Koridoras sugas uzturēšana

Gribu koridoras!?

           Ļoti iespējams, ka vis akvāriju turētāji ir saskārušies vai vismaz dzirdējuši par koridoras samiņiem vai kā vēl viņus sauc – bruņu samiņi.

           Zivs ir no Callichthyidae dzimtas samiem - bruņu samu Corydoradinae apakš sugas, kuras dzīvo Dienvidamerikā.

           Pirms nolemjat iegādāties šos samiņus ir jāuzzina viss iespējamais par izvēlēto zivs sugu, kāpēc? Jo koridoras samiņu ir ~ 150 zinātniski aprakstītu sugu un vēl tik pat vēl neklasificētas sugas. Šāda daudzveidība nozīmē atšķirīgas prasības un turēšanas apstākļus.

1. Akvārijs

           Kāds ir ieteicamais akvārijs koridoras samiņiem?

           Tāpat kā citām zivīm arī koridoras samiņu lielums un skaits ir jāpiemēro jūsu akvārija izmēram.

           Ir mazu izmēru samiņi, piemēram, koridoras no pigmeju grupas (C. Pygmaeus, C. Hastatus u.c.), kuru lielums ir 2-3 cm un tiem pietiek arī neliela izmēra akvāriji. Ir pāris sugu, kuri sasniedz 9-11 cm (C. Narcissus), kam nepieciešams liels un plašs akvārijs. Nemaz nepieminot iepriekš koridoras dzimtai pieskaitītās zivis (tagad Scleromystax dzimta), vispazīstamākā zivs Scleromystax barbatus parasti izaug līdz 10-12 cm.

           Tāpat ir jāņem vērā, ka koridoras ir bara zivtiņas, kuras ieteicams turēt grupās pa 5-6, kaut gan ieteicamais daudzums ir 6-8 zivtiņas – barā samiņi jūtas drošāk un brīvāk.

           Kā aprēķināt akvārija lielumu atbilstoši šo zivju vajadzībām?

           Tā kā šīs zivtiņas dzīvo uz grunts, tad koridoras samiņu skaits akvārijā ir atkarīgs no grunts platības. Piemēram, 20-25 cm kopējais zivtiņu garums uz 0,5 m2 grunts platības (zivtiņas garums rēķināts bez astes spuras), protams, ja akvārijā ir vēl citas zivis, tad pieļaujamais samiņu skaits vēl jāsamazina.

2. Akvārija noformējums

           Grunts. Tā kā koridoras ļoti daudz rokas pa grunti, gruntij ir jābūt bez asām šķautnēm, lai nesavainotu zivtiņas jūtīgās ūsiņas. Parasti izmanto grunti ar graudiņiem 1-3 mm. Ieteicama grunts tumšā krāsā, jo tādejādi koridoras krāsas vairāk izceļas; uz gaišas grunts – zivtiņas krāsas kļūst gaišākas un izbalē. Nav ieteicams arī izmantot akmeņu ar asām šķautnēm vai tādus, kas izdala ūdenī kādas vielas.

           Saknes un augi. Pēc izvēles, tikai jāatceras, ka samazinot grunts brīvo platību, samazinās arī akvārijā turamo samiņu skaits, bet no otras puses, veidojot slēpņus (un koridoras ļoti patīk slēpties) tiek radīti piemērotāki turēšanas apstākļi.

Ja akvārijs ir cieši nostādīts ar augiem, tad ir ieteicams izveidot „pļaviņu”, kur samiņi varēs brīvi rakties un tiks baroti.

           Tāpat ir jāatstāj brīva pieeja ūdens virsmai – koridoras ir papildus elpošanas sistēma, tāpēc tie regulāri uzpeld un ieelpo gaisu.

3. Barība

           Priekšstats, ka koridoras ir akvārija tīrītāji, tāpēc nav jābaro, jo tie pārtiks no gružiem ir ļoti, ļoti nepareizs. Tāpat kā daudzas citas zivis, jo sevišķi sami, koridoras ir visēdāji un ir jābaro ar dažādu daudzveidīgu barību.

           Liela daļa koridoras barību ēd tikai no grunts, tāpēc ja pārējās akvārija zivis apēdīs visu barību, kamēr tā grims, tad samiņi badosies un sāks slimot, tāpēc ir jārūpējas, lai barības pietiktu visiem un uz grunts būtu pietiekami barības – ko samiņi var apēst 15-20 min. laikā.

