Ikru attīstība

 Ikru un mazuļu aprūpe

           Parasti , ja norisinās nārsta un abi vecāki ir vienāda vecuma un gatavi nārstam, tad ļoti retos gadījumos netiek apaugļoti iznērstie ikri. Neapaugļotu ikru iemesli:

           - tēviņš ir pārāk jauns un pieņi nav pietiekami aktīvi;

           - tēviņš ir pārāk vecs – atkal pieņi nav pietiekami aktīvi;

           - tiek iznērsti nenobrieduši ikri;

           - nepiemēroti vides parametri – temperatūra, ķīmiskais sastāvs, gaisma;

           - nepiemērota nārsta vieta – pārāk rupja grunts, pārāk daudz vai maz augu, pārāk spēcīgs vai vājš filtrs

           - zivtiņu neauglība vai slikta iedzimtība;

           - zivtiņu pārciestās slimības.

           Raksta fragments tulkots no nenosakāmas izcelsmes Padomju laika žurnāla izgriezuma:

           „… Mirušie embriji var būt pundurīši, bez acīm, ar asinsvadu defektiem (nokārušies asinsvadi), ar deformētu vai aizaugušu mutīti, bālu pigmentāciju, un dažādām ķermeņa kroplībām (skolioze), lokāli asins izplūdumi u.tml. Bieži ir novērojama dzeltenā maisiņa ūdeņainība (Hydrocoele embryonalis, ko parasti izraisa Diplobacillus liquefaciens piscium baktērijas) no nepiemērotiem ūdens parametriem, no bojātiem ikriem vai plēsīgiem bezmugurkaulniekiem (ciklops, planārija u.c.), no hromosomu defektiem ilgstošas tuvradniecības rezultātā.

           Kvalitatīvi ikri, dzeltenuma maisiņš un embrijs ir vienmērīgi gaiši brūnā krāsā (bez baltumiem), un ikru spicajā galā ir tik tikko pamanāms (jo sevišķi pirmajās attīstības stadijās) caurspīdīgs vāciņš (attēlā 8 zīmējums). Embrijam dzeltenuma maisiņš ir blīvs un cieši pieguļ ķermenim bez patoloģiskām formām. Normāli ikri un embriji tiek inkubēti tīrā ūdenī no nārsta akvārija. Inkubatorā tiek uzturēta ideāla tīrība, ieteicams ūdeni ozonēt 1-4 minūtes, pievieno arī tripaflavīnu (bāli zaļa ūdens krāsa) un uztur vienmērīgu temperatūru. Ūdeni noteikti ir jāmaina 1 reizi dienā. Ja ir bojāts kaut viens ikrs ūdeni nomaina pilnībā. Inkubatora trauku kārtīgi izmazgā (ikri un embriji šajā laika tiek ielikti absolūti tīrā palīgtraukā) un ielejot tajā jaunu ūdeni no nārsta akvārija to atkal ir jāapstrādā (ozonē u.tml.). Tikai pēc tam traukā var atkal ielikt inkubācijas materiālu (pa vienam gabalam ar stikla caurulīti, kurai nav asas malas).

  Ikru biežākās kaites:

1 – marmora krāsojums (citas krāsas dzīslojums);

2 – gāzu vai tauku pilieni, kas saskatāmi ar neapbruņotu aci (gāzu embolija, lipoīdu deģenerācija);

3 – deformēti ikri;

4 – ikru daļējs krāsojums – svītrojums (nekavējoša likvidācija);

5 – pašsadalīšanās nepiemērotas vides apstākļu ietekmē (beigās pāri paliek tikai caurspīdīgs apvalks);

6 – blāvs, duļķains ikrs bez embrija aizmetņa diska (acīte ikra augšējā galā);

7 – zaļi-zilas svītriņas – puvuma pazīme, nepiemērota ūdens sastāva dēļ;

8 – normāli attīstījies ikrs.

 

Inkubācijas laikā ikru attīstības akvārijā visu laiku ir jāstrādā aeratoram. Gaisa padeve ir minimāla (tikai pāris burbulīši), jo spēcīgas aberācijas gadījumā ikri (embriji) atsitas pret aeratoru un tiek traumēti. Nekādā gadījumā nedrīkst atstāt bojātus ikrus kopējā ikru masā, pat ne uz īsu mirkli, jo tas var sabojāt visus ikrus (ļoti bieži ikrus bojā Saprolegnia un Achlya sēnītes). Ja pēc 6 dienu inkubācijas (pie ūdens temperatūras 260C), nav novērojamas nekādas attīstības pazīmes, tad pēc ārēja izskata veselos ikrus jāpārvieto uz ikru inkubatoru, kurā tie jānotur vēl 24-36h. Parasti šajā laikā šie ikri paši noārdās, bet ja arī paliek veseli, tad tie uzskatāmi par bojātiem un ir iznīcināmi.

Izveidojušies mazuļi ir jābaro pirmās 2-3 nedēļas ar Cyclops, Artemia, Diaptomus, mazām Daphnidae bez jebkādas rupjas barības, piemēram, kapātām kukaiņu kūniņām, enhitreju, tārpiņiem utt. Ja baro ar rupju barību, tad ir ļoti viegli saindēt zivis, sabojāt ūdeni vai izraisīt mazuļiem gelmintamu – sekas no vēdera dobuma sieniņu plīsuma. Mazuļi no nepareizas barošanas var iegūt neatgriezenisku distrofiju. Sākumā ieteicams mazuļus turēt zemos akvārijos, lai uz tiem neiedarbotos liels ūdens spiediens (pēc 15-25 dienām, kas pavadītas inkubatora ar ūdens daudzumu 5-8 cm). Ja strauji izmainās ūdens spiediens, mazuļiem var rasties problēmas ar peldpūsli. Zivīm ar šādu kaitu parasti astes spura tiek parauta uz augšu, tiek traucēta kustību koordinācija un tās parasti aiziet bojā. Lai gan ir bijuši gadījumi, kad šādi traumēti mazuļi tiek pārcelti uz ideāliem apstākļiem un tiek baroti pamatā ar augu barību, tie pilnībā izveseļojas.”

Raksta autors Normunds Griķītis