Artēmija

 Diez vai izdosies atrast kādu citu barību, kura pēc savas uzturvērtības būs līdzvērtīga artēmijai. Nauplius artēmija satur vairāk kā 50% olbaltumvielu un virs 23% tauku. Atšķirībā no ciklopa tam ir mīksts ārējais apvalks, tāpēc to var ēst jebkuras sugas zivs. Šo barību var kultivēt mājas apstākļos visu gadu un vislielākā mākslīgi pavairotas artēmijas vērtība, ka nevar ienest mazuļu augšanas akvārija slimības.

             Mēs veicām artēmiju oliņu inkubācijas eksperimentus ar mērķi iegūt maksimāli lielu izšķīlušos kāpuru skaitu, mainot ūdens hidroķīmiskos apstākļus un oliņu šķilšanās ierosinātājus. Šim nolūkam izmantojam 5l inkubācijas aparātu ar konusveida pamatni, pēc izskata līdzinās zivju ikru Veisa inkubācijas aparātiem. Citu konstrukciju ierīces nav piemērotas šiem eksperimentiem, jo tajos var veidoties „mirušas zonas” – vietas, kur uzkrājas un mirst oliņas. Galvenā prasība inkubācijas iekārtai – vienmērīga un pilnīga oliņu apmaisīšana inkubācijas perioda laikā. Daudzi akvārija turētāji to neņem vērā, cenšoties vēzīti pavairot visdažādākās burkās ar plakanu dibenu.

             Divus 5l aparātus ievietojām 20l traukā, kurā ielejam ūdeni un to sildījām, tāpat vienlaicīgi sildot inkubatorā esošo sāļu šķīdumu (1.attēls). Sāls šķīdumu var sildīt arī inkubatorā ar elektrosildītāju (2. attēls), bet šādu inkubatoru ir grūtāk izgatavot un vajag specialu sildītāju. Lai stabilizētu un panāktu vienādu temperatūru inkubatora, ir nepieciešams termoregulators. Var iztikt arī bez specialam ierīcēm, vienkārši novietojot inkubatoru pie radiatora, bet šajā gadījumā var rasties temperatūras svārstības, kas nav vēlamas.

 Inkubatoru noslēdz ar ciešu vāku, kurā izveidota atvere mikrokompresora caurulei un ja nepieciešams arī sildītāja un termoregulatora vadam. Gaisa padeve caur porakmeni tiek noregulēta tik jaudīga, lai oliņas visu laiku atrastos kustība, bet netiktu izmestas uz inkubatora sieniņām vai vāku. Optimālā temperatūra 28-30⁰C.

             Oliņu inkubācijas laiks 40-48 stundas, pēc tam gaisa padevi jāpārtrauc. 10-15 min laikā oliņu čaumalas sakrājas ūdens augšējos slāņos, vēzīsi pa vidu un neizšķīlušās oliņas uz inkubatora grunts. Bet iegūt tikai vēzīšus vien praktiski nav iespējams – ja tukšās čaumalas savākt parasti ir vienkārši, tad atdalīt vēzīti no neizšķīlušam oliņām ir grūti. Sifona mazākā neprecīza kustība, izsūcot vēzīti, oliņas atraujas no grunts un tiek iesūktas ar ūdens straumi. Visu vēl grūtāku padara līdz galam neizšķīlušies vēzīši – vēzītis izšķīlies pa pusei un joprojām ir kopā ar oliņas čaumalu.

             Daži iesaka inkubatora masu filtrēt, ielejot tā saturu garās tilpnēs ar saldūdeni – pēc pāris minūtēm čaumalas un mirušās oliņas biezā slānī sakrāsies pie ūdens virsmas, bet vēzītis - pie grunts. Virsējo slāni nolej un iegūst tikai vēzīšus. Mēs vēzīti izsūcam ar vienkāršu gumijas cauruli tieši no inkubatora, cenšoties neaizķert pašus zemākos slāņus., iespējams, šī nav labākā metode, bet tā mūs pilnībā apmierināja un nedaudz patrenējoties var iegūt tikai vēzīšus vien. Pāris vārdos par sāļu šķīdumu. Var izmantot visparastāko vāramo sāli. Na2SO4, CaCl2 un MgSO4 pievienošana veicina oliņu šķilšanos.

             Bieži vien akvāriju turētāju kļūda inkubējot artēmiju ir šķīduma pārlieku lielā sāls koncentrācija. Uz 5l ūdens pietiek 3 zupas karotes NaCl.

             Sāls šķīdumu pēc artēmiju inkubācijas var izmantot arī atkārtoti. Bez izšķilšanās rezultātu samazināšanas šķīdumu var izmanto 9 reizes, protams šķīdums ik pa laikam jāpapildina ar nosmeltā, izlietā, izgarojušā ūdens daudzumu.

             Oliņu atdzīvināsanai mēs veltījam pastiprinātu uzmanību. Kā min vairāki autori, par oliņu šķilšanās ierosinātāju kalpo gaisma, ķīmiskie reaģenti un organiskie šķīdinātāji – acetons, etilēna ēters u.c. Par pamatu izmantojam И.Богатовой izstrādāto metodi (1980), pēc kuras artēmiju attīstības svarīgākais elements ir skābekļa atjaunošanas procesi, kuriem nepieciešams paaugstināts skābekļa daudzums aktīvā atomārā formā. Pamatojoties uz to oliņu aktivizācijai izmantoja ūdeņraža pārskābi. Eksperimentos izmantojam arī hidropirītu, kuru tāpat kā ūdeņraža pārskābi var nopirkt jebkurā aptiekā. Apstrādājot oliņas ar šiem preparātiem vēzīšu šķilšanās strauji pieaug. Lai panāktu pilnīgu oliņu izšķilšanos izmantoja dubultās aktivizācijas metodi: oliņas apstrādā vienreiz (ar aukstumu) un otrreiz (ar hidroperītu) pirms ievieto inkubatorā.

             Viss aktivizācijas process norit aptuveni šādi: sausas oliņas (3-5 tējkarotes, aptuveni 6-11g) ievieto laboratorijas trauciņos un aplej ar 100ml ūdens šķīduma (1 tējkarote NaCl uz 1l ūdens). Tālāk šie trauciņi tiek novietoti ledusskapī 1-3⁰C temperatūrā un turēti 2-3 dienas. Pēc tam tiek veikta aktivizācija ar ūdeņraža pārskābi – katrā trauciņā ievieto aptuveni ¼ hidropirīta tableti un noturam oliņas 20-30min. Trauciņu regulāri ir jāapmaisa, lai skābeklis iedarbotos uz visām oliņām. Pēc tam trauka saturs tiek ieliets inkubatorā un pēc 40-48 stundām var ievākt „ražu”.

             Par metodes efektivitāti var spriest pēc iegūtajiem rezultātiem: no 6-7g sausu oliņu var iegūt 18-20g artēmijas, kas ir gandrīz 2 reiz vairāk nekā izmantojot tikai hidroperītu, ko šobrīd izmato vairums akvāriju turētaju.

Protams, ka atradīsies arī citas efektīvākas oliņu aktivizācijas metodes un būtu interesanti par tam uzzināt.

Rakstu tulkoja Normunds Griķītis

Orģinālteksts S. Gamaleis