Barbusu sugas

  Pastāv vairākas selekcionētas Sumatras barbusa formas, bet kad tiek runāts par barbusiem, visi uzreiz iedomājas Sumatras barbusa pamatformu, bet īstenībā barbusu ir ļoti daudz, tie ir dažādi un lieliski iederas akvārijos. Nelielu skaidrību ieviesis Михаил Волков, kurš jau 40 gadus ir lielākās Eiropas un Krievijas barbusu kolekcijas īpašnieks, kas arī ir veidojis šī raksta oriģinālu – visi minētie barbusi ir kolekcijas sastāvdaļa un informācija ir balstīta uz praktisko pieredzi.

Barbusi, barbusi, barbusi – puntiusi, barbodesi, barbiodesi, kapoeti – ir vieni no skaistākajiem akvārija iemītniekiem. Priecē, ka arvien vairāk pieaug interese par barbusiem (par ko liecina arī visdažādākās tēmas interneta resursos un forumos) un tirdzniecībā parādās arvien jaunas barbusu sugas.

Diemžēl visbiežāk tiek jautāts:

- Man ir šādas zivtiņas, gribu nopirkt barbusus, vai tie sadzīvos?

- Gribu nopirkt barbusus, ne tos ar kuriem pilni tirgi, bet eksotiskus – ko jūs ieteiktu?

- Man akvārijs ir tik litru liels, tajā dzīvo tik un tādas zivtiņas, nopirkt vēl, vai tās sadzīvos? Jo man liekas, ka tās slikti jūtas!

- Man akvārijā ir šādi ūdens parametri, bet gribu tieši šīs zivtiņas, vai tās pielāgosies?

- Iesakiet barbusus un to skaitu, ko var turēt tik litru akvārijā?

- Gribu barbusus un ļoti daudz, bet tikai Āzijas barbusus, kur var tos nopirkt un cik ātri var izveidot kolekciju?

- Redzēju draugam smukas zivtiņas, kur tās var nopirkt?

Un ļoti reti parādās jautājums:

- Gribu iegādāties barbusus. Domāju pēc mēneša tiem nopirkt akvāriju X litru akvāriju. Akvārijā gribētu vēl arī augus un citas zivtiņas. Ko Jūs ieteiktu, kādus apstākļus radīt un kādas citas zivtiņas nopirkt klāt?

Kas norāda un nopietnu attieksmi, lai turētu un iegādātos barbusus, nodrošinot tiem ideālus turēšanas apstākļus, paredzot visas nianses.

             Kopumā tie ir ierasti, normāli jautājumi, kas interesējas par sev jaunām zivīm, jo, lai arī cik dīvaini nebūtu vismazāk informācijas ir par barbusiem – to daudzveidību, turēšanas apstākļiem, paradumiem, fotogrāfijas utt., kur nu vēl konkrētu sugu saderību ar citām zivtiņām, turēšanas daudzumu, turēšanas problēmas, adaptācija un apstākļu uzlabošana.

             Tāpēc ir saprotami, visi šie jautājumi, jo tikai pavisam nesen visiem ir radusies iespēja (lielais paldies Internetam) vienkārši uzzināt, ka ir ne tikai Sumatras, ugunīgais un ķiršu barbuss, kas ir sastopams gandrīz jebkur, bet to ir daudz lielāka daudzveidība.

             Tāpēc šī raksta mērķis ir dot atbildes uz vispopulārākajiem un vienkāršākajiem jautājumiem: kā pareizi izvēlēties barbusus, kur, ar ko un kā tos turēt un ko ar tiem darīt? Barbusu veidu, apakš veidu un mutācijas formu ir ļoti, ļoti daudz, tāpēc tos visus iegādāties un turēt var būt tikai nepiepildāms sapnis.

Kā?

Vairums zivju, kas šeit ir pieminētas – diemžēl ir importētas – daudzi „muļķīši” ir noķerti savos dabiskajos biotopos, bet neskatoties uz to, tie ir veiksmīgi adoptējušies jauniem apstākļiem un ūdens parametriem. Par to pareizi karantīnu, adoptāciju ir atbildīgi importētāji vai pavairotāji, kas zivtiņas importē. Zivtiņas, kas ir dzimušas pie mums akvārijos, ir jau pielāgojušās un neizjūt nekādu diskomfortu.

