Profilakse

Akvāriju zivsaimniecības prakse parāda, ka cīņā ar zivju slimībām lielākā nozīme ir profilaksei. Kas sevī iekļauj veterināri – sanitāru pasākumu kompleksu, kuru savlaicīga un precīza veikšana ļauj pilnībā atklāt un samazināt līdz minimumam akvārija iemītnieku bojāeju.

Izskatīsim šo pasākumu pamatprincipus!!!

Optimālu uzturēšanas apstākļu radīšana

Akvārija vides apstākļi veidojas no daudzu faktoru mijiedarbības: ūdens gāzu un sāļu sastāva, tās temperatūras, augu skaita un sugas, apgaismojuma, barības veida, kvalitātes un daudzuma, zivju daudzums utt. Izņemot zivis, augus, moluskus un dzīvās barības akvārijā dzīvo miljardiem mikroskopisku organismu , kurus var saskatīt tikai caur palielināmo stiklu vai mikroskopu. Tās ir dažādas baktērijas, vīrusi, infuzorijas, amēbas, virpotāji un citi.

Visi iepriekš minētie dzīvie organismi ir vairāk vai mazāk atkarīgi viens no otra un to skaits akvārija ūdenī tad arī nosaka cik piemērota dzīves vide tā ir zivīm.

Hidroķīmiskam režīmam ir būtiska nozīme zivju un augu dzīvībai, un tas ir atkarīgs no ūdenī izšķīdušo gāzu un sāļu daudzuma. Tabulā ir vispārēji hidroķīmiskie normatīvi, kas piemēroti vairumam akvāriju zivju:

ParametrsOptimālais lielums
Skābeklis, mg O2/l8,0-10,0
Ogļskābe, mg CO2/lLīdz 8,0
Sērūdeņradis, mg H2S/l0,0
Ūdeņraža jonu aktīvā reakcija (pH), ekv.mg/l6,0-8,0
Kopējā cietība, grādos6,0-12,0
Oksidēšanās spēja, mg O2/l8,0-12,0
Slāpeklis, mg NH4/lLīdz 2,0
Nitrīti, mg NO2/lLīdz 2,0
Nitrāti, mg NO3/lLīdz 2,0
Fosfāti, mg P2O5/l0,0
Kopējais dzelzs, mg Fe/l0,0
Hlors, mg Cl/lLīdz 2,0

Šajā rakstā vietas trūkuma dēļ, nav iespējams ieteikt kādus rādītājus konkrētai zivju sugai vai dzimtai. Šādus datus jūs atradīsiet literatūrā par akvāriju zivsaimniecību, bet ir arī kopējas prasības, kuras jāzina. Tātad, strauja ogļskābās gāzes, hlora, pH vai cietības palielināšana, skābekļa daudzuma samazināšana noved pie zivju saslimšanas un bojāejas. Īpaši bīstama ir zivju transportēšana, to pārcelšana no viena akvārija uz citu, ūdens maiņa izmainot strauji hidroķīmiskos parametrus.

Vairums akvāriju zivju nāk no siltiem ūdeņiem un to optimālā turēšanās temperatūra svārstās no 20-270C. Akvāriju zivsaimniecībā novirzīšanās no optimālās temperatūras nedrīkst būt lielāka par 2-30C. Samazinoties temperatūrai zivis atdziest un saslimst, kas būtiski samazina organisma spējas pretoties patogēnu iedarbībai, izraisot lipīgas slimības un arī samazinot augšanas un attīstības tempus. Pārmērīga temperatūras paaugstināšana arī kaitē: samazinās ūdenī izšķīdušā skābekļa daudzums, un neskatoties uz straujo augšanu un attīstību, zivm un to mazuļiem palielinās tieksme slimot.

No pareizas barošanas ir atkarīga zivs fizioloģiskā attīstība, spēja vairoties un iegūto mazuļu kvalitāte.

Pārlielu blīva zivju turēšana, jo sevišķi mazuļu akvārijos, rada skābekļa trūkumu ūdenī, negatīvi ietekmē zivju augšanu un attīstību, veicina skoliozes veidošanos un lipīgu slimību izplatību.

Daži akvāriju turētāji, jo sevišķi iesācēji, neievēro regulāras ūdens maiņas, kas noved pie straujām hidroķīmisko parametru izmaiņām un kā sekas tam ir zivju saslimšana. Tāpat nevajag nepamatoti zivis pārvietot no viena akvārija uz citu, tādi jūs to tikai traumēsiet.

Lai nodrošinātu labu sanitāro stāvokli istabas ūdens tilpnēm ir jāievēro šādas prasības: 
· Zivis nedrīkst pārbarot, jo sevišķi ar sauso barību, barību akvārijā jāpievieno pēc tās apēšanas ātruma;

· Katru dienu izvākt no akvārija neapēsto barību;

· Savlaicīgi no akvārija izvākt izkārnījumus, atmirušās augu daļas, mirušās zivis, moluskus un citus ūdens organismus;

· Akvārija tīrīšanu veikt katras 7-10 dienas, vienlaicīgi veicot ūdens maiņu (1/3 daļu);

· Uzturēt pastāvīgu temperatūras režīmu;

· Akvārijam ir jābūt pārseguma stiklam vai vākam.

