Gūpiju konkursa nolikums MPATK biedriem

Lai ir iespēja salīdzināt ar to laiku konkursiem un to kvalitāti, apskatīsim vienu no Maskavas klubu gūpiju konkursa nolikumiem!

1987. gada janvārī Maskavā notika 30.-tā, jubilejas, gūpiju izstāde - konkurss. Maskavas pilsētas akvāriju un terāriju N.F.Zolotņicka vārdā nosauktais klubs (MPATK) aicināja citu pilsētu pārstāvjus piedalīties.

Pēdējā laikā ar gūpiju selekciju aizrāvušies daudzi akvāriju turētāji. Žurnāla „Zivjsaimniecība” un MPATK gūpiju nodaļā regulāri pienāk neskaitāmas vēstules ar lūgumiem palīdzēt organizēt gūpiju konkursus, izsūtīt konkursu nolikumus, standartu aprakstus, vērtēšanas noteikumus, pēc kuriem vadās maskavieši.

Protams, ka MPATK ir ilggadēja pieredze konkursu rīkošanā, tāpēc par to stāstot, pievērsīšos arī strīdīgiem jautājumiem, ar kuriem saskārušies Maskavas gūpiju turētāji, cerot, ka iesaistīsies ari citu pilsētu selekcionāri un beidzot izdosies izstrādāt un pieņemt vienotus visiem valsts klubiem saistošus gūpiju konkursu vērtēšanas noteikumus.

Ziemeļeiropā un Amerikā gūpiju turētāji ir apvienojušies ne tikai pilsētu, bet arī nacionālos klubos un apvienībās. Amerikas nacionālās organizācijas ir iekļautas Starptautiskā gūpiju asociācijā; Ziemeļeiropā – Gūpiju selekcijas starptautiskā padomē.

Pilsētas kluba status liedz MPATK regulāri apmainīties ar informāciju un pieredzi ar Gūpiju selekcijas starptautisko padomi (tās centrs atrodas Vīnē), kura koordinē klubu darbību un gūpiju selekciju 11 valstīts: Austrija, Beļģija, Vācijas Demokrātiskā republika, Holande, Dānija, Polija, Francija, Čehoslovākija, Šveice un Zviedrija. Starptautiskā padome regulāri 6 reizes gadā publicē interesentiem par gūpijām informāciju, organizē starptautiskus konkursus, izstrādā standartus dažādu formu gūpijām un to vērtēšanas noteikumus konkursos. Tāpēc mums ir jāizvirza mērķis izveidot Viskrievijas, bet vēl labāk Vispadomijas gūpiju selekcionēšanas padomi, kura varētu koordinēt gūpiju selekcionāru darbu visā valsts teritorijā un organizēt regulāru pieredzes un informācijas apmaiņu ar Gūpiju selekcijas starptautisko padomi.

Kamdēļ vajadzīgi standarti?

Lai saprastu, kā un kāpēc tika pieņemti mūsdienu gūpiju vērtēšanas noteikumi konkursos, ir vismaz īsumā jāpārskata tā rašanās vēsture. Gūpiju selekcionēšanu Maskavas akvāriju turētāji sāka uzreiz kā šī zivtiņa parādījās Krievijā. 1910. gadā Maskavas akvāriju un istabas augu turētāju apvienība (izveidota 1899. gadā) pirmo reizi Krievijā izstrādāja „Girardinus Guppyi zivju tēviņu ķermeņa krāsojuma skaistuma un spuru formas konkursa noteikumus” un vērtējuma skalu, pēc kuras vadīties ekspertu komisijai „novērtējot zivtiņu salīdzināmo skaistumu.”. Šo dokumentu 1911. gadā publicēja apvienības izdotā rakstu krājumā „Akvārijs un istabas augi”.

 1911. gada 9. oktobrī Maskavā notika pirmais akvāristikas vēsturē gūpiju konkurss. Aptuveni šajā pat laikā tika noorganizēts pirmais gūpiju konkurss Vācijā.

