Pecīlija
Izcelsmes vieta: Atlantijas piekraste Meksikas
dienvidos, Gvatemala
Izmērs: tēviņi 3-4cm, mātītes 4-6cm
Dzimuma atšķirības: tēviņi ir mazāki, slaidāki nekā
mātītes, ir gonopodijs
Turēšana: akvārijs sākot no 50l, temperatūra 20-260C,
ūdens cietība 8-250dGH, skābums 7-7,5pH, ieteicams ievienot sāli:
1-2 tējkarotes uz 10l
Barība: visēdājas
Savietojamība ar augiem: miermīlīgas
Pavairošana: dzimumbriedums iestājas 4-6 mēnešu vecumā
atkarībā no šķirnes un turēšanas temperatūras. Nārsta periods 28-50 dienas.
Produktivitāte 15-100 mazuļi.
Sākuma barība: vicaiņi, artēmijas, ciklopi, mikro
tārpi, kapāti trīsuļodu kāpuri, sausā barība
un citi.
Pecīlijas (Poecilia) – daudzskaitlīga (vairāk kā 30
dažādu veidu) dzīvi dzemdējošu zivju dzimta, no kurām populāākās akvārijos ir
molinēzijas un gūpijas, bet ikdienā parasti par pecīliju sauc pavisam citas
dzimtas zivi – Xiphophorus. Jā, pecīlijas, no taksonomijas viedokļa ir tik pat
kā šķēpneši, tikai mazāki un košāki. Akvāriju
kultūrā visbiežāk sastopamas 2 zivis – Xiphophorus maculatus un Xiphophorus
variatus. Pārējās aptuveni 10 dažādas zivis sastopamas pārdošanā retāk un
vairāk ieinteresēs kolekcionārus.
Pecīliju dzimtene ir Centrālamerika. Tieši vietējās
pārpurvotās upes, vecupes, dīķi, ezeri un citas tilpnes dāvāja pasaulei šo
skaisto zivi, kuras spēju mainīties ar entuziasmu uztvēra selekcionāri, kuru
darbu rezultātā radās dažādas krāsu variācijas, neparastas ķermeņa formas un
spuras.
Neatstājot tik košas pēdas akvāriju kultūrā kā gūpija,
pecīlijas tomēr joprojām kopā ar gūpijām ir visietiktākās zivis akvāriju
iesācējiem. Un tiešām būs grūti atrast tik košu ūdens faunas pārstāvi, kas būtu
tik izturīgs pret iesācēju kļūdām. Tāpat neaizmirsīsim, ka tās tomēr ir dzīvas
būtnes, kurām jānodrošina maksimāli komfortabli dzīves apstākļi, kas nebūt nav
grūti.
Pecīlijas – mierīgas, komunikablas zivis, kas labi
jutīsies pat salīdzinoši mazā akvārijā. Visbiežāk kā zemākā robeža tiek
noteikts 1,5-2l ūdens tilpums uz vienu pecīliju, bet labāk jau laicīgi
iegādāties lielāku akvāriju, jo noteikti būs arī mazuļi. Tāpēc optimāli būtu
30-60l akvārijs uz 4-6 pecīlijām. Ja tas ir Jūsu pirmais akvārijs, pievērsiet
uzmanību uz jau gataviem akvāriju komplektiem, kuros jau ir ne tikai
aprīkojums, bet arī sākumam minimālais preparātu, testu un barības komplekts,
kaut gan to visu var iegādāties arī atsevišķi.
Xiphophorus variatus
Pecīlijas nav prasīgas – var tās turēt gan apsildāmā
akvārijā temperatūrā 24-260C, gan arī neapsildāmā akvārijā
temperatūrā 18-200C. Ķīmiskiem ūdens parametriem nav būtiskas
nozīmes, galvenais lai iekļautos akvāriju normās. Ieteicams mazu liet ūdeni
sālīt (1-3 promiles), izmantojot jūras sāli. Kaut gan var izmantot arī vārāmo
sāli vai vispār to neizmantot, ja akvārijā ir augi.