Tātad pie mums ierasti ūdens parametri: pH 6-7,8, kopējā cietība līdz 250, karbonu cietība līdz 200, ir pilnībā pieņemami komfortablai dzīvei, bet pats galvenais – VISIEM barbusiem ir nepieciešams tīrs un skābekļa bagāts ūdens, kas jāatceras izvēloties akvārija aprīkojums. Tas ir ļoti svarīgi, jo vārumam barbusu nepatīk svaigs ūdens. Tāpēc uzturēt akvārijā tīru ūdeni, ja filtrs strādā ar pilnu jaudu, var panākt tikai ar regulārām ūdens maiņām, kas savukārt rada stresu barbusiem, jo sevišķi, ja maiņas ūdens no akvārija ūdens atšķiras ar temperatūru vai ķīmiskajiem parametriem.

Vairums barbusu ļoti miermīlīgi izturas pret akvārija augiem, protams, ja ir sabalansēta augu un dzīvnieku izcelsmes barība.

Barbusi ir ļoti maz izvēlīgi barības ziņā – ēd, to ko tiem dod – sausā barība, dzīvā barība un saldēti produkti. Ieteicams zivtiņas barot 2 reizes dienā: pirmo reizi- dzīvnieku izcelsmes barība –dažādi bezmugurkaulnieki vai to kāpuri, labprāt ēdīs ciklopus, dafnes, motilis, artēmija, trīsuļodu kāpuri. Otro reizi – sausā barība, kurā ir olbaltumvielas, spirulina un citi komponenti. Ir kaitīga un neveselīga gaļa un siltasiņu dzīvnieku subprodukti. Ļoti ieteicami un iecienīti ir blanšēti zaļumi, kas tiek pievienoti barībai – salāti, spināti, jaunas nātres (to lapas), pieneņu lapas, zaļie zirnīši, pupiņas. Barbusi ir pazīstami, kā rīmas un ar izdomas bagātību, kā atkal izprasīt kārtējo kumosu, bet diemžēl, tos ieteicams barot tikai nelielos daudzumos, jo tiem ir izteikta tieksme aptaukoties.  

             Vairumā gadījumu barbuss mierīgi, bez agresijas izturas pret saviem kaimiņiem, to var izskaidrot, ka barbuss ir ara zivtiņa, kas parasti ir aizņemta ar bara iekšējo lietu kārtošanu un pārējais tiek uztverts kā fons, bet tik un tā, lai apmierinātu savu ziņkāri, kaimiņi noteikti tiks izpētīti, kas notiks miermīlīgi bez bojājumiem.

             Barbusi ir straujas, enerģiskas zivtiņas, kas labi lec (dažām sugām pat nārsts norit lecot virs ūdens). Tie labi jūtas temperatūrā 22-280 C, optimāli 23-250 C. Gandrīz visi, jo sevišķi Āfrikas barbusi, ir iecienījuši straumi, tāpēc ieteicama neliela ūdens strūkla no filtra. Barbusi praktiski nerokas gruntī, pat uzlasot barību, tā to uzmanīgi savāks no akmentiņu starpām neveidojot bedres.

Nobeigumā: visi barbusi, noteiktos apstākļos, ļoti labprāt nārsto kopējā akvārijā, sarīkojot īstu traci - izrādi.

Kādus?

             Lai varētu izvēlēties, tad sākumā ir sev jāatbild uz jautājumiem:

- Kāds ir akvārija tips: augiem, konkrētām zivtiņām vai kopējais akvārijs?

- Kādas zivis vēlamies: mazas, vidējas, lielas?

- Vai vēlamās zivis ir savietojamas kopējā akvārijā?

- Kādi būs akvārija izmēri un litrāža?

             Akvārija tips ir minēts kā pirmais, bet tālāk būs konkrētāks apraksts, sākumā pievērsīsim uzmanību zivs izmēriem.

