Ūdeņraža pārskābe H2O2(rakstā runa būs tikai par 3% šķīdumu)

Neesmu ķīmiķis un gan jau mani noteikti kāds palabos, bet pastāstīšu ko zinu – ūdeņraža pārskābe ir ļoti aktīvs oksidējošs ķīmiskais savienojums, kas pastāv nestabilā veidā un cenšas pārvērsties par ūdeni un skābekli:

2H2O2 -> 2H2O + O2

           Pēc būtības tas tiek izmantots medicīnā kā pret mikrobu līdzeklis netīru un brūču, čūlu un dobumu apkopšanai, attīrīšanai un ārstēšanai, kas saistīta ar to, ka no ādas virsmas un brūcēm aiznes svešķermeņus, atmirušo ādu, asins recekļus. Ūdeņraža peroksīds darbojas arī kā lokālas asiņošanas apturēšanas līdzeklis, jo putu veidošanās paātrina asins reci.

           Šīs ķīmiskais savienojums cenšas pēc iespējas ātrāk sadalīties, bet tam ir vajadzīgs kāds reaģents, kas to ierosinātu, tāpēc tas meklē to arī šūnās. Piemīt īpašība iespiesties šūnā caur tās membrānu, to nebojājot, bet bojājot šūnas proteīnus vai sastāvdaļas – līdz ar to padarot to dzīvot, vairoties nespējīgu. Līdz ar to pirmās no peroksīda iedarbības cieš vecās atmirušās šūnas vai šūnas ar mīkstu apvalku, piemēram, gļotādas.

Tātad ūdeņraža peroksīda iedarbību var iedalīt vairākās stadijās:

 Minimāla koncentrācijaTas nekaitē ne baktērijām, ne augiem, ne bezmugurkaulniekiem, ne zivīm. 
  Tiek nogalinātas sēnītes, protazoja un baktērijas
  Jau sāk mirt bezmugurkaulnieki un vienkāršākās uzbūves kompleksie augi.
  Tiek jau bojāti sarežģītākas uzbūves augi
  Tiek traumētas zivis, tām tiek ķīmiskie apdegumi
 Maksimāla koncentrācija Mirst zivis

Kāpēc tā?

           Pārskābe sākumā iedarbojas uz vienkāršākiem organismiem, piemēram, aļģēm, padarot tās vairoties, dzīvot nespējīgas iespiežoties to šūnās un izmainot vai bojājot to funkcijas. Tā kā aļģes ir ļoti vienkārši vienšūņu organismu kopumi, tie nespēj ātri bojātās šūnas aizvietot un mirst.

           Ja dozāciju palielina, tad jau ūdeņraža pārskābe sāk ietekmēt augstākus organismus – bezmugurkaulniekus un vienkārši veidotus augus, piemēram, mirst gliemji un raglapes.

           Tālāk jau tas iedarbojas uz zivīm – precīzāk uz to gļotādām un zvīņu aizsarggļotām. Uz žaunu skarām veidojas plēvīte un zivs vienkārši nosmok; noēdot gļotas no zvīņām zivs iegūst ādas apdegumus, kas tālāk var izraisīt dažādas slimības.

Drošas devas

           Ūdeņraža pārskābe tiek izmantota arī akvāriju/ zivju audzēšanas kultūrā – cīņai ar mikroorganismiem, aļģēm, protozoju, dažādiem parazītiem (gan planārijām, gan arī ādas parazītiem), aprīkojuma, augu dezinfekcijai un skābekļa ražošanai. Par drošu koncentrāciju tiek uzskatīta:

 Vienības no kopējā tilpuma (ml) Apraksts
 0,05 Droša koncentrācija, pie kuras nemirst ūdens organismi un augi. Izmanto, lai palielinātu skābekļa daudzumu ūdenī un atvieglotu zivju transportēšanu. Izmanto arī ikdienas apkopēs un aprīkojuma tīrīšanai.
 0,25 Koncentrācija, ko izmanto, ja zivtiņas sāk slāpt – iespēja tām atjaunot normālu elpošanu. Pie šīs koncentrācijas var mirt vienkāršākie ūdens organismi.
 1:4 Šāda koncentrācija tiek ieteikta dekorāciju un inficētu augu dezinfekcijai. Ļoti vienkārši izmantot, nav pēc tam jāskalo un nav jāuztraucas, ka akvārijā tiks hlora vai vara savienojumi.


