Kamdēļ izvēlēties barbusu?
Izvēloties zivis, liela nozīme ir akvārija īpašnieka vēlmēm – kādu akvāriju tas vēlas un ko no tā sagaida – kāds var stundām vērot lēnus peldētājus un kārtīga, tīra fona, citam atkal vajag, lai zivtiņas aktīvi peldētu un draiskotos. Akvārijs ar lēnām zivtiņām atslābina skatienu, apturot domāšanu un laiku, bet akvārijs ar straujām zivtiņām – dod spēcīgu enerģijas lādiņu, uzmundrina un palīdz koncentrēties un protams, starp straujām ātrām zivtiņām kā pirmās tiek minētas barbuss.
Denisona barbuss, mazu Rietumindijas kalnu upīšu iemītnieks. Viegli pārcieš augstas temperatūras, bet neciešs stāvošu ūdeni, tāpēc akvārijā ir jāierīko „upes straume”, parasti to tur lielos akvārijos.
Pirmkārt
Barbuss ir ļoti krāšņa, spilgta un interesanta zivtiņa.
Barbuss klauns. Atšķirībā no lielākā vairuma barbusu, šī ceriņkrāsas zivtiņa ir grūti pavairojama. Nārstam ir jāizvēlas spēcīgi vaislinieki, tie kārtīgi jāsagatavo un jātrāpa īstajā nārsta sākuma laikā – parasti visveiksmīgākais laiks ir pilnmēness.
Otrkārt
Ir ļoti liela to sugu un apakš sugu daudzveidība, dažādi izmēri, krāsas un pat dažādi ēšanas paradumi.
Fotogrāfijā ir redzamas 3 barbusu sugas – rombocelatus, piecsvītru un ugunīgais barbuss. Ugunīgais barbuss ir parādīts 2 dažādās apakš sugās – zelta plīvurspuris (pazīstams arī kā saules barbuss) un zelta bezzvīņu barbuss ar caurspīdīgiem žaunu vākiem.
Treškārt
Barbusus var turēt gandrīz jebkāda tilpuma akvārijā.
Ķiršu (barbus titteya) un zelta pundurbarbusus (barbus gelius) labi jutīsies pat ļoti mazos akvārijos.
Ceturtkārt
Viegli adoptējas un nav prasīgi pret ūdens parametriem.
Puntius fasciatus ļoti neprasīga un auglīga zivtiņa. Panākt nārstu ir ļoti viegli un ikri tiek apaugļoti pie visdažādākajiem ūdens parametriem; mazuļus viegli izbarot ar smalki saberztu sauso barību. Ir ļoti dažāda šīs zivtiņas krāsu variācija, dažas no kurām ir ļoti retas un diženas.
Piektkārt
Barbuss sadzīvo ar vairumu akvāriju zivju.
Kopā ar šiem barbusiem vienā akvārijā dzīvo plūivurspuru pecīlija, apistogramma, botias un pat krevetes.
Sestkārt
Tie ļoti reti slimo un ja slimo, tad ir viegli ārstējami ar vienkāršiem preparātiem.
Septītkārt
Ar barošanu nav problēmu. Veseli barbusi enerģiski uzbrūk barībai un veiksmīgi konkurē pat ar lielākām akvārija zivīm. Barbuss uzlasa barību gan no ūdens virsmas, gan grimstot, gan uz grunts nokritušu.
Astotkārt
Barbuss ir bara zivtiņa, kas kustas bariņā, ēd bariņā un pat nārsto bariņā.
Sumatras barbusi veido paraugbarus – tie var veikt dažādus sinhronus manevrus, padarot baru par atsevišķu, dzīvu organismu, kas te izstiepjas garumā, te atkal savelkas ciešā lodē.
Ja labi padomātu, tad uzskaitījumu varētu turpināt bezgalīgi, bet tas tikai apliecinātu, ka barbuss ir ideāla akvāriju zivs jebkuram akvārijam.
Haizivs barbuss (balantiocheilus melanopterus) lielos apjomos tiek importēts Krievijā. Akvārijos pavairot nav iespējams, kaut arī ir novēroti atsevišķi gadījumi. Šai zivtiņai nepieciešams liels akvārijs – vismaz 200 l; zivs ir ļoti izturīga un reti slimo.
Oreichthys cosuatis – šī zivs ir liela jucekļa radītāja, jo par to nepārtraukti strīdas mēģinot paziņot, ka tā ir jauna nezināma suga.
Jebkuram akvārijam lai tas liels vai mazs, ar augiem vai bez tiem ar lielām un kauslīgām zivīm vai bez tām – var atrast piemērotus barbusus. Haizivs barbuss apēdīs visus maigos augus, bet var sadzīvot pat ar lielām cihlīdām. Oreichthys un mazie puntiusi: romboceplatus, ķiršu, plankumaini un oligolepusi var mierīgi sadzīvot ar mazām zivtiņām, nekaitējot augiem.
Krusta barbuss: jaunas un jau pieaugušas zivs fotogrāfijas. Jaunas zivtiņas ļoti atšķiras no pieaugušām zivīm, tāpēc sākumā bija pat apraksti, ka tās ir divas dažādas sugas.
Zilo svītru barbuss (Barbus fasciolatus) ir simpātiska akvārijos reti sastopama zivtiņa. Šai zivtiņai, tāpat kā citiem barbusiem, ir vairāki nosaukumi, kuru izcelsme nav izskaidrojama.
