Soli pa solim III
Esat izlēmuši iegādāties akvāriju. Kur to novietot? Kādu akvārija tilpumu izvelēties? Kā aprīkot akvāriju? Šie un daudzu citu jautājumi rodas uzreiz, kā ķeraties pie lietas. Tālāk ir jāizlemj kādas zivis turēsiet akvārijā, kādus augus, kā apkopt akvāriju.
Lai palīdzētu iesācējiem , tālāk publicēsim rakstu sēriju zem kopēja nosaukuma „Soli pa solim”. Tajos būs ieteikumi un rekomendācijas, kas palīdzēs akvārija turētājam pareizi organizēt savu akvāriju saimniecību.
Liels vai maziņš?
Bieži nākas dzirdēt, kas iesākumam labāk iegādāties mazu akvāriju. Šis viedoklis nav gluži pareizs: mazu akvāriju uzturēt ir grūtāk, nekā lielu, tas ātrāk piesārņojas, un tāpēc tam nepieciešama rūpīgāka apkope; ūdens ir jūtīgāks pret izmaiņām, ko izraisa tajā dzīvojošie organismi, un tāpat pret izmaiņām telpā, kurā tas atrodas. Akvārijā biežāk uzrodas aļģes, kuras pieveikt pat pieredzējušam akvāriju turētājam ir salīdzinoši grūti. Bez tam mazā akvārijā, mazā tilpumā, nevar turēt lielas vai bara zivtiņas, jo tām vienkārši nebūs, kur apgriezties. Tādas pat grūtības rodas arī ar augiem.
Kāds tad ir ieteicamais akvārija lielums? Akvārija garumu ieteicams izvēlēties atbilstoši luminiscento lampu garumam - 90, 120 un 150cm. Tas nodrošinās vienmērīgu visas ūdens tilpnes apgaismojumu. Kā pierāda ārzemju un vietējā pieredze, vislabāk izskatās akvāriji, kuru garuma un augstuma attiecība ir 2,5:1 un vairāk. Akvārija platums jāizvēlas tāds, lai nodrošinātu labu gāzu apmaiņu: D=S:H2=2,5...5, kur D – difūzijas ātrums, S – ūdens virsmas laukums, H – ūdens līmeņa augstums.
Aprēķināsim akvārija platumu B, ja tā garums L = 120cm un augstums H=45cm. Tad pārveidojot formulu, pieņemot D=3, iegūstam:
B=(D*H2)/L=(3*452)/120=~50cm.
Vietas izvēle
Liels akvārijs izdaiļo interjeru, tāpēc to nenovieto kur pagadās, bet izvēlas tam vispiemērotāko vietu. Ārzemēs ar vien populārāki kļūst mēbeļu sienā iebūvēti akvāriji. Dažreiz tam izmanto speciālu skapi vai paliktni, bet jebkurā gadījumā akvārijam ir harmoniski jāiekļaujas apkārtējās mēbelēs, neatšķiroties pēc augstuma un jābūt ērti kopjamam, jo sevišķi no augšas. Saules gaisma nav nepieciešama, pilnībā pietiks ar mākslīgo apgaismojumu. Novietojot akvāriju pie dienvidu loga parasti tā priekšējais stikls ātri pārklājas ar aļģēm. Tāpat akvāriju nav ieteicams novietot pie trokšņu avota, jo zivīm patīk mierīga vide un dažas no tām ir ļoti bailīgas. Pretorius, kurš novēroja skalārijas, raksta „zivis ir tik bailīgas, ka veicot straujāku kustību ar airi vai roku, zivis izlec no ūdens, noguļas uz sāniem un veic bezmērķīgas, bezpalīdzīgas kustības. Šajos gadījumos zivis var noķert rokām. Vietēji iedzīvotāji, tāpēc skalāriju sauc apar jukušo zivi” (citāts no H.J.Paepke grāmatas, 1979).
Akvārija konstrukcija
Pie mums visizplatītākie ir karkasa akvāriji, kuri veidoti no sametinātu tērauda stūrīšu karkasa, kurā ar tepi ielīmētas stikla loksnes. Diemžēl zooveikalos nopērkamie akvāriji ir nelieli un nenodrošina labu gāzu apmaiņu. Pašam izveidot akvāriju ir grūti, jo ne vienmēr var atrast un nopirkt vēlamā biezuma stikla loksnes. Karkasa akvāriju piemēri 90*45*40cm, 120*50*45cm, un 150*50*45cm redzami 1., 2., 3. attēlā, tajos izmantotas 6mm stikla loksnes, kuras parasti atrodamas stikla griešanas darbnīcās.