Sākumā izvēlamies dozācijas devas: 0,1ml/l; 0,3ml/l; 0,5ml/l; 1,0 ml/l – diezgan pietiekami liels diapazons, lai veiktu novērojumus. Katrā traukā tiek ar šprici ielieta noteiktā deva un ūdens traukā tiek regulāri apmaisīts visa eksperimenta laiku, lai imitētu kaut nedaudz filtra radītu straumi. Uzreiz ielejot pārskābes šķīdumu, dažas aļģes klātās lapas sāk burbuļot (iespējams, ka šķīdums uzlija tieši tai virsū) un no lapas atdalās zaļaļģes – vejtnamka paliek:

Pēc 3 dienām burbulīši ir pazuduši un vizuāli novērtējot process ir apstājies, lūk, vizuāls izskats un arī novērojumu apraksts:

Trauks ar 0,1 ml/l

Trauks ar 0,3 ml/l

Trauks ar 0,5 ml/l

Trauks ar 1,0 ml/l, kurā ievietojām arī īpaši apaugušu porakmeni no aeratora.

 Deva (ml/l) 1.diena 2.diena 3.diena
 0,1 Nav efekta, aļģe melna Nelieli burbuļi uz aļģes Nav izmaiņu
 0,3 Burbuļi uz aļģes, zaļaļģes atdalās, vjetnamka gaiši pelēka Nav izmaiņu Raglape sadalās – atdalās lapas. Vejtnamka burbuļos, bet tās krās un daudzums nemainās
 0,5 Nav izmaiņu Nelieli burbuļi uz aļģes, bet joprojām tā turas stingri klāt. Tā ir balti blāvi pelēka Raglape sadalās, aļģes nemainās.
 1,0
 Nav nekādu efekta uz aļģi, raglape burbuļos un sāk jau sadalīties.

Uz porakmens vejtnamka burbuļos.

 Uz aļģes burbuļi, apaugušās lapas vidus no tās tīrs, vjetnamka palikusi tikai uz tās malām – baltu saru veidā, pati lapa nav bojāta. Raglape joprojām sadalās gabalos. Uz porakmens vjetnamka mazākos burbuļos, bet jau sarkanīgi pelēkaNo raglapes tikai kātiņš palicis. Vjetnamka joprojām ir uz lapas maliņas, sari gaiši balti. Uz porakmens vjetnamka joprojām sarkanīga , bet bez burbuļiem.
 Tā kā vairākos traukos netika novērots vēlamais efekts – aļģes miršana, tad visi apaugušās lapas gabaliņi tika salikti pirmajā traukā ar dozāciju 0,1ml/l un iedozēts 2ml/l. Pārējie eksperimenta apstākļi tādi paši   
 2,0 1. iedozējot burbuļi parādījās uz visām apaugušās lapas gabaliņiem, aļģe diezgan īsā laikā palika blāvi pelēcīgi zaļa.
2. no raglapes izdalās gaiss, tā ir viscaur burbulīšos, sāk atdalīties lapiņas.
3. uz porakmens vjetnamkā sametās burbuļi un tā palika gaiši sarkana, bet nekur nepazuda un no akmens neatdalījās.
 