Barbuss oligolepis var dzīvot pat ļoti mazos akvārijos.
Jāatzīst, ka vienreiz ielaižot akvārijā šo zivju bariņu, Jūs barbusus iemīlēsiet uz visiem laikiem. Šeit ir vairāk runa nevis par nelielu Sumatras barbusu bariņu, bet gan vairāku sugu barbusu baru.
Vēl viens ugunīgo barbusu paveids – neona barbusi. To zvīņām ir īpašs spīdums, kas it kā izgaismo zivtiņu, tāpēc to ir ļoti grūti nofotografēt.
Olīvkrāsas klauns – fotogrāfijā ir redzama izteikta krāsas josla, kas zivtiņai pieaugot paliek bālāka.
Puntius rhomboocellatus – skaista, miermīlīga, maza zivtiņa, kas diezgan bieži un smagās formās slimo ar ihtiozi.
Saksa puntiusi ir ļoti vienkāršas un izturīgas zivtiņas, ar kuru turēšanu tiktu galā jebkurš iesācējs.
Melnais barbuss – attēlā redzamas jaunas zivtiņas, kas tikko beigušas cīniņu, kurā uzvarēja tēviņš, kas ir spilgtākā krāsā. Pieauguši tēviņi ir samtaini melni ar aveņkrāsas galvu un lūpām. Zivtiņa ir ļoti skaista un dažreiz tiek rīkotas demonstrāciju cīņas. Šai zivtiņai ir ļoti daudz dažādu selekcijas formu, kas atšķiras ar melnā toņa košumu un sarkanā laukuma lielumu. Šis barbuss viegli pārojas ar violeto un ugunīgo barbusu.
Barbusu kolekcionēšana ir ļoti aizrautīga nodarbošanās. Attēlā redzamā zivtiņa droši vien pieder Puntius sugai, bet tai vēl nav zinātniskā nosaukuma un apraksta. Tirdzniecībā tam ir nosaukums „Drape fin barb” vai „Indian high fin barb”.
Pats mazākais ir ķiršu barbuss. Tas ir arī pats mierīgākais un kautrīgākais barbuss, kas viegli un nepamanāmi vairojas. Tēviņi nārsta laikā kļūst ļoti koši, izpleš spuriņas ar melnām maliņām un veic deju virpuļus. Ļoti mīlīga zivtiņa, kam patīk spēlēties ūdens straumē.
Dažādi sugu barbusi akvārijā dzīvo katrs savā ūdens līmenī un faktiski nesaskaras. Ja saskaras, rodas cīniņi, bet tādi mazaktīvi mazliet pagrūstoties un vienam otru iebaidot.
Barbusu cīņas ir ļoti skaistas un aktīvas, ar ko sevišķi izceļas Sumatras barbusi, kam ir jāpaspēj būt visur un jābūt vienmēr pirmajam pat cīniņos.
Sumatras barbuss (Barbus tetrazona) ir divas šī barbusa formas: pa labi savvaļas barbusa forma (svītraina); pa kreisi – mākslīgi nostiprināta forma Sumatras mutants (zaļš). Jāatzīst, ka Sumatras barbusi ir viskauslīgākās zivtiņas no visiem barbusiem un tieši to aktīvais dzīvesveids ir metis ēnu uz visiem pat miermīlīgiem barbusiem. Patiesībā visi barbusi ir ļoti miermīlīgi, ja nu vienīgi izņemot violeto, kas tāpat kā Sumatras barbuss var apskrubināt akvārija iemītnieku spuras. Bet tai pat laikā ir ļoti bieži novērots, ka Sumatras barbusi mierīgi (miermīlīgi) sadzīvo ar citām akvārija zivīm, liela nozīme ir pilnvērtīgam, daudzveidīgam uzturam.
Šuberta barbus – nosaukts selekcionētāja vārdā, kas nostiprināja šo zaļā barbusa paveidu (Barbus samifasciolatus). Pēc ārējā izskata daudz neatšķiras no Saksa barbusa.
Nedaudz par nārstu: lai noritētu veiksmīgs nārsts vairumam barbusu ir nepieciešama straume un lai vai kā teiktu, katrai barbusu sugai nārsts norisinās savādāk – daži vienkārši „izdemolē” akvāriju, citi atkal kautrīgi nārsto augos un pat diži ārā neparādās.
Bet pats interesantākais ir barbusu dejas, kad skan mūzika. Filamentozi veido apļveida figūras, haizivs barbusi – nostājas ar deguniem uz leju un ritmiski kustina spuras. Veido rombveida figūras, tad pēkšņi sastājas rindās, kas mainās vietām, tad vien zivtiņa sastings, bet pārējās peld tai apkārt un tā bezgalīgi... Barbusu dejot prasme ir skaidrojama ar to fizioloģiju – tiem ir Vēbera aprāts – neliels kauliņu kopums, kas savieno iekšējo ausi ar peldpūsli.
Barbus arulius – šī zivs dejo vislabāk, to nevar pastāstīt, tas ir jāredz!
Eirmotus octozona – stikla astoņsvītrainis – ne sevišķi koša, nepopulāra, puscaurspīdīga zivtiņa.
Raksts tapis tikai pateicoties Михаила Волкова un Владимира Ковалева barbusu neparastajām kolekcijām.
Rakstu tulkoja Normunds Griķītis
Orģinālteksts: www.vitawater.ru