Holandes akvārijs II

Noformējums

Tagad nedaudz par akvārija noformējumu – par grunti, akmeņiem un saknēm.

Grunti jāizvēlas atbilstoši izmantojamo augu un zivju bioloģiskajām vajadzībām. Tumša grunts maz atstaros grunti, zivis uzvedīsies dabīgi un to krāsojums būs intensīvāks. Ja grunts gaiša, tad zivju krāsa izbalē, uzvedība izmainās. Grunts kalpo ne tikai par augu nostiprināšanas vietu, bet arī par to barības vielu avotu. Augi, kas dzīvo dziļā ūdenī – myriophyllum, kabonba, elodeja, Limnophila – barības vielas uzņem pamatā caur lapām no ūdens; purva augi, tādiem kā kriptokarīnām, ehinadorusiem, saknes kalpo kā enkurs un galvenais barības vielu uzņemšanas orgāns. Starp šīm krasi atšķirīgajām augu grupām ir arī tādu augu grupa, kas atkarībā no apstākļiem, barības vielas uzņem gan caur lapām, gan saknēm. Piemēram, bakopa – ja tā aug zem ūdens, tad barības vielu iegūšanai tā pamatā izmanto lapas, bet, ja tā aug purvā – saknes. Gan lapas, gan saknes barības vielas uzņem no ūdens šķīdumu veidā. Tātad purva augiem barības vielu koncentrācijai pie saknēm ir jābūt nosacīti lielai, bet gruntij pietiekami irdenai, lai nodrošinātu labu ūdens cirkulāciju ap saknēm.

Par grunts sastāvu speciālisti vidū joprojām nav vienota viedokļa. Piemēram, A.Vendts uzskata, ka vislabāk izmantot maisījumus no rupjas smilts un māla; H.Mjulbergs un H.Štalknehts – smilts vai grants, bet spēcīgiem augiem – māla bumbiņas pie saknēm; I.Petrovickijs – apaļgraudu labi izmazgātu smilti; G.Šterba, Š. Van Kley, G.Freijs – grunts no dieviem slāņiem: apakšējais – nemazgāta upes smilts ar mālu sastāvā; augšējais slānis – mazgāta smilts un zem augu saknēm, kam nepieciešams daudz barības vielas, māla lodītes; V.Ždanovs – mazgāta smilts vai grants ar kūdras gabaliņiem un nedaudz bērza kokoglēm.

Neskatoties uz šo daudzveidību, visos ieteicamos grunts sastāvos ir viena kopīga iezīme: smilts vai grants ar māla piedevām augiem, kuri barojas caur saknēm. Tātad pie tā arī pieturēsimies.

Sākotnēji grunts ir šādi jāapstrādā: smalku, tumšu upes 1,5-3mm izmēra smilti vai granti, kas nesatur daudz kaļķakmens izcelsmes materiālus, ieliek emaljas spainī un rūpīgi izmazgā – mazgā tik ilgi līdz nolejamais ūdens nav kļuvis caurspīdīgs (ērtāk ir spainī ielikt šļūteni, kas pievienota ūdensvadam). Tālāk grunti vāra 15-20min, pēc tam to izskalo siltā ūdenī. Visu darbību laikā grunti visu laiku ir jāapmaisa ar koka puļķi.

Ja jums nav pieejama tumšas krāsas grunts, Štalknehts iesaka grunti pēc apstrādes uz 40 dienām traukā (necinkotā un baltā!) ar kālija permanganāta šķīdumu un pēc tam kārtīgi to izskalot.

Mālu pagatavošana un lietošana ir vienkārša. Mālus ņem no vecu pamestu karjeru augšējiem slāņiem, un sargājot no nokrišņiem, notur svaiga gaisā vairākus mēnešus. ` Tad veido 1-3cm diametra lodītes, kuras tālāk novieto, iespraužot gruntī, pie augu saknēm.

Laba ūdens cirkulācija neļauj gruntī veidoties māla aizsērējumus (kuri tīrot akvāriju smaržo pēc sērūdeņražiem). Tālāk parakstīta ierīce, kas nodrošina piespiedu ūdens cirkulāciju gruntī.