 

  1. Secinājumi:
  2.            1. diemžēl traukos nebija iespējams simulēt īsta akvārija apstākļus, tāpēc iespējams, ka koncentrēta ūdeņraža pārskābes deva uzrādīja neprecīzu rezultātu – akvārijā maisoties devas var būt savādākas;
  3.            2. netika izmantotas zivtiņas, līdz ar to nav zināma zivju reakcija uz šādām pārskābes devām;
  4.            3. traukos akvārija ūdenī kopā ar vjetnamku nonāca arī daži sīki ūdens kukaiņi (traukos 0,3 un 0,5 ml/l), kas mira visos traukos 3 stundu laikā pēc eksperimenta sākuma;
  5.            4. lai sadalītos vienkāršas uzbūves ūdens augi pietiek ar devu 0,3 ml/l, nav zināms vai augi tikai nomet lapas un turpina augt vai mirst pavisam;
  6.            5. jāveic būtu eksperiments ar ikdienā darbojošos akvāriju, kurā mitinās arī zivis.
  7.            6. zivs varētu aļģi arī apēst, tādejādi attīrot augu virsmas ātrāk.
Tātad laiks paeksperimentēt ar jau daudz cietušo manu 40l akvāriju (akvārija aprakstu varat izlasīt rakstā kā cīnījos ar melno bārdu).

1. diena         

           Sāku ar mazu ūdeņraža pārskābes devu – jo nav ne jausmas kā uz to noreaģēs akvārija zivis - 7,8 ml (0,195ml/l). Pēc aprēķiniem 2-10 ml vajadzētu būt nekaitīgai devai 40l akvārija zivīm, atliek vienīgi to praksē pārbaudīt.

Lai palielinātu pārskābes efektu tiek izslēgts filtrs. Prātīgi tiek ielieta ūdeņraža pārskābe ar mērķi, lai tā noklātu visu grunts laukumu – pārskābe tiek ielieta akvārija augšējos ūdens slāņos. 30 min tiek vērots, kas notiek, tiek veikta 20% ūdens maiņa un atkal ieslēgts filtrs.

           Pēc būtības nekas nav izmainījies, zivis uzveda kā parasti (vairāk sāk nervozēt, ka tik cītīgi tās novēroju un nemaz nevēlos pabarot). Iemetas mazi burbulīši raglapē un zivis vairāk pievēršas zaļo aļģu kolonijām uz stikliem un augu lapām. Vjetnamka nemainās.

Attēlā var redzēt, ka no nolauzta raglapes zariņa sāk izdalīties gaisa burbulīši.

2. diena

           Akvārijā nav izmaiņu, raglapē ir saradušies mazi gaisa burbulīši, bet savādāk viss pa vecam.

3. diena

           Joprojām nekas nav mainījies, tāpēc izlēmu, ka jāturpina process un akvārijā tiek iedozēti 10 ml (0,25ml/l) ūdeņraža pārskābes bez filtra izslēgšanas un ūdens maiņas. Izmaiņas netiek novērotas.

4.diena

           Nekādas vizuālas izmaiņas – raglapes joprojām smuki melna un zivis jautri draiskojas.

5.diena

           Joprojām nekādu izmaiņu – līdz ar to var secināt, ka filtra izslēgšana tomēr ir efektīvāks paņēmiens, kā likt ūdeņraža pārskābei iedarboties uz aļģēm un tiks strauji nesadalīties. Ir pienācis iknedēļas ūdens maiņas process – tā kā esmu daudz salējis pārskābi akvārijā, tad nomainu 50% tilpuma un tiek nomainīta pret jaunu filtra mehāniskās daļas švamme – ir iebūvēts bioloģiskais filtrs, bet pieļauju domu, ka baktērijas ir nogalinātas, tāpēc filtrs ir kļuvis par mehānisku, lai uzlabotu tā darbību, tiek ielikta tīra švammīte.

           Šoreiz vadoties pēc iepriekšējām reizēm ūdeņraža pārskābe tiek izšļākta tieši uz vjetnamkas audzēm – šīs reizes deva 15 ml (0,375 ml/l). Filtrs ir izslēgts un ļauju iedarboties šķīdumam 1 stundu. Viss akvārijs ir mazos, mazos gaisa burbulīšos. Pēc stundas tiek ieslēgts filtrs.

