Vai akvārija lielums ietekmē zivs izmēru?

           Pilnīgi droši var apgalvot, ka ikviens ir dzirdējis, ka zivs maksimālais izmērs ir atkarīgs no akvārija lieluma, kurā tā dzīvo.

           Šis apgalvojums balstās uz to, ka zivs nekad nespēs kļūt lielāka par akvāriju un pat ne tuvoties akvārija lielumam, un tā tas arī ir.

           Tātad vai pirmais apgalvojums ir pareizs? Lūk, kā tas ir patiesībā.

           Pirmkārt, ir skaidrs, zivs maksimālo izmēru nosaka tās gēni. Tāpat ir jāatceras, ka zivs aug visu laiku līdz tās nāvei (strauji jaunībai, lēnāk pieaugušai esot). Tātad zivs maksimālo izmēro nosaka tās sugas gēnu un nevis akvārija izmērs, kurā tā dzīvo, bet jāņem vērā, ka lielā akvārijā zivs aug ātrāk, nekā mazā.

           Vai akvārija lielums nosaka zivs maksimālo izmēru?

           Drīzāk jau akvārija lielums var ietekmēt zivs augšanas ātrumu un dzīves ilgumu, kā rezultātā zivs nekad nesasniegs maksimālo izmēru, skumja iemesla dēļ – tā nomirs daudz ātrāk.

           Papētīsim sīkāk, kā vietas nepietiekamība akvārijā ietekmē zivs augšanu:

           - mazā akvārijā ir maz vietas kustībām un tāpat kā cilvēkiem no tā rodas dažādas slimības, sākot ar aptaukošanos un beidzot ar sirds un asinsvadu slimībām, kā rezultātā zivs slimo un priekšlaicīgi mirst

           - mazā akvārijā ir grūtāk uzturēt tīrību un ūdens parametrus. Ēdiena paliekas, mēsli u.c. vielas izraisa straujas ūdens parametru maiņu un piesārņojumu. Rodas amonjaka un nitrītu ciklu svārstības, kas rada zivtiņām stresu, tās novārdzina un rada saslimšanu = slikta zivtiņas veselība un priekšlaicīga nāve

           - mazā akvārijā ātri uzkrājas nitrāti, nitrīti un citi indīgi savienojumi, kas, protams, atkal ietekmē zivs veselību, jo sevišķi elpošanu, nieres un aknas. Traucējot nieru un aknu funkciju, atkal rodas zivs slimības un pat nāve. Žaunu bojājumi, samazina uzņemto skābekļa daudzumu, kas tiešā veidā ietekmē zivs augšanu un  imunitāti.

           - mazos akvārijos, kuros nepietiek vietas peldēšanai, zivs var saņemt mehāniskas traumas no dekorācijām – traumētas spuras, zvīņa, āda un pat skeleta defekti un atkal rodas iespēja rasties infekcijām, kas atkal ietekmēs zivs veselību un dzīves ilgumu

           - slikti vai nepiemēroti ūdens parametri, zivtiņai radīs pastāvīgu stresu, kas ietekmēs ēstgribu. Zivs, kas slikti ēd un nesaņem visas nepieciešamās barības vielas, protams, ka augs lēnāk vai vispār neaugs, novārgs, novārdzinās imunitāte, palielinās saslimšanas risks un atkal rezultātā slikta zivs veselība un īsāks tās mūžs.

           Secinājums: mazā akvārijā zivij ir lielākas risks saslimt un ātrāk nomirt.

           Apkopojot visu iepriekš minēto var uzskatīt, ka zivs maksimālais izmērs tiešā veidā nav atkarīgs no akvārija izmēra, kurā tā dzīvo. Tātad, ja tiks pievērsta lielāka uzmanība maza akvārija apstākļiem – ūdens kvalitāte, ūdens parametri, tad zivtiņa augs ātri un nāksies secināt, ka akvārijs jau ir par mazu zivs vajadzībām.

           Vienkāršs eksperiments – paņemiet lielu akvāriju, sadaliet to vismaz 2 daļās – 1 liela, otra maza un ielaidiet tajā vienādas zivis, ūdens parametri būs vienādi un barojiet arī vienādi – rezultātā būs novērojams, ka abās pusēs zivis augs vienādi ātri un koši, tātad zivs augšanas ātrums un maksimālais izmērs nav atkarīgs no akvārija lieluma, bet gan no uzturēšanas apstākļiem, kurus ir vieglāk uzturēt stabilus lielā akvārijā nekā mazā.

Rakstu tulkoja Normunds Griķītis

Orģinālteksts www.israquarium.co.il