Tālāki gūpiju selekcijas darbi turpinājās, bet cik man zināms, nākamais konkurss Maskavā notika pēc 46 gadiem – 1957. gadā. Maskavas pilsētas kluba gūpiju nodaļa izstrādāja „Gūpiju izstādes – konkursa nolikumu” un 100 ballu vērtējuma skalu. Piecdesmitajos gados Maskavā uzradās daudz dažādu formu gūpiju, tai skaitā arī plīvurastes. Bet tad runāt par dažādu šķirņu grupu un līniju standartiem bija par agru: neizdevās atrast pat 3 vienādas formas un krāsojuma tēviņus. No pirmo vietu konkursā ieņēmušās grupas, izcēlās viens tēviņš – čempions, bet novērtējot zivis lielu uzmanību pievērsa grupas vienādībai: 30 balles no 100, tik pat cik par krāsojumu un formu. Zivs izmēram vērtējumā bija atvēlētas tikai 10 balles. Tā kā tajos laikos astes spuras tēviņiem nebija sevišķi lielas un netraucēja zivs kustību, tad kustību brīvībai un uzvedībai balles nebija atvēlētas.

Jaunu 100 ballu skalu, kurā ietvēra kustības un uzvedības vērtējumu, Maskavas selekcionāri apstiprināja 60.-tos gados. Šajā skalā formas, krāsojuma un vienādībai novērtēšanai bija atvēlētas 27 balles, lielumam – 12 balles un kustībai 7 balles. Sākumā katrs ekspertīzes komisijas loceklis veica subjektīvu vērtējumu patīk, nepatīk un tad tika veikts kopējais vidējais aprēķins.

Gan ekspertiem, gan izstāžu apmeklētājiem jo sevišķi patika tēviņi ar plīvurveida astēm. Šīs formas saņēma augstākos vērtējumus un pirmās vietas. Tā rezultātā no akvārijiem sāka pazust gūpijas ar mazām astes spurām (dakšveida, lentveida, apaļastes, lirastes u.c.). Un neskatoties uz to, ka dažas no tām bija ļoti skaisti krāsotas, Maskavā tās saglabāt neizdevās. Tādejādi skrējiens pēc modes noveda pie genofonda noplicināšanas un ierobežoja gūpiju selekcijas iespējas ne tikti šobrīd, bet arī nākotnē.

Vācijas Demokrātiskā republikā viss notika savādāk – izstrādājot katrai astes spuras formai savu standartu, tēviņu formas vērtējumu veica nevis subjektīvi, bet objektīvi – pēc eksemplāra spuru formas atbilstības pakāpes standarta prasībām. 1955. gadā tika izstrādāti 12 standarti lai novērtētu apaļastes, adatastes, šķēpastes, lāpstveida astes, lirastes, dakšveida (augšējos, apakšējos, dubultos), karogastes, kleitveida, asstūrainās, plīvurastes un apgrieztās plīvurastes jeb trīsstūra astes gūpijas.

Gūpiju standarta izstrāde, sadalot tās pēc spuru formas un izmēra un konkursos vērtēšanu veicot atbilstoši standartu prasībām, padarīja lielo spuru gūpijas līdzvērtīgas mazo spuru gūpijām.

Šobrīd Ziemeļeiropā organizējot nacionālās vai starptautiskās gūpiju izstādes izmanto, vadās pēc vērtēšanas noteikumiem un standartiem, ko 1981. gadā apstiprināja Gūpiju selekcijas starptautiskā padome. To pamatā ir Vācijas Demokrātiskās republikās izstrādātie 12 standarti. Pateicoties tiem Ziemeļu valstīt līdz šim brīdim saglabājušās visas 12 gūpiju formas.