           Šajā reizē botijas aktīvi aplodā aļģu vietas un aktīvi tās ēd – iespējams, ka ūdeņraža pārskābe tās padarījusi mīkstās vai kā savādāk garšīgākas. Vjetnamka vietām kļuvusi bāla, dažās vietās atdalās un ir klāta maziem burbulīšiem. Joprojām melnas aļģes redzamas 50%. Augu lapas nav bojātas un ir veselīgi zaļas. Raglape pārklājusies ar sīkiem burbulīšiem un ir arī mazi burbulīši uz zivju spurām.

6.diena

           Viss izskatās normāli bez jebkādām izmaiņām, zivis rotaļīgas, augi visi veseli, burbulīši pazuduši un vjetnamka tādā pat stāvoklī kā vakar novērota.

7.diena

           Skaistā raglapes ir iznīcināta – klauna botijas ir nodevušās negantām rotaļām (tikko iestādīta akvārijā tā tika iznīcināta šādā pat veidā, bet iestādot jaunus stādiņus tiem 2 nedēļas izdevās ieaugties).

           Pilns akvārijs ar raglapes daļiņām un kātiņiem, kurus nav nemaz tik viegli salasīt (iesaku izslēgt filtru un tad vākt lapiņas kopā).

             Gruntī no raglapes ir palikuši skaisti pliki kātiņi ar pušķīšiem galos, pagaidām tos ārā neraušu, jo, ja pārskābes deva būs pārāk liela, tad vajadzētu atdalīties arī lapiņām no gala un arī augam ar laiku vajadzētu ataugt.

             Žēl gan, ka raglapes iznīcināta – būs grūtāk noteikt pie kādas devas mirst vienkāršākas uzbūves augi akvārijā. Atkal tiek dozēta ūdeņraža pārskābe, šoreiz 20 ml (0,5ml/l) un uz 1 stundu tiek izslēgts filtrs. Iedozējot pārskābi nedaudz izmainās ancistrusu uzvedība – daļa no tiem aktīvi sāk baroties, daļa vienkārši sastingst nekustīgi un izkustas tikai ja citas zivtiņas uzgrūžas virsū. Pangio arī uzsāk aktīvu barības meklēšanu (tas bija novērojams arī pie 15ml devas).

 Kas notiek ar aļģi? Kā vienmēr pārskābe tika lieta tieši uz aļģes – vjetnamka palika balta vai sarkanīga, nemainīga palika labi, ja 20% aļģes. Pie ūdens virsmas sāk krāties visāda draza – sevišķi daudz raglapes daļas, jo pārskābes burbulīši o paceļ no grunts. Šoreiz doma ir paturēt izslēgtu filtru 2 h, bet pēc stundas jau burbulīšus nevar manīt, akvārijs ir mierīgs un izskatās, ka atgriezies ierastā dzīves ritmā, nekas nav mainījies, tāpēc slēdzu filtru iekša pēc 1 stundas.

8.diena

           Raglapes kātiņi visi ir izrakti no grunts (atkal klauna botijas dauzījušās), visus, kam bija kaut maziņa galotnīte salasīju un sastādīju atpakaļ gruntī, bet tas neko nemainīja līdz nākamās dienas rītam raglapes bija sadalīta neatgriezeniski sīkos gabaliņos. Vienīgais prieks, ka raglapes nesadalījās no ūdeņraža pārskābes, kas liek secināt, ka iespējams akvārijā ir vairāk organiskas ar ko pārskābei ir vieglāk noreaģēt, nekā censties sabojāt augu šūnas.

           Zivju uzvedība nav mainījusies, bet vjetnamka visās vietās palikusi balta, trausla un atgādina baltus smalkus diegus, vai būtu pieveikta?

