Aļģes un veicamie pasākumi

  Aļģes – necili pēc skata, krāsas un dažreiz smakas uzaugumi uz akvārija augiem, stikliem vai grunts. Aļģes ir mazattīstīti augi un attiecība pret augstāk attīstītiem augiem (ko katrs normāls akvārija īpašnieks cenšas ieaudzēt) ir konkurenti, parazīti vai pat ienaidnieki. Cīnīties ar aļģēm nebūt nav viegli, tāpēc svarīgi ir nepieļaut to rašanos!

           Pamatprincips: aļģes paradās tikai akvārijos, kuros ir izjaukts bioloģiskais līdzsvars (parasti tam visam klāt vēl arī organisko vielu pārpilnība). Bet ir arī izņēmumi – pāris aļģu sugas parādās un dzīvo arī akvārijos ar stabilu vidi. No tā izriet: lai nebūtu aļģu, vajag reizi varbūt divas nedēļa mainīt akvārija ūdeni 20-30% apmērā, regulāri sifonējot grunti, zivis mēreni barojot un nepārpildot akvāriju zivīm kā konservu bundžā – ievērojiet zivju daudzuma limitus, sakārtot apgaismojumu, iestādīt pāris ātri augošus augus – tie konkurēs ar aļģēm par barības vielām, ielikt pāris zivis akvārija un moluskus, kas barojas ar aļģēm (otocinklusi, ancistrusi, labeo, ampularijas u.c.).

           Ir dažādu veidu aļģes:

           1. zili – zaļās aļģes – tās parādās, ja akvārija ir organiskas pārpilnība, ilgu laiku netiek mainīts ūdens vai ir izteikti spēcīga aerācija. Tās izskatās ka gļotaina plēve dažādos zaļos, zili – zaļos, brūnos vai melnos toņos, kas ieskauj augu lapas (jo sevišķi zarotiem augiem, piemēram, kabombai, raglapei, ambulijai), grunti un aprīkojumu. Tā nepatīkami smako un ir viegli nomazgājama. Zivis to neēd un šo aļģu liels daudzums var negatīvi ietekmēt zivju veselību.

           2. brūnaļģes – parādās, ja ir nepietiekams apgaismojums. Izskatās kā cieša, nedaudz krunkaina plēve tumsi brūnā vai pelēkā krāsā cieši savienojusies ar pamatni, noklājot grunti (visbiežāk), augu lapas, akvārija stiklus. To ir grūti notīrīt un zivis to nelabprāt ēd.

           3. zaļas aļģes – to ir ļoti daudz veidu, praktiski visas uzrodas, ja ir spilgts apgaismojums (gan ja tas ir par spožu, gan arī, ja par ilgu):

           - caurspīdīgs, nedaudz gļotains aplikums uz stikliem, to viegli ir notīrīt, to ēd ancistrusi, gliemezi u.c.

           - īsi gaiši zaļi matiņi uz stikliem – tāpat ir viegli notīrāmi un tos apēd akvārija iemītnieki;

           - gari, zaroti gaisi zaļi diegi uz stikliem; auga rašanās parasti ir saistīta ar pārāk lielu dzelzs koncentrāciju ūdenī. To ir viegli notīrīt;

           - biezi koši zaļi punkti uz stikliem, lapām, akmeņiem, kurus grūti notīrīt

           - ūdens ziedēšana – ūdens paliek duļķaini zaļš, tajā strauji vairojas zaļaļģes, kas nenostiprinās pie virsmā, bet gan brīvi peld.

           Praktiski visi šie aļģu veidi (izņemot pēdējo) nelielos apjomos pat ir vēlami akvārijā, jo labi kalpo ka akvārija veselības indikatori. Vēlreiz atkārtoju – nelielas koncentrācijas.

           4. sarkanas aļģes (arī comsopogon, vjetnamka, melnā barda) – akvārija paradās, ja ir liela organisko vielu koncentrācija, jo sevišķi, ja organiska ir izšķīdusi ūdenī un tā ir pieejama visa akvārijā filtru darbības rezultātā:

Ir divi veidi:

           - īsie, 5-20 mm garumā, mazi stiebriņi tumši zaļa, brūnā, melna krāsa, biežāk atrodama uz augu lapām;

           - garie, 10-15 cm tumsas krasas stiebri, kas noklāj grunti biezā slānī.

