Vai zivs izmērs ir atkarīgs no akvārija izmēra?

Esmu pārliecināts, ka katrs dzirdējis apgalvojumu, ka zivs maksimālais izmērs atkarīgs no akvārija izmēra, kurā tā mīt. Šis apgalvojums pamatojas uz pieņēmumu, ka zivs nespēs izaugt lielāka par akvāriju, kurā tā dzīvo, pat nesasniegs akvārija izmērus. Un tas patiešām tā arī ir.

Tomēr, vai tas nozīmē, ka pirmais apgalvojums ir pareizs? Mēģināšu izskaidrot, kāpēc, manuprāt, tas nav pilnīgi precīzs apgalvojums.

Pirmkārt, ir skaidrs, ka zivs maksimālais izmērs noteikts katras zivs ģenētikā. Turklāt jāņem vērā, ka zivs turpina augt visas dzīves garumā (straujāk mazai esot, lēnāk vecumā). Tātad zivs maksimālais izmērs sākotnēji jau ir noteikts un nav atkarīgs no akvārija izmēra, kurā tā atrodas. No otras puses jāatzīmē, ka lielos akvārijos zivis aug ātrāk un sasniedz lielākus izmērus nekā mazos akvārijos.

Vai akvārija izmērs ietekmē zivs izmērus?

Uzskatu, ka akvārija izmērs var ietekmēt zivs augšanas ātrumu un dzīves ilgumu, kā rezultātā tas ietekmē zivs izmēru, jo mazā akvārijā zivs nesasniedz maksimālo izmēru skumja iemesla dēļa – tā nomirst ilgi pirms tam.

Nedaudz smalkāk apskatīsim kā vietas trūkums ietekmē zivs augšanu:

1. Mazā akvārijā ir maz vietas kustībām un, gluži tāpat kā cilvēkiem, gipodinamikas ietekmē (kustības trūkums) veidojas dažādas slimības, sākot ar aptaukošanos un beidzot ar sirds-asinsvadu kaitēm. Kā rezultātā zivs slikta veselība un priekšlaicīga nāve.
   
2.   Mazā tilpumā grūtāk uzturēt tīrību un nepieciešamos ūdens parametrus. Pārtikas paliekas, fekālijas un citas lietas ātri izmana ūdens parametrus un veido piesārņojumu. Veidojas amonija, nitrītu un ūdens skābuma straujas izmaiņas, kas kopumā izraisa zivij stresu, to novājinot, kā rezultātā veidojas saslimšanas un priekšlaicīga nāve.
   
3.  Mazā tilpumā strauji aug nitrītu un nitrātu līmenis (arī citus indīgos savienojumus vērts uzraudzīt), kas arī negatīvi ietekmē zivs veselību – elpošanas orgānu, aknu un nieru kaites. Aknu un nieru slimības veicina zivs slimošanu un atkal var novest līdz nāvei. Žaunu bojājumi, samazina uztvertā skābekļa daudzumu (gipoksija) – zivs audiem nepietiek skābekļa, tas samazina augšanas tempu, novājina imūnsistēmu un atkal var novest līdz bojāejai. Tāpat ir pierādīts, ka augsts nitrītu un nitrātu līmenis veido augšanas aizturi.
   
4. Mazā tilpumā, kurā nepietiek vietas peldēšanai, zivij var veidoties mehāniskas traumas no dekorācijām, zvīņu deformācijas, ādas kaites vai skeleta deformācijas. Veidojas infekciju risks, kas atkal var būtiski ietekmēt zivs veselību.
   
5. Zivij slikti vai nepiemēroti ūdens parametri, nepārtraukts stress rada apetītes zudumu. Zivs, kura slikti ēd, nesaņem pietiekami barības vielas un rezultātā lēni aug. Tāpat nepietiekami ēdot zivs kļūst vāja, novājinās imunitāte un atkal palielinās risks saslimt, kas atkal var novest līdz nāvei.
   

Secinājums – turot zivis mazos akvārijos palielinās risks zivij slimot un priekšlaicīgi nomirt.

Apkopjot visu iepriekš minēto uzskatu, ka zivs maksimālais izmērs tiešā veidā nav atkarīgs no akvārija izmēra – tātad ja mazā tilpumā radīsim ideālus apstākļus, sekosim ūdens tīrībai un regulēsim parametrus, zivs augs pilnvērtīgi un ātri, kā rezultātā secināsim, ka akvārijs ir kļuvis par mazu zivij.

Tāpat ir novērots, ka akvārijos ar filtrāciju un regulārām ūdens maiņām, zivis aug ātrāk. Pavisam vienkāršs eksperiments – sadaliet savu lielo akvāriju divās savstarpēji savienotās daļās – vienu lielu, otru mazu, ielieciet katrā daļā viena veida un izmēra zivis. Vienāda barošana, vienādi ūdens parametri radīs vienādu zivju augšanas tempu abās grupās. Tātad zivs augšanas ātrums un izmēri  akvārijā atkarīgi ne tik ļoti no akvārija izmēra kā no dzīvošanas apstākļiem. Un lielā akvārijā apstākļus ir vieglāk nodrošināt stabilus nekā mazā.

Tulkoja: Normunds Griķītis

Orģinālteksts:  J.Oksman no www.israquarium.co.il