4. Ūdens parametri

           Liela daļa koridoras labi jūtas lielā parametru diapazonā: temperatūra 20-290C; GH 0-180; pH 5,8-7,8, tāpēc tie var dzīvot visdažādākos akvārijos ar visdažādākiem iemītniekiem.

           Bet, ja vēlaties radīt koridoras ideālus apstākļus un tos pavairot, tad optimālie apstākļi būs: temperatūra 20-260C; GH 0-120; pH 6,4-7,4. Tāpat atcerieties, ka samiņi no savvaļas būs prasīgāki pret ūdens parametriem: ieteicams mīksts ūdens GH līdz 100, pH 6,0-7,2. Cietā ūdenī to dzīves ilgums krasi samazinās. Zivis, kas dzimušas nebrīvē ir daudz mazāk prasīgas ūdens parametriem.

           Ūdenī nedrīkst būt lielas amonjaka, nitrītu vai nitrātu koncentrācijas.

           Ir jāatzīmē, ka zivs ir ļoti jūtīgas pret jebkādu metālu savienojumiem ūdenī (jo sevišķi metālu sāļiem), jo sevišķi pret varu un parasto vārāmo sāli, tas jāņem galvenokārt vērā izvēloties ārstniecības preparātus.

5. Kuras sugas tiek uzskatītas par viegli turamām un pavairojamām?

           Parasti turēt nebrīvē pavairotus koridoras ir daudz vienkāršāk nekā savvaļā ķertos samiņus.

           Ir sugas, kuras jau desmitiem gadu tiek pavairotas akvārijos, piemēram, bronzas (C. Aeneus) vai plankumainais (C. Paleatus) koridoras, kas pēc būtības arī ir (jau kļuvušas) par viegli turamām un pavairojamām zivtiņām, ar kurām tad arī vajadzētu sākt.

C. aeneus – viens no izplatītākajiem un vienkāršāk uzturamiem un pavairojamiem samiņiem

 

           Attiecīgi par izturīgiem un neparedzamiem tiek atzīti C. Caudimaculatus, C. Melini, C. Matae, C. Panda, C. Trilineatus. Sevišķi, ja šīs zivis pavairoti nebrīvē, bet tik un tā to pavairošanai būtu nepieciešamas iepriekšējas iemaņas un pieredze.

           Par grūti uzturamiem un pavairojamiem, tiek uzskatīti pagarināto žokļu sugas, piemēram, C. Narcissus.

C. caudimaculatus

C. meliniC. metaeC. simulatus no pagarināto žokļu koridoriem

 Iepazīšanās daļā tas arī viss, ja joprojām esat pārliecināti, ka vēlaties šo zivtiņu, tad laiks doties uz veikalu.

 Kam ir jāpievērš uzmanība pērkot zivtiņu?

           Slimības un novājinātas imūnsistēmas pazīmes ir daudz un dažādas, tāpēc būs nepieciešams ilgāks laiks līdz atlasīsiet sev veselus koridoras, bet tas atmaksāsies zivtiņas dzīvespriekā un dzīves ilgumā.

Kopējais izskats un uzvedība

Zivtiņu stāvoklis akvārijā

           Pārbaudiet vai akvārijā nav slimu vai beigtu zivtiņu, tas protams, sagarantē, ka zivtiņas tajā akvārijā nemirst - visas mirušās zivis tiek laicīgi izvāktas no akvārija.

Elpošana

           Pievērsiet uzmanību kā zivtiņa elpo – slimām zivīm elpošana ir lēna, samocīta un pārtraukta. Tas var arī norādīt, ka zivs ir saindējusies ar skābekļa savienojumiem, šie simptomi ne vienmēr pāriet.

           Pavērojiet kā zivs ieelpo gaisu – vesels koridoras ātri uzpeldēs, momentāni ieelpos un ātri aktīvi atkal dosies uz grunti vai slēptuvi. Slima zivtiņa lēni un ar grūtībām sasniegs ūdens virsmu un pēc ieelpas nepeldēs, bet brīvā kritienā lēni nolaidīsies uz grunts – šādas zivis labāk neņemt, jo ir liela iespēja, ka tā drīz vien nomirs.

Zivs aktivitāte

           Zivs ir neaktīva vai guļ uz grunts vienā vietā un nereaģē uz tuvošanos, kustas lēni un negriboši – neņemiet šādu zivi.

Pavērojiet kā zivs kustas

           Neņemiet zivis, kuras kasās, kustas ar lēcieniem vai sāniski, kurām ir līdzsvara problēmas un tās zaudē orientāciju.

