Jau diezgan sen nav bijusi neviena ekspedīcija gan laika trūkuma, gan citu iemeslu dēļ un šoreiz gribetos kaut ko neparastu, bet šī ir vairak ģimenes pastaiga ar mazu iekšējo mērķi - atrast dabā raseni, kas jau sen vilina un rada velmi palielīties - mums arī ir savs augs plēsējs. Un noteikti akcents uz augiem un dabas bagātībam visapkārt!

Visupirms - milzīgs paldies Latvijas Valsts mežiem par takas izveidi, uzturēšanu un pieejamību!

Nedaudz izzinoša informācija no www.daba.gov.lv:

Kur tas ir? -  Dabas liegums Dunika, Dunikas pagasts Rucavas novads

Kas tur ir? - Dunikas purvā izbūvētā purva laipa stiepjas ~4,5 km garumā, šķērsojot Tīrspurvu. Šis purvs būs lieliska vieta nesteidzīgai meditatīvai pastaigai klusumā.
Tīrspurvs ir sūnu jeb augstais purvs. Tādu nosaukumu šis purva tips ieguvis, pateicoties kupolveida formai, kas veidojas, purvam attīstoties. Kupolu veido sfagnu sūnas, kas purva centrālajā daļā aug daudz straujāk, kā arī uzkrāj vairāk ūdens, jo purva malās tas ātrāk notek uz apkārtējām teritorijām. Šobrīd kūdras slānis purva centrālajā daļā ir sasniedzis vismaz 7m biezumu, kas nozīmē, ka tas savu dzīvi sāka pirms vismaz 7000 gadu, jo viena gada laikā kūdras slānis augstajos purvos pieaug par aptuveni vienu milimetru.

Purvā redzamās mazās červeļainās priedītes patiesībā ir vairākus simtus gadu vecas. Tik mazas tās ir barības vielu trūkuma dēļ.

Izturīgākajiem gājējiem, kam pietiks spēka šķērsot visu purvu, takas galā sarūpēts pārsteigums – 11 ha platībā ir apskatāma Luknas skābaržu audze. Šobrīd tā ir vienīgā un lielākā parastā skābaržu tīraudze Latvijā. Luknē – skābaržu populācija sasniedz savas izplatības galējo ziemeļrietumu robežu. Tā ir gandrīz pusotru gadsimtu veca, un rada noskaņu it kā jūs būtu aizceļojuši uz Centrāleiropas platlapju mežiem.

Pats sākums - neticams KLUSUMS tas ir visapkārt un te nav dzirdama ne pilsētas kņada, ne tuvakā šoseja, te pat nav nemitīgas putnu sarunas mežā, te ir klusums, dziļs un mierīgs, ko pārttrauc vējš un mazas dzīvības pēdas lapās.

Jau ieprieks ir ir būts pārpurvotas vietas un tapēc par to, kas šeit atšķirīgs. Patiesība šis ir otrais mēģinajums iziet visu taku - pirmaja reize vējs un lietus iztraucēja; šoreiz - makoņi vilkas, bet visi pārgaja pāri, lai kreisā puse nolītu, laba puse atstajot dzidri zilas bezgalīgas debesis.

Pirmais, ko sastapām ir milzīgi melleņu krūmi - parkoksnējušies un vismaz 40cm augsti un tiem apkart arī ikdienisķas mellenes maziem, zaļiem krūmiņiem. Ogas ļoti līdzīgas, zilas, tikai nedaudz stieptas un izskatās kā pāraugušas barbeles ogas. Bez izteiktas garšas un skābu pecgaršu; sula ar rokas nesmērē...vai tiešām ta būs kāda krūmmellene?

Un gandrīz jau pareizi secināts - ta ir zilene (Vaccinium uliginosum L.). Un tikko zileni atved pie mums no Kanadas, ta partop par krūmmellenil, tā ka bijam uz pareizām pēdam. Augi mazprasīgi un, labprāt, aug kūdras augsnē, ogas vērtīgas un no tām vāra ievārījumus vai uzglabā citos veidos, jo tās ilgi nezaudē uzturvertību.

Un turpat blakus visas nogāzes pilnas mazam lapiņām un sarkanam ogam - vai tā ir brūklene?

Kamēr augs mazs un tam tikai lapas, jābūt zinātajam, lai atsķirtu brūkleni no miltenes, bet redzot ogas jau pamanāma atšķirība un arī viens no ieteikumiem ir pagaršot ogu. Šī ir miltene (Arcostaphylos uva-ursi (L.) Spreng.)