Uz akvārija dibena novieto organiskā stikla paliktni, kas sastāv no rāmja un uz tā novietotas virsmas ar drošības ribām un 1,5-2mm diametra caurumiem ūdens cirkulācijai. Filtra izejas caurulīti novieto zem plāksnes un ūdens akvārijā no filtra nonāk caur grunti.

Pēc 2-3 gadiem no akvārija ierīkošanas brīža, gruntī sakrājas daudz organisko vielu un augu saknes sāk pūt., tāpēc periodiski grunts ir pilnībā jānomaina. Pēc nomaiņas augi ātri vien ieaugas.

Grunts izkārtošana – pirmais solis uz skaistu dekoratīvu akvāriju. Grunti ieklāj veidojot 2-3 terases, pie kam katru terasi ierīko zem noteikta leņķa attiecībā pret priekšējo akvārija stiklu.. Katru laukumiņu veido ar slīpumu, piemēram, ja pie priekšējā stikla grunts slāņa augstums ir 4cm, tad pie terases sieniņas jau 6-7cm, pie kam tā paceļas augstāk par pirmo laukumu par 4-6cm. Tātad nākamā terase sāksies 10-13cm augstumā un beigsies pie akvārija tālākās sienas 12-16cm augstumā. Terases sienai, kas neļauj gruntij noslīdēt, jāizskatās dabīgi un tā nedrīgst sadalīties ilgā laika periodā. To var izveidot no akmeņiem, kas izkārtoti uz akvārija dibena., var izgatavot no organiskā stikla – vajadzīgā garuma 4mm plāksni uz gāzes degļa silda periodiski no abām pusēm un izliec pēc iepriekš sagatavota šablona. Tālāk plāksni noklāj ar līmi („Bison” vai dihloretānā izšķīdināti mazi organiskā stikla gabaliņi līdz krējuma masai) un apkaisa ar granti. Kad nožuvis, lieko granti nokrata un plāksni ievieto akvārijā.

Kā dekoratīvu noformējumu bieži izmanto akmeņus. Vislabāk piemēroti ir vulkāniskas izcelsmes ieži (granīts, bazalts), kas ūdenī izdala labvēlīgi akvārija vidi ietekmējošus mikroelementus. Akmeņos nedrīkst būt metālu savienojumu vai kaļķakmens (kaļķu klātbūtni pārbauda sālsskābes pilieniem, ja tie puto, tad akmens satur kaļķi). Nav vēlami košas krāsas akmeņi, kas novērsīs skatienu no zivju un augu novērošanas. Nekādā gadījumā neizmanto akmeņus ar asām, spicām malām pret kurām zivis var sevi satraumēt. Lielos akmeņus izvieto tieši uz akvārija dibena vairākkārtīgi pārliecinoties, ka tie būs stabili, zem tie nav pakļuvušas smalkas grunts daļiņas; mazos akmeņus izvieto uz grunts. Zivīm, kurām patīk slēpties, piemēram, samiņiem, var izveidot alas – akmeņus salīmē ar cementu un skalo tekošā ūdenī vismaz 2 nedēļas.