9.diena

           Akvārijā nekas nav mainījies, vjetnamka joprojām balta un daudzviet var novērot, ka zivtiņas to sākušas ēst, daudzviet lapiņas jau tīras. Nolemju, ka pilnai drošībai vēl reizi jāatkārto pārskābes dozēšana, tāpēc pašā vakarā atkal iedozēju 20ml un uz 1 stundu izslēdzu filtru. Uzlejot aļģei pārskābi, parādās mazi reti burbulīši, bet akvārijā vispār burbulīši nav novērojami ( kā tas bija pašā sākumā), paceļas reti burbulīši no grunts, kur pārskābe noreaģē ar brūnaļģi.

10.diena

           No vjetnamkas palikuši pāri mazi diegveida balti sariņi (izskatās pēc diegveida zaļālģes), domāju, ka aļģe ir pieveikta. Akvārijā un zivju uzvedībā nekas nav mainījies, tāpēc nolemju, ka pietiek dozēt ūdeņraža pārskābi.

           Tagad jāatgriež akvārijs normālā ikdienas ritmā ar iknedēļas ūdens maiņām, lai pārbaudītu vai patiešām aļģe ir miruši pirmā ūdens maiņa būs pēc 2 nedēļām.

Pēc 1 nedēļas

           Akvārijā nekas nav mainījies – augi aug, zivis jautri draiskojas, diemžēl raglapes tika neatgriezeniski saplosīta, tāpēc nezinu vai tā ataugtu. Vienas nedēļas laikā pēc pārskābes valisnērijas bojātās lapiņas palika brūnas un atmira (arī klauna botijas to nograuza līdz 5cm stādiņiem stipri bojājot lapiņas), pārskābes dozācijas laikā varēja redzēt burbulīšus uz tām, bet tās neatmira un nemainīja krāsu. Līdz ar to no valisnērijām palikuši pāri nelieli ~1cm zaļi stumbenīši, izrokot, saknītes baltas un arī pats čemuriņš zaļš, nezinu vai ataugs.

Pēc 2 nedēļām

           Lapsiņas aktīvi pievērsušās punktveida zaļāļģem uz stiklu virsmām, un šobrīd jau tās ir apēstas gandrīz visur. Ūdens kristāldzidrs. Valisnērijas sākusi dzīt mazas salātzaļas lapiņas. Vjetnamka klāt nav nākusi un jauni kušķīši nav radušies, tur kur tā bija, dažviet joprojām ir nelieli diegveida sariņi, bet pamatā zivis tās ir visur noēdušas. Mainot ūdeni, viegli baltos sariņus ar roku no lapiņām notīrīt. Līdz ar to secinu, ka šoreiz vjetnamka irpieveikta!

 

Secinājumi

1. visi veiktie darbi bija un ir efektīvi tikai konkrētajos apstākļos – manā akvārijā ar noteiktu vidi un apstākļiem, kas ir tikai manā akvārijā, tāpēc ja esat izlēmuši arī paši eksperimentēt ar H2O2, esiet gatavi, ka rezultāti var krasi atšķirties vai pat būt letāli!

2. lai panāktu lielāku H2O2 iedarbības efektu, tas ir jāuzlej tieši uz melnās bārdas audzēm

3. lai panāktu lielāku H2O2 iedarbības efektu ir jāizslēdz filtrs – lai būtu ilgāks šķīduma saskares laiks ar aļģi;

4. pēc maniem novērojumiem filtru jātur izslēgtu vismaz 1 stundu (visaktīvākā burbuļošana ir pirmajās 15 min un pēc stundas tā jau ir gandrīz pārgājusi);

5. šķīdinot aļģes, tās paliek mīkstākas vai savādāk garšīgas, līdz ar to zivtiņas par tām izrāda pastiprinātu uzmanību un apēd, notīrot augu lapiņas – zivis ir labs palīglīdzeklis cīņai ar mirstošu aļģi;

6. Klauna botijām ļoti patīk raglapes kā rotaļu līdzeklis, tāpēc nekad nelieciet abus vienā akvārijā;

7. ūdeņraža pārskābe īsā laikā sadalās 2 nekaitīgās un nepārdozējamās vielās: skābeklis (kas pēc savām īpašībām ir vēl arī dezinficējošs) un ūdens.

