Ieteikumi koka sakņu apstrādei pirms tās likt akvārijā
Koka dekorācijas ir ļoti skaists un noderīgs akvārija dizaina elements, kur tās dabūt?
Nopirkt veikalā – parasti ir pieejamas magroves saknes, dzelzs koka gabali, vīnogu stīgas vai saknes, liānas, protams tiek izmantoti arī citi materiāli, bet parasti to izcelsme nav nosakāma. Visas šīs koka saknes ir apstrādātas ar vis dažādākām ķīmiskām vielām (biežāk ar skābēm un miecvielām) un parasti uzreiz grims ūdenī. Tā kā apstrādes un transportēšanas process ir miglā tīts un negribas lai ūdens krāsotos, tad tās arī ieteicams novārīt pirmslikt akvārijā.
Atnest no dabas – no vietējā ezera, dīķa, upes, purva vai izrakt mežā. Var izmantot arī koka gabalus, kas atrasti jūrmalā, bet parasti tie ir skujkoki un vairuma gadījumu ļoti izpuvuši, ka izgriežot puvuma vietas un mēģinot to novārīt tā vienkārši sadalās pa šķiedrām. Ļoti labi var izmantot saknes, kas iegūtas no kūdras purviem. Galvenais nosacījums ir jābūt mirušam kokam, jo dzīva koka ir ļoti daudz gaisa, kas neļaus saknei, zariem grimt pat pēc kārtīgas to apstrādes.
Parasti akvārija dekorācijām izmanto: plūškoki, alksni, buksu, ozolu, vītolu, kļavu, osi, lazdu. Neizmantojiet skujkokus, jo tie satur sveķus un tie būs jāvāra tik ilgi kamēr sveķi vairs neizdalīsies, tas var aizņemt vairākas nedēļas. Kā arī centieties neizmantot īvi, sausserdi vai vilkābeles, jo tās satur indīgas vielas.
Jo blīvāka koksne, jo mazāk tajā gaisa, jo vieglāk to būs nogremdēt. Pēc blīvuma koksni iedala trīs galvenajās grupās:
· mīkstās koksnes — egle, ciedra, apse, baltegle, kadiķis, liepa, vītols, alksnis, kastanis;
· cietās koksnes — lapegle, dižskābardis, bērzs, ozols, goba, platāna, kļava, osis, grieķu riekstkoks, pīlādzis, ābele, ķirsis;
īpaši cietās koksnes — baltā akācija, buksuss, skābardis, kizils, dzelzsbērzs, pistāciju koks, īve.
Ideālā variantā Latvijas apstākļos esam atraduši vītola vai alkšņa sakni, kas jau sen gulējusi zem ūdens vietēja upē.
Tīrīšana
Veikala saknes un dekorācijas – jānotīra ar asu birstīti vai smilšpapīru no visiem putekļiem, skaidām, liekām vielām un jānoskalo zem tekoša ūdens.
Dabā atrastas saknes - atnesot to mājās notīrām visus dubļus, aļģes, pelējumu, sūnas un mizu, tāpat ir jāizgriež arī puvuma vietas.
Mērcēšana
Sakni iemērc tekoša vai stāvošā ūdenī, uzliek tai slogu, lai tā pilnība būtu zem ūdens un tadi notur vismaz 2 nedēļas. Ja ūdens krāsojas, nomainiet to pret tīru. Ja pēc 2 nedēļām sakne joprojām negrimst, turpiniet to mērcēt. Ja sakne grimst to var likt akvārija, bet tik un tā būtu ieteicams to novārīt, lai izvairītos no sēnītēm vai baktērijām.
Vārīšana
Lai sagatavotu sakni pilnībā, to ir jānovāra – dezinfekcijas un ar ūdeni piesātināšanas paņēmiens. Termoapstrādes procesā mainās koksnes blīvums, pazūd skudrskābe, etiķskābe, sadalās hemiceluloze un citi celulozes savienojumi.
Termoapstrādes rezultātā no koksnes tiek izvadīti sveķi. Cukuru sadalīšanās rezultātā koksne paliek tumšāka – no gaiši brūnas līdz tumši brūnai.
Vārīšanas ilgums vismaz 1h līdz …, kamēr pietiek jums pacietības. Sakni vāra pilnībā iegremdētu ūdenī. Ja to nevar iegremdēt, tad to sadala gabalos, vēlāk sastiprina kopa ar koka tapiņām vai vāra pa daļām – no sākuma vienu pusi, tad otru.
No veikala atnestu sakni vāra aptuveni 2 stundas – tikai tāpēc, lai to dezinficētu; ja vēlaties, lai nekrāsotos ūdens tad tik ilgi arī vāra, bet tas nekādi neietekmēs saknes grimšanu, jo tā jau tāpat grimst.
Liekam sakni ūdenī un pievienojam visparastāko rupjā maluma vārāmo sāli – NaCl (bez garšvielu vai joda piedevām, jo tālāk tas kaitēs zivju veselībai) un dzeramo sodu, kāpēc:
- osmozes princips – sāļu pārpildītais ūdens izvilks no saknes visus šķidrumus un tāda paša veidā nogalinās visas baktērijas un mikroorganismus;
- dezinfekcija – verdoša ūdens un sāļu ietekmē tiks nogalināti visi akvārijam kaitīgie organismi – aļģes, sēnītes, baktērijas, mikroorganismi, kukaiņi utt.;
- ķīmisko vielu neitralizēšana – sakņu sagatavošanas procesā dažreiz tās tiek piesātinātas ar skābēm;
- iekonservēšana – sāls pa daļai nostrādā kā konservants, neļaujot tālāk un attīstīties puvumam vai pelējumam un sakne ilgāk kalpos.