Koku saknes akvārija piešķir dabīgas ūdens tilpnes izskatu. Var izmantot mirušas ozola, alkšņa, vītola saknes, kuras daudzus gadus nogulējušas tekošā ūdenī vai kūdras slānī. Ja tās gulējušas bojātā ūdenī, dūņainos purvos vai pārklājušās ar pelējumu, tās nekādā gadījumā neizmantojiet. Koksni vāra vismaz stundu atbilstoša izmēra emaljētā traukā, kas piepildīts ar sāls šķīdumu (sāli ūdenim pievieno tik ilgi, kamēr to samaisot tās daļa paliek neizšķīdusi); jāseko, lai visas koka daļas būtu zem ūdens. Ja koks joprojām uzpeld, to piespiež pie grunts ar akmeņiem. Nav ieteicams izmantos veļas mazgāšanas spaini , jo uz tā sieniņām veidosies grūti notīrāmi nosēdumi. Ja kaut kādu apsvērumu dēļ sakni nav iespējams novārīt, tad atsevišķas tās daļas aplej ar verdošu sāls ūdeni un patur tajā 10 minūtes. Pēc vārīšanas koksnei būtu vismaz nedēļu zem sloga jāguļ zem auksta ūdens; ūdeni vairākas reizes dienā nomaina. Šādi no koksnes būs izspiests gaiss, nogalinātas baktērijas un koksne neuzpeldēs. Diemžēl šāda apstrāde 100% negarantē, ka sakne būs izmantojama: atkarībā no sugas un koksnes kvalitātes sakne var uzvesties dažādi. Vēlams pēc apstrādes sakni ievietot akvārijā, piepildīt akvāriju ar ūdeni un atstāt uz diennakti. Tad ielaižot ūdenī nedārgas zivtiņas ir pāris dienas jānovēro to uzvedība.

Augi

Augi ir ne tikai akvārija dekorācija, kas piešķir tam unikalitāti un nesalīdzināmu skaistumu, bet tiem ir arī svarīga bioloģiska loma. To audzēs mātītes slēpjas no vajājošiem tēviņiem, mazuļi tur atrod slēptuvi un barību, dažas zivis iznērš ikrus uz augu lapām un pie tam augi kā savu barību izmanto savienojumus, kuru klātbūtne akvārijā ir nevēlama.

Akvārija augi nāk no visām pasaules malām no vis dažādākām klimatiskajām joslām. Daži no tiem savvaļā dzīvo zem ūdens, citi uz robežas starp ūdeni un sauszemi, mitrā zemē vai seklās ūdens tilpnēs. Bet tiem visiem ir viena kopīga iezīme – spēja adoptēties apkārtējai videi, tāpēc dekoratīvos akvārijos sastopami blakus tādi augi kā aponogetons no Šrilankas salas, myriophyllums no Brazīlijas, sarkanā lobēlija no Ziemeļamerikas, Blassa kriptokarīna no Taivānas un daudzi citi augi no atšķirīgām klimata zonām.

Augus akvārijos izvieto lielās grupās, katrā grupā ir tikai viens auga veids. Kopējais augu veidu skaits atkarīgs no akvārija izmēriem; katrai augu grupai tiek atvēlēti ~ 10cm no kopējā akvārija garuma. Izņēmums ir tikai lieli skaisti individuāli augi, kurus stāda vienā no 4 akvārija punktiem, kurus nosaka šādi: akvārija pamatni un sānus sadala 3 vienādos posmos, savienojot pretējos punktus ar taisnām līnijām, iegūst 9 vienādus taisnstūrus. Līniju krustpunktos tad arī stāda individuālos augus. Ja akvārijs ir garš, tad var izmantot 2 [punktus, bet ir jāizvairās no simetrijas – nedrīkst stādīt augus abās priekšējos vai aizmugurējos punktos. Individuālo augu vietā var iestādīt 4-6 sarkanas krāsas augus, piemēram, alternantheru vai rotalu.

Kompozīcijai ir jārada dziļuma sajūta, tāpēc zemos augus stāda garās joslās, kas sašaurinās tuvojoties akvārija aizmugurējais sienai, vierzienu cenšas izvēlēties tā, lai tas sakristu ar skatītāja skatiena virzienu. Šī josla saucas „leidenas iela” – par godu pilsētai, kurā tā pirmo reizi tika demonstrēta. „Ielu” var efektīvi apēnot ar tās malās esošiem gariem augiem vai tās malā esošā terases apmale. No pie mums plaši izplatītiem augiem holandieši visbiežāk „ielu” izveidei izmanto sarkano lobēliju vai dipli diandra. Priekšējos akvārija stūrus aizsedz ar augu grupām, kuras turpina savu augšanu arī virs ūdens, piemēram, gigantiskā valisnērija vai hydrocotylju.

