latb - Klauna botia raksturojums

Klauna botiju krāsojuma un raksta daudzveidība

Raksts izskaidro Klauna botiju reģionālās atsķīrības, krāsu maiņas iemeslus un svītrojuma dažādību

Raksta pirmsākums

Botiju interneta forumā bieži tiek jautāts un izvēršas diskusijas par Klauna botiju krāsojumu un svītrojumu. Apkopoju šo informāciju, lai vieglāk saprast apspriestās nianses. Tāpat jebkurš attēls pasaka vairāk nekā tūkstotis vārdu, tāpēc attēlos novērotās reģionālās variācijas un piemēri kā zivis “izbalē” (“graying out”), kā to visbiežāk nosauc akvāriju turētāji. Vienīgais ierobežojums ir mani krāsu zīmuļi un skanējuma izšķirtspēja, bet joprojām, šis ir pietiekams ceļvedis, lai izprastu zivju krāsojuma pamatus, kas dzīvē var būt arī savādāki.

Reģionālās krāsu variācijas

Klauna botijas sastopamas Borne un Sumatrā. Tā kā šis zivju grupas veidojas nošķirti, tad tas ir radījis arī mazas atšķirības, kuras dažbrīd nav pamanāmas, kamēr 2 zivis netiek noliktas viena otrai blakus. Zivis no Borneo, visos paraugos, ir mazāk krāsainas nekā zivis no Sumatras, kas mazliet “mirdz”.

Teiktu, ka vieglāka atšķirības pazīme ir vēdera spura. Zivīm no Borneo spurai vidus un pamatne ir melna, bet spuras ārējais loks ir oranži/ sarkans; spuras nobeiguma mala caurspīdīga, dūmakaina vai gaiši sarkana. Sumatras klauna botijām šī spura ir viscaur sarkani/oranža.

Otra atšķirība ir muguras un anālā spura – Sumatras klauna botijām to apmales ir mazāk dzeltenas. Tāpat Borneo klauna botijām astes strīpa pagarinās astes virzienā, kas nav novērots Sumatras zivīm, kurām savukārt norētots, ka astes pamatne pirms astes spuras ir izteiktāki sarkanāka.

Klauna botijas sastopamas arī Kalimantānā, bet tās izskatās ļoti līdzīgas Sumatras klauna botijām, tikai ar spilgtāku sarkano krāsojumu. Tāpat zivju apraksti min, ka Sumatras botijām ir sudraba spīdums, kas nav novērots Kalimantānas botijām.

“Izbalēšana” (“Graying out”)

Šo terminu izmantojam, lai apzīmētu noteiktu krāsu toni zivīs. Jaunie klaunu botiju saimnieki bieži ceļ trauksmi, ka kaut kas briesmīgs notiek ar viņu zivīm. Bet parasti nav nekādu problēmu vispār.

Klauna botijas spēj mainīt krāsu, kas var būt saistīts ar noskaņojumu, agresiju, stresu vai kādu citu faktoru. Bieži vien šīs zivis novērotas horizontāli guļot uz grunts plaši izplestām spurām – izaicinoši izrādoties citām klauna botijām. Šīs cīņas nosaka zivs vietu bara hierarhijā. Cilvēki uzskata, ka “pelēkās” zivis ir pakļautas, jo ilgstoši saglabā šo krāsojumu, bet esmu novērojis, ka mana Alfa botija ir tā, kura visbiežāk “izbalē”. Krāsas maiņa notiek burtiski momentāni, jo sevišķi barošanas laikā, kad daudz klikšķu dzirdami. Atkarībā no akvārija apgaismojuma krāsu izmaiņas var izskatīties zaļākas ar metālisku spīdumu pa visu ķermeni, kas vislabāk pamanāms uz svītrām. Svītrojuma apmales kļūst izteikti bālākas nekā pati svītra.

Šī ir tipiska “izbalēšana”. Var pamanīt gaišu apmali normāli melnām svītrām, tāpat krāsu izmaiņas iestiepjas arī spurās.

Tālāk ir fotogrāfiju sērija ar divām klauna botijām, pievērsiet uzmanību kā cīņas laikā mainās krāsojums un sīki skrāpējumi rodas uz ķermeņiem.

Zivs pa kreisi ir Alfa, kas savu vietu izcīnīja pirms pāris gadiem (redzams, ka spuru bojājumi joprojām nav sadzijuši līdz galam). Otra zivs ir šī bara locekle.

Atverot muti, palielinās elpošanas biežums. Plati izplestās spuras, liek zivij izskatīties lielākai un ir tipiska cīņu poza.

Zivs izrādās viena otrai, liekot otram atkāpties, vēl neiesaistoties fiziskā sadursmē.

Barvedis vienmēr ir izteiktāki “bālāks” nekā pārējās zivis.

Visbeidzot zivis strauji pietuvosies viena otrai un uz mirkli saskaras žokļiem, demonstrējot savu spēku.

Barvedis joprojām ir izteikti “bāls”.

Skrāpējumi pamanāmi uz zivs sāniem (tumšie plankumi un skrāpējumi ir aļģes uz akvārija stikla).

Vēl viens fizisks kontakts. Var manīt, ka priekšējās zivs krāsa ir tikpat kā normāla – pazīme, ka tā zaudē cīņu un gatava atkāpties.

Šajā mirklī cīņa jau beigta.

Svītru daudzveidība

Visbiežāk sastaptajām klauna botijām ir klasisks svītrojuma zīmējums kā visur attēlots. Bet tik un tā ik pa brīdim sastopamas interesantas variācijas, kas ir tikai ģenētiska izpausme. Uzzīmēju biežākās variācijas, ko esmu redzējis: 6 pamatkategorijas ar mainīgu svītrojuma izmēru un izvietojumu, kas padara zivi vieglāk atpazīstamu un “īpašāku” saimnieka acīs.

Tāpat piešķīru šīm variācijām savus nosaukumus, lai vēlāk sarunās tās vieglāk atcerēties un izskaidrot. Ja kādam ir labāki nosaukumu ieteikumi, dodiet zināt, pamainīsim.