Abus augus izmanto medicīna un abi lietojami pārtikā, bet dzērvenes oga būs sulīga un skāba, savukārt miltenei miltaina un šķietami sausa. Brūklenes pamatā aug sausos priežu mežos un purvos uz ciņiem, vairāk pamanāms kā stāvaks augu puduris. Miltene aug sausos priežu mežos, atklātos, smilšainos pauguros un arī pie jūras, augs izteikti ložņajošs un lapas tumšakas nekā brūklenei.

Protams, ka ejot pa taku ir vēlme pieiet pie ūdens ieskavumiem, lai apskatītu, kas tur mīt, bet tas nebūt nav tik vienkārši - sfagnu sūnas piesūkušās ūdeni un dubļainie kūdras atsegumi vilina iestigt, bet pāris vietās arī pie ūdens izdevās pieet, iztraucējot pīles. Ūdens dzirds un skaidrs, bet var redzēt, ka gultne un sāni veidoti no kūdras un baktēriju glotainiem makoņiem, bez zivīm, kukaiņiem vai ūdens augiem (vismaz neizdevās novērot).

Vēl viens augs, kas aug kupli un koši violetiem ziediem - virsis (Calluna vulgaris), kas ne tikai rada košu kontrastu uz zaļo sūnu fona, bet arī veido mazu koši zilu tauriņu paradīzi - mazie viršu zilenīši (Plebeius argus) veido ne tikai zilu mākoņu barus, bet arī nemitīgi kustas (gan jau būs viršu nektaru piedzēruši). Bet tāpat arī ik pa brīdim var sastapt lielus raibus (purvraibenis Clossiana selene) un dzeltenus tauriņus (purva dzeltenis Colias palaeno)

Vēl viens augs, kas visapkārt ziedēja ir šis, kas bildē, protams, ka tam klāt pieiet neizdevas un īsti nav skaidrs, kas tas ir - izskatas pēc doņa, bet lapas un ziedi savādāki, spilves jau pūkas visapkārt izkaisījušas, tātad arī ne tas, iespejams, tas ir baltmeldrs (Rhyncospora alba), varbūt kads var ko vairāk pastāstīt par šo augu?

Vēl viens ievērības cienīgs skaisti smaržojošs un reibinošs augs - purva vaivariņš (Ledum palustre), šoreiz gan vēl neziedēja, bet tāpat pie sevis saistīja. Un vēl klīst baumas, ka šis ir viens no noslepumainajiem augiem, ko izmanto Latvijas melna balzāma receptē.

Vēl viens mūsu "dinozaurs", kam ļoti patīk purva taka un saulītē sildīties- pļavas ķirzaka (Lacerta vivipara Jacq.). Sastaptas lielā daudzumā, tikai klusi jāuzvedas, bija gan zaļas, gan melnas, gan brūnas krasas ķirzakas un šķita, ka Latvija jau noteikti ir vismaz 10 dažādas purva ķirzaku sugu, bet atklājas, ka tās visas viena - mātītes gaišas, tēviņi tumši.

Un, lūk, arī šī raksta galvenais varonis apaļlapu rasene (Drosera rotundifolia). Jā, tiešam  - apskatiet bildi velreiz. Vai sķiet pilnīgs sūnu un dzērveņu stīgu haoss? Ta arī ir - rasene ir mazs augs un bilde redzamie ir aptuveni 1 lata monētas lielumā.

Rasene ir daudzgadīgs kukaiņedajs, lakstaugs, kas bieži sastopams purvos un purva pļavās (bet man gan tas bija japameklē ilgāk). Rasenes lapas sakārtotas rozetē un piekļāvušas pie zemes. Lapas kātiņs 1-7cm garš un lapas virsma gandrīz apaļa 1-1.5cm diametrā. Lapas virspuse sarkana, apakša - zaļa.

Augs barojas ķerot kukaiņus, kurus piesaista sarkana krasa un rasai līdzīgie, lipīgie sekrēta pilieni. Šādi barojoties augs uzņem mineralvielas un amonjaku, kuras nav skabajā augsnē. Kukainis pielīp un ar enzīmu palīdzību augs to izšķīdina.

Un vēl visam par pārsteigumu atradu vel vienu rasenes sugu - garlapu raseni (Drosera anglica Huds.)

Un atkal jau šķiet, ka attēlā ir sūnu sajukums, bet atkal jau - rasene ir mazs augs un kaut arī garlapu rasene ir reizes 3 lielāka neka apaļlapu rasene, joprojam tas ir mazs augs.

Šķietami purvā ir kluss un tukšs, bet patiesība, te pat no katra celma spraucas dzīvība ārā, solot košus  piedzīvojumus,

bet ir jādodas tālāk un lai arī taka ir gara, tomēr ta ir interesanta neparastiem augiem un dabas skatiem, nesteidzieties to iziet ātri, labak ejiet to klusi un lēni, jo tad pamanīsiet vairāk neparasta. 

2019