Vai zivtiņas guļ?

 Protams, ka jā! – tas nav gluži tā kā jūs to saprotat – aizverot acis un skaļi krācot, bet zivtiņas atpūšas. Tām nav plakstiņu tāpēc acis tās nevar aizvērt un miegs ir salīdzinoši trausls, jo pat miegā zivs redz visu, kas notiek tai apkārt.

            Kāds tad ir zivtiņas miegs? Tā ir atpūta, mierīgas palēninātas kustības veidā, vairums zivtiņu tā pamatā ir naktī, bet tāpat tās atpūšas arī īslaicīgi dienas laikā. Miega laikā zivīm tāpat kā cilvēkiem palēninās elpošana, acu kustības, atslābinās muskuļi, sirds, asinsvadu un nervu sistēma. Parasti zivtiņas paslēpjas zem siekstām, noguļas uz augu lapām vai uz grunts. Zivtiņu uzvedība atpūšoties parasti ir atšķirīgāka nekā tās aktīvā darbība.

            Tāpat arī pēdējie pētījumi liecina, ka zivtiņām mēdz būt bezmiegs (kas tālāk izraisa pastāvīgu stresu, kas novājina un nogalina zivtiņu), parasti no pārāk aktīviem akvārija kaimiņiem, pārāk maza akvārija vai pārāk ilgas spilgtas dienas, tāpēc vienmēr centieties ievērot pāri zelta likumu:

            - nelieciet vienā akvārijā krasi atšķirīgu izmēru zivis

            - vienā akvārijā neturiet ļoti aktīvas zivis ar ļoti lēnām un mierīgām zivīm

            - neizmantojiet pārāk spilgtu, spoži baltu apgaismojumu

            - ievērojiet diennakts režīmu: diena – gaisma; nakts – tumsa, dalot diennakti līdzīgās daļās

            -akvārijā izvietojiet augus, siekstas, dekorācijas, veidojot nelielus noēnotus stūrus, kur zivis nevar apskatīt vai traucēt

            - nelieciet vienā akvārijā zivis, kas ir aktīvas naktīs un zivis, kas guļ uz grunts

            - nelieciet kopā zivis, kas ir vai var kļūt citām zivīm par rotaļu vai medījuma objektu.

Daži piemēri:

Sumatras barbuss – parasti atpūšas nakts laikā netālu no ūdens virsmas un parasti augos, nostājoties ar galvu uz leju aptuveni 45°leņķī. Ja leņķis ir savādāks, tad parasti tas liecina par nepiemērotiem ūdens apstākļiem.

  Savvaļā grunduļi – dienas laikā parasti meklē barību dziļumā, bet nākot naktij, pulcējas seklumā, kur var justies drošāk, jo plēsoņas netiek klāt seklā ūdens dēļ, nedraud briesmas no apakšas ūdens ir siltāks un pārskatāmāks uz visām pusēm.

  Haizivis – ar šīm zivīm ir ļoti interesanti un zinātnieki jau daudzus gadus lauza prātus vai šīs zivis guļ: uz doto mirkli pētījumi parāda, ka mazās piekratīs vai koraļļu rifos dzīvojošās sugas atpūšas guļot uz grunts, bet tāda uzvedība nav novērota lielāk okeāna sugām, tāpēc pastāv uzskats, ka zivīm lai tās izdzīvotu visu laiku ir jākustas, lai visu laiku plūstu ūdens caur žaunām, tāpēc to miegs ir kustības laikā. Pētījumi turpinās. Gūpijas – zivs guļ pamatā naktī, noguļoties uz grunts vai peldot pāris centimetrus virs tās, tāpat patīk iegulties augos un šūpoties kā šūpuļtīklā.

 Neoni – zivs guļ naktīs pāris centimetrus virs grunts, parasti meklējot atklātu brīvus laukumiņus, kur pulcējas bariņos.Papagaiļa zivs – korāļu iemītnieks, kas guļ naktī kādā korāļu rifa iedobumā vai alā, izvietojoties uz grunts. Īpatnība – katru reizi pirms iemigt zivs sev apkārt izveido biezu lipīgu gļotu kārtu, kas to pasargā no plēsējiem, jo kam gan gribas salipināt žokļus un piesmērēt muti ar gļotām.SAE – Siāmas aļģu ēdājs – parasti zivs guļ naktī uz grunts vai pāris centimetrus virs tās, bet ir arī novērots, ka tā guļ starp augiem, to kātiem vertikāli ar galvu uz leju, maskējoties un paliekot mazāk pamanāma.Botijas. Manuprāt, viens no interesantākajiem akvārija iemītniekiem ar tik pat interesantiem gulēšanas paradumiem. Savvaļā šī ir nakts zivs, bet mūsdienu rūpnieciskā ražošana ir dažas sugas mainījusi, padarot tās par dienas zivi. Zivs parasti guļ slēptuvēs, zem siekstām vai vienkārši tur, kur tai iegribas – uz grunts, uz augu lapām uz dekorācijām. Ļoti bieži zivis nobaida savus saimniekus, jo šo zivju īpatnība ir gulēšanas pozu daudzveidība – tā guļ gan uz vēdera, gan uz sāniem, gan uz muguras un redzot, ka zivs vārtās pa grunti var radīt iespaidu, ka tā ir mirusi, bet īstenībā tā tikai atpūšas.


Raksta autors Normunds Griķītis