Ehinodorus muricatus– reta ūdens ceļmallapa

 Kuplu ehinodorus īpašniekiem būs interesanti iepazīties ar vēl vienu skaistu augu no Echinodorus sugas, kas izceļas ar savām dekoratīvajām ceļmallapas īpašībām. Pie mums tas pirmo reizi parādījās pirms 20 gadiem, bet joprojām ir reti sastopams. Runa ir par Echinodorus muricatus, kas pēc sava izskata un bioloģiskajam īpašībām ierindojas ar vērtīgākajiem šīs dzimtas augiem.

             Šis ehinadorus uzradās Maskavas akvāriju turētājam Г.И.Кретов 1967. gadā, kuram E.muricatus izdevās pavairot salīdzinoši liela skaitā. Tālāk šis augs iejuka un pazuda citu jauno augu pulka un tā arī netika pienācīgi novērtēts. Un arī šobrīd šo augu reti izdodas atrast akvārijos.

             E. muricatus – vidēja izmēra augs, tas ir nedaudz mazāks par E.scaber, bet ar tādām pašām cietām lapām, kas neļauj daudzām zālēdāju zivīm un gliemjiem tās bojāt; augs netiek bojāts ķerot zivtiņas ar tīkliņu un dažām zivīm, piemēram, skalārijām patīk uz šī auga lapām izlikt ikrus.

             E. muricatus ir augs ar salīdzinoši daudzām lapām, labvēlīgos apstākļos lapas aug ātri – apmēram 1 lapa nedēļā. Augšanas stadija vienlaicīgi atrodas 2, retāk 3 lapiņas. Lapas dzīvo ilgi, ilgāk par pusotra gadu un šajā laika krūma ir izveidojušas jau lapas 30-40 un vairāk. Lapas ir gaisi zaļas, gaišākas nekā E. Scaber, bet tik pat necaurredzamas, kas neļauj gaismai apspīdēt zemāk esošos augus, tāpēc liela daļu augu zem labi attīstīta E.             Muricatus augt nespēj. Lapas parasti ir bez pigmenta plankumiem (tiesa gan jaunam lapām var parādīties lieli gaiši plankumi, kas ātri vien pazūd). E. Muricatus lapas pamatne ir sirds veida formas, bet atšķirība no E scarber spicās sirds veida lapas spicītes, lapas spice ir noapaļota ar nelielu apaļu nobeigumu. Pieaugušus krūmus viegli atšķirs pat nespeciālists. Jaunus stādiņus, kas izaudzēti no sēklām, tas ir grūtāk izdarāms, jo abiem šiem augiem sākuma ir garas izstieptas un vēlāk ovālas lapiņas, tāpēc ir jāsagaida mirklis, kad lapām izveidosies sugai raksturīgas iezīmes. E. Muricatus ir izteikta laba lapas garuma attiecība pret lapas kātiņu – kāts parasti ir izteikti īsāks.

             Kā jau visi ehinadorusi un arī šī ceļmallapa mainās izmēros atkarība no akvārija vides, jo sevišķi apgaismojuma. Vāja apgaismojumā un īsa dienas gaismas periodā, lapas var būt līdz 20cm garas un 15 cm platas; spilgtākā apgaismojuma lapas ir ievērojami šaurākas. Manā akvārijā (35 cm augsts un 28cm plats) augam bija tādas lapas, ka visa rozete ietilpa ūdenī, bet šis akvārijs ir daudz par mazu pieaugušam augam, ja vien to neaudzē podiņā ar mērķi samazināt tā izmērus.

Lapu forma:

A – E.muricatus; B - E.scaber.

  Iestādot augu gruntī akvarijā ar 45-55cm augstumu, augs izaugs līdz 30-35cm un auga lapu rozete ir viegli aplūkojama no visam pusēm. Virs auga paliek brīva vieta, kur peldēt un pulcēties bara zivtiņām. Tā ka augu lapu rozetes diametrs ir 35-40cm, to ieteicams stādīt lielos plašos akvārijos vidējā plānā. Augs ir arī piemērots kā galvenais individuālais augs Holandes akvārijā.