1. attēls. Akvārijs 90*45*40cm
1 – karkasa stūrīši 25*25*4mm, 2 – karkasa drošības riba, stūrītis 25*25*4mm, 3 – dibena stikls 441*436*6, 4 – sānu stikls 424*375*6, 5 – priekšējais stikls (aizmugurējais) 886*375*6.
2. attēls. Akvārijs 150*50*45cm
1 – karkasa stūrīši 36*36*4mm, 2 – sānu stikls 474*425*6, 3 – priekšējais stikls (aizmugurējais) 1186*425*6, 4 – karkasa drošības riba, stūrītis 32*32*4, 5 – dibena stikls 392*486*6
3. attēls. Akvārijs 150*50*45cm
1 – karkasa stūrīši 36*36*4mm, 2 – sānu stikli 474*425*6, 3 – priekšējais stikls (aizmugurējais) 1483*425*6, 4 – karkasa drošības riba, stūrītis 36*36*4, 5 – dibena stikls 368*486*6
Izgatavojot karkasu metināšana šuves jāveido no ārpuses, lai nodrošināti līdzenu stūrīšu darba virsmu un panāktu pēc iespējas precīzākus taisnus leņķus.
Gatavu karkasu attīra no rūsas, attauko, tad nokrāso 3-4 kārtās gan no ārpuses, gan iekšpuses un kārtīgi nožāvē. Lai krāsotu ārējās virsmas var izmantot nitrokrāsas, bet iekšējām virsmām mīnija krāsas, kas satur 650g naturālas lineļļas pernicas, 350g svina mīnija un 30-50g sikatīva vai cita ātri žūstoša šķīdinātāja (M.N.Iljins, 1965).
Stiklus izgriež atbilstoši izmēriem, kas redzami 1,, 2,, 3. attēlā, tad to saskares malas un virsmas apstrādā ar mitru smilšakmeni un attauko ar stikla tīrāmo līdzekli.
Uz stūrīšu virsmas uzklāj labi hermētiķi 3-4mm biezā kārtā un pēc kārtas uzstāda stiklus: sākumā dibena stikls, tad priekšējais, aizmugurējais un visbeidzot sānu stikli.
Gatavā akvārijā ielej siltu ūdeni, kas sākumā tecēs pa visām šuvēm. Kad stikli saspiedīs hermētiķi un izspiedīs tā liekās daļas, ūdens pārstās tecēt. Nākamā dienā ūdeni nolej, ar koka vai plastmasas skrāpi noņem lieko hermētiķi un atkal pielej akvāriju ar ūdeni. Visas sūces vietas viegli likvidēt ar to pašu hermētiķi. Pēc 3 dienām ūdeni nolej un akvārijs gatavs uzstādīšanai tam paredzētā vietā.
Ārzemēs populāri ir stikla akvāriji, kas salīmēti ar silikona-kaučuka līmi. 1985.gadā pie mums zooveikalos parādījās viena no šīm līmēm „Bison”. Pirms pāris gadiem raksta autors salīmēja 60*30*30cm akvāriju ar saimniecības veikalos nopērkamo epoksīda līmi.
Izstādēs var ieraudzīt arī akvārijus no organiskā stikla. Tie ir plastiskāki nekā stikls, bet pat pie visuzmanīgākās tīrīšanas uz sieniņām paliek skrāpējumi (tiesa gan tos pamanīt var tikai rūpīgi ieskatoties).
Acīm redzams, ka akvāriju nākotne ir stikla akvāriji, jo tie ir ilgdzīvojoši tiem nav rūsējošu vietu un tie ir vieglāki nekā karkasa akvāriji.
Apdare un paliktnis
Akvārija dekoratīvā vērtība būtiski samazinās, ja ir redzama netīra grunts, kaļķakmens vai nogulšņu pēdas no ūdens izgarošanas un metāla karkass. Pavisam cits skats, ja akvārijs ir ievietots speciālā kastē, kas harmoniski iekļaujas apkārtējā interjerā. Tāpat šī apdares kaste ļauj noslēpt tehnisko aprīkojumu. 4. attēlā attēlots viens no variantiem akvārijam 120*50*45cm.