             Pēc autora ieskatiem barbusi ir iedalīti 5 pamatgrupās pēc to izmēriem (ķermeņa garums no deguntiņa līdz astes spuras galiņa un tās platums), prakse ir pierādījusi, ka tam ir nozīme arī savvaļā – pārzinot barbusu izmērus var jau precīzāk tos atlasīt pēc apdzīvošanas areāla (Āfrika vai Āzija) un noteikt to dzīves vietu akvārijā: pie grunts, vidus slāņos, pie ūdens virsmas vai visur. Protams, arī svarīgi izvēlēties zivis pēc to krāsu gammas, lai akvārijs būtu košs un zivtiņas izceltos uz augu fona. Runa šeit ir par jaunu pieaugušu zivju izmēru, ko tā sasniedz optimāla izmēra akvārijā, normāli baroti un kopti.

             Iemesli kāpēc zivs izmērs ir tik nozīmīgs:

- Aptuveni vienāds zivju izmērs nodrošina, ka visas zivis saņems vienādu barības porciju un spēs līdzvērtīgi attīstīties.

- Turot kopā dažāda izmēra barbusus, vienmēr pastāv varbūtība, ka kāds lielais barbuss apēdīs vai sakodīs pašu mazāko barbusu.

- Ja pat liela izmēra barbusi neietekmēs mazos, tad tas rada ļoti lielu psiholoģisku spriedzi – vienmēr pastāvēs liela izmēra priekšrocība un dominance, kas liks mazajiem barbusiem turēties cieši kopā pastāvīgā stresā.

- Vienāda izmēra zivīm var piemērot viena lieluma barību. Svarīgi, lai barību apēstu tieši barbusi un nevis samiņi vai citi akvārija iemītnieki.

Un tātad zivs izmēri:

- Ļoti mazas (līdz 2-2,5 cm) – Barboides gracilis, Puntius gelius, Barbus jae

- Mazas (no 2-4,5 cm) – Puntius phutunio, Barbus titteya, Puntius rhomboocellatus, Puntius pentazona, Puntius partipentazona, Barbodes hexazona, Capoeta octazona, Oreichthys cosuatis (fotogrāfija zemāk), Puntius cosuatis High-Fin, Capoeta oligolepis, Puntius (systomus) aurotaeniates

- Vidējas (no 4-7 cm) – Puntius stoliczkanus, Puntius ticto, Puntius ticto var. „Odessa” (pati pirmā fotogrāfija rakstā; krievu literatūrā violetais barbuss, angļu – Odessa barb), Capoeta tetrazona, C. Tetrazona „Albino”, C. Tetrazona „Green”, C. Tetrazona „Diamond”, C. Tetrazona „Rose”, Puntius cumingii, Puntius conchonius (kam ir vairākas selekcijas formas P. Conchonius „Neon Green”, P. Conchonius „Neon Red”, P. Conchonius „Blue”, starp kurām ir sastopamas formas ar unikālām spurām, jo sevišķi izteiktu muguras spuru), Puntius barilioides, Melones barbuss – Barbodes fasciatus, Barbus melanamphyx, Puntius fasciatus; Barbus bimaculatus, Barbus holotaenia, Barbus congicus, Puntius naravani, Puntius sachsii, Puntius lineatus, Puntius eugrammus, Puntius johorensis, Barbus callipterus, Barbus cf. Callipterus red, Puntius nigrofasciatus.

- Lielas (no 7 līdz 15 cm) – Puntius filamentosus, Puntius arulius, Puntius lateristriga, Barbodes lateristriga, Puntius denisoni, Indian Barb Ostebrama Zebra, Puntius semifasciolatus, Barbus schuberti, Puntius everetti, Barbodes everetti.

- Ļoti lielas (virs 15 cm) – Leptobarbus hoevenii, Barbodes schwanenfeldi, Balantiocheilus melanopterus.

Var droši teikt, ka visi barbusi noteiktās grupas ietvaros ir savstarpēji savietojami un turami vienā akvārijā, ir pieļaujamas arī blakus esošu grupu barbusu kombinācijas. Būtu jāizvairās turēt kopā barbusus izlaižot 1 grupu un nepieļaujami turēt kopā barbusus izlaižot 2 grupas.

             Kur un cik?