· Lai apkoptu akvāriju ir jāiegādājas vai jāizgatavo inventārs: skrāpis, sūkļa slotiņas stiklu tīrīšanai, sifons, filtrs, sildītājs, gumijas caurules, dažāda izmēra stikla caurules, barotavas, termometrs, ķeršanas aprīkojums u.c.

· Istabas ūdens tilpnēs, kurās izveidojies un vairākus mēnešus tiek uzturēts bioloģiskais līdzsvars, zivis slimo reti, salīdzinot ar akvārijiem, kuros tas tiek regulāri izjaukts.

Akvārija, grunts un aprīkojuma dezinfekcija

Infekciju un parazītu slimību gadījumā ir nepieciešams veikt akvārija un tā darba inventāra dezinfekciju, jo tas var kalpot kā slimības tālākas izplatības avots. Jāatceras, ka vairums slimību ierosinātāju var ilgstoši uzglabāties ūdenī, gruntī vai uz augiem. Tos var iznīcināt tikai 80-1000C temperatūrā.

Izņēmums varētu būt gadījumi, kad slimības ierosinātāji ir infuzorijas un vicaiņi (ihtioftirius, trihodīni, kostiji, odiniumi), vai mikroskopiski tārpi (daktilogirusi, girodaktilusi). Lai atbrīvotos no šiem parazītiem, pietiek atstāt akvāriju uz 6-7 dienām bez zivīm, uzstādot temperatūru 24-260C. Vienkāršie un gelminti (tārpi), neatrodot saimnieku, kuru paratizēt, aiziet bojā.

Lai dezinficētu akvāriju, tā aprīkojumu un inventāru, izmanto šādus šķīdumus: 
· 0,1% kālija permanganāta šķīdums (1g KMnO4 uz 1l ūdens);

· 5% sālsskābes vai sērskābes šķīdums;

· 3% hloramīna šķīdums;

· Hlora kaļķu šķīdums ar vismaz 5% aktīva hlora;

· 2-4% formaldehīda šķīdums.

Pie mums ražo vai nu 40% formaldehīda ūdens šķīdumu (formalīnu) vai pulverveida formalīnu, kas satur 95% formaldehīda. Lai pagatavotu 4% šķīdumu ir jāņem 10 daļas formalīna ūdens šķīduma un jāsajauc ar 90 daļām ūdens; no pulverveida formalīna – 4 daļas pulvera iejauc 96 daļās ūdens (šajā gadījumā ūdens jāuzsilda līdz 60-700C).

Lai nebūtu formaldehīda nogulsnes, to uzglabā cieši noslēdzamā traukā tumšā vietā 90C. Ja tomēr formaldehīds veido nogulsnes vai pārslas, to pirms lietošanas jāuzsilda līdz 80-900C.

Akvāriju piepildītu līdz malām ar kādu no šiem dezinfekcijas šķīdumiem, atstāj uz 12 stundām, pēc tam vairākas reizes rūpīgi izmazgā. Ja ir zivju mikrobakterioze, skābju šķīdumi neder dezinfekcijas nolūkiem, jo slimības ierosinātājs ir noturīgs pret tām. Šajā gadījumā var izmantot mazgāšanas līdzekļus, piemēram, mazgāšanas pulveris „Лотос”, „Кристалл” vai kādu citu. Šķīduma koncentrācijai ir jābūt augstai – viena pulvera paka uz 30-50 l ūdens. Akvārijā šādu šķīdumu notur diennakti, pēc tam to vairākkārtīgi rūpīgi izmazgā ar siltu ūdeni.

Labākais veids kā dezinficēt aprīkojumu (sietiņus, barotavas, smidzinātājus, skrāpjus, caurules utt.) ir tā novārīšana verdošā ūdenī 10-15 min. Kaprona sietiņi, termometri un sildītāji no verdoša ūdens var sabojāties, tāpēc tos ievieto akvārijā dezinfekcijas šķīdumā, tos pilnībā tajā iegremdējot.

Grunti obligāti vāra vai karsē (30-40 min.), dekoratīvās saknes vāra verdošā ūdenī 20-30 min.

Turot jauniegūtās zivis karantīnas akvārijā vai slimas zivis ārstējot izolatorā, tām ieteicams izmantot atsevišķus sietiņus, tos pastāvīgi turot hloramīna dezinficējošā šķīdumā (3%). Jācenšas sietiņu šķīdumā iegremdēt pilnībā.

Pirms izmantošanas sietiņu izmazgā zem tekoša krāna ūdens un 2 reizes nedēļā hloramīna šķīdums jānomaina pret jaunu.

Nepilnīga akvārija un tā aprīkojuma dezinfekcija noved pie zivju slimošanas un miršanas. Diemžēl to var novērot ne tikai mājas akvārijos, bet arī valsts zivsaimniecībās, zooveikalos, paviljonos un zoodārzos.

Dažreiz akvāriju vai tilpņu dezinfekciju veic ar vārāmo sāli, kas diemžēl pilnībā neatbrīvo tilpni no vairuma parazītu slimību ierosinātājiem, nemaz nerunājot par infekciju slimībām.

Un, ja akvāriju turētājs pieļauj kļūdas nezināšanas dēļ, tad valsts zivsaimniecībās, paviljonos un zoodārzos zivju bojā eja ir saistīta visbiežāk ar vetārstu ieteikumu neievērošanu.

Rakstu ievietoja Normunds Griķītis Oriģinālteksts: Ю.Корзюков.