Ūdens augiem ir būtiska loma pecīliju dzīvē: pirmkārt,
tā veido tām ierastu dzīve vidi; otrkārt, laba avieta, kur mātītēm paslēpties
no pārāk uzstājīgiem tēviņiem un visbeidzot, treškārt, tā ir lieliska slēptuve
tikko dzimušiem mazuļiem. Vislabāk veidot biezas augu audzes pa akvārija
perimetru, kuru papildina bagātīgs peldošu augu paklājs. Zemūdens dārza
veidošanai derēs jebkuri ūdens augi, atbilstoši akvārija lielumam (ieteicami
garstiebru augi, ričija, pistija un limnobiums).
Audzināt mazuļus ir salīdzinoši vienkārši – zivis
visēdājas, neizvēlīgas un gatavas nogaršot jebkuru cienastu- gan dzīvus vai
saldētus odu kāpurus, vēžveidīgos, smalcinātas jūras veltes vai rūpnieciski
gatavotās pārslas un granulas. Ieteicams dzīvnieku izcelsmes barību papildināt
ar augu komponentēm – sauso barību ar spirulinu sastāvā. Krāsas pastiprinās
barības ar karotīnu, vitamīniem vai specializētām piedevām.
Barības daudzveidība (bet ne daudzums) nodrošina
pecīliju ātru augšanu un jau 3-4 mēnešu vecumā tēviņi (viņi ir mazāki – 2,5-4cm
lieli; to anālā spura pārveidojusies par specifisku orgānu – gonopodiju) sāk
izrādīt interesi par mārtītēm (tās 4-5cm garas un anālās spuras tām platas un
apaļas). Bet nārstam gatavi ir tikai pus gadu veci eksemplāri. Tālāk jau tās
nārstos regulāri līdz pat mūža galam (3-4 gadiem).
Kā jau minēts iepriekš pecīlijas ir dzīvi dzemdējošas
zivis. Tiesa gan te nav runa par pilnvērtīgu dzīvdzemdēšanu ar iekšēju augļa
attīstību, bet ja var tā teikt, attīstības imitāciju – auglis, lai arī atrodas
mātītes vēderā, visos attīstības posmos atrodas ikrā. Kaut gan akvārija
īpašniekam svarīgāk, ka rezultātā piedzimst jau jau izveidojies un pastāvīgai
dzīvei spējīgs mazulis. Katrā metienā var būt 25-60 mazuļi, atkarībā no mātītes
stāvokļa un vecuma. “Grūtniecība” ilgst 3-4 nedēļas, bet process var būtiski
nobīdīties laika ziņā (gan objektīvu, gan subjektīvu iemeslu dēļ), bet parasti
metiens ir reizi 1-2 mēnešos.
Gaišas krāsa mātītēm kā dzemdību pazīme, kas
raksturīga visām dzīvi dzemdējošām zivīm, ir “dzemdību plankums” – tumšāks
lauks uz vēdera virs anālās spuras. Košas krāsas zivīm, šo plankumu pamanīt būs
grūti, bet par gaidāmo notikumu var secināt pēc izteiktām ķermeņa kontūram.
Kopumā “dzemdības” ar iespēju izdzīvot mazuļiem var
noritēt arī kopējā akvārijā, bet jābūt augiem, kur mazuļiem paslēpties un bez
plēsējiem. Ja tomēr vēlaties saglabāt maksimāli mazuļus, tad jau savlaicīgi
pārceliet mātīti uz atsevišķu tilpni vai vismaz ievietojiet speciālā “nārsta”
nodalījumā. Mazuļi piedzimst aptuveni 1cm lieli un uzreiz pēc piedzimšanas sāk
meklēt barību, tāpēc jau laicīgi jāsagatavo sīka dzīvā barība (artēmija, dzīvie
putekļi) vai smalka zivju mazuļu barība. Jau pēc nedēļas vai divām mazuļi droši
barosies kopā ar pārējām zivīm.
Mazuļi ir tik pat stipri kā pieaugušas zivis – aug ātri, slimo maz un problēmas nesagādā.
Tulkoja: normunds.griktisi@gmail.com
Autors: Владимир Милославский