             Tagad pievērsīsimies pie jautājuma kādam un cik lielam būtu jābūt akvārijam, kuru iekārtosim vai pirksim barbusiem, kā arī ar kādām zivīm tos var turēt kopā.

             Ja tiek izlemts, ka tiks veidots augu akvārijs, kurā zivis būs tikai kā neliels akcents, tad tā izmēriem ir jāatbilst augu audzēšanai, jo tajā būs tikai pāris zivtiņas. Piemēram, fotogrāfijā redzamais augu akvārijs – tā ūdens tilpums ir 75 l, tajā ir 5 cm zemes un 4 cm grants slāni, augi, līdz ar to ūdens tilpums paliek 40 l.

Tajā mierīgi dzīvo 50 gracilis barbusu (skatīt fotogrāfiju zemāk) un ja pievienotu vēl 10-20 gab. tas nevienam nekaitēs.

Akvārija aprīkojums – vienkāršs filtrs 60 l ar sūkli ieejā un saplacinātu uzgali izejā; sildītāja, kompresora nav. Temperatūra parasti turas nedaudz augstāka nekā istabā 24-250C, papildus mēslojums un CO2 netiek izmantots, spēcīgs apgaismojums (4 spektrālās 20W lampas), kas neapžilbina zivtiņas, jo ūdens virsma regulāri aizaug ar augu lapām, kas pietiekamā apmērā nodrošina zivtiņas ar skābekli. Ūdens maiņa tiek veikti tikai tik cik iztvaiko, bet ne biežāk kā reizi mēnesī (reizi pusotrā mēnesī).

             Ideāli augu akvārija iemītnieki (un ne tikai to) ir barbusi no pirmās un otrās grupas. Zemāk redzamajā fotogrāfijā redzams 80 l akvārijs, kas diezgan cieši nostādīts ar augiem, kurā dzīvo 25 gab. stoliczkanus barbusi, 12 gab. holotaenia barbusi, pāris 3-7 cm ancistrusi un 5-6 gab. otocinklusi.

   Šajā akvārijā (zemāk redzamajā fotogrāfijā) 200 l mierīgi kopā ar augiem dzīvo aptuveni pussimta zivtiņu – 24 pentazona, 18 partipentazona, 20 dažādi cosuatis un fasciatus, aptuveni 30 phutunio, pāris pieaugušu ancistrusu un to neskaitāmas atvases. Šai akvārijā jau ir spēcīgs ārējais filtrs ar lielu sūkli un kompresors.

    Ir pieļaujams arī augu akvārija iemītnieku izvēle no 3 grupas kombinācijā ar citām zivīm (ne barbusiem). Piemēram, (fotogrāfijā zemāk) 180 l - no barbusiem dzīvo 25 cumingii, 15 barilioides. Pārējie – šķēpneši, molinēzijas, ternēcijas, neoni, atocinklosi, ancistrusi un vēl kādu 5 sugu dažādi ancistrusi. Tehniskais aprīkojums – spēcīgs ārējais filtrs un kompresors.

Kaut arī pēdējos 2 akvārijus var jau neuzskatīt par augu akvārijiem kaut arī netiek izmantots CO2 vai mēslojums tie jau ir kombinēta tipa akvāriji – ir gan daudz zivju, gan arī daudz augu.

             Ceturtās grupas zivis arī viegli sadzīvo ar augiem, veidojot jaukta tipa akvāriju un nosakot zivis kā prioritāti, augus reti bojā, apknubinot lapiņas, kas ļoti iespējams ir no barības vienveidības vai garlaicības.

             Vēl vien piemērs barbusu mierīgai kopdzīvei ar citām zivīm: fotogrāfijā zemāk ir redzams jaukta tika 280 l akvārijs, kurā kopā ar uguns barbusiem, denisoniem, Ostebrama Zebra, lineatusiem mierīgi sadzīvo 6 Heros sp. Iniridae ciklīdas un pāris lielu geofāgu Geophagus sp. Tapajos I.

