Mana cīņa ar melno bārdu
Viss sākās ar to, ka nespēju noturēties pretī kārdinājumam nopirkt 3 Klauna botijas par salīdzinoši lētu cenu, bet no akvārija ar melno bārdu vai vjetnamku. Pārnesot zivtiņas mājās bija mēģinājums tās paturēt improvizētā karantīnā, bet rezultātā tas nekam nelīdzēja – biju ienesis savā akvārijā šo gandrīz neiznīcināmo aļģi.
Nedaudz par manu pretinieku – melnā bārda viena no aļģēm, kas sagādā vislielākās galvas sāpes jebkura skaista akvārija tīkotājam (varat plašāk palasīt citos rakstos), piebildīšu tikai, ka šī aļģe vairojas ar sporām, tai ļoti patīk straume un parasti tā apmetas uz augu lapu virspuses. Tā kā aļģe vairojas sporām, tad esiet gatavi, ka to var akvārijā ienest pat ar zivīm (nevajag pat jau bojātu augu) – sporas var pieķerties zivs ķermenim, paslēpties tās žaunās vai kuņģi un sagaidot labvēlīgu vidi Jūsu mīļajā akvārijā sākt zelt un plaukt. Aļģe pati par sevi nav kaitīga, līdz ar to ja ir iespējams var to izmantot kā vizuālu efektu, ļaujot tai apaugt apkārt akmeņu krāvumiem vai dekorācijām.
Cīņas lauks – 40l Jebo akvārijs, iemītnieki: 12 gūpijas, 9 neoni, 1 ancistrus un 7 botijas – protams, ka akvārijs ir pārapdzīvots, bet tas bija domāts kā pagaidu mājvieta neoniem un gūpijām (kas pēdējā laikā vairojas neticami ātri), botijas tajā ir tikai ciemiņi ceļā uz 200l akvāriju.
Nu, tas laikam arī viss, sākšu par cīņas metodēm un rezultātiem (sakārtots pēc darbību kārtas):
Mehāniska tīrīšana
Vienkārša beršana, skrāpēšana, brucināšana un mazgāšana – tā kā akvārijā dekorāciju tik pat kā nav (1 kokosrieksta čaumala), tad vairāk jau tas bija augu lapu griešana, stādiņu sagarināšana, filtra tīrīšana.
Ūdens maiņa
Tam visam klāt vēl uzsāku regulāru ūdens maiņu katru 2. dienu nomainīju akvārijā 30-50% ūdens un tā vismaz 1 mēnesi.
Jauni augi
Klāt nopirku arī jaunus augus – raglapi (Ceratophyllum demersum); higrofilu (Hygrophila polysperma), valisnēriju (Valisneria torta) un kriptu (Cryptocoryne beckettii). Visu smuki sastādīju, bet mazie palaidņi klauni to visu diezgan ātri pārveidoja, nezinu kādas ir šo zivju attiecības ar šiem augiem savvaļā, bet raglape tika sadalīta reizinātājos pāris stundu laikā un valisnērija tika apgrauzta līdz 3-5 cm stādiņiem.
Zivju barošana
Tāpat tiek samazināta zivju barošana līdz minimumam – tiek barotas 1 reizi 2 dienās ļoti mazām barības devām.
Secinājumi
Visas iepriekš minētās darbības pamatīgi iztukšoja manu akvāriju no augiem, bet arī apturēja aļģes augšanu – tas to neiznīcināja tikai aļģe auga lēnāk – ja tā katru dienu atradu jaunu kušķīti, tad tagad kušķīši parādījās ik pēc 2-5 dienām. Viss iepriekš minētais ir ļoti laikietilpīgi un nogurdinoši, nenesot sagaidāmo efektu, tāpēc sāku mēģināt dažādas citas „ieteiktās” metodes.
Lampu maiņa
Standartā akvārijam ir T5 lampas ar 870 spektru, bet izstaigājot visus Liepājas veikalus nācās vien atzīt, ka nevar atrast neko labāku par T5 640 spektra lampām un negribot tās arī nomainīju. Vizuāli gaisma daudz neizmainījās (kā jau gaidāms – kļuva dzeltenāka) un arī augi sāka augt nedaudz straujāk.
Zivtiņas
Par efektīviem cīnītājiem tiek atzīti – SAE, Lapsiņas, ancistrusi un ugunīgie barbusi (kaut gan dažbrīd iesaka visus barbusus). Barbusiem šajā mazajā akvārijā nav vairs vietas; ancistrusi aļģes ēd (pēc pieredzes zinu 1 ancistrus 20l akvāriju spēj iztīrīt no aļģēm 2 dienu laikā), bet ne vjetnamku; tātad paliek SAE un lapsiņas. Atkal garāks gājiens pa Liepājas veikaliem, un protams, ka par spīti SAE nav pārdošanā, tāpēc nopirku 2 Lapsiņas un 3 ancistrusus. Rezultātā pierādās sen zināmā patiesība: nekad, nekad nepērciet zivis cerībā, ka tās tīrīs akvāriju vai ēdīs aļģes! Zivtiņas tīra aktīvi augu lapiņas un arī akvārija stiklus, bet vjetnamkas kušķīši atrod vietu un skaisti kuplo.