1982. gadā MPATK gūpiju nodaļā no Vācijas Demokrātiskās republikas saņēma šos materiālus un no 1983. gada, ieviešot nelielas izmaiņas un papildinājumus, izmanto tos gūpiju izstāžu – konkursu rīkošanā. Nepieciešamie grozījumi radās, jo Maskavas gūpiju selekcija bija attīstījusies savādāk nekā tas ir Ziemeļeiropā. Tādi MPATK gūpiju nodaļa ir pārgājusi no subjektīvas vērtējuma metodes uz objektīvāku – novērtējot konkrēta eksemplāra atbilstību standarta prasībām.

MPATK gūpiju nodaļā pāreja uz jaunu vērtēšanas sistēmu izraisīja daudz strīdu, jo daži akvāriju turētāji uzskatīja, ka standarti mūsu apstākļos nav piemērojami. Tāpēc īsumā pastāstīšu par standartu nozīmi cilts attīstībā un norādīšu uz ieguvumiem selekcijas darbos un zivju vērtēšanā izstādēs – konkursos.

 Jaunu dzīvnieku sugu radīšana un esošo uzlabošana ir kolektīvs darbs. Tajā piedalās liels skaists selekcionāru , kuriem ir atšķirīgas gaumes un tie var pieprasīt kādai sugai pretrunīgas vai pat savstarpēji izslēdzošas prasības. Tai pat laikā sugas iezīmju gūpijas pārtapšana par sugu un tās pilnveidošana nav iespējama, ja darbi netiek veikti vienādi, bet gan katrs ar citu mērķi.

Pirmo reizi akvārija zivju pavairošanas standarti (plīvurastes, teleskopi, debesu acs) tika izstrādāti 1905. gadā Vācijā. Pēc doktora Bade priekšlikuma tos pieņēma īpašā sapulcē visas Berlīnes akvāriju turētāju apvienības. Nedaudz vēlāk izveidoja arī standartus makropodiem. Krievijā šos standartus publicēja pirmo reizi 1908. gadā raktu krājumā „Akvārijs un istabas augi”.

Gadsimta sākumā standartu izstrāde bija nepieciešama, jo „bieži paši akvāriju turētāji novērtējot savu mīluļu sniegumu bezjēdzīgi strīdas par dažādām mīluļa raksturīgajām pazīmēm, trūkumiem un sasniegumiem un strīda pretinieki šķiras katrs paliekot pie sava viedokļa, lai nākamreiz strīdus atkal turpinātu”.

Veicot standartu izstrādi, to autori uzsver: „Nedrīkst nepieminēt to aspektu, ka ar zemāk minēto īpašību sarakstiem ir jāsaprot nevis tas tips, kas varbūt jau eksistē, bet tas, kurš sevī iekļautu priekšstatu par ideālu zivi, kurai būtu neapšaubāmas vēlamās skaistuma pazīmes, kuras savukārt var atrast arī uz atsevišķiem indivīdiem, uz kuriem iespējams šīm pazīmēm apvienojoties veidotos neapšaubāmi ideāli veidota zivs, kas atbilstu standarta augstākajam standartam”.

Standarts cilts darbos ir apvienojoša ideja, etalons, kas nosaka radošās darbības virzienu dzīvnieka pilnveidošanai, mērķis, ar kuru jāsamierinās visiem konkrētās sugas selekcionāriem.

Kā dzīvus etalonus bieži vien izmanto dzīvniekus – modeļus. Atlasīti no neskaitāma cilts dzīvnieku skaita, tie vislielākā mērā līdzinās tam ideālajam tipam, kuru plāno iegūt cilts darbu rezultātā. Pavairojot dekoratīvās zivis (gūpijas, makropodus, teleskopus u.c.) dzīvnieku – modeļu vietā parasti izmanto zīmējumus, kurā attēlotas ķermeņa un spuru formas, kuras jāiegūst selekcijas rezultātā.

