Ampulārijas

            Ampulārijas (biezi raksta arī ampluarijas) – tie ir tie paši lielie un populārie saldūdens akvāriju gliemeži. Gliemeži – ābols, gliemeži aukles un pat zeltainais noslēpumainais gliemezis, tādi ir tautiskie ampluarijas nosaukumi. Kur tādi nosaukumi radušies parastam akvārija gliemezim?

            Ampluārijam, kuras akvārijos parasti ir vairāku sugu, vispār ir problēma ar nosaukumiem ne tikai ar tautiskajiem, bet arī ar zinātniskajiem. Saksim ar to, ka tās nav ampluārijas un arī ne ampluārijas, vai pielieciet vēl vienu „l” klāt, kas būtu pareizāk, jo gliemeži ir no Ampullariidae dzimtas. Tā ir sanācis, ka pieņemtais nosaukums ampluarija īsti neatbilst mūsdienu zinātniskajiem radu rakstiem šiem gliemežiem. Pomacea ir dzimtas nosaukums, kas sevī iekļauj vairākus desmitus sugu.

         Ampluārijas gliemežus bieži ir pētījuši dažādi zinātnieki, kas tos klasificējuši zem dažādiem zinātniskiem nosaukumiem, dzimtam, sugām. Savu roku pielicis arī visiem pazīstamais Lamarks, jo tieši no viņa spalvas 1799. gadā radās dzimta Ampullaria. Tiesa gan gliemeža apraksts jau bija radies pirms viņa pētījumiem un tāpēc ampulārijas nosaukuma piešķiršana ir nedaudz nekorekta. Un ta nu šis nosaukums klīda savus simts gadus pa dažādam zinātnes sadaļām, līdz atrada savu vietu akvāriju kultūrā. Detaļās visi šie gadsimti līkloči par gliemeža vārdu piešķiršanu ir minēti www.applesnail.net. Vai var ticēt šai informācijai? Mazums ko tur raksta! Visi akvāriju izdevumi viena balsī sauc šos gliemežus par ampularijām? Un vēl minot konkrētus zinātniskos nosaukumus A. Gigas, A. Cuprina, A. Australis. Aplūkojot minēto majas lapu, var pamanīt, ka tā ir labi izstrādāta un balstīta uz zinātniskiem pētījumiem, tāpat interesējoties Zooloģijas Institūtā pie molusku speciālistiem tika noskaidrots, ka patiešam šie gliemeži pieder Pomacea dzimtai. Līdz ar to var secināt, ka mūsu ampulārijas īstenība ir pomacijas.

             Šobrīd ārzemju katalogos (tirgotāju katalogos) tiek piedāvātas arī ampulārijas ar zinātnisko nosaukumu Pomacea. Visbiežāk tiek piedāvāts P.canaliculata.

             Tā kā ar zinātniskajiem nosaukumiem būtu tikusi galā, tad pievērsīsimies tautiskajiem nosaukumiem.„Noslēpumaino zeltaino gliemezi” atstāsim uz pārdevēju sirdsapziņas, kas droši vien centusies ieintriģēt pircēju ar nosaukumu, tādejādi palielinot pārdošanas apjomu. Šāds nosaukums ir reti sastopams, biežāk Krievija tiek lietots nosaukums „pelnrušķīte” („золушка”), attiecība uz mazām ampulārijām zeltaina krāsā (Pomacea bridgesti). Šis nosaukums vairāk vai mazāk atbilst gliemeža izskatam un aprakstam – gliemezis neboja vai gandrīz nebojā augus un cītīgi, centīgi skrubina baktēriju izaugumus, aļģes vai atmirušas augu lapas.

            Nosaukums gliemezis – ābols (apple snail), droši vien radies no ampulāriju iespaidīgajiem izmēriem, dažu sugu parstavji patiešam var izaugt prāva ābola lielumā. Citāts no Г. Аксельрода grāmatas Encyclopedia of tropical fishes: „… kadreiz akvārija bija milzīgs, mazkustīgs gliemezis, kas labi barots un pietiekamā telpā, varēja izaugt līdz kārtīgam vīrieša kulaka lielumam. Ta zinātniskais nosaukums ir Ampullaria gigas (tagad Pomacea maculata), bet tautas valodā „aukle” vai „infuzorijas gliemezis”. Tādus gliemežus audzēja atsevišķos traukos, bagātīgi baroja ar salāta lapām un šie rīmas bagātīgi kakāja…un tas kalpoja par lielisku vidi infuzorijām. Apzaļumota akvārija šādus gliemežus nav ieteicams turēt, tāpēc ka tie drīz vien sāks ēst augus. Bieži gliemeži izrāpās no akvārija, ja vāks paliek vaļā, un nomira kādā no istabas stūriem. Ja bēgļus neizdevās laicīgi atrast, tos nodeva spēcīgais „aromāts”. Mūsdienu akvāriju turētajiem ir daudz dažādi paņēmieni infuzoriju vairošanai, bet jāatzīst, ka šis paņēmiens arī ir ļoti rezultatīvs.” 

Vēl viens svarīgs fakts: dažas ampulārijas aktīvi ēd akvāriju augus, citas atkal tos vispār neēd vai ēd ļoti maz. Tas ir atkarīgs no gliemeža sugas.

             Šobrīd, parasti ir sastopamas akvārija 2 ampulāriju sugas P.cnaliculata un P.bridgesii. Ka jau iepriekš minēts P.bridgesii izturas pret augiem ļoti lojāli, bet P.cnaliculata – tā ka šmaukst. Šīs sugas gliemeži sava starpa viegli krustojas. Hibrīdi, pēc sava izskata var līdzināties gan vienai, gan otrai sugai, jo sevišķi pēc vairāku paaudžu nekontrolētas vairošanās. Iespējams, bet tas vēl ir jāpārbauda, jo vairāk ampulārija pēc gliemežnīcas formas līdzinās P.bridgesii (krāsa var būt dažāda, svarīga ir tieši forma!), jo mazāk tā ēdīs akvārija augus, bet vairāk pievērsīsies pārtikas paliekām un aļģēm.

Tālāk tiks pievērsta uzmanība, kādām detaļām ir jāpievērš uzmanība apskatot gliemežnīcu.

Šī ir P.bridgesii, apakšēja kreisajā stūrī parādīta shēma, kam ir jāpievērš uzmanība aplūkojot gliemežnīcu. Gliemežnīca „pelnrušķītei” ir ar pietiekami asu izceltu vijumi. Leņķis starp vijuma malu un vijumu (ar zilo bultiņu) ir tuvs 90°. Shēma ir no www.applesnail.net

Šeit leņķis ir ass un arī forma ir savādāka. Vijuma virsotne nav stipri izvirzīta un pirmais vijuma gredzens ir „uzpūsts”. Šī ir P.canaliculata – augu bieds.

Zemāk redzamajā fotogrāfijā ir redzams hibrīds – leņķis ir mazāks par 90, bet gliemežnīcai ir raksturīga P.bridgesii forma.

Dažādu sugu ampulāriju gliemežnīcas skatoties no augšas. Augšējas trīs – P.canaliculata, divas apakšējās – P.bridgesii.

Rakstu tulkoja Normunds Griķītis

Orģinālteksts www.vitawater.ru