Tosmares ezera meklējumos
Vēl viens mēģinājums (2008.gada augusta beigas) papētīt un apceļot Tosmares ezeru un tā piegulošos ūdens kanālus ar mērķi noskaidrot tā bioloģisko daudzveidību un pabeigt jau iepriekš uzsāktos rakstus tikai šoreiz safotografējot ziedošus augus. Tā kā pēdējo reizi pārgājiens bija diezgan grūts aizaugušas krastmalas dēļ, tad šoreiz sarunājām 2-vietīgu gumijas laivu un braucām pa piegulošajiem kanāliem – pa Melno upīti, sākot no Šķēdes tilta līdz pat tiltam pie Lunetas forta (pirms un pēc šiem posmiem laivošana ir diezgan neiespējama un laiva jānes pa sauszemi).
Laiks mūs šajā reizē sevišķi nelutina un vienubrīd pat uznāca ļoti spēcīgs lietus, pārējo laiku smīlāja; tiekot ezerā arī saulīte uzspīdēja.
Nedaudz par pašu biotopu – kanāla platums ir aptuveni 2-16m, dziļums līdz 4m, krasts vietām ir ļoti sekls, bet vietām ļoti stāvs un jau pēc pusmetra sekluma strauji pāriet 1m dziļumā. Krasts vietām ir izbūvēts no akmeņiem – frotifikacijas paliekas. Grunts smalka, balta klāta ar sadalošās lapu un ūdens augu palīkam plānā slānītī. Krasta aug bērzi un alkšņi, vietām daudz ūdenī sakritušu koku un lapu, ūdens ir izteikti dzelteni brūns, straumes tik pat ka nav.
Viss sakās ar to, ka papētot visas iespējamās kartes Tosmares ezers ir gandrīz pilnība aizaudzis un ir vairs tikai 3 nelieli dīķīši ar brīvu ūdens virsmu. Pie šiem brīvajiem ūdens klajumiem var piekļūt vairs tikai pa 2-3 vietām, tad arī pirmais uzdevums bija atrast kādu piekļūšanas ceļu un iebraukt no Melnās upītes cik vien tālu iespējams ezerā.
Jau pašā sākumā mūs palutina un atrodam baltu ūdensrozes ziedu, apstiprinot pieņēmumu, ka pavasarī redzētās lapu audzes ir aizsargājamais augs Nymphaea alba L. Visa pārbrauciena laikā izdevās atrast kādus 3 pilnā plaukumā esošus ziediņus, bet nebija nevienas dzeltenas lēpes (varbūt par vēlu tās meklējam).
Iepriekšējās reizēs šis augs auga pa retam krastmala, tagad to tik pat ka nevar atrast biezi aizaugušo smilgu, doņu un valīšu dēļ, bet tagad lapiņas zaļo šī auga ūdens formai – parasta bultene Sagittaria sagittifolia L.
Elsis Stratiotes aloides L. Pavasarī auga kosos puduros un pat vietām pacēlās virs ūdens, šobrīd ir vairs tikai reti augi, kas nomocīti no aļģēm un zaudējusi kosas krāsas, paliekot brūni- rudens nāk.
Beidzot arī izdevās atrast nelielu grāvi, kas iestiepās no kanāla ezerā, kanāls pats brīvs, bet diezgan pamatīgi aizaudzis dažādiem ūdens augiem, ka arī kanāla viens krasts ir visdažādāko augu pļava, otrs krasts – valīšu un smilgu audze; ja paskatās tālāk tad var redzēt mazus un lielus kokus, kas nozīme, ka ezers ir pārpurvojies un drīz vien būs aizaudzis pilnībā. Šī neliela iebrauktuve beidzas, pie smilgām un vālītēm ieskauta klaja laukumiņa, tālāk ir manāmi līdzīgi laukumiņi, bet ar gumijas laivu tiem cauri neizspraukties.
Mazā laukumiņa bildes daudz nekomentēšu – augi jau iepriekš sastaptie, aptuveni 10cm brīvs ūdens slānītis, zem kura sakas brūni, zaļi dzeltens augu paklājs, nedaudz utopiski un sirreāli, bet ļoti skaisti.
Aizaugušie kanāla posmi ir kļuvuši par kustības ceļiem zalkšiem, šī mazā zalktēna svaru (~20cm garš) notur virs ūdens ūdensziedu paklājs.
Paris reizes pa ceļam sastapām arī gulbīšus, kas bija izveduši mazuļus pusdienās, draudoša šņākšana lika turēties pa gabalu, jo nelielo gumijas laivu nav nemaz tik neiespējami caurdurt. Var redzēt cik bieza slānī saaugušas Lemna – gulbīšu mamma stumj pamatīgu valni sev pa priekšu.
Un saldajam ēdienam nobeigumā skaisti ūdens rozes ziedi: