Iegādājoties jaunas zivis pat pieredzējuši akvāriju turētāji ne vienmēr izdodas pamanīt kādas slimības pazīmes, jo tās ne vienmēr ir pastāvīgas un parādās tikai noteiktos apstākļos; tāpat zivis, kas ir slimības pārnēsātāji, vizuāli vispār nav iespējams atpazīt.
Iemitinot kaut vienu šādu zivi kopējā akvārijā var izraisīt infekciju uzliesmošanu vai saslimšanu, pie kam sākumā saslims jaunas zivtiņas.
Lai izvairītos no slimības ienešanas kopējā akvārijā, ir jāveic jauniegādāto zivju karantīna. Tam ir jāatvēl atsevišķs akvārijs bez grunts un ūdens augiem.. Tajā bieži maina ūdeni un pilnība dezinficē. Lai uzturētu pietiekamu skābekļa daudzumu, ūdeni aerē. Akvārijam izmanto atsevišķus sietiņus, skrāpjus, barotavas, aeratorus, termometrus utt. Zivju karantīnas laiks ir vismaz 1 mēnesis, zivīm no ārzemēm – 3 mēneši. Pēc tam akvāriju un aprīkojumu dezinficē.
Karantīna esošās zivis pastāvīgi novēro, slimās zivis „atzīmē”. Tāpat „atzīmē” visas zivis, kurām slimība ir vai varētu būt vēl inkubācijas periodā.
Inkubācijas periods ir slimības slēptais periods, no tās izraisītāja nokļūšanas zivs ķermenī līdz klīniskam pazīmēm. Šī perioda ilgums svārstās no pāris dienam līdz pat vairākām nedēļām, atkarība no konkrētās zivs uzņēmības pret konkrēto slimību, zivs kopējā stāvokļa, slimības izraisītāju daudzuma organismā, apkārtējas vides apstākļiem un citiem faktoriem.
Dažreiz zivs karantīnas laikā neizdodas noteikt slimību vai tās inkubācijas pazīmes. Tāpat dažreiz neizdodas noteikt zivis, kas ir slimības ierosinātāju pārnēsātājas.
Skaitliski mazu slimības ierosinātāju daudzums ārēji veselā un labi barotā zivī sauc par parazītiznēsāšanu.
Dažreiz viena zivī paratizē vairāki slimību ierosinātāji, kas ir ne tikai dažādu veidu un sugu, bet arī tipu. Piemēram, uz vienas zivs var sadzīvot Costia necatrix no Bodonidae ģints Protozoa tipa; Chilodonella cyprini infuzorijas no Chlamidodontidae ģints Protozoa tipa; monoģenētisks dzīvdzemdētājs piesūceknis Gyrodactylus elegants Plathelminthes tipa un Lernaea cyprinacae vēzītis no Lernaeidae ģints Articulata tipa. To sauc par jaukta tipa parazītu nēsāšanu.
Parazītu slimību ierosinātāji bieži vien atrodas uz zivs, bet zivs nesaslimst. To var izskaidrot ar zivs organisma augsto pretošanās spēju konkrētās slimības ierosinātājiem. Tikko zivs nokļūst sliktākos apkārtējās vides apstākļos, nepiemērota temperatūrā vai hidroķīmisko režīmu, nekvalitatīvu un nepietiekamu barošanu, tās organisms novājinās un zivs vairs nespēj pretoties slimības ierosinātāju patogenai ietekmei. Šajā mirklī slimības ierosinātāji nokļūst tiem labvēlīga un attīstību veicinoša vidē.
Tā kā karantīna ne vienmēr ļauj noteikt zivis, kuras ir slimību nesētajās, tad ieteicams pēc 30 dienu karantīnas, pirms zivis ielaist kopēja akvārija, veikt 3 reizes vienu no ārstnieciski profilaktiskajam vannām.
Ārstnieciski profilaktiskajam vannām izmanto šādus šķīdumus:
- kālija permanganāta (zilo graudiņu) šķīdums (KMnO4): deva 1g uz 10l ūdens; ekspozīcija 10-15 min ik pēc 12 stundām.
- triplafavīna šķīdums: deva – 0.2g uz 10l ūdens; ekspozīcija – 10-20 min ik pēc 12 stundām.
- ožamais spirts: deva 200-250 ml 25% ožama spirta šķīduma uz 10l ūdens; ekspozīcija- 10-15 min pēc diennakts.
- ķīmiski tīra vara sulfāta šķīdums (CuSO4*5H2O): deva 1g uz 10l ūdens; ekspozīcija- 10-20 min katru dienu.
Rakstu tulkoja Normunds Griķītis
Orģinālteksts no Ihtiopataloga J. Korzjukovs