Cik daudz? Vāramo sāli liekam pēc sirds patikas - tik daudz līdz tā vairāk nešķīst ūdenī. Dzeramo sodu pievienojam vārīšanas procesā tik daudz līdz vairāk nav novērojama gāzu izdalīšanās - burbuļošana no skābju reakcijas ar sodu.
Kā pateikt, kad pietiek vārīt:
- ūdens vairs nekrāsojas – veikalā pirktajām saknēm; no dabas iegūtās saknes, jo ilgāk vārīs, jo tās pašas paliks brūnākas ūdeni sevišķi nekrāsojot;
- nav aktīvu gāzu izdalīšanos no skābju reakcijas ar sodu;
- jums apnicis vārīt;
- sakne grimst ūdenī.
Tālāk, jau sakni atkal novārām tīrā ūdenī un pēc tam to kārtīgi nomazgā zem tekoša ūdens, lai atbrīvotos no sāls un sodas paliekām. Ieliekam sakni ūdenī un pārbaudām vai tā grimst – ja jā, ļoti labi, tā ir gatava likšanai akvārijā.
Nē – negrimst, tad liekam to atkal vārīt vai mērcēt zem sloga vēlams tekošā ūdenī to pilnība iegremdējot, var arī stāvoša ūdenī, regulāri mainot ūdeni. Šādi nogremdēta sakne jātur vismaz 1 nedēļu līdz pat vairākiem mēnešiem.
Ja nu tomēr, pēc ilglaicīgas vārīšanas, skalošanas un gremdēšanas vēl joprojām neizdodas sakni nogremdēt, tad to var izmest āra kā nederīgu vai ķertie pie viltīgākiem paņēmieniem (lasiet tālāk).
Drošības pasākumi
Pirms liekat sakni akvārijā, tās ūdenī ielaidiet uz pāris dienām vismaz 1 zivtiņu, ieteiktu 1 gūpiju (jo tas ir viegli pieejamas un ātri vairojas). Ja pēc pāris dienām saknes ūdenī zivtiņa joprojām ir dzīva un tai nav kustības traucējumu, tad droši varat sakni likt akvārijā. Ja zivtiņa ir mirusi – sakni akvārija likt nedrīkst un tā jāmet ārā. Šajā gadījumā pastāv risks, ka zivtiņa nomirs, bet tomēr labāk, lai mirst tikai 1 zivtiņa nevis visi akvārija iemītnieki.
Dažbrīd rodas jautājums vai no koksnes izdalošies tanīni - miecvielas nav kaitīgi zivtiņām (tas, ka krāso ūdeni)? Tanīns ir pēc būtības augu aizsarglīdzeklis pret to ēšanu, visvairāk to var atrast auga mizā – pamēģiniet sakost ozola mizu, uzreiz mute savilksies no skābuma un sausuma (tas ir daudz arī vīnā, tāpēc vīns liekas „sauss”), līdzīga veidā tas iedarbojas uz iespējamajiem koka kaitēkļiem. Pēc visiem zinātniskajiem pētījumiem, tanīni nav kaitīgi veselībai, tie uzlabo gremošanu, cīnās ar rauga sēnītēm, izvada no organisma smagos metālus, veicina apdegumu, brūču dzīšanu, aptur asiņošanu, samazina infekciju rašanos u.t.t. Tātad to klātbūtne akvārijos nelielās devās ir pat ieteicama, šobrīd neiet runa par amazones biotopu, kur ūdens ir tumšas tējas krāsa pārbagāts ar tanīniem, bet ne jau visas zivtiņas spēs dzīvot šādos apstākļos. Vienīgas izmaiņas, ko tie var radīt ir pH izmaiņas – laika gaitā tas var nedaudz samazināties.
Citi paņēmieni
Tātad, jau vairākus mēnešus gatavotā sakne joprojām negrimst, ko darīt?
- izmanto akvārijiem domāto silikonu un sakni pielīmē pie akvārija dibena – pirms turpināt akvārija iekārtošanu vai liekat silikonu ūdenī, ļaujiet tam nožūt vismaz 4 stundas;
- sakni piespiežam pie grunts ar akmeņiem vai citam dekorācijām – dariet visu ar apdomu, ka šī konstrukcija nevar sabrukt, aprokot zem sevis kādu zivtiņu vai augus;
- var saknē saurbt caurumus, kuros ieliek, iestiprina akmentiņus, kas padarīs sakni smagāku un liks tai nogrimt
- var ņemt plastikāta plāksni – garāku un platāku par pašu sakni ar plastikāta skrūvēm (nekādā gadījuma neizmantojiet metāla skrūves, jo tās sāks rūsēt un nogalinās augus un zivis) pieskrūvēt to pie saknes. Noliek plāksni uz akvārija dibena un aizber to ar grunti. Pateicoties plāksnei grunts virsmas spiediens būs daudz lielāks nekā saknes cēlējspēks un sakne nekur nekustēsies.
Vēl padomā ir pāris paņēmienu, kā varētu likt saknei grimt, bet par tiem pastāstīšu citu reizi vai savos praktiskajos eksperimentu aprakstos ar koksni!
Raksta autors Normunds Griķītis