Izvietojot augus pēc krāsu un formu kontrasta, var izveidot neticami skaistas ainavas. Kad izvēlēta vieta individuālam augam, tam apkārt stāda augu grupas, kas izceļ individuālā auga īpašības. Tā, piemēram, izvietojot terases priekšā barklaja sakni, kurai priekšā stāda lielu dilpis diandra grupu un aiz tā, uz terases, hygrophylu, izdosies skatītāja uzmanību piesaistīt individuāli augošajam augam. Veidojot „ielu”, jāpievērš uzmanība tās robežām; labi, piemēram, izskatās „iela” no lobēlijas, kura pakāpeniski sašaurinās starp Petča kriptokarīnu grupām no vienas puses un Alternatheru no otras puses; nobeidzot „ielu” pie koka saknes, uz kuras aug Microsprum papardes.

Priekšplānā var stādīt ne tikai mazus augus – uz petča kriptokarīnas fona var iestādīt Echinadotus tenellus, bet pirms terases ar sakni un Javas sūnu, var izvietot Nymphaea sp.”lotus”.

Zivis

Parastos akvārijos tur simtiem dažādu saldūdens akvārija zivtiņu, bet Holandes akvārijā ierobežojumu dēļ turamo zivju veidu skaits ir daudz mazāks. Izvēloties zivis jāvadās pēc šādiem nosacījumiem:

Vides apstākļiem ir jābūt maksimāli piemērotiem zivju vajadzībām;

Nav pieļaujama nekāda zivju savstarpēja agresija;

Zivju garums, atkarībā no kopējā akvārija garuma, nedrīkst pārsniegt 10-12cm;

Ir jābūt apdzīvotiem visiem ūdens slāņiem, tāpēc pērkot iemītniekus, rēķina 25% iemītnieku augšējam un grunts slānim un 50% vidējam slānim;

Zivju ķermeņa formai ir jābūt dažādai;

Kopā ar koša krāsojuma zivīm ir jābūt arī pieticīga krāsojuma zivtiņām;

Kopējo zivju skaitu aprēķina pēc metodes: 7 l ūdens vienai zivtiņai.

Tagad, ņemot par piemēru 120*45*42cm lielu akvāriju, apskatīsim tā iekārtošanu.

Mūsu akvārijs uzstādīts uz speciālu galdiņu, paslēpts zem dekoratīva finiera, tam ir vāks ar apgaismojuma rāmi. Gaismas jaudas aprēķins jau apskatīts iepriekšējā rakstā. No tehniskiem līdzekļiem, izņemot luminescentās un kvēldiega lampas, mēs izmantojam mūsu regulējamos sildītājus. Neaizmirstiet nokrāsot aizmugurējo un sānu akvāriju sieniņas melnā krāsā.

Tā kā mūsu akvārija tilpums ir aptuveni 215l, tad kopējais zivju skaits 215/7=30 gab. Pieņemsim, ka 7 no tām dzīvos uz grunts, 15 – vidējos un 8 – augšējos ūdens slāņos. Ievērojot iepriekš minētās prasībās, izvēlēsimies šādas zivtiņas: grunts slāņiem 7 koridoras samiņus, vidējam slānim – 8 sarkanos neonus un 7 minoras; augšējam ūdens slānim izvēlēsimies 7 svītrotos danio.

Tālāk jāķeras pie akvārija plāna izstrādes. Sākumā jānosaka vieta, no kuras visbiežāk akvārijs tiks aplūkots un pacentīsimies iztēloties kā akvārijs varētu izskatīties ar visām terasēm un augiem. Balstoties uz iepriekšējo informāciju, mūsu akvārijā būs 12-14 veidu augi. Tiem, kas prot zīmēt, tālāka plāna izveide būs vieglāka, izveidojot krāsainu akvārija izkārtojuma plānu variantus. Tālāk uz lapas ir jāiezīmē dabīgā lielumā akvārija dibens, tālāk iezīmējiet terašu robežas un grunts biezumus, sakņu atrašanās vietas (iepriekš jau sagatavotas un pārbaudītas saknes), akmeņus, sildītāju ar temperatūras regulatoru, individuālos augus un augu grupu zonas norādot to veidus. Ar krāsu zīmuļiem iekrāsojiet zonas atbilstoši augu krāsai un iezīmējiet augu lapas, tādejādi būtiski atvieglosies akvārija plāna novērtēšana. Pēc tam, kad būs izveidoti vairāki varianti, var izvēlēties labāko no tiem. Par piemēru apskatīsim 1. attēlu.