Standartam ir jābūt nosacīti nemainīgam, jo panākumus selekcijā var gūt tikai ilgstošā mērķtiecīgā darbā ar vairākām dzīvnieku paaudzēm. Ja bieži maina atlases principus, tad panākumu nebūs. Tomēr, tas nenozīmē, ka standartus periodiski nav jākoriģē, ka standartu prasības nav jāpaaugstina un jāmaina atbilstoši uzkrātai pieredzei. Tā, piemēram, 1981. gadā pieņemtie Gūpiju selekcijas starptautiskās padomes standartus šogad koriģēs (precīzāk tas tika koriģēts 1987. gadā).

Standarti nav kā bremzes jaunu formu izveidei. Ja tās būtiski atšķiras no vecajām formā, tām pēc vairākām piedalīšanās reizēm konkursos var tikt izveidots jauns standarts. Tā, piemēram, Gūpiju selekcijas starptautiskā padome var izstrādāt un pieņemt jaunu starptautisku standartu ar noteikumu, ja jaunā forma eksponēta vismaz 3 starptautiskās izstādēs 2 gadu laikā un ir atzīta par jaunu standarta formu. Pieteikumu jauna standarta apstiprināšanai un tā aprakstu iesniedz viens no Starptautiskās padomes locekļiem. Ja 2/3 valdes locekļu nobalso par jaunā standarta pieņemšanu, tad to apstiprina un tas stājas spēkā ar nākamā gada 1. janvāri.

No maskaviešu pieredzes:

  Gūpiju izstādi – konkursu regulāri katru gadu organizē MPATK gūpiju nodaļa ar šādiem mērķiem:

  • ·            pieredzes apmaiņa un akvāriju turētāju gūpiju uzturēšanas, audzēšanas un selekcijas sasniegumu demonstrācija;
  • ·            dažādu sugu gūpiju un līniju krustošanas perspektīvākie varianti, lai iegūtu jaunas formas un krāsas gūpijas;
  • ·           zivju atlase, lai apmainītos starp selekcionāriem novēršot inbrīdinga sekas un saglabājot esošās un veidojot jaunas gūpiju sugas;

 

Akvāriju turētāju piesaistīšana gūpiju selekcijai.

  Izstādē – konkursā var piedalīties ikviens interesents gan no mūsu valsts, gan no ārzemēm, bet transporta, uzturēšanās izdevumi un zivju piegāde, aprūpe katram jāuzņemas pašam.

Ja Jūs neesat kluba biedrs, tad ir savlaicīgi, ne vēlāk par 1 novembri, gūpiju selekcijas nodaļā jāiesniedz šādi dati:

  1.           uzvārds, vārds, tēva vārds, telefons, adrese;
  2.          īss sugas gūpiju apraksts un skaits, līnijas, kolekcijas, kuras parādīs izstādē. Gūpiju aprakstā jābūt obligāti šādiem datiem: standarts, fona (pamata) krāsa, ķermeņa krāsojums, astes vai muguras spuras.
  3. iespēja gūpijas izstādīt pašam savā atbilstošu izmēru akvārijā (gadījumam, ja klubam nepietiks akvāriju viesiem interesentiem).

MPATK kluba biedriem šie dati jāiesniedz līdz 1. decembrim. Kopā ar pieteikuma vēstuli izstādei, aploksnē jāieliek 2 aploksnes ar atpakaļadresi. Izstādes komisija paziņos adresātam par iespēju piedalīties konkursā, zivju piegādes laikiem utt.. Pieteikumus konkursam jāsūta uz šādu adresi: 103050, Maskava, Čaikovska iela 22, Maskavas dabas ēka , MPATK, gūpiju nodaļa.

Gūpiju konkurss Maskavā notiek katru gadu un tas parasti sākas pirmajā vai otrajā janvāra sestdienā. Pieredze rāda, ka sagatavošanās darbi izstādei aizņem 1 nedēļu: sestdien – svētdien uzstāda stalažas, apskata, mazgā, dezinficē un piepilda ar ūdeni akvārijus. 2 dienas ūdeni nostādina. Zivis akvārijos vislabāk ielaist trešdien, ceturtdienā eksperti var veikt zivju novērtēšanu, piektdien aizpildīt vērtējuma protokolus, uzlikt akvārijiem aprakstus, vērtējumus.