             E. muricatus ir izturīgs mazprasīgs augs, daudz izturīgāks par E. Scaber, kas viegli pacieš gaismas trūkumu saglabājot zemūdens formu. Labi aug jaunos akvārijos ar salīdzinoši nabadzīgu grunti (ar ierobežotu gaismas intensitāti), bet tam nav iebildumu arī pret ļoti dūņainu grunti. Augam nav nepieciešams spilgts apgaismojums (vairāk par 5-8 tūkstošiem luksu uz virsmu) un pārāk ilga gaismas diena (vairāk par 12 stundām). To tāpat ka vairumu ehinadorusu ir jāsargā no apgaismošanas ar kvēldiega spuldzēm.

             Augs vairojas veģetatīvi ar sānu dzinumiem un nelielā skaitā ar dzinumiem uz zieda kāta.

             E. muricatus viedo labu kontrastu ar šauru lapu augiem, piemēram ar zemam un mazām kriptokarīnām C. wilisii, C. wendtii var.rubela, var.nana, var.krauteri, u.c., kuras ieteicams izvietot akvārija priekšplānā. Tāpat var iestādīt mazus anubias – A.barteri var.nana, var.angustifolia. Augam kā labu fonu var izmantot augstas tumši zaļas vai sarkani brūnas kriptokarīnas C.balansae, C.siamensis, C.evae. Aiz auga skaisti izskatīsies arī tumsi zaļie aponogetoni, kuriem ir ne mazums košu, tumšu un viļņotu lapu formu (A.crispus var.), kas bieži vien lapas izkārto netālu no ūdens virsmas; šajā gadījumā lapu kātiņus piesegs kuplās ehinodorus lapas. Tāpat var izvietot arī augstos, salīdzinoši maz lapu ehinodorus no Argentīnas (E.argentinensis, E.”radicans”, E.”floribundus”) vai pāris E.berteroi stādus. Un visbeidzot var izveidot aiz auga rozetes kuplu alternantera audzes – A.lilacina, A.rosaeifolia, A.splendida u.c.

             Nobeigumā vel pāris morfoloģisku datu par auga īpašībam. E.muricatus lapu kātiņš ir resns, tā garums parasti ir atkarīgs no apgaismojuma un ir 1/3 – 2/3 lapas virsmas garuma. Pieaugušam augam uz lapām var būt līdz 9 dzīslām, kas izceļas lapas apakšpusē. Visas dzīsliņas sākas lapas sirds veida pamatnē un sasniedz lapas spicīti. Lapas virspusē šķērsais dzīslojums ir gaišāks nekā pati lapa. Lapas spicīte ir noapaļota un malas nav viļņotas (ka, piemēram, tas ir E.”sellovianus”).

             Ja lapu rozeti aplūko no saniem, tad liekas, ka lapas ir atliektas uz leju un lapu maliņas i r nedaudz piepaceltas. Ziedu kāts veidojas ļoti reti, tas ir apaļas formas, ļoti stingrs un paceļas taisni uz augšu. Jauni augi uz zieda kāta veidojas reti. Ziedi ir lieli 5-6cm diametrā, balti no 3 ziedlapiņām, bez smaržas.

             E.muricatus ir skaists akvārija augs, kas aizņem daudz vietas un spēj aizvietot 10 citus mazus augus. Tas palielina akvārija ūdens augu kolekcijas vērtību.

             Šis ehinodors nav noradīts Karela Rataja veiktajā dzimtas pārskatīšanā (Rataj K. Revision of the Genus Echinodorus Rich. Prache, 1975). Spriežot pēc informācijas presē šīs augs ir sastopams arī VDR akvārijos. Augu audzē arī botāniskajos dārzos. Mums pieejamā E.muricatus populācija, acīmredzot, ir ģenētiski tīra, jo no augiem izaugušie augi ne ar ko neatšķiras no auga standarta formas.

             Piezīme - ar E.muricatus nosaukumu apzīmēja E.grandiflorus var.grandiflorus, E.scaber var.scaber, E.macrophyllus; šis sajukums radies iespējams augu vizuālas līdzības dēļ tos audzējot oranžērijās un to uzraudu kļūdas dēļ.

Rakstu tulkoja Normunds Griķītis

Orģinālteksts B. Paņukovs no Maskavas kluba "Neptūns"

Veidots ar Mozello - labo mājas lapu ģeneratoru.

 .