1. attēs. Akvārijs 120*45*42 Augi: 1 – Valisneria spiralis, 2 – Myriophyllum aquaticum, 3 – Hygrophila difformis, 4 – Nomaphila stricta, 5 – Limnophila sessiliflora, 6 – Cryptocoryne beckettii petchii, 7 – Alternanthera reineckii lilacina, 8 – Echinodorus tenellus, 9 – Lobelia cardinalis, 10 – Aponogeton elongatus, 11 - Cryptocoryne beckettii, 12 – Heteranthera zosteraefolia, 13 – Rotala rotundifolia, 14 – Cryptocoryne wendtii.

Tālāk jau jāsāk veidot terašu sieniņas - no kartona izgriež dabīga izmēra šablonu, atbilstoši plānā iezīmētām līnijām un terases augstumiem. Tālāk pēc šablona izgriež sieniņu no organiskā stikla un izloka to atbilstoši plānam pēc iepriekš minētās metodes.

Iegādājoties augus, īpaša uzmanība jāpievērš to ārējam izskatam. Lapu krāsai jābūt sulīgai un atbilst sugas aprakstam literatūrā. Nedrīkst iegādāties augus, kuri ir bāli, bojāti vai klāti aļģēm. Vēlams ņemt jaunus augus, kas ātrāk aklimatizēsies un ieaugsies.

Tagad akvārija priekšā noklāsim plēvi un uz tās novietosim trauku (plastmasas vai emaljētu) ar grunti, akmeņiem, saknēm un augiem. Augus ērtības labad pirms stādīšanas sadaliet pa grupām un salieciet atsevišķos maisiņos. Pirms augu šķirošanos, tos rūpīgi apskatiet, izgrieziet bojātās daļas, saknes atpiniet un apgrieziet, bet grieztiem dzinumiem noņemiet lapas pēdējiem 2 lapu žākļiem. Visu izkārtojam atbilstoši plānam, pirmais grunts slānis pie priekšējā stikla 3cm augsts, pie aizmugurējās sienas 9cm. Ievietojam terases sieniņu un ieklājam otro grunts slāni. Gruntī vietās, kur būs aponogetoni un hygrophyla, iesprauž māla lodītes. Uzstādām sildītāju un termoregulatoru, liekam uz grunts tīru šķīvi un no šļūtenes uz tā lejot ūdeni piepildām akvāriju par 2/3. Novietojot pēc plāna sakni varam sākt augu stādīšanu, augus stādām pa grupām sākot ar aizmugurējo sienu. Ja augi uzpelt, tad tos jānostiprina ar akmeņiem; kad augi iesakņosies akmeņus izvāc. Augus stāda tā, lai to sīpolītis būtu redzams virs grunts.

Pēc pabeigšanas akvāriju piepilda ar ūdeni tā , lai tā līmenis būtu ~5mm virs augšējā rāmējuma maliņas, tagad ievietojam aprīkojumu.

Tagad aplūkojot savu gara darbu, redzam, ka augi stāv līki, greizi un akvārijs neizskatās tā kā to plānojām, tāpēc pāris dienas jāpagaida, lai augi pagriežas pret gaismu un sāk iesakņoties. Dažiem stādot var būt traumētas saknes, tāpēc paies 2-3 nedēļas pirms tie atkopsies un sāks augt.

Pēc 2 nedēļām iegādājamies zivis, vēlams jaunas, kas vieglāk pielāgosies jaunā akvārija apstākļiem. Izvēloties zivis jāpievērš uzmanība uz to stāvokli – dzidras acis, vienmērīga žaunu kustība, atvērtas, tīras, taisniem galiem spuras, nebojātas zvīņas, mierīgas kustības liecina par veselīgu zivi.

