Infra sarkanie stari

           Infrasarkanais (IS) starojums ir elektromagnētiskais starojums ar viļņu garumu garāku par redzamo gaismu, bet īsāku par mikroviļņiem. Nosaukums nozīmē „zem sarkana” – no latīņu vārda infra – zem; sarkans ir redzamā gaisma ar visgarākajiem viļņiem. Infrasarkanais starojums ir no ~ 750 nm līdz 1 mm.

Cilvēka ķermenis pie normālas temperatūras parasti izstaro 10 mikronu garus infrasarkanos starus.

Infrasarkanos attēlus izmanto gan militārām, gan civilām vajadzībām. Militārām vajadzībām – mērķu iezīmēšanai, atrašanai, izsekošana, novērošana. Civilām vajadzībām – siltuma starojuma analīze, temperatūras mērīšana no attāluma, komunikācijas, laika prognozes, astronomijā, siltuma radīšanai.

Ir vairāki infrasarkano staru iedalījumi, atkarībā no to pielietošanas vai pētīšanas sfēras, bet visbiežāk izmanto Starptautiskās Starojuma komisijas (International Commission on Illumination CIE) ieteikto iedalījumu:

IS-A: 700 nm – 1400 nm

IS-B: 1400 nm – 3000 nm

IS-C: 3000 nm – 1 mm

Tuvie infrasarkanie stari (TIS; IR-A): definētie viļņu garumi tiek izteikti pēc to absorbcijas ūdenī un parasti tos izmanto optiskos kabeļu telekomunikācijās, jo šo staru pārraidīšanas zudums SIO2 stikla vados ir salīdzinoši maza, tāpat tie tiek izmantoti nakts redzamības binokļos vai brillēs.

Īsie infrasarkanie stari (ĪIS; IS-B): viļņu absorbcija strauji pieaug pie 1400 nm. Viļņu garums 1530 līdz 1560 ir galvenais, ko izmanto tālu distanču komunikācijās.

Vidēja garuma infrasarkanie stari (VIS; IS-C): no  3000 – 8000 nm, galvenokārt tiek izmantoti raķešu vadības sistēmās.

Gari infrasarkanie stari (GIS; IS-C): 8000 – 15000 nm tiek izmantoti termisku attēlu radīšanai, kurā parādās tikai termiskais starojums (sarkana bilde, kur kārstākās vietas parādās dzeltenīgas).

Tālie infrasarkanie stari (TIS; IR-C): 15000 nm – 1 mm tiek izmantoti lāzeros.

Raksta autors Normunds Griķītis