Monosolenium tenerum

Jau kādu brīdi Tropica tirgo augu, kas pazīstams ar nosaukumu „Pellia”, kas tagad ir nosaukts par Monosolenium tenerum. Ja auga nosaukums mainās, tas parasti nozīmē, ka botāniķi ir atklājuši, ka augs ir savādāks nekā tam būtu jābūt vai, ka tas biezi notiek, divi botāniķi ir veikusi neatkarīgus pētījumus un katrs nosaucis vienu un to pašu augu savādāka vārdā – parasti atstāj to nosaukumu, kurs ir paziņots pirmais. Dažādas rakstība vai izrunas kļūdas, kas rodas nosaukumus pārrakstot vai reproducējot var novērst tikai meklējot nosaukumu pirmavotos. Dotajā gadījumā vairāki faktori ir sakrituši un ir radušās arī gramatikas kļūdas vecajā un jaunajā nosaukumā.

 Monosolenium tenerum ir pazīstams kā Pellia vai Pelia (ar vienu „l”) un tāpat arī sugas nosaukums tiek rakstīts 2 dažādos veidos: endiviifolia un endiviafolia. Tam visam papildus Monosolenium tiek rakstīts ar „e” trešā „o” vietā. Viena vārda ir diezgan daudz dažādu neprecizitāšu norādot šī auga nosaukumu un diemžēl arī Tropica augu uzlīmes sakuma tika drukātas ar „e” trešā „o” vietā, tāpēc kādu laiku šis augs tiks tirgots ar nepareizu nosaukumu, bet nākamās partijas būs ar precīzu nosaukumu Monosolenium tenerum, kas cerams nostabilizēsies augu ražotāju un tirgotāju vidū. Šo nosaukumu sajukuma rašanās vēsturi var izlasīt Vācijas žurnālā Aqua-Plant 3-2003.

             Monosolenium tenerum savvaļa ir ļoti, ļoti reti sastopams. To var izdoties atrast nelielās kolonijās Indijā, Ķīnā, Taivanā, Japana un iespējams Taivanā. Monosolenium tenerum ir sava veida ūdens Gingko biloba koks – senatnes „dzīva fosilija” augu vidū, ko reti var atrast savvaļā, bet bieži izmanto audzēšanai mājas apstākļos.

 Monosolenim tenerum ir sūkļveida augs, kam pēc būtības nav lapu. Auga zaļā daļa, kas veido lapas, tiek saukts botāniķu vidū par tallu (plural thalli). Talls sadalās dakšveida zaros veidojot auga pufīgu spilvenveida formu. Monosolenium tenerum pēc izskata atgādina Riccia, kas ir desmitkārši palielināta. Riccia ir pazīstama ka peldošs augs, ja vien tas nav piesiets ar auklu vai tīkliņu kādai saknei uz grunts, kur tam nepieciešami ļoti labi apstākļi augšanai.

Monosolenium tenerum ir daudz vieglāk audzēt! Tas irs makaks par ūdeni, tāpēc tas izvietojas uz grunts. Tam nepieciešams nodrošināt vidējus ūdens parametrus un tikko tas ieaugsies, tas ātri izplatīsies un veidos skaistus „spilvenus”. Augs ir ļoti trausls un transportēšanas laikā sadalās gabalos, tāpēc tā pārstādīšana var nebūt vienkāršs process. Lai uzsāktu tā audzēšanu var to sakuma piesiet pie kāda akmens vai saknes vai var iespraust nelielu auga stādiņu starp citiem akvārija augiem, piemēram, Elocharis, kas to noturēs uz vietas neļaujot to straumei vai zivīm iznēsāt pa akvāriju.

Tikko augs ir izsakņojies, tas sāk veidot zaļu lapu viedīgu struktūru ~1 cm platumā ar sazarojumu ik pēc 1-1.5 cm. Tallus ir neliela nedaudz caurspīdīga olīvzaļa auga daļa, kas spēj dzīvot temperatūra 5-30⁰C, tas aug gan ēna, gan tieša saules gaisma un viegli pielāgojas gan cietam, gan mīkstam ūdenim. Ja Monosolenium tenerum audze mazāk labvēlīgos apstākļos tas veido garāku lapu struktūru (2-3 cm), kas ir tieva (3-5 mm) un mazāk izskatīga.

Lapu apakšpusē veidojas diegveida pavedieni saukti arī par rizoidiem (rhizoid), kas piesaista augu pie akmeņiem vai koka saknes, bet šis savienojums nav sevišķi izturīgs. Pat ja augs nav nostiprināts pie grunts, tas veidos rizoidus, kas būs redzams kā sakņu plīvurs talla apakšgalā. Ideālos apstākļos, kad ir daudz gaismas un CO₂, daudzi mazi gaisa burbulīši krāsies un veidosies rizoidos, kas var izraisīt auga sašķelšanos daļās un uzpeldēšanu.

Monosolenium tenerum var audzēt mitros terārijos vai nelielās plastmasas kastītēs uz loga palodzes, rūpējoties lai augam nav par karstu vai aukstu. Savvaļā šis augs nav atrasts augam zem ūdens, bet iespējams tas ir tikai laika jautājums. Monosolenium tenerum zivis parasti neēd, bet tam patīk peldēt starp tā lapām un tam savukārt atkal izplesties pa visu akvāriju. To var izmantot kā priekšēja plāna augu vai ka ļoti kuplu fona augu.

Rakstu tulkoja Normunds Griķītis

Orģinālteksts www.tropica.dk