8. mazās devās (drošā koncentrācijā) - 0,05-0,25 no ūdens tilpuma ūdeņraža pārskābe nekaitē ūdens organismiem;

9. lai arī nekaitīga, bet tomēr lielās devās ūdeņraža pārskābe var nogalināt visus ūdens organismus – ja ir novērojama neparasta zivju uzvedība vai pastiprināta augu pārklāšanās ar burbulīšiem, ieteicams būtu nekavējoties nomainīt daļu akvārija ūdens;

10. iespējams, ka ūdeņraža pārskābe nogalina arī bioloģiskā filtra labvēlīgās baktērijas;

11. ir novērojama krasa atšķirība starp eksperimentu stāvošā ūdenī un akvārijā ar filtra radītu straumi – stāvošā ūdenī raglapes sadalījās pie 0,3 ml/l H2O2 koncentrācijas, bet akvārijā tai nebija ne vainas pat 0,5 ml/l koncentrācijā;

12. šī eksperimenta rezultātā necieta un galvenais nenomira neviena zivtiņa vai augs, netika bojātas pat augu lapas; atmira tikai bojātās augu lapas;

13. ievērojot 3 dienu ciklu var iznīcināt šo aļģi pilnībā, kāpēc 3 dienas? Spriežot pēc novērojumiem – pirmajā dienā aktīvi iedarbojas ūdeņraža pārskābe, otrajā dienā iedarbība ir mazinājusies un trešajā dienā akvārijs ir atgriezies sākuma stāvoklī, tāpat arī ņemot vērā melnās bārdas sporu attīstību ciklu (2-4 diena līdz normālai aļģei), tad 3 dienas tika izvēlētas kā optimāls dozācijas periods;

14. tagad apkopojot visu informāciju, drīzāk gribas teikt, ka vjetnamku nogalināja, nevis ūdeņraža pārskābes deva, bet gan nepārtrauktais process, par to liecina arī, tas, ka pirmajā reizē akvārijs bija pārpildīts ar burbulīšiem, bet beidzamajā reizē bija tikai pāris burbulīšu no grunts, līdz ar to iespējams, ka aļģi var pieveikt arī ar mazāku ūdeņraža pārskābes devu;

15. manā eksperimentā nepiedalījās ūdens kukaiņi, sīkie organismi, garneles un gliemji, tāpēc nezinu, kā tas viss ietekmētu bezmugurkaulniekus;

16. tagad, kad esmu veicis šo eksperimentu izdevās atrast arī līdzīgus mēģinājumus cīnīties ar vjetnamku šādā pat veidā dažās ārzemju lapās, ar nožēlu nācās secināt, ka veikti eksperimenti tika veikti bez jebkādas izpētes ar mērķi nogalināt pēc iespējas vairāk – ārzemju eksperimentos vjetnamka mira, tā vienkārši izšķīda, bet tai pat laikā mira neoni, ancistrusi un citi samiņi, mira neatgriezeniski valisnērija, ehinodori nometa lapas utt. Man eksperimenta laikā nenomira neviens neoniņš vai ancistrus, ehinodorusu man nav, bet kriptas necieta, izdzīvoja raglapes un atmira valisnērijas bojātās lapas, bet pats augs izdzīvoja;

17. šis pētījums nekādi nav saistāms ar nātrija peroksīda tabletēm, kas dažbrīd tiek sauktas par skābekļa tabletēm.


Raksta autors Normunds Griķītis

Veidots ar Mozello - labo mājas lapu ģeneratoru.

 .