Bet jāatceras, ka ceturtās grupas zivis mēdz „grēkot” apēdos visu akvārija floru, jo sevišķi filamentosus, kaut gan tas atkarīgs no konkrētas zivs. Tāpēc ir grūti izskaidrot kāpēc vienas sugas zivtiņas uzvedas atšķirīgi dažādos akvārijos, tāpat arī kāpēc citur ēd augus citur ne, laika jau tāpat kā cilvēkiem dažādi raksturi, dažāda audzināšana un iedzimtība.

             Piektās grupas zivis ieteicams izmantot tikai zivju akvārijos, jo tās noteikti apēdīs vai saplosīs jebkādus augus. Kaut gan maziem esot, nav novērota kāre uz augiem, bet pieaugot mainās gaume un ēdienkarte strauji paplašinās. Piemēram, ļoti kuplu nātru pušķi 8 Leptobarbus hoevenii (30-35 cm), 4 zelta un sudraba Barbodes schwanenfeldi (20-25 cm) un 4 Balantiocheilus melanopterus mierīgi apēdīs pusstundas laikā, neņemot vērā, ka pirms tam kārtīgi paēduši (~300 g) trīsuļodu kāpurus, kapātu zivi, krevetes. Protams, tik lielām zivīm ir nepieciešams atbilstoša lieluma akvārijs – 750 l, kurā ir tikai plastmasas augi un pāris ehinodorusi podiņos.

             Runājot par akvārija lielumu, tad barbusus ideāli turēt akvārijā, kura garums ir aptuveni vienāds vai lielāks kā 2 tā augstumi, piemēram, ja akvārija augstums ir 50-55 cm, tad akvārija garumam jābūt vismaz 100-110 cm. Barbuss ir strauja, aktīva zivtiņa, kurai nepieciešama telpa, kur ieskrieties un aktīvi izkustēties.

             Protams, domas lidojums vienmēr tiek ierobežots ar reālajām iespējām, tāpēc nav jāsatraucas – barbusi lieliski iedzīvojas jebkura izmēra akvārijos tikai nevajag pārpildīt akvāriju ar zivīm. Ir ļoti daudz dažādas metodikas, kā aprēķināt ideālo zivju skaitu (zivs centimetri uz konkrētiem litriem utt.), bet praksē autors to nav izmantojis, jo nav īsti skaidri to pielietošanas mērķi, tāpēc izvēloties zivis ir jāņem talkā veselais saprāts un jāatceras, kā barbusi ir bara zivs. Tāpēc tikko jums radīsies vēlme iesēdināt vēl vairāk zivju tajā pašā tilpumā, tad pacentieties iztēloties sevi pārpildītā autobusā sastrēgumu stundā, kurā jums jādzīvo visu mūžu, nevis tikai 1 stundu.

             Tie, kas vēlas turēt pirmās līdz ceturtās grupas zivis ļoti lielā akvārijā, jāatceras, ka zivis ir ļoti aktīvas un ātri izskaitļos to mirkli, kad tās kāds vēlēsies noķert un 100% precīzi, kuru zivtiņu, tāpēc noķert mazu zivtiņu 300-400 l augu akvārijā ir ļoti, ļoti grūti, nodrošinoties ar vismaz 2 tīkliņiem, pacietību un izturību un samierinoties, ka lielākā daļa augu tiks bojāti vai jāsastāda no jauna. Mazs barbuss lielā akvārijā tas ir uz mūžu. Kaut gan no otras puses, tas ir labi – jo mazāk īpašnieks traucē akvāriju, jo tas labāk jūtas un izskatās. Ja kāds ir nodomājis pavairot zivis, tad jau uzreiz tam ir ieteicams izveidot atsevišķu akvāriju, kurā turēt pārīti zivju.

             Tas īsumā arī būtu viss, ir atbildēts uz pamatjautājumiem, tā ka tālāk jau viss ir jūsu rokās. Veselas un stipras jums zivtiņas un ticiet, no šīm skaistajām un aktīvajām zivtiņām jūs gūsiet daudz vairāk prieka nekā no citiem akvārija iemītniekiem. Vesels barbuss nekad no jums neslēpsies, bet bada vadīts vienmēr kaut ko meklēs un ieviesīs kārtību barā vai jautri uzdejos mūzikas pavadībā.


Rakstu tulkoja Normunds Griķītis

Orģinālteksts www.vitawater.ru