Pēdējos gados gūpiju izstādes – konkursi ilgst 2 nedēļas ar 1 sanitāro dienu (šajā dienā apmeklētājus pie zivīm neielaiž). Pēdējā izstādes dienā (parasti tā ir svētdiena) izstādi beidz ātrāk nekā citās dienās, lai dalībnieki varētu savākt zivis, augus, izliet ūdeni un nodot akvāriju noliktavā.

Izstādes darbu organizēšanu un plānošanu veic nodaļas sapulcē ievēlēta komisija; to vada nodaļas priekšsēdētājs – parasti gūpiju nodaļas priekšsēdētāja vietnieks. Izstādes komisijas vadītāja pienākumos ietilpst zivju apskate un slimo zivju brāķēšana, neradniecisku gūpiju izslēgšana no izstādes, akvāriju dekorēšanas norises apsekošana atbilstoši prasībām utt.

Izņemot komisijas locekļus sagatavošanās darbos piedalās arī visi dalībnieki. Dalībnieku pienākums ir akvāriju dekorēšana un zivju ielaišana un palīdzība kopējā izstādes dekorēšanā.

Gūpiju vērtēšanu veic ekspertu komisija, tajā ir 5-7 cilvēki ar noteicošās balss tiesībām un 2 asistenti. Ekspertu komisiju ievēl kopējā gūpiju nodaļas sanāksmē.

Lai izstādes apmeklētāji varētu izteikt savu viedokli , izstādes zālē uzstāda kasti, kurā ikviens var iemest zīmīti ar akvārija numuru, kurā esošās zivis tiem visvairāk iepatikušās . Tāpat izstādē – konkursā ir jābūt atsauksmju grāmatai.

Nodaļas biedri un dalībnieki piedalās dežūrās. Dežurantu pienākumos ir kārtības uzraudzīšana akvārijos, zivju barošana utt. Ja dalībnieks vēlas savas zivis barot pats, tam par to jāinformē izstādes komisija.

Izstādes laikā notiek arī konsultācijas. To veic vai nu speciāli norīkoti konsultanti vai dežurējošie dalībnieki. Vēlams izstādes laikā organizēt jaunu biedru uzņemšanu gūpiju nodaļā.

Izstādē – konkursā var eksponēt jebkuras formas un krāsas gūpijas, neatkarīgi no tā vai tām izstrādāts standarts vai nē, vai tās uzskatāmas par sugas gūpijām vai tās ir ikdienas lietotāja krustošanas rezultāts. Zivis ar standartā neparedzētu formu vai fona krāsu iedala atsevišķās grupās: „forma”, „krāsa”, „mātītes”, „hibrīdi” (gūpiju hibrīdi ar citām zivju sugām). Konkursa gūpiju akvārijus izvieto izstādes organizatori. Tiem jānodrošina, ka, iespēju robežās, zivis tiek grupētas nevis pēc piederības konkursa dalībniekam, bet pēc standarta – citiem vārdiem, zivis izvieto pēc spuru formas līdzības, pēc fona un dekoratīvā krāsojuma, tādejādi atvieglojot ekspertu darbu.

Ārējam izskatam un zivs uzvedībai jāatbilst izstādes prasībām – zivij jābūt kustīgai, labi barotai, nebūtu pārbarota vai izkāmējusi. Ķermenim peldot vai īslaicīgi apstājoties jābūt horizontālā stāvoklī, astes spurai atvērtai un muguras spurai peldot un lencot mātīti jābūt paceltai. Nav ieteicams eksponēt grūsnas mātītes, jo tās izstādes laikā var dzemdēt mazuļus. Par izstādāmo zivju vecumu lemj pats izstādes dalībnieks, vadoties pēc mirkļa, kad zivs ir visatbilstošākā izstādes kondīcijai.

