Ancistrus
Ancistrusu dzimta (Ancistrus) – viena no lielākajām
samveidīgo kārtām (Siluriformes): pēc 2013.gada datiem, tajā ir vairāk kā 60
pastāvīgu zivju veidu (kurās ir sinonīmu vai vēl ne līdz galam izvērtētām
aptuveni 100).
Izcelsmes areāls liels, iekļaujot lielāko daļu
Centrālās un Dienvidamerikas. Atbilstoši šīm zivīm raksturīgie biotopi: no
straujām līdz lēni plūstošām upēm ar tīru, skābekli bagātu ūdeni, kurā daudz
kritušu koku, kas lieliski noder kā slēptuves.
Zootirdzniecībā sastopami 2 ancistrusi – parastais
(A.dolichopterus) un zvaigžņu (A.hoplogenus) un to variācijas (albīnie, zelta,
plīvurspuru, leoparda un citi). Tie ir mazprasīgi, miermīlīgi un cenā pieejami
sami, kuri iederas gan iesācēju, gan selekcionāru akvārijos. Retu zivju kolekcionāri
var apskatīt ārzemju tropisko zivju firmu piedāvājumu A.tamboensis, A.claro,
A.sp. LDA044, A.sp.L338, A.sp.Rio Mamore un citas, protams, šo zivju cenas ir
reizes 3-4 dārgākas.
Zvaigžņu ancistrus (A.hoplogenus)
Šīs dzimtas etalons ir A.dolichopterus – aborigēns no
Brazīlijas, Peru, Venecuēlas, kuru mūsu valstī ieveda pirms aptuveni 30 gadiem
un ātri pateicoties miermīlīgam raksturam, vieglai uzturēšanai un vienkāršai
pavairošanai ātri kļuva populārs.
Zelta Leopards (
Akvāriju kultūrā parastā ancistrusa samu esamību daudzi
apšauba, piemēram, A.Erenburgs (My Tropical Fish, 2006) raksta: “Tas, kas
šobrīd peld akvāriju turētāju akvārijos- ir vairāku tuvradniecisku ancistrusu
krustošanas rezultāts, starp kuriem dolihopterusa nav.”
Albīns ancistrus
Parastais ancistrus – salīdzinoši liela zivs, kura
labvēlīgos apstākļos izaug 10-15cm gara, mātītes parasti pusotru reizi mazākas.
Tomēr šie sami veiksmīgi iekļaujas arī mazos akvārijos. Pārim pilnībā pietiek
ar 60l akvāriju, grupai piemērots būs 200-300l akvārijs. Kaut gan patiesībā
ancistrusam nebūs svarīgs tik ļoti akvārija tilpums kā kopēja grunts platība un
slēpņu skaits.
Zivs izteikti miermīlīga un dzīvo tikai uztraucoties
par savām problēmām. Ja arī gadās kādi konflikti, tad tikai akvārija īpašnieka
vainas dēļ, kas nav parūpējies par pietiekamu slēpņu skaitu visām zivīm.
Vienkāršākā slēptuve samam ir plastikāta cauruļu
atgriezumi diametrā 4-6cm, garumā 10-15cm. Tāpat piemēroti ir keramikas puķu
podi vai caurules. Vēl labāk izmantot atbilstoša izmēra dobas koka saknes.
Turēšanas apstākļiem nav būtiskas nozīmes: varat tos
turēt istabas temperatūras akvārijā vai pat kopā ar diskusiem, kur temperatūra
ir 28-300C. Ūdens ķīmiskiem parametriem ar nav būtiska nozīme –
mīksts ūdens, cits, skābs vai sārmains – šim samiņam tas tik pat kā vienalga
gan ikdienā, gan arī nārstam. Galvenais, lai ūdens tīrs, regulāri mainīts un
pietiekami daudz skābekļa kaut vai no filtra radītās straumes.
Arī ar barību problēmu nav, ja vien nedomājat, ka
samam pietiks tik ar akvārija aļģēm vien. Vispār domāt, ka ancistrusi būs
nerimstoši cīnītāji pret aļģēm ir nolemt sevi veltām cerībām. Ne no diegveida
aļģēm, ne melnās bārdas samiņi neizglābs. Tāpat arī zaļaļģes vai brūnaļģes
nebūs mīļākā barība, varbūt nedaudz pagrauzīs un viss. Vienā vārdā ancistrus
nav tīrīšanas aģents un arī turpmāk pašiem būs jātīra akvārijs. Un barība būs
līdzīga citām zivīm- dzīvā barība, saldēti kāpuri, granulas, pārslas un
tabletes, tik jāatceras, ka samiņi dzīvo uz grunts un tur arī uzņems barību,
tāpēc barībai jābūt grimstošai.
Ancistrusiem raksturīga morfoloģiska un uzvedības
hierarhija. Dominējošais tēviņš – pats lielākais, kontrastains un ūsains, pie
kam pēc katra nārsta ragainās ūsas kļūst lielākas un kuplākas. Pārējie tēviņi
ir mazāki un mazāk tiem ūsaino ragu. Mātītēm vispār nav ūsu vai tikai mazi to
piedēkļi.
Alfa tēviņš
No 1,5-2 gadus veciem tēviņiem var gaidīt ģimenes
pieaugumu. Pusaugu samiem praktiski nav dzimumu atšķirību – tēviņiem
raksturīgie ragi parādās tikai otrā pusgadā un lai veidotos pāris, sākotnēji
akvārijā jātur vismaz 5-6 zivis.
Ancistrusi nārsto slēptuvēs. Ja tas noticis kopējā
akvārijā, tad ligzdu ieteicams pārcelt uz citu akvāriju. Tēviņš (tieši viņš
rūpējas par ikriem) parasti viegli pārcieš šādu migrāciju un arī 2-2,5mm
lieliem oranži dzelteniem ikriem tas nekaitēs, ja vien tos neturēsiet ilgstoši
ārpus ūdens.
Embriju attīstība ilgst 4-6 diennaktis. Vēl pēc 3-4
diennaktīm mazuļi pamet slēptuvi un sāk meklēt barību.
Bet ja nārsts nav noticis, arī nekas, ancistrusi dzīvo
salīdzinoši ilgi: 6-8 gadus vai pat ilgāk. Pie kam slimo sami reti un vēl jo
retāk kāds tos apbižo.
Tulkoja: normunds.grikitis@gmail.com
Autors: В.Милославский