Gūpijas un augi

Kā jau citviet bija minēts, tad labākais augs gūpijām ir Indijas paparde –Ceratopteris tralictroides. Tas ir arī dabīgs ūdens filtrs, ūdens stāvokļa indikators un slēpnis gūpiju mazuļiem.

           Bet tas nenozīmē, ka nevar izmantot arī citus augus, piemēram, peldošu augu Nitella flexills vai gruntī augošu Cryptocoryne hartelliane. Nitella ir ļoti maigs augs, kas ātri mirst netīrā ūdenī, tas tāpat kalpo kā slēpnis mazuļiem, kas viegli peld pa šī auga stiebru biezokni, pasargājot tos no pieaugušam zivīm.

           Tāpat arī lieti noderēs, tādi ātraudzīgi augi, kā Myrophyllum, Cabomba, Anacharts un citi. Ir jāizvairās no augiem ar lielam un ļoti cietām augu lapām, šādi augi aug slikti akvārijos ar grunts filtru, zivis tos nevar izmantot ka papildus barības avotu, tāpat var tikt traumētas gūpiju plīvuru astes spuras.

           Indijas paparde (Ceratopteris thalictroides) ir sastopama visas pasaules tropiskajos ūdeņos un ir viens no populārākiem akvāriju augiem. Tam ir skaistas mazas gaiši zaļas lapiņas; augs akvārijos spēj izaugt līdz 40-50 cm. Bieži akvārijos ir sastopama šīs papardes apakš suga ar ne tik daudz ļoti sadalītām lapām Ceratopteris thalictroides cornuta. Turēšanas apstākļi dažādām šīs papardes sugām ir vienādi: augs ir piemērots tropiskajam akvārijam ar temperatūru 22-260C. Temperatūra zem 200C ta augšanas temps apstājas un lapas paliek maziņas. Ūdenim jābūt mīkstam gH <60, ar pH <7. Cieta ūdenī ar ļoti sārmainu reakciju augs sāk nīkuļos un degradējas. Augam ūdens maiņas nav nepieciešamas, tas ļoti labi aug vecā ūdenī. Apgaismojums vajadzīgs spēcīgs, var izmantot ka dabīgo tā arī mākslīgo apgaismojumu, bet jāizvairās no tiešiem saules stariem. Mākslīgam apgaismojumam var izmantot luminiscentās lapas ar aprēķinu 0.4-0.5W uz 1 l ūdens vai 3 reizes vājākas parastās volframa diega spuldzes, nodrošinot gaismas ilgumu 12h. Augam ir labi veidota un spēcīga sakņu sistēma, bet to saknītes ir trauslas un viegli lūstošas, tāpēc gruntī ir jābūt arī smalkam daļiņām. Labi iederas rupja smilts, kuru ieklāj 4-5 cm biezumā.

           Šai papardei nav vajadzīga papildus mēslojums, jo tas ir ļoti jūtīgs pret jebkādu minerālvielu koncentrāciju. Tam pietiek ar barības vielām no grunts un ūdens. Paparde vairojas viegli un sava ziņā oriģinālā veidā – veidojot dzinumus uz vecām mātes stāda lapām. Izveidojot pāris lapiņas un sakņu kušķīti jaunais dzinums atraujas un uzpeld, kur tas var mierīgi augt kā peldošais augs vai arī tikt nostiprināts uz grunts.

           Vallisneria spiralis ir izplatīts augs tropiskās un subtropu joslās visā pasaulē, tāpat tā ir ļoti biezi sastopama akvārijos. Tā garās lentveidīgas lapas ir sagrieztas kā korķa viļķis un veido biezus džungļus, kas stiepjas līdz ūdens virsmai pat salīdzinoši dziļos akvārijos. Labvēlīgos apstākļos lapu garums var būt 70-80 cm, bet parasti tas ir 40-50 cm. Parasti valisnēriju stāda akvārija aizmugurē un pie sanu stikliem. Tā ka augs nav sevišķi prasīgs un ātri vairojas visu gadu, tas ir iecienīta akvāriju iesācēju vidū. Valisnērijai ir piemērots tropiskais akvārijs ar temperatūru 20-280C, aukstāka akvārija tās augšanas temps samazinās. Tāpat ir nepieciešams mīksts ūdens, ja gH ir virs 80 augs jūtas slikti – pārstāj augt, samazinās lapu izmēri; pH < 7 un ir pieļaujamas pH svārstības no 5-7. Ieteicams regulāri mainīt ūdeni, kaut arī augs spēj dzīvot arī veca ūdenī. Attiecība pret gaismu – nav prasīgs augs, gaisma var būt mērena vai spilgts. Ja gaismas ir par maz, augs sāk stiepties garumā un lapas paliek dzeltenas. Ļoti labi aug dabīga apgaismojumā. Ka gaismas avotus var izmantot jebkādas lampas un to gaismas jaudu piemēro ar valisnēriju kopā augošo augu vajadzībām. Apgaismojums var būt no 8-16 h diennaktī. Gruntij jābūt barojošai un labi mēslotai (parasti pietiek ar to cik tas pats sakrāj duļķes). Iestādot valisnēriju jauna akvārijā, to mēslot nav nepieciešams. Auga sakņu sistēma ir ļoti plaša un trausla, tāpēc vispiemērotākā ir grunts no smalkiem graudiem, piemēram, rupja smilts, kas ieklāta 3-4 cm biezumā. Svarīgi, lai ūdenī nenokļūtu dzelzs sāļi un oksīdi (rūsa), tāpēc jāatceras, ka akvārijā neizmantojiet dzelzs karkasu vai stūrīšus, no dzelzs savienojumiem augs ātri mirst.