4. attēls. Kaste akvārijam 120*50*45cm
1 – atvere, 2 – atverams vāks, 3 – koka kaste, 4 – koka rāmis, 5 – izstumjams paliktnis, 6 – koka rāmis lampām, 7 – kaste
Akvāriju uzstāda uz koka rāmi, kuras priekšējā malā izveidoti iesēdumi: augšā – karkasa gareniskajam stūrītim, apakšā – izstumjams paliktnis luminiscento lampu palaidējiem. No augšas uz karkasa stūrīšiem uzstāda koka rāmi, kura šķērsās malās izveidoti iesēdumi luminiscentās lampām. Aizmugurējo malu veido nedaudz zemāku par pārējām, lai nodrošinātu ventilāciju. Iekšējo rāmja virsmu tāpat kā vāku, lai paaugstinātu tās atstarošanas spējas, nolīmē ar alumīnija foliju vai nokrāso ar baltu mitruma izturīgu krāsu. Akvārijs ir paslēpts zem noņemamas kastes ar 2 sānu atverēm, kas nodrošina brīvu vietu starp akvāriju un kastes sānu malu, kurā var ievietot akvārija aprīkojumu un inventāru. Pie kastes aizmugurējās sienas, kurā augšā un apakšā ir ventilācijas caurumi, ir piestiprināts atverams vāks.
Nav patīkami, ja caur akvārija aizmugurējo stiklu var redzēt kastes sienu vai istabas tapetes. Vienkāršākais variants ir no iekšpuses nokrāsot kastes sienu vai arī akvārija ārējo aizmugures stikla virsmu melnā vai tumši brūnā krāsā. Aiz akvārija var uzstādīt dekoratīvu kasti, kurā no saknēm, akmeņiem, sūnām, kūdras u.tml. izveidota piekrastes ainava.
Daži akvārija turētāji aizmugurējo akvārija sienu izrotā ar zīmējumiem, bet akvārijs ir dzīvas dabas stūrītis un rotājumiem šeit nebūtu vietas.
Akvāriju var uzstādīt mēbeļu sienā televizoram domātā nišā, var izveidot speciālu no stūrīšiem sametinātu rāmi, kuru apdara ar tā paša materiālu no kā veidota akvārija kaste, ierīkot tajā plauktiņus un durtiņas. Kā paliktni var izmantot dažādas mēbeles. Obligāts nosacījums ir izturība un stabilitāte, jo akvārijs ir smags un pat visniecīgākā šūpošanās nav pieļaujama. Lai akvāriju būtu ērti aplūkot, to jānovieto tā, lai priekšējā stikla viduspunkts būtu vienā augstumā ar tā priekšā sēdoša cilvēka skatiena augstumu.
Tehniskais aprīkojums
Akvārijs – cilvēka vadāma ierīce. Lai nodrošinātu zivju un augu dzīvot spēju tiek izmantoti visdažādākie tehniskie līdzekļi, dažus no tiem arī apskatīsim.
Apgaismojums
Ar katru gadu ar vien vairāk un vairāk akvāriju turētāju pievērš uzmanību akvārija augiem. Tas ir saprotams, jo gaumīgi izvēlēti augi kopā ar košām zivtiņām ļauj radīt akvārijā brīnumainu, ne ar ko nesalīdzināmu zemūdens pasauli, kas kalpo ne tikai kā istabas dekors, bet arī noņem nervu spriedzi un fizisko nogurumu pēc garas, grūtas darba dienas.
Kā jau zināms, augu dzīve ir tieši atkarīga no gaismas. Savvaļā pat ēnā esošie augi ir spēcīgi apgaismoti, bet akvārijā, pat ļoti vēloties, šādu apgaismojumu radīt nav iespējams. Un tas arī nav vajadzīgs , jo akvārija augiem ir mierīgi jāaug, pēc iespējas mazāk izmainot izveidoto kompozīciju.
Saules gaismas dažādu spektru daļas nevienmērīgi ietekmē ūdens augu augšanu. Hlorofils absorbē noteiktus gaismas spektrus: lielāko, pie viļņu garuma 660nm (sarkani-oranža gaisma) un otru pie 430nm (zili-violetu gaismu), pie kam pirmā daļa stimulē augu augšanu garumā, otra daļa – augi paliek mazi, bet aug platumā un kuplumā.
Mūsu akvāriju augi nāk no dažādām klimatiskām zonām ar dažādu dienas gaismas ilgumu. Tā pie mums vasarā diena ilgst 12 stundas (tā saucamā garā diena), bet tropos diena ilgst 12 stundas visu gadu (īsā diena). Vairums augu labi pielāgojuši savu veģetatīvo periodu (laiku, kurā notiek augšana, ziedēšana, augļu nobriešana) dienas gaismas ilgumam, bet ir arī tādi, kuri jūtīgi reaģē pat uz nelielām tā izmaiņām.
Šobrīd kvēldiega lampas (ekonomiskās no tām kriptona lampas) tiek izmantotas tikai kā papildus apgaismojums luminiscentām lampām. Tās ir 3-4 reizes ekonomiskākas, vienmērīgi izgaismo akvāriju visas lampas garumā un tām ir labvēlīgāks gaismas spektrs , piemēram, Baltas gaismas un Siltas baltas gaismas lampas. Dienas gaismas lampas nav tik piemērotas, jo to spektrā dominē violeti-zils starojums.