Pie reizes tiek ieteikts samazināt zivju skaitu – 12 skaistas gūpijas (varbūt pat vairāk) tiek atdāvinātas un tagad dzīvo cita saimnieka akvārijā; pāris zivtiņas vēl nomira dažu eksperimentu rezultātā, līdz ar to zivju skaits ir samazināts.
Bezmugurkaulnieki
Tiek ieteikts izmantot Amano garneles vai ampulārijas jo vairāk jo labāk. Tā kā garneles ir maziņas un kalpos tik par barību zivtiņām, tad nolemju nopirkt ampulārijas. Rezultātā: 15 min laikā pēc ampulāriju ielaišanas akvārijā botijas ar pilniem vēderiņiem dauzās ar tukšiem gliemežvākiem.
Aptumšošana
Tiek ieteikta akvārija pilnīga aptumšošana uz vairākām dienām līdz pat nedēļai – metode neticama, bet jāpamēģina. Tiek sameklēts biezs sintētisks melns audums, kas cieši ieskauj visu akvāriju un akvārijs tiek aptumšots uz 4 dienām. Rezultātā: tas nekādi nav ietekmējis aļģes augšanu, tā mierīgi turpina augt un tās ir pat vairāk nekā sākumā, zivtiņām papildus stress un krāsu izbalēšana..
Ūdens mīkstināšana, augu piebarošana
Augiem papildus gruntī saspraudu speciālās mēslojuma tabletes un arī novārīju alkšņu čiekuriņus kopā ar kūdru, iegūstot spēcīgu tējas melnu šķīdumu, kas ļoti patīk augiem un pie reizes mīkstina arī ūdeni. Aļģei, tas neko nedeva tikai augu auga straujāk (jau iepriekš neticējās, ka tik barojoša metode varētu iznīcināt aļģi).
Saules staru UV viļņi
Pastāv arī viedoklis, ka vjetnamku iznīcina tieši saules stari vai precīzāk UV staru daļa, atliek vienīgi pamēģināt. Saules stari radīja tikai brūnaļģes, bet nekādi neietekmēja vjetnamkas augšanu, ja nu vienīgi to veicināja, tā kā šo ieteikumu var pieskaitīt leģendām (kā jau tas bija gaidāms).
Verdošs ūdens
Dekorācijas, kas cietušas no aļģes noplaucē ar verdošu ūdeni (ko lai dara ar augiem?), mēģināju, sevišķu panākumu nebija aļģe pārcieta verdoša ūdens procedūras, varbūt ja vārītu būtu savādāks efekts.
Pret aļģu ķīmija
Tā kā uz doto mirkli nav efektīvu ķīmisko līdzekļu cīņai pret jebkādām aļģēm (it kā ir, bet tie darbojas tikai 2-4 nedēļas un tad tos atkal jādozē) un jo sevišķi melno bārdu, tad vairāk pievērsos dabīgām metodēm, neiejaucoties akvārija vidē ar ķīmiskiem preparātiem un cenšoties novērst cēloni nevis tikai sekas– tie lai paliek rezervē, ja galīgi un savādāk nekas neizdosies.
CO2 aparāts un H2O2
Nedaudz par ķīmiskajām metodēm un izmaiņām akvārijā, par to būs atsevišķi raksti. Ogļskābās gāzes aparāti ļoti labi, bet to izmantošana apgrūtināta (vismaz manā situācijā) mājinieku ziņkārības un īpatnējās smaržas dēļ. Ūdeņraža pārskābe deva vispārliecinošākos rezultātus (lasiet papildus rakstā). Un rezultātā izdevās šo aļģi pieveikt.
Metodes ko neizmēģināju:
- pilnīga akvārija utilizācija un sterilizācija,
- pret aļģu ķīmiskie līdzekļi;
- akvārija dekorāciju mērcēšana balinātājos vai sadzīves ķīmijas līdzekļos – jābūt uzmanīgiem pēc tam mazgājot dekorācijas, lai ķīmiskie līdzekļi nepaliktu spraugās, jo tajos var būt hlors vai varš, kas tālāk nogalinās akvārija iemītniekus,
- dekorāciju tīrīšana ar etiķskābē samērcētu lupatiņu – atkal neaizmirstiet kārtīgi skalot,
- akvārija dezinfekcija ar kālija permanganātu (zilajiem graudiņiem) – šī metode liekas mazāk efektīva, jo tā varētu vairāk nogalināt sēnītes un parazītus, bet diez vai aļģes,
- ūdens parametru maiņa ar dzeramās sodas, etiķskābes vai sālsskābes palīdzību,
- UV staru lampas.
Lūk, cik daudz ir ieteikumu un visdažādāko metožu kā cīnīties ar šo aļģi, kas ir diezgan spēcīga un spējīga augt pat visnepiemērotākajos apstākļos (pat ja tā ir radusies nitrātu vai fosfātu pārpilnības dēļ, tad atgriežot akvārijā normālu šo elementu daudzumu aļģi diez vai izdosies iznīdēt), katram pašam jāizlemj ko un kā darīt, bet svarīgākais ir šo aļģi akvārijā neielaist, nevis pēc tam ar to cīnīties. Lai jums veicas un neciešs neviena dzīva radībiņa!
Raksta autors Normunds Griķītis