Botias
Viens no lielākiem akvārija īpašnieka priekiem ir turēt Cobitidae ģimenes pārstāvjus Botia., bet diemžēl atrast precīzu informāciju par to turēšanu ir ļoti grūti un ir ļoti daudz pretrunīgas informācijas. Lai samazinātu sajukumu Botia samu klase tika pārskatīta un izrevidēta 2004. gadā, pārceļot Botia jaunā ģintī. Šajā rakstā ir sniegta informācija par šo skaisto zivtiņu uzturēšanu.
Akvārija apstākļi
Šīs ziņkārīgās zivtiņas ir grunts iemītnieki, kas nākušas no ļoti plaša ģeogrāfiska apgabala, kas sevī iekļauj gandrīz visu Āziju. Pamatā šīm zivīm patīk mīksts nedaudz skābens ūdens, kas arī ir jānodrošina, ja vēlaties, lai zivtiņa būtu laimīga un dzīvotu ilgi. Kaut gan iespējams zivtiņas pieradināt arī pie cieta ūdens ar augstu ph līmeni. Bet tik un tā ūdenī ir jābūt maz nitrātu, tīram un labi aerētam.
Samiņi, kas ir upes zivis, ir pieradusi dzīvot tīrā, svaigā ūdenī – tās nav radušas pie netīrības un organiskas pārpalikumiem, kas viegli var rasties noslēgtā akvāriju sistēmā, tāpēc regulāra ūdens maiņa ir obligāta. Ir jācenšas veikt 2 ūdens maiņas nedēļā, nomainot vismaz 25% kopēja akvārija ūdens nedēļā. Botiam patiks ūdens straumes, ko var izveidot ar papildus uzgaļiem filtru izejā vai uzliekot papildus sūkņus. Šādi apstākļi atveidos Botiju dabīgo dzīves vidi – vidēji ātru straumēm bagātu upi.
Grunts ir jāveido no akvārija smiltīm vai ļoti gludas akvāriju grants. Visi asie priekšmeti, akmeņi un citi elementi ir jāizvāc no grunts, lai pasargātu zivtiņu jūtīgās ūsiņas un muti. Ir ļtoi viegli savainot Botiju ūsiņas un ja grunts vēl piedevām ir netīra – infekciju iespējamība ir ļoti liela.
Dekorus jāizvēlas vadoties pēc tiem pašiem noteikumiem, nedrīkst būt asu šķautņu vai elementu, kas varētu ievainot zivtiņu. Jebkurā varianta ir jāizvairās no lavas akmeņiem, jo tie ir ļoti asi. Viens no Botiju niķiem ir ielīst vismazākajās, visšaurākajās spraugās parasti to dara vairākas zivtiņas vienlaicīgi. Ļoti daudzi Botiju īpašnieki stāsta briesmu stāstus, ka botias ir ielīdušas spraugās un iesprūdušas dekoros, kas ir daudz reiz mazāki par pašām zivtiņām, lai no tā izvairītos aizpildiet ejas, spraugas ar piemērotu materiālu, piemēram, akvāriju silikonu.
Dekoriem var arī izmantot saknes vai akmens plāksnes, no kuram var izveidot dabīga izskata alas un slēptuves, lai zivtiņas nejustos apdraudētas. Ja nebūs pietiekams slēptuvju daudzums, zivtiņas būs stresā un var sākties problēmas ar ihu (Ichthyophthirius mulitifiliis). Pievērsiet arī uzmanību kādos apstākļos zivis tiek tirgotas, ja nepieciešams aizrādiet par nepareizi ierīkoto akvāriju.
Augi protams arī ir vēlami akvārijā, bet tie droši vien nedzīvos ilgi, jo vairums samiņi izēdīs lapās caurumus vai par apēdīs visus jaunos dzinumus un asnus. Pēc novērojumiem vis izturīgākie augi ir Microsorium pteropus un anubias, kā arī ņemiet vērā, ka botiam patīk klusināta gaisma (krēsla), kas ne vienmēr patīk augiem.
Noteikti ir jāatstāj brīvs laukums, jo zivtiņām vakara pusē vai klusinātā gaismā (nakts lampas) patīk bariņos peldēt visa akvārija garuma turp un atpakaļ.
Vienmēr turiet akvārija vāku aizvērtu, jo botias ir labi lēcēji.
Skaits
Botias ir bara dzīvnieki un vienmēr ir jātur mazās grupiņās, ieteicamais minimālais skaits ir 5. Turot tikai vienu samiņu tas var palikt ļoti agresīvs vai ļoti skumjš, kā rezultātā var nošķirtie no pārējā akvārija un pat atteikties ēst un pat nomirt. Šīs zivis veido pārus, grupiņas, kas iekļaujas kopēja barā. Visbiežāk tiek izveidota hierarhija – pats galvenais ir Alfa samiņš, kas parasti (bet ne vienmēr) ir lielākais un parasti tā ir mātīte. Ievērojot šīs prasības jums būs iespēja novērot šo zivtiņu dabisku uzvedību.
Nesteidzieties
Botias ir ļoti jūtīgas pret ūdens apstākļiem un kvalitāti, tāpēc ta nekāda gadījuma nedrīkst būt pirmā zivtiņa, kas tiek ievietota akvārijā. Ideālā variantā to būtu jāielaiž jau pāris mēnešus darbojošās akvārijā. Miermīlīgajām Botiju sugām, būtu papildus akvārija jāielaiž pāris „trauksmes zivis” - botijām patīk no slēptuvēm izbāzt deguntiņus un novērot akvārija notiekošo, ja viņas redzēs, ka citas zivtiņas mierīgi peldas, tad tā būs kā droša zīme, ka var nākt laukā no slēptuves spēlēties. Kā „trauksmes zivis” var būt barbes, danio, rasboras, tetras u.c. viss atkarīgs no tā kādas sugas botias turēsiet, jo dažas no tām ir ļoti agresīvas.