Barošana

           Zivtiņas aktīvi barojas vai nereaģē uz barību vispār. Pavērojiet vai pabarojiet zivtiņas. Tas, protams, ir relatīvs rādītājs, zivtiņas var būt sabijušās no nepārtrauktas novērošanas un var nenākt ēst, bet no otras puses, ja zivis aktīvi barojas, tad varat būt drošs, ka zivtiņas nenomirs no barības trūkuma.

Zivtiņas ķermeņa ārēja apskate

Neparasti plankumi vai uzaugumi uz ķermeņa vai spurām

           Uzmanīgi aplūkojiet vai nav dažādu plankumu vai uzaugumu uz spurām vai ķermeņa – tās var būt dažādas sēnītes, parazīti vai kāda cita slimība. Tādas zivtiņas labāk nepirkt.

C. trilineatus ar sēnītes traumētu galvu

 

           Tāpat pievērsiet uzmanību uz sarkaniem plankumiņiem uz ķermeņa, jo sevišķi uz vēdera. Visbiežāk tās ir bakteriālas infekcijas pazīmes un varbūtība izārstēt zivtiņu ir ļoti niecīga. Dabā faktiski nav koridoras samiņu, kuru ķermeņa krāsā būtu sarkani asimetriski plankumi.

Sarkanie plankumi liecina par bakteriālu infekciju.

 

Ūsiņas

           Svarīgi, lai ūsiņas būtu veselas – kaut arī tās var ataugt, nodrošinot labus apstākļus, bet tas prasīs ilgu laiku. Labāk šādas zivis neņemt, jo tas var liecināt par novārdzinātu zivi vai slimību, kā arī ir novērots, ka zaudējot ūsiņas zivs pārstāj baroties un mirst.

Spuras

           Veselai zivtiņai visas spuras ir plati izplestas, jo sevišķi muguras spura. Uzmanīgi aplūkojiet vai nav spuru puves. Tāpat neņemiet zivis, kurām ilgu laiku ir sakļautas spuras vai tās ir salipušas. Tāpat koridoras samiņi ik pa laikam sakļauj spuriņas, tāpēc nesteidzieties ar secinājumiem, bet pavērojiet zivtiņu ilgāku laiku.

Traumēta astes spura C. Reynoldsi

 

           Pārbaudiet vai uz spurām nav sarkanu svītru, kas var liecināt par bakteriālas infekcijas sākumu.

           Deformētas spuras var būt gan iedzimtas, gan arī mehāniski traumētas. Tādas spuras nepadara zivtiņu skaistāku, bet mātītēm traumētas krūšu spuras padara to vairoties nespējīgu.

Acis

           Pavērojiet vai acīm pāri nav plēves un tās nav duļķainas, ja ir, tādas zivis neņemiet, ļoti iespējams tām ir baktēriju vai sēnīšu infekcija.

           Pārāk izspiedušās vai iekritušas acis, jo sevišķi, ja tikai vienā pusē, liecina par iekšēju infekciju.

Žaunas

           Ja izdodas pavērojiet žaunas, jo sevišķi to krāsu.

           Ja spuras ir pietūkušas, tās ir gļotās, tās ir ļoti tumšas – tas var liecināt par zivtiņas saindēšanos un pastāv risks, ka zivtiņa mirs. Tāpat žaunās dažreiz novērojami parazīti.

Vēders

           Iekritis vēders var liecināt par gelmintozi, kādu citu slimību vai spēcīgu novārgumu, kas ne vienmēr ir ārstējams ar labiem apstākļiem ārstēšanu vai barošanu.

Iekritis vēders C. Rabauti

           Piepūties vēders liecina par daudzām slimībām un par zivtiņas stresu, jo pēc transportēšanas parasti zivtiņas ir satrauktas un ēd mazāk un nebūtu jābūt piepūstam vai pilnam vēderam. Nelolojiet cerības, ka tā ir mātīte pilna ar ikriem, kas iepriecinās jūs ar nārstu, biežāk ta ir slimība un zivtiņa jūs apbēdinās ar nāvi.

 

           Vēl vien ieteikums – nepērciet pašas lielākās zivis, labāk ņemt dažāda izmēra zivis, tādejādi palielinot izredzes, ka būs gan tēviņi, gan mātītes.

           Kopumā, jau esat nopirkuši veselu zivtiņu, tagad tikai parūpējieties par tās nogādi mājās, pareizu ielaišanu akvārijā un karantīnu, jo veselas zivis vēl ilgi jūs iepriecinās.

Rakstu tulkoja Normunds Griķītis

Orģinālteksts www.israquarium.co.il

Veidots ar Mozello - labo mājas lapu ģeneratoru.

 .