Lai atvieglotu luminiscento lampu montāžu, tās starteri uzstādu netālu no tās, bet palaišanas ierīci novieto zem akvārija, izmantojot tā siltumu kā papildus apsildi augu saknēm.
Ir dažādi ieteikumi kā izvēlēties luminiscento lampu jaudu akvārijiem, piemēram, G.Frejs uzskata, ka uz 100cm2 laukumu ir jābūt ne mazāk kā 2/3 W; pēc H.Mjulberga aprēķiniem gaismas jaudu nosaka reizinot akvārija tilpumu litros ar koeficientu 0,25. G.Šjopfels iesaka rēķināt: 1W uz 1cm akvārija garuma, pieņemot, ka akvārija augstums nepārsniedz 40-50cm. V.Ždanovs iesaka izmantot jaukta tipa apgaismojumu no luminiscentām un kvēldiega lampām ievērojot attiecību 3,4:1. Akvārijam ar izmēriem 120*50*45cm pēc šīm rekomendācijām apgaismojuma jauda ir šāda: G.Frejs – 40W, H.Mjulbergs – 54W (4. attēlā redzams, ka ūdens staba lielums ir 36cm), G.Šjopfels – 120W. Tātad vienota ieteikuma nav, tāpēc balstieties uz savu pieredzi un izvēlēties jums optimālo apgaismojuma daudzumu.
Aerācija
Zivis ieelpo skābekli un izelpo ogļskābo gāzi, kas augu fotosintēzes procesā tiek pārstrādāts un augi izdala skābekli. Ja akvārijā pareizi izvēlēties zivju un augu skaitu, tad šo gāzu daudzums būs pietiekams, un tie veiksmīgi augs un attīstīsies. Ja zivju būs par daudz, tad tās izjutīs skābekļa trūkumu, mēģinās izlēkt no ūdens vai visu laiku turēsies pie ūdens virsmas, elpojot atmosfēras gaisu.
Šajā gadījumā mums var palīdzēt aerācija, tas būtu – ūdens bagātināšana ar skābekli, kas no kompresora pa caurulīti tiek padots izsmidzinātājam, netālu no grunts, un izdalās akvārijā mazu burbulīšu veidā.
Gāzu apmaiņa, tas būtu ūdens bagātināšanās ar skābekli un liekās ogļskābās gāzes izvadīšana, galvenokārt norisinās pie ūdens virsmas, uz kurieni gaisa burbulīši sev līdzi paceļ ar skābekli nabadzīgākos ūdens slāņus. Gāzu apmaiņa norisinās arī caur gaisa burbulīšu sieniņām, tāpēc ir svarīgi, lai gaisa burbulīši ir pēc iespējas mazāki: ja palielinās gāzu apmaiņas virsma, tad palielinās arī pats gāzu apmaiņas process.
Ūdens slāņu pārvietošana ar aerācijas palīdzību vajadzīga arī, lai siltie ūdens augšējie slāņi tiktu apmaisīti ar vēsākiem , tādejādi vienādojot ūdens temperatūru visā akvārijā. Tāpat tiek izjaukta gāzu apmaiņai traucējošā plēvīte uz mierīga ūdens virsmas.
Svarīgi ir aerāciju veikt nakts laikā, jo fotosintēze norisinās tikai gaismas ietekmē - dienā, tāpēc naktī var rasties brīdis, kad ūdenī būs pārāk daudz ogļskābās gāzes, bet maz skābekļa.
Zooveikalos tirdzniecībā esošos membrānu mikrokompresorus ar iebūvētu elektromagnēta padevi, kas darbojas ar 220V strāvu, uzstāda tā, lai tā štucers būtu augstāk par akvārija ūdens līmeni, jo savādāk var izveidoties „plūdi”. Izsmidzinātāju savieno ar mikrokompresoru ar caurspīdīgu caurulīti un novieto pāris centimetrus virs grunts (ja to novietos uz grunts, tad kopā ar gaisa burbulīšiem no grunts pacelsies gružu daļiņas, kas vēlāk nosēdīsies un augu lapām).
Darbojoties mikrokompresors dūc, lai šī skaņa netraucētu, tad šo ierīci uzstāda citā telpā vai citā vietā, piemēram, starp loga rūtīm (tad ir tikai jāizurbj atveres strāvas, gaisa padevei un arī atmosfēras aizsardzībai). Troksni var samazināt arī pieslēdzot mikrokompresoru pazeminātas strāvas sprieguma transformatoram un to var novietot vienā no akvāriju nosedzošās kastes blokiem.
Rakstu ievietoja Normunds Griķītis Oriģinālteksts: Autors nezināms.