Mitru baļķu kaudžu un dziļu lapu kaudžu mīļotājs. Parastais krupis lielu daļu sava gada pavada mitrās, ēnainās vietās, bieži vien mežā, barojoties ar tārpiem, gliemežiem un kukaiņiem. Kad tas ir nobijies vai apdraudēts, kārpas uz muguras izdala nepatīkamas garšas šķidrumu — tā sargājoties no plēsējiem.

Parastajiem krupjiem ir vara krāsas acis ar horizontālu zīlīti. Foto autors: Nick Upton/ Alamy fonda attēls.

Ikdienas nosaukums: Parastais krupis

Zinātniskais nosaukums: Bufo bufo

Ģimene: Bufonidae (krupji)

Biotops:  meži, zālāji un dārzi pieauguši. Dīķi kā kurkuļi.

Diēta: bezmugurkaulnieki, mazāki abinieki, pat mazi zīdītāji

Plēsēji: zīdītāji, piemēram, ūdri un eži, zalkši , gārņi, plēsīgie putni.


Kā izskatās parastie krupji?

Parastajam krupim krāsa var būt no olīvbrūnas līdz zaļai, tumši brūna vai pelēka, dažkārt, klāta ar tumšiem pleķiem. Tā āda ir sausa un “kārpaina”. Krupim ir vara krāsas acis ar horizontālu zīlīti. Tas var izaugt līdz 13 cm garumam. Krupju mātītes ir ievērojami lielākas par tēviņiem.

  
  

Lai arī bildes tapušas nakts un lietus laikā, tāpat skaidri redzams, ka katra krupja krāsojums, raksts un ķermeņa uzbūve ir unikāla.


Nejaukt ar:  parasto vardi!!!

Krupji mēdz būt lielāki, kā arī tiem ir īsākas kājas nekā parastajai vardei. Krupis staigā vai rāpo, bet vardes lec. Ikri tiek nērsti garās virknēs, savukārt, vardes nārsts tiek “salikts” lielos puduros. Pēc izšķilšanās krupju kurkuļi ir melni, bet varžu kurkuļi ir zaļgani.


Attēlos skaidri redzamas tālāk minētās vizuālās atšķirības- starp vardi un krupi.


Kāda ir atšķirība starp vardi un krupi? (autore: Charlotte Varela)

Āda

Pirmā un nesajaucamā pazīme, uz kuru no abiniekiem skatāties ir viņu ādas tekstūra. Krupjiem tā ir kārpaina, klāta maziem kunkuļiem un izciļņiem, savukārt vardei tā ir gluda un līdzena. Krupjiem praktiski vienmēr āda ir sausa, savukārt vardei tā izskatās slapja pat tad, kad tās ir ārpus ūdens

Atrašanās vieta

Ja pamanāt abinieku, kas dodas pastaigā pa ietvi vai zāli, visticamāk, tas būs krupis. Krupji iztur sausumu daudz labāk nekā vardes, jo to āda ir aizsargātāka no izžūšanas. Savukārt, vardes viegli zaudē mitrumu (tāpēc tās vienmēr izskatās mitras) un tāpēc tās reti sastopamas tālāk no ūdens.

Kājas

Vardēm ir garas kājas, garākas par galvas un ķermeņa kopgarumu un tās paredzētas lēkšanai. Savukārt, krupjiem kājas ir īsākas un tie pamātā rāpo, nevis lec. Lekšanu tie izmanto tikai ārkārtas gadījumos, kas tiem izdodas ne tik labi, kā vardei.


Video redzams, ka krupis mazliet piepūties un pacēlies kā uz pirkstu galiem, lai izskatītos lielāks (novērots, ka mazie krupji šņāc, pīkst un piepūšas vai pieplok zemei cik cieši vien spēj, kamēr lielie krupji bez skaņas drosmīgi izslejas un soļo prom, lecot tikai tad ja savādāk nevar). Pamatā soļo prom, lecot tikai mazliet un salīdzinot ar vardes slaidajiem lēcieniem, šis izskatās neveikli un sasteigti.

Forma

Vardes ir slaidas un atlētiska izskata, krupji atkal masīvi un stipri. Tāpat atšķiras arī to sejas profils- vardēm ir smails “deguns”, krupim “deguns” placināts un lielāks.

Vardēm ir gluda, nedaudz gļotaina āda. Foto autors: Margaret Welby/ Alamy fonda attēls.

Krupjiem ir sausa, kārpaina āda.


Nārsts

Vardes ikrus nērš lielos ķekaros vai kamolos, savukārt krupji nērš garās, peldošas līnijas.

Kurkuļi

Tāpat kā vecāki, varžu kurkuļi ir slaidāki, bet krupju kurkuļi druknāki. Varžu kurkuļiem ir mazi zeltaini punktiņi, kamēr krupju kurkuļi ir tik pat kā melni.