Ja izstādes dalībnieks vēlas nodemonstrēt savas selekcijas panākumus (piemēram, darbs pie astes un muguras spuras palielināšanas), tam tiek dota iespēja ne konkursa ietvaros blakus konkursa zivīm izstādīt kādu no vecākām zivīm (kurām jau var būt kustību problēmas). Šī zivs netiek vērtēta un to apskata kā perspektīvu vēl nepabeigtu selekcijas darbu (piemēram, selekcionārs ir panācis spuru izmēru pieaugumu, bet tagad jāpanāk lai tās kļūtu tievākas un atvieglotu zivs kustības).

Lai zivs tās novērtēšanas un izstādes laikā būtu izstādes kondīcijā, dalībniekam tā iepriekš ir jāsagatavo, pieradinot pie biežām ūdens maiņām vai kopā ar zivīm jāatved pietiekamā daudzums ūdens, kurā tā turēta. Ja zivs nav pieradusi pie ūdens aerācijas, dalībnieks no tās var atteikties.

No ekspertu komisijas darba sākuma līdz izstādes noslēgumam dalībniekam aizliegts mainīt vai papildināt konkursa grupas zivju sastāvu.

 Konkursa gūpijas izvieto vienāda izmēra akvārijos. MPATK, gūpiju nodaļa šim nolūkam izmanto 300*250*180 mm akvārijus. Kolekcijas tiek izvietotas jebkādas formas un izmēra akvārijos.

Akvārijiem jābūt salīmētiem no organiskā stikla vai silikāta stikla, tiem jābūt izgatavotiem bez stūrīšu izmantošanas. Ieteicamā temperatūra gūpiju akvārijā 25-270C. Dalībniekiem atļaut izmantot savu sildītāju un termoregulatoru. Lai novērstu zivju izlekšanu no akvārija, ieteicams izmantot nosedzošos stiklus. Akvārijus uzstāda vienā vai 2 stāvos.

Grunts un akvārijs pirms tā uzpildīšanas tiek dezinficēts ar 2% hloramīna šķīdumu vai jebkādu citu dezinfekcijas metodi.

Akvārija aizmugures siena (un pēc dalībnieka vēlmes arī sānu sienas) ir jāaptumšo. Šim nolūkam var izmantot dažādus nespīdīgus materiālus melnā, tumši pelēkā, tumši zilā, tumši zaļā, brūnā krāsā (papīrs, kartons, audums u.tml.).

Akvārijs dibens jānosedz ar plānu (ne biezāku par 2 cm) tumšas grunts slāni – bazalts, upes smilts, smalki oļi, keramzīts utt. Gaisā grunts, stikla vai plastmasas priekšmeti, alas, spīdoši un krāsaini rotājumi akvārija dekorēšanai nav izmantojami. Augu stādīšana ir obligāta, bet tikai nelielā skaitā. Priekšroka tiek dota smalklapu augiem, kurus izvieto tā, lai zivs vienmēr būtu redzama.

Parasti ar telpas apgaismojumu nepietiek, lai izgaismotu akvāriju, tāpēc izstādes darba laikā tos papildus apgaismo. Dažāda krāsojuma sugas gūpijām nepieciešams atšķirīgs apgaismojums: dažām optimāls ir augšējais priekšējā plāna apgaismojums no akvārija priekšpuses, citām – pilns augšējais vai sānu apgaismojums, tāpēc dalībniekiem atļaut kluba uzstādīto standarta apgaismojumu nomainīt vai pildināt ar citu (nedrīkst pieļaut ūdens pārkaršanu). Parasti apgaismojuma avota jauda nepārsniedz 40W. Apgaismojuma avotus izvieto tā, lai tie netraucētu aplūkot zivis. Krāsu apgaismojums (krāsainas lampas vai krāsu filtri, ekrāni) nav atļauts. Ja visiem eksponātiem nav iespējams nodrošināt optimālu apgaismojuma, tad ekspertiem vērtējot zivis jāizmanto pārnēsājams gaismeklis. Zilas pamatkrāsas gūpijas un arī dažas citas var atšķirt no pelēkām gūpijām tikai dabīgā dienas gaismā, izmantojot dienas gaismas lampas vai spēcīgas foto lampas (300-500W). Izstādot šādas krāsas zivis, dalībniekam jābrīdina vērtēšanas komisija, ka vērtējums jāveic dienas gaismās. Pēc iespējas šādus akvārijus novieto tuvāk logiem.