Ūdens augi: 1. Ričija, 2. Indijas paparde, 3. Elodeja, 4. Valisnerija spiralis, 5. Cabomba carolininaa. Cabomba lapas: a) caroliniana, b) aquatica, c) nitvilla.

 

           Valisnērija labvēlīgos apstākļos viegli vairojas, veidojot daudzus sānu dzinumus, kas atkal tālāk rada jaunus dzinumus. Viena gada laikā viens stāds var iedot 10 vai pat 100 jaunus dzinumus, tos var atdalīt no mātes stāda, kad ir izveidojušās 2-3 lapiņas un saknes.

           Tāpat bieži ir novērojama valisnērijas ziedēšana, bet seklas neveidojas, jo ziedi ir viendzimuma (ir sievišķie un vīrišķie ziedi) un akvārijos parasti ir sastopami tikai sievišķie augi, tāpēc pavairošana ar sēklām akvārijos nav novērota.

           Cabomba caroliniana (A.Grey) ir nākusi no Ziemeļu un Dienvidu Amerikas. Akvārijos visbiezāk ir sastopama garstiebru forma, kas viegli iedzīvojas visdažādākajos apstākļos aktīvi uzsūcot minerālvielas. Kabombas audzes lieliski noder mazuļu slēptuvēm un biezi tiek izmantotas nārsta akvārijos. Šo augu parasti stāda akvārija aizmugurē, kur tas veido skaistu fonu visa gada laikā.

           Augs nav sevišķi prasīgs – to var turet akvārija ar temperatūru 18-220C un tropiskajos akvārijos virs 240C. Kabombai patīk gH < 80 ar pH 5.5-6.8, augs pielāgojas arī cietiem apstākļiem, bet tad aug lēnāk un lapiņas paliek mazas. Kabombai patīk tīrs ūdens, netīra ūdenī tā savāc visus gružus uz savam lapiņām un izskatās netīra. Ja šos gružus nenovāc, tad vecas lapas iet bojā. Akvārijā jāveic ūdens maiņa vismaz 3-4 reizes mēnesī.

           Apgaismojumam ir jābūt spēcīgam, ja tā trūks kabomba sāks stiepties garumā un tās krāsa būs bāla kļūstot dzeltena. Kabombai ir piemērots gan dabīgais, gan mākslīgais apgaismojums ar aptuveno jaudu 0.4-0.5W uz 1 l ūdens, apgaismojuma ekspozīcija 12 h. Gruntij jābūt barojošai – jau esošā akvārija pietiks ar dabīgi uzkrāto grunts dūņu. Stādot augu jauna gruntī papildus mēslojums nav obligāts, tai pietiks vielu no zivs mesliem, barības vielām un svaiga ūdens. Sakņu sistēma ir trausla, tāpēc kā grunti ieteicams izmantot rupju smilti vai smalkas šķembas. Lielu graudu gruntī augam grūti un lēni veidosies sakņu sistēmas sānu dzinumi.

           Akvārijos kabombu viegli pavairot ar spraudeņiem vai dalot gabalos sakni. Veseli kabombas stiebri, kas atdalīti no saknes vai nogriezti no esoša stiebra, jaunā vietā gruntī sāks ātri augt. Sadaliet stiebru daļās ar 5-6 lapu buntītēm un arī iegūsiet jaunu augu – saknes daļa un pati galotnīte vienmēr augs ātrāk nekā posmi no stiebra vidus.