Izvēloties zivis
Izvēloties botias ir jābūt pilnīgi pārliecinātam, ka tās ir veselas, nav stresā un ir labi pabarotas. Nevajadzētu pirkt zivtiņas, kas ir mazākas par 5 cm, izņemot Y. sidthimunki. Mazākas zivtiņas parasti ir vājākas vai slimīgas un lai tās atkoptu ir ļoti labi jābaro un jāuztur akvārijā ideāli apstākļi, kas mājas apstākļos ir grūti izdarāms. Botiam ir jāatpūšas vismaz pāris nedēļas pēc to importēšanas, lai noteiktu vai nav kādas problēmas. Izvairieties no zivtiņām, kas ir apātiskas vai ar savainotām, pieglaustām spurām vai pārmērīgi izkāmējušas.
Iepazīšanās ar jūsu jauno zivi
Botijām ir spēcīgs ierocis, kas noslēpts tieši zem acīm un izskatās pēc pusapaļa dzelkšņa, kas tiek izmantots kā pašaizsardzības ierocis. Parasti tas ir cieši pieglausts un cieši pieģuļ ādai un ir grūti pamanāms. Tāpēc ir jābūt uzmanīgiem, jo tikko botia būs tīkliņā, tā var justies apdraudēta un likt lietā dzelkšņus, kas var sapīties tīkliņa sietā. Jūs radīsiet pamatīgu stresu zivtiņai, kamēr to izpiņķerēsiet no tīkliņa. Tāpat iegādājoties botias pārliecinieties, ka maisiņš ir pietiekami biezs, lai botia to nepārdurtu, prasiet lai saliek divus maisiņus kopā. Kā arī atcerieties, jo lielāku botiju jūs iegādājaties, jo biezākam būtu jābūt maisiņam.
Ierodoties mājās, ir jāizslēdz akvāriju gaisma, lai atvieglotu botiju aklimatizāciju. Arī ielaižot zivtiņu akvārijā, gaismu ir jāatstāj izslēgtu uz pāris stundām, lai botia var izpētīt savu jauno mājvietu.
Tikko iegādātas botias raksturīga darbība (arī nomainot slēpņus vai dekorācijas), ka botia „dejo” – strauji uzpeld augšup un atkal ienirst veicot apļveida kustību kāda no akvārija stūriem. Tas parasti pāriet pēc pāris dienām, kamēr botia pierod, iepazīstas ar jaunajām mājām. Parasti tā nav stresa pazīme, jo ir gadījumi, ka botias tā uzvedas jau gadiem darbojošos akvārijos. Parasti var novērot klaunu botiju bariņu tā darām vēlu vakaros vai naktīs, kad tuvojas to barošanas laiks. Tāpēc tiek uzskatīts, ka tā ir sociālas dabas parādība – parādīt sevi, pagrūstīties ar citiem ierādot savu vietu barā kā arī tas rada drošības un laimes sajūtu zivtiņās.
Zivju barošana
Samus, parasti cenšas ierindot pie atbirumu savācējiem un maitēdājiem, bet tā tas nav. Šīm grunts zivīm ir nepieciešama sava barība, kas ir pēc iespējas vairāk jādažādo.
Lai uzturētu botias labā stāvoklī, tās tiek barotas vienāda daudzumā ar kaltētu un saldētu barību 3 reizes dienā. Svarīgāka ēdienreize ir vakarā tieši pirms tiek izslēgtas gaismas – jo ka jau minēts iepriekš vairums samu dod priekšroku klusinātai gaismai un ne visi nāks lauka no slēptuvēm dienas laikā (nakts zivtiņas, ja atceraties). Tiek izmantotas dažādas grimstošas samiņu barības, gaļas tabletes, aļģu plāksnītes, saldēti odu kāpuri, krevetes, dafnijas u.c. Lielam zivīm var piedāvāt kapātas garneles, gliemjus. Varat barību papildināt arī ar gurķu ripiņām, cukini, meloni, salātiem, tos nostiprinot ar turētāju vai uzliekot virsū akmeni, lai botias var mieloties pēc sirds patikas. Nav nekas neparasts, ja kāda mazāka zivtiņa izpeld, paķer barības gabaliņu un mudīgi noslēpjas no lielajām zivīm, kas var mēģināt barību atņemt.
Krāsu maiņa
Dažas sugas ir agresīvākas par citām, bet tik un ta pat vismiermīlīgākās sugas zivis var sava starpā sastrīdēties, tas parasti notiek starp vienāda lieluma zivīm. Ir novērojams ka strīda laika zivis paliek bālākas un pelēcīgas, tās izpletīs spuras un nolieks degunus uz leju, riņķojot viena ap otru radot klikšķinošas skaņas. Tās var pat censties viena otrai iekost, tas ir normāli un nav par ko uztraukties, jo parasti nekādas traumas netiek gūtas unstrīds tiek izbeigts ļoti ātri. Ja jūs turat lielu botiju bariņu, tad agresija sadalīsies uz visiem bara locekļiem un neviena zivs nekļūs par dusmu upuri.
Rakstu tulkoja Normunds Griķītis
Orģinālteksts www.loaches.com