Cietokšņa kanāls vasaras vidū

Pārgājiens ir pa to pašu jau izieto maršrutu, tikai šoreiz mērķis ir nedaudz savādāks – pārliecināties par augu identifikācijas pareizību un izveidot bilžu kolekciju ar ziedošiem augiem, jo Latvijas ūdens augi zied parasti no jūnija beigām līdz pat augusta beigām.

Ar lielām skumjām jāatzīst, ka apkārtne ir aizaugusi ar 2m niedrēm, caur kurām ir ļoti grūti atrast taciņu un piekļūt ūdens malai, kā arī ūdens līmenis ir krities un spēcīgi aizaudzis ar Lamna minor R., līdz ar to jāpieņem, ka lēpes un ūdensrozes ir panīkušas zem tām un nekur neizdevās atrast peldošas lapas vai ziedus, bet tomēr bija arī interesanti atradumi.

Lūk, šie mazie zaļie stādiņi ir apstiprinājums manam pirmā pārgājienā izteiktam pieņēmumam, ka pie mums aug daudzgadīgs prīmulu dzimtas ūdensaugs purva sērmulīte Hottonia palustris – viens no akvārija augiem, kas aug lielā daļā Eiropas.

Parastā mazlēpe Hydrocharis morsus-ranae L. Zied skaistiem maziem baltiem ziediņiem, kas no malas atgādina maza zīdpapīra toverīti.

Lielā ežgalvīte Sparganium erectum L. s.str., daudzgadīgs lakstaugs, cik noprotu tad apakšpusē sarainie eži ir sievišķie ziedi un augšpusē pūkaini ir vīrišķie ziedi. Augs sastopams visā Latvijas teritorijā.Viens maziņš (vienīgais) klajs laukumiņš, kur skaisti gozējas ūdensroze, žēl tik kā tā nezied, bet tik un tā šo lapu košums spēj aizraut un pievilināt. Skaisti!Skaista parastā raglape – Ceratophyllum demersum, kosmopolitēns augs, kas sastopams gandrīz jebkurā pasaules ūdens tilpnē tai skaitā arī akvārijus.

Augs, kurš atkal mani samulsināja – nespēju nekādi to identificēt, pēc izskata pirmajā mirklī atgādināja skaistu Limnophila aqutica stādu, bet papētot to ciešāk atklājās, ka tā nav. Augs ir izteikti garš ar ļoti kuplu lapotni, tam nav virs ūdens daļas, bet tas intensīvi stiepjas garumā gar ūdens virspusi (pārgājiena laikā augi netiek rauti un ņemti rokās līdz ar to nepārliecinājos par grunts saknes esamību). Varbūt, ka tas ir kāds no Myriophyllum, kaut gan pēc aprakstiem Latvijā ir sastopami daudz mazāki un šaurākām un savādāk izkārtotām lapiņām? Iespējams tas tomēr būs Utricularia intermedia Hayne – vidējā pūslene – kukaiņēdājs augs, uz kura lapiņām veidojas nelieli pūslīši, kas arī kalpo kā kukaiņu lamatiņas. Augs sastopams visā Latvijā, zied jūnijā, jūlijā ar koši dzelteniem ziediņiem, arī akvārijos mīt šī auga radinieks.

Jau iepriekšējā reizē atradu šo augu - cirvene Alisma plantago-aquatica L., šoreiz tas ir izveidojis garu stīgu ar vairākiem žuburiem un ciešiem zaļiem pumpuriņiem, atliek vien gaidīt, kad augs uzziedēs – jābūt maziem košiem balti rozā ziediņiem.

 Iepriekšējā auga radinieks – Sagittaria sagittifolia L. jeb parastā bultene, sastopama visā Latvijas teritorijā.

Ir uzziedējis arī parastais elsis Stratiotes aloides L. Skaistu baltu ziedu un kā vienmēr tas notiek – tas zied tik tālu un dziļi, ka tuvāk tam nepieiet, diemžēl ūdens virsmu klāj bieza Lamna minor R. Kārta un izskatās, ka vairums augu cieš no gaismas trūkuma.Pa ceļam satikām paugurknābja gulbīti Cygnus olor (Gm.), kas droši papeldēja garām, vērīgi mūs nopētot, iespējams, ka tuvumā bija ligzda vai arī pieradis, ka makšķernieki to ar maizi baro.

Pēc lietus visa apkārtne žāvēja spārnus saulē un arī ļoti liels skaits dažādu kukaiņu un tauriņu, šim te bija laika arī nedaudz papozēt, tam ir interesanti izkārtoti spārniņi.

Kur medījums tur arī mednieks – skaists zāles zirneklis uzmanīgi kārtoja savu tīklu, jāatzīstas, ka zirnekļu daudzveidība un skaits pārgājiena laikā bija milzīgs un izteikti daudz bija ūdens zirnekļu, kas tieši tagad vija ligzdas oliņām vai pārnēsāja tās sev uz muguras.

Vēl viens interesants radījums – parastais vīngliemezis Helix pomatia L., it kā jau nekas īpaša, bet pārsteidz tā izmēri, tas ir savas 10 reizes lielāks par parasto dārza gliemezīti, tā čaumalas izmērs ir savi 7cm diametrā. Arī sastopams visā Latvijas teritorijā.


Apvienība "Liepājas Akvāriju Turētāji"

Veidots ar Mozello - labo mājas lapu ģeneratoru.

 .