela uzmanība, nosakot zivju dzimumu, jo sevišķi dažādam selekcijas formā, kurām var būt pat apzināti mātītēm izveidotas tēviņu pazīmes; varbūt ir izvelētas pārāk vecas zivis (varbūt neauglīgas zivis);
- iespējams pārāk cieši un intensīvi ir uzraudzīts akvārijs vai nārsta process, lieki satraucot zivtiņās, tāpat var pārcensties ar akvārija piekārtošanu, pārkārtošanu, parametru mērīšanu utt. – stress neveicina pārošanos;
- nepiemēroti ūdens apstākļi ikru attīstībai, ka rezultāta uz ikriem attīstās sēnītes un ikri mirst, tāpat pārvietojot ikrus no viena akvārija uz citu tie var tik mehāniski bojāti vai sažūt gaisa ietekmē. Varbūt atšķiras nārsta akvārijā un inkubācijas akvārija ūdens parametri, straujas temperatūras svārstības, pārāk cieta ūdens ietekmē ikru apvalks sacietē, neļaujot mazuļiem izšķilties vai tieši otrādi pārāk mīksta ūdenī tie var izjukt;
- dažām zivju sugām tēviņu trūkuma gadījumā, veidojas pāri no 2 mātītēm un viena mātīte iegūst tēviņiem raksturīgas iezīmes, šādas kļūdas rezultāta nārsts notiks, bet nebūs kam ikrus apaugļot. Tāpat iespējams izvēloties pārāk jaunu vai vecu tēviņu pieņi ir pārāk mazaktīvi, nespējot ikrus apaugļot.
- nārstu ietekme arī zivtiņu barības pilnvērtība, kā rezultāta vitamīnu trūkums, novājināta imūnsistēma vai tieši otrādi aptaukošanās, samazinās zivtiņas aktivitāti un nārsta produktu kvalitāti.
Lai uzkrātu pieredzi, iespējams būtu jāsāk ar dzīvdzemdētājiem, jo tos ir salīdzinoši viegli pavairot un tas notiek ļoti bieži kopējos akvārijos nemaz nepārveidojot apstākļus – gūpijas, molinēzijas, pecīlijas, šķēpneši. No citam zivīm iespējams var izmēģināt laimi ar ikrus nērsošām zivīm, piemēram, dažām cihlīdām, Sumatras barbusiem vai Danio.
Tāpat noteikti izmantojiet eitanāziju mazuļiem, kas ir slimi vai ar defektiem, tāpat jābūt uzmanīgiem ar dažādu sugu hibrīdiem, kas bieži vien ir sterili vai ar tieksmi slimot.
Raksta autors Normunds Griķītis