Jāatceras, ka optimālā ūdens pH vērtība gūpijām ir 7 un kopējā ūdens cietība nebūtu lielāka par 5-100.

Ekspozīcijas akvāriju ūdeni aerē, bet dalībniekam ir tiesības no tā atteikties.

Katra konkursa zivju grupa sastāv no 3 tēviņiem un 1 mātītes. Īpašā grupa „mātītes” sastāv no 3 mātītēm un 1 tēviņa. Dzimumu attiecība un zivju skaits grupā „hibrīdi” ir dalībnieka brīvi izvēlēta. „Hibrīdus” var izvietot arī kolekcijas akvārijos. Visiem tēviņiem un mātītēm vienā ekspozīcijas akvārijā pēc formas ir jābūt no viena standarta, ar vienādu fona (pamata) krāsu, vienādu krāsojumu un zīmējumu. Nav pieļaujams, piemēram, vienā akvārijā rādīt plīvurastes un apgrieztās plīvurastes (trīsstūris) gūpijas; gaišas fona krāsas un albīnas zivis; tīklotas un vienkrāsainas zivis utt. Konkursa gūpijas, kuras nav vienādas, netiek vērtētas un dalībnieks nevar pretendēt pat uz izstādes dalībnieka diplomu.

Izstādē parāda arī dekoratīvos akvārijus ar kolekcijas gūpijām. Akvārijiem ir jābūt labi dekorētiem un tos var veidot viens vai vairāki selekcionāri kopā. Izņemot kolekcijas, izstādē var eksponēt arī tematiskās kolekcijas, piemēram, ar nosaukumu „Pamat krāsa”, „Albīni”, „Vienkrāsainas gūpijas”, „Paklāja gūpijas”, „Plīvurastes”, „Dakšveida astes” utt. Tematiskās kolekcijas nosaukums jāpaziņo izstādes organizēšanas komisijai. Tematiskās kolekcijas viedo tikai viens dalībnieks.

Izstādē nekādā gadījumā nedrīkst izstādīt zivis ar jebkādām slimības pazīmēm. Tādas zivis netiek vērtētas un tiek diskvalificētas bez dalībnieka piekrišanas, dalībnieks zaudē tiesības saņemt izstādes dalībnieka diplomu. Ja zivis saslimst vai mirst pēc ekspertu novērtēšanas darba, tad dalībniekam saglabājas tiesības saņemt apbalvojumus.

Mirušās zivis dežurējošais dalībnieks izņem no akvārija un ieliek 4% formaldehīda šķīdumā; uz trauka norāda zivs miršanas dienu un akvārija numuru, kurā tas noticis. Tāpēc izstādes saimniecības telpās ir jābūt pietiekamā daudzumā formaldehīdam, cieši noslēdzamiem traukiem un 2% hloramīna šķīdumam akvāriju dezinfekcijai, termometriem, sietiņiem un citam aprīkojumam.

Rakstu tulkoja Normunds Griķītis

Orģinālteksts N.F.Zolotņicka vārdā nosauktā MPATK gūpiju nodaļas pārstāvis J. Mitrohins

Veidots ar Mozello - labo mājas lapu ģeneratoru.

 .