Varžu kurkuļiem ir plānāka aste un uz tumšā fona ir mazi zelta plankumiņi


Vai tu zināji?

Lai gan vidēji krupja mātīte izdēj 1500 ikru, no vienas mātītes ir reģistrētas pat 5000 ikru.


Ko ēd parastie krupji?

Krupji ir aktīvi naktīs, kad tie medī dažādus bezmugurkaulniekus, tostarp gliemežus, zirnekļus, tārpus, laputis un skudras. Viņi pielavas pie laupījuma un izmanto savu lipīgo mēli, lai to noķertu.

Daži lielāki krupji var apēst mazas peles, lēnus tārpus, mazus zalkšus un pat jaunākus krupjus.

Kurkuļi ēd aļģes un augu izcelsmes vielas.


Kā vairojas parastie krupji?

Vairošanās sezonā agrā pavasarī krupji migrē uz dīķi, kurā tie nārsto, lai atrastu pāri un vairotos. Pirmie ierodas krupju tēviņi un pie šiem dīķiem gaida mātītes, lai gan daži izvēlas mātītēm pa ceļam uzbrukt, pārgājiena vidū nostiprinoties tām uz muguras.

Foto autors: Damian Waters/ Alamy fonda attēls.


Pārošanās

Tēviņi cīnās par mātītes uzmanību ar konkurējošiem tēviņiem. Ja izdosies, tēviņš uzlēks viņai uz muguras un izmantos īpašus "kāzu spilventiņus" (amplexus) pie priekškājām, lai viņu satvertu.

Foto autors: Doug Mccutcheon/ Alamy fonda attēls.


Krupju nārsts

Nārsto mātītes starp ūdenszālēm izlaižot dubultas apaugļotu ikru virtenes. Viena mātīte iznērš aptuveni 1500 ikru. Pēc 10 dienām kurkuļi izšķiļas.


Foto autors: DP Wildlife Vertebrates/ Alamy fonda attēls.


Krupju kurkuļi

Kurkuļi nobriest aptuveni 16 nedēļu laikā, pakāpeniski zaudējot asti un augot kājiņām. Viņi parasti atstāj savu nārsta dīķi maijā (piezīme, rakts tulkots no Lielbritānijas mājas lapas, Latvijā tas notiks Jūlijā).

Vai parastie krupji ziemā guļ?

Ziemā parastais krupis drīzāk pārziemo, nevis guļ. Lielāko daļu sava laika tas pavada ieracies dubļos vai kompostā, lai taupītu enerģiju, bet siltākos periodos tas dosies meklēt barību.

Kur dzīvo parastie krupji?

Parastie krupji ir sastopami visā Lielbritānijas kontinentālajā daļā, bet ne Īrijā. (piezīme, arī visā Latvijas teritorijā)

Lielāko gada daļu krupji dzīvo dārzos, nelīdzenos zālājos, dzīvžogos un mežos, prom no ūdens.

Vai tu zināji?

Parastajam krupim ir slikta garša, lai plēsēji tos neēstu. Viņi arī uzpūšas, ja jūtas apdraudēti.

Pazīmes un novērojumi

Parastie krupji ir nakts dzīvnieki, un tos vislabāk var sastapt naktī. Viņi dzīvo seklās bedrēs un dienas laikā taupa enerģiju. Pavasarī un pārošanās sezonā krupji migrēs uz dīķi (tuvāko ūdeni), kurā tie nārstos. Jūs varat redzēt viņus uz braucamā ceļā! (piezīme: Latvijā krupju nārsts norisinās Aprīlī – Maijā, visaktīvāk, laika posmā no 21:00 – 23:00 un kad gaisa temperatūra ir virs +5C)


 Parasto krupju nārsta dziesma 

Tāpat var dzirdēt to zemo kurkstēšanu pie ūdens mitrā mežā.

Foto autors: Blickwinkel/ Alamy fonda attēls.

Jaunie krupji atstāj savu dīķi un atgriežas tajā jau pieauguši. Migrācijas laikā tie ir īpaši neaizsargāti uz ceļa brauktuvēm. 



Apdraudējums un glabāšana

Tāpat kā daudzas Apvienotās Karalistes vietējās sugas, parasto krupi ir skāris biotopu zudums, jo īpaši vairošanās dīķu samazinājums (piezīme, tāpat arī Latvijā)). Mitrās teritorijas nosusināšana ir samazinājusi slapju mežu daudzumu, un cilvēku infrastruktūra, piemēram, ceļi, rada nopietnus draudus, izjaucot migrācijas ceļus. Arvien vairāk krupju pavasara laikā iet bojā satiksmes dēļ, cenšoties nokļūt uz saviem dzimšanas dīķiem.

Rakstu tulkoja, veidoja: Normunds Griķītis