           Nitella flexilis L. Ir izplatīta Eiropā, Āzijā un Ziemeļamerikā, šis augs veido biezas audzes nelielās ūdens tilpnēs ar mālainu grunti. Augs parasti izskatās pēc spītiem tumsi zaļiem stiklveida stiebriem. Augs nav prasīgs un tam patīk spēcīgs kliedēts apgaismojums un vidēji cietu ūdeni. Vislabākos rezultātus audzējot augu var sasniegt, ja to nepārstāda un netraucē augt. Tāpat ir pētījumi, kas liecina, ka no traumētām auga vietām izdalās sula, kas ir kaitīga (dažreiz nāvējoša) ikriem un mazuļiem.

           Uz nitellas lapās nosēžas ūdenī esošo vielu daļiņas, tāpēc akvārijos kur šī auga ir daudz ūdens ir tīrāks, nekā akvārijos, kur šī auga nav vispār. Tāpat arī starp lapām ir droša mazuļu slēptuve.

           Peldošā ričija – Riccia fluitanus L. Ir sastopama visas mēreni siltās vietās pasaulē. Pa ūdens virsmu peldošais spilgti zaļais krokotais augs veido ļoti skaistas saliņas, šo augu bieži izmanto nārsta akvārijos vai kā noēnojumu. Ričijas aug mēreni siltos un tropiskos akvārijos, vispiemērotākā temperatūra 22-260C, temperatūrā zem 200C augsanas temps samazinās, augs samazinās un var pat nomirt. Vislabāk tas aug mīksta ūdenī ar neitrālu vai vāji skābu reakciju. Ja ūdens cietība lielāka par 80, ričija nīkuļos aug ļoti slikti. Ieteicama regulāra ūdens maiņa 1/5 apjomā.

           Apgaismojumam ir jābūt spilgtam, ja gaismas trūkst – ričija sadalās atsevišķos zariņos, neveidojot košas peldošas saliņas. Vēlams augu sargāt no tiešiem saules stariem. Kā mākslīgo apgaismojumu ieteicams izmantot luminiscentās lampas ar jaudu 2W uz 1 cm2. Kvēldiega lampas izmantot nav ieteicams, jo tās rada lokālu ūdens silšanu. Papildus mēslojums ričijai nav nepieciešams, tā pietiekami barības vielas uzņems no zivju mēsliem, pāri palikušās barības un svaiga ūdens.

           Ričijas pavairošana ir ļoti vienkārša – neliels atzars (pāris zariņi) no mātes auga spēj īsa laika posmā aizaudzēt visu akvārija ūdens virsmu.

           Kanādas elodeja (Elodea canadensis) ir cēlusies no Ziemeļamerikas un ir viens no izplatītākajiem zemes ūdens augiem. Pateicoties spējai ātri augt un pielāgoties tā ir ieguvusi nosaukumu „ūdens mēris”. Augs nav prasīgs, aug visu gadu gruntī vai peldot pa akvāriju.

           Elodeja ir piemērota vēsiem un mazliet siltiem akvārijiem ar temperatūru 16-240C un viegli pacieš temperatūras krišanu līdz 120C, tāpēc tropiskos akvārijos ilgi neaug. Ūdens cietībai un skābumam nav nozīmes, tā aug un pielāgojas visdažādākiem ūdens apstākļiem. Augs neiztur krasu (galēju) ūdens parametru maiņas – sāk nīkuļot un sadalās gabalos. Akvārijos ar duļķainu ūdeni elodeja kalpo kā ūdens filtrs, savācot uz sevi visus gružus un padarot ūdeni kristāltīru, tāpat ātri augot savāc visas liekās barības vielas.

           Elodejai apgaismojumam ir jābūt spožam, bet tā dzīvos arī mērenā apgaismojumā, tāpat ieteicams ir arī dabīgais apgaismojums. Gaismas jaudu pielāgo augiem, kas aug apkārt.

           Rudens – ziemas periodos, kad gaismas paliek mazāk un temperatūra krītas elodeja nolaižas uz grunts, saglabājot saknes. Tikko apstākļi uzlabojas, tā atkal sāk strauji augt. Nodrošinot pietiekamu temperatūru un gaismu elodeja augs visu gadu. Elodeju ir viegli pavairot ar stumbra spraudeņiem – lai augs ieaugtu un viegli adoptētos spraudeņa garumam jābūt 20 cm.

           Liekos elodejas stiebrus no akvārija jāizvāc ļoti uzmanīgi, jo tās sula ir indīga un var nogalināt zivju mazuļus, tāpat arī elodejas sula bremzējoši ietekmē citu augu augšanu, tāpēc ieteicams augu apgriezt vai sadalīt gabalos to izņemot no kopējā akvārija.


Rakstu tulkoja Normunds Griķītis

Orģinālteksts www.cool-aquarium.ru

Veidots ar Mozello - labo mājas lapu ģeneratoru.

 .