Nātres (Utrica)

Latvijā sastopamas 2 sugas – U.dioica – lielā nātre un U.urens.

           U.dioica ir nezāle, ko bieži izmanto ārstniecības nolūkos. Sastopama ļoti bieži trūdvielām bagātās augsnēs dārzos, sētmalās, ceļmalās. Līdz 200 cm augsts, daudzgadīgs lakstaugs ar gariem, dzelteniem sakneņiem. Lapas iegareni olveidīgas vai olveidīgas (mala zobaina), pretējas. Lapas un stumbrs klāts ar matiņiem un dzeļmatiņiem. Ziedi sīki, zaļgani,  sakopoti vārpskarās.

           Ārstnieciskām vajadzībām izmanto lapas. Drogas derīgas 2 gadus. Izmanto par asins apturēšanas, žultsdzinēju, diurētisku līdzekli plaušu, nieru, dzemdes un zarnu asiņošanas, aterosklerozes, anēmijas, holecistīta, gastrīta, čūlas slimības, reimatisma un podagras gadījumā.

           Svaigu sulu lieto vielmaiņas regulēšanai, pret mazasinību, kā arī vispārēja nespēka un nogurumu gadījumā.

           Ārīgi lieto novārījumu kompresēm tropisko čūlu, apdegumu, seborejas, dermatīta, ekzēmu gadījumā.

           Lakstos lapās ir daudz olbaltumvielu, karotīna, C un K vitamīna, kalcija, kālija, dzelzs.

*Informācija no Ģimenes enciklopēdijas 3. sējuma; Rīga „Latvijas enciklopēdija” 1992, 255. lpp.

           Laukā ir pirmās pavasarīgi siltās dienas un sniegs ir nokusis, tāpēc ir laks pievērsties labumiem no piemājas dārziņa, ar ko pacienāt akvārija zivtiņas. Tā kā visur mazi skaisti asniņi, tad cienastam jāizmanto zaļumi – šajā reizē tās ir nātres, bet tik pat labi tās var būt salātu vai kāpostu lapas.

Nātru dzinumi sadīguši aizvējā pie žoga.

Visu salasot iznāca mazs trauciņš, bet līdz malām pilns ar svaigiem dzinumiem (nav ieteicams izmantot jau lielas, izaugušas nātres, jo to lapas ir pārkoksnējušās un zivtiņas tās ēd nelabprāt).

           Sienam to visu mazās buntītēs, ar aprēķinu, ka zivtiņas tās apēdīs vienas dienas vai pāris stundu laikā (nav vajadzīga lieka pūstoša organiska). Sasienot buntītes vienu diega galu atstājam garāku, lai to var piestiprināt pie akvārija malas un pēc tam viegli, nemērcējot rokas ūdenī, var izvilkt pārpalikumus.

    Vienas ēdienreizes buntītes saliek krūzītē un aplej ar verdošu ūdeni – process tāds pats kā gatavojot tēju. Atstājam, lai ievelkas, tikko ūdens atdzisis varam buntītes likt akvārijā.

Šīs buntītes var pakarināt aiz diegiem vēsā tumšā vietā un izkaltēt un pēc tam var lapiņas saberzt smalkā pulverī, iegūstos zivju barību visam gadam.

  Nelasiet nātres no ceļmalām un vietām tuvu piesārņojuma avotiem, jo visi izdalījumi, izmeši un putekļi uzkrājas uz nātrēm un tālāk nokļūs akvārijā.

Darbojoties ar nātrēm, neaizmirstiet uzvilkt cimdus, lai netiktu sadzeltas rokas (var būt arī alerģiskas reakcijas).

           Nātres applaucējot vai žāvējot no tām izdalās ēteriskās vielas un to reibinošās buķetes iespaidā dažreiz rodas sajūta, ka paciemojušies kaimiņu runči un iezīmējuši istabu ar savu īpašo aromātu.

Raksta autors Normunds Griķītis

Veidots ar Mozello - labo mājas lapu ģeneratoru.

 .