Mehāniski to notīrīt nav iespējams (vismaz ne no augu lapām), zivis to neēd.

 

           Tātad esam noteikuši kādas aļģes mums ir izaugušas – esam atbildējusi uz jautājumu „kas tas ir?” Otro jautājumu visi jau iemācās skolā – „ko darīt?”. Visi pasākumi ir tadi pasi ka profilakses laikā – jānomaina reizi varbūt 2 nedēļā 20-30% akvārija ūdens, sifonējot grunti utt.

           Zili- zaļās aļģes viegli notīrīt ar rokām, pēc tam mainām ūdeni sifonējot grunti utt. Tikai atcerieties, ja ūdens sen nav mainīts un grunts nav sifonēta, tad uzreiz mainīt 30% apjoma nedrīkst – labāk katru dienu nomainīt 10% ūdens apjoma, jo savādāk zivīm paliks slikti no straujas vides izmaiņām. Tāpat ir līdzīgi – ja cilvēks visu mūžu ir dzīvojis piepīpēta telpa, tad mežā viņš var saindēties ar skābekli.. Šāda veidā var atbrīvoties no zili- zaļām aļģēm 1-2 nedēļu laikā. To iznīcināšanai var izmantot arī ķīmiskas vielas. Atkal, atcerieties, ka manuprāt, ķīmiskas vielas, iznīcinot aļģes negatīvi iedarbojas arī uz zivīm un augiem un iznīcinot aļģes tas neiznīcina to rašanās cēloni un pēc kāda laika aļģes būs novērojamas atkal. Tiem, kam patīk eksperimentēt – eritromicīns 2.5-5 mg/l vienreizēja deva; streptomicīns – 3 mg/l vienreizēja deva; bicilīns-5 10-20 tūkstošdaļas uz litru trīs diennaktis pēc kārtas uz nakti.

           No brūnaļģēm ir viegli tikt vaļā 3-4 nedēļu laikā pastiprinot apgaismojumu (papildus lampas vai lampas ar pareizu spektru) un palielinot akvārija ātri augošo augu skaitu, piemēram, valisnērija, hidrofila, ambūlija u.c., kas savāks no ūdens lielāko daļu barības vielu neko neatstājot aļģēm. Izmantot medikamentus nebūtu mērķtiecīgi.

           Zaļās aļģes – lielākā daļa viegli notīrāma ar rokām vai vienkāršiem palīglīdzekļiem, ka parasti neko vairāk arī nevajag. Ja ir „ūdens ziedēšana” pret to var cīnīties ar tautas metodēm – 3-4 dienas akvārijā izslēdz un aizsedz to no gaismas, nemainot ūdeni. Zivis un augi šo tumsu viegli pārcietīs, turpretī aļģes, bez papildus barības vielām un gaismas, mirs. Tāpat, ja ir iespējams akvārija var ielaist lieli skaitu dafniju un ciklopus, kas barojas ar šīm aļģēm un vēlāk kalpos ka barība zivīm – dubultlabums! Var izmantot arī medikamentus: bicelīns-5 (devās, ka minēts iepriekš) un tripaflavīnu 1 mg/l.

           „Melna bārda” – viens no grūtāk pieveicamiem aļģu veidiem. Te ir nepieciešams vesels komplekss darbību vismaz 1-2 mēnešu garumā vai pat ilgāk:

           - jāsāk pastiprināta ūdens maiņa un grunts sifonēšana, katru dienu vai katru otro dienu - samazinot visas iespējamas organiskas paliekas, uzlabojot augiem apstākļus dodot tiem papildus mikroelementus;

           - jāpārtrauc ūdens kustība, lai pasliktinātu aļģes barošanās apstākļus, jāizslēdz aerācija uz filtra gala jāuzliek sadalītāji;