Nobeigumā vēlos dažus padomus akvārija turētājiem, kuri vēlēsies iekārot Holandes akvāriju savās mājās.

Pirms ierīkot akvāriju, aprunājieties ar savu ģimeni, jo akvārijam ir jārada prieks, nevis jākalpo par strīdu cēloni. Sastādiet aprīkojuma, augu un zivju sarakstu, norādot arī to cenas. Tas ļaus izvēlēties akvāriju atbilstoši jūsu iespējām. Katra veida augus jāstāda blīvā grupā, bet ja varat iegādāties tikai pāris augus, tad stādiet tos vienmērīgi pa visu šiem augiem atvēlēto zonu un tālāk jau tos pavairojiet pats. Veģetatīvi pavairojot, dzinumi jāapgriež virs ūdens, jo tas nodrošinās straujāku dzinuma augšanu (ja darbojaties ar kriptokarīnām, esiet pacietīgi, jo var paiet vairāk kā gads pirms tās iedos jaunus dzinumus). Ja kāds augs neiedzīvojas, nomainiet to pret citu.

Ielaižot akvārijā zivis, iegādājieties tās pakāpeniski – sugu pēc sugas, un pirms tās ielaist kopējā akvārijā paturiet tās nedēļu nelielā speciālā atsevišķā akvārijā, lai pārliecinātos par to veselību.

Pirms ilgstošas prombūtnes, pakonsultējiet mājiniekus, kā pareizi uzturēt apgaismojuma režīmu, sagatavojiet saldēto barību un sadaliet to ikdienas porcijās, pastāstiet par pareizu barošanu. Ja akvārijā ir filtrs, tas jāizslēdz.

2. un 3. attēlā redzami Holandes akvāriju plāni (pēc Š.van Kley), kurus var izmantot jebkurš akvāriju turētājs.


2. attēls. Akvārijs 150*50*50 cm (terases no siekstām). Augi: 1 – Valisneria spiralis, 2 – Hygrophila polysperma, 3 - Myriophyllum aquaticum, 4 - Cryptocoryne wendtii, 5 – Nymphaea lotus zenkeri, 6 – Lobelia cardinalis, 7 – Diplis diandra, 8 – Ammannia senegalensis, 9 – Limnophila sessiliflora, 10 – Ludwigia repens, 11 - Alternanthera reineckii lilacina, 12 - Alternanthera reineckii, 13 - Hygrophila difformis, 14 – Ludwigia arcuata, 15 – Saururus cernuus, 16 - Aponogeton crispus, 17 - Cryptocoryne beckettii petchii. Zivis: Epiplatis dageti monroviae – 6 gab., Kongo tetras – 8 gab., minoras – 8 gab., ornatusi – 6 gab., sarkanais neons – 13 gab., šķēpneši – 9 gab., koridoras samiņi – 7 gab.

3. attēls. Akvārijs 128*45*55 cm (terases no saknēm) Augi: 1 - Hygrophila polysperma, 2 – Rotala macranda, 3 - Nymphaea lotus, 4 – Rotala rotundifolia, 5 - Heteranthera zosteraefolia, 6 – Cabomba caroliniana, 7 - Cryptocoryne beckettii, 8 – Lobelia cardinalis, 9 - Alternanthera reineckii, 10 - Nymphaea lotus zenkeri, 11 – Bacopa monnieri, 12 – Ludwigia repens, 13 – Diplis diandra, 14 – Nuphar japonica, 15 - Alternanthera reineckii lilacina, 16 - Cryptocoryne beckettii petchii, 17 - Hygrophila difformis. Zivis: lineatusi – 8 gab., ornattusi – 9 gab., pērļu gurami – 3 gab., laliusi – 3 gab., sarkanie neoni – 9 gab., šķēpneši – 3 gab., koridoras samiņi – 5 gab.

Rakstu ievietoja Normunds Griķītis Oriģinālteksts:В. ПлонскиЙ no Maskavas
Veidots ar Mozello - labo mājas lapu ģeneratoru.

 .