           - palielināt gaismas jaudu piemeklējot pareizus spektrus – augi augs labāk, patērējot vairāk organisko vielu;

           - pieslēgt CO2 – kopā ar mikroelementiem un gaismu tas palielinās augu augšanas tempus;

           - aļģes slikti aug cietā un sārmaina ūdenī, tāpēc, ja aplūko ūdens rādītājus, tad vajadzētu gH <8 un ph 7.5-8.5, vjetnamka pārstās augt un lēnam nomirs (М.Б. Цирлинга recepte). Strauji mainīt ūdens skābumu un cietību nedrīkst – šo process jāizstiepj uz 7-10 dienām, mainot ūdeni tam pievieno uz 1 litru ūdens: 2 ml 10% kalcija hlorīdu, 2 ml 6.7% magnija sulfātu un 0.2 g dzeramās sodas.

           - pēc iespējas ir jāsamazina zivju skaitu, to barības daudzumu un izvākt no akvārija zivis, kuras rokas gruntī; pievienot ātri augošus augus, kas konkurēs ar vjetnamku par barības vielām;

           -medikamenti uz to neiedarbosies vai iedarbosies īslaicīgi, tāpēc tos labāk nelietot vispār, jo tie iedarbosies uz augiem, kam jābūt cīņas pamatierocim;

           Pēdēja laika zooveikalos var nopirkt ļoti daudz dažādu patentētu medikamentu cīņai ar aļģēm – algumīni, algicīdi u.c. Manuprāt pareizāk visu ir izdarīt pareizi, nevis tikai uz vienu reizi (palasiet iepriekš), radot lielāku kaitējumu nekā labumu.

           Nobeigumā vēl nedaudz par profilaksi:

           - ūdens maiņa – ja ūdens ilgu laiku nav mainīts, saciet ar biezam, bet nelielām (10%) ūdens maiņām, lēnām nomaināmā ūdens daudzumu palielinot. Centieties neizmantot sadzīves apstākļiem domātos filtrus, jo tajos ir ogle, kas piesūcināta ar ortofosforskābi, lai cīnītos pret baktērijām un sēnītēm, bet kā jau zinām fosfors ir viela aļģu uzliesmojuma radīšanai;

           -kārtīgi sifonējiet grunti;

           - barošana – dzīvo barību jādod tik daudz, lai maksimāli 5 minūtes viss tiktu apēsts; firmu sausā barība – 0.5-1 minūtes laikā; pašu veidota sausa barība – nav ieteicams, to biezi izmantot, jo tajā var būt paaugstināts fosfora daudzums;

           - zivju skaita ierobežošana – ir dažādas metodikas un varianti, rēķiniet paši kā jums patīk, bet šī prasība ir obligāti jāievēro;

           Apgaismojums – lampām ir jābūt pietiekama skaitā ar augiem piemērotu gaismas spektru, ieteicams 0.4-0.5 w/l ar dienas gaismas ilgumu 8-10 stundas;

           - augi – no ātri augošiem – valisnērija, raglape, ambulia, hidrofila, kabomba, limnofilia;

           - zivis un moluski – tie netīrīs akvāriju jūsu vietā! Laiku pa laikam uzrodas mīti, ka ir uzradies kārtējais aļģu izēdājs, bet ta vieta ir pie mītiem.. Patiesībā daļa zivju un vairums molusku ēd aļģes, bet ne jau pa tīro un ne visas sugas… Paris šādu zivju vajadzētu – ancistrusi, otocinklusi, girinoheilusi, pecīlijas, molinezijas, labeo, bučojošais gurams;

           - pats spēcīgākais tautas līdzeklis cīņai ar aļģēm (līdzvērtīgi atombumbai) – ir sauja 1 nedēļu vecu sērkociņa galviņas lieluma ampulārijas. Pēc nostāstiem tie pilnība iznīcina pat ļoti biezas Melnās bārdas audzes. Kur tos atrast tādā daudzumā un vajadzīgajā laikā?

Raksta autors Normunds Griķītis

Veidots ar Mozello - labo mājas lapu ģeneratoru.

 .