Gūpiju slimības

Gūpijas ir salīdzinoši stipras zivtiņas, kas reti slimo ar tropisko zivju slimībām. Ir novērota mikrobaterioze(zivju tuberkuloze) – zivs izskatās novārgusi, mugura izliekta, vēders ievilkts. Lai izvairītos no saslimšanas ir jāievēro profilakse – akvārijs jāuztur tīrs, neveidot pārapdzīvotību, ieverot karantīnu utt. Zivis, kas saslimušas vai ir aizdomas, ka ir slimas ar mikrobakteriozi ir jāiznīcina, akvārijs un aprīkojums jādezinficē un augus jāapstrādā ar antibakteriālu šķīdumu.

           Gūpijām ir arī specifiski parazīti – modesta trihodīna infozorija. Saslimst ar trihodiniozi parasti novārgušas un vājas zivis, parasti mazuļi vai pusaugu zivis; pieaugusas zivis parasti neslimo, bet var būt par parazītu nēsātājiem. Ārstēšanai izmanto vāramo vai jūras sāli un metilēnzilo šķīdumu, tāpat labu rezultātu dod ūdens temperatūras paaugstināšana virs 340C (labi aerējot ūdeni) – šāda temperatūrā parazīti mirst.

           Dažreiz gūpijām ir novērojama plistoforoze – bīstama slimība, ar kuru parasti slimo haracinoīda sugas zivis. Tiek uzskatīts, ka šī slimība mazuļiem tiek nodota no mātes. Pazīmes: krāsu izbalēšana, ķermeņa stāvoklis 40-600 leņķī ar asti uz leju. Zivs veic lēcienveida kustības uz augšu, cenšoties nostāties normāli, bet tas izdodas tikai uz pāris sekundēm. Zivs pārstāj ēst un novārgst līdz nāvei. Uz doto mirkli šī slimība nav ārstējama, tāpēc visus akvārija iemītniekus un augus ir jāiznīcina, grunts ir jānovāra, akvārijs un inventārs jādezinficē. Lai atkal neinficētu zivis ar šiem parazītiem, jaunās zivtiņas ir jānotur karantīnā un jāizmanto cits inventārs (tīkliņš, sifoni, u.c.). Lai slimības rezultāta nezaudētu visas selekcijas rezultāta iegūtās zivis, ieteicams visu laiku uzturēt rezerves akvāriju ar 3-4 jauniem dotās sugas zivju pāriem vai veikt paralēlu pavairošanu (vismaz 5l akvārijs), barojot ar sauso barību, kapātu liellopu gaļu, jūras zivju fileju, graudiem, maizi, salātiem, spinātiem u.c. barību, nedodot dzīvo barību un neizmantojot kopēju inventāru. Atsevišķi audzētās gūpijas nebūs tik skaistas un košas, bet zaudējot pamata pāri, būs iespēja zivis pavairot un atjaunot selekcijas formu.

           Bieži gūpijām, parasti gan mazuļiem, ir novērojama skolioze (mugurkaula izliekšanās), šī slimība ir maz pētīta un uzskata, ka tā rodas no no tuvas radniecības zivju krustošanas, traumām, normālas ikru attīstības cikla traucējumiem, barojot grūtu mātīti tikai ar sausu barību, un no ilgstoša skābekļa bada. Ir novērots, ka mātītes saslimst ar skoliozi pēc mazuļu iznēršanas, kas laikam ir saistīts ar strauju vēdera dobuma iekšēja spiediena maiņu.

           Plīvurspuru (garenu spuru) formu gūpijām, jo sevišķi mātītēm, ir novērojama spuru puve – spuru saistaudu sairšana. Slimību ārstē kopējā akvārijā, izmantojot metilēnzaļo šķīdumu ar vara sulfīdu, biomecīnu (ārstniecības kurss ilgst 1.5-2 mēneši vai vairāk), balto streptocīdu (10-20 g uz 100l 2-3 menešus).

           Plīvurastu tēviņiem, jo sevišķi vēdekļa astes formas tēviņiem, ir novērojama astes malas nobružāšanās: tā astes mala paliek robota, bāla no astes loku pagarināšanās aiz membrānas robežām. Astes spuras robošanos var novērst apgriežot asti ar asu žileti, lai procedūru varētu veikt tēviņa žaunu vāki jāapsedz ar mitru vati. Pēc šādas operācijas aste no jauna ataugs un astes mala būs nedabīgi taisna un sadzīšanas vieta nedaudz gaišāka (protams, ir arī izņēmumi).

           Tēviņiem ir novērojama arī spuru sakļaušanās, tā iemesls ir vienveidīgas barības saņemšana pēc to dzimuma brieduma sasniegšanas, nepiemēroti vai nestabili turēšanas apstākļi. Ārstēšanai var izmantot vārāmo vai jūras sāli 1-2 g/l.

           Bieži sastopama tēviņiem ir slimība, kuras rezultātā zivs astes spuras mala paliek spilgti sarkana, kas lēnām pārņem visu asti, to saēdot. Bojāto astes daļu ir jāizgriež ar asu žileti un ūdenim pievienot sāli 2.5 g/l. Šo slimību var ārstēt ar levomecetīnu (80 mg/l, 24 stundas).

           Bet vislielākās problēmas gūpijām, jo sevišķi plīvurastu tēviņiem, sagādā astes spuras garenisks plīsums. Visbiežāk tas ir novērojams melni sarkanām zivīm. Šīs slimības iemesli ir maz pētīti, iespējams, to nosaka zivs ģenētika. To parasti izraisa apkārtējās vides straujas izmaiņas, jo sevišķi temperatūras vai pH svārstības, kas parasti rodas nomainot lielu ūdens daudzumu akvārijā, transportējot zivis, pārceļot zivis no viena akvārija uz citu. Par iemeslu var kalpot arī D vitamīna trūkums, mehānisks bojājums, asas dekorācijas vai augi, neatbilstoši turēšanas apstākļi vai slimības. Ja plīsums ir līdz 1/3 astes spuras, tad tas sadzīs un zivs diskomfortu nejutīs. Ja ir lielāks plīsums, tas traucēs peldēt un tajā var veidoties dažādas infekcijas vai slimības. Plīsuma vieta ir jāizgriež vai zivs jāpārvieto uz citu tilpni (var izmantot nelielu necaurspīdīgu burku, kas peld akvārijā, lai nebūtu krasa ūdens atšķirība), kura zivij nebūtu iespējas aktīvi peldēt. Lai veicinātu dzīšanu un profilaksei ūdenim pievieno 5% joda spirta šķīdumu (1-2 pilieni uz 10l).  Var arī 100 cm3 vārītā ūdenī izšķīdināt 0.1 g joda un 10 g jodēta kālija un pievienot šo šķīdumu akvārijā pēc principa 0.5 cm3/l.

           Literatūrā ir dokumentēti fakti, ka atvērtos akvārijos gūpijas kaitīgi ietekmē tabakas dūmi. Gūpiju mātītēm ir novērotas hermafrodītas īpašības: kopā ar ikru maisiņu ir izveidojusies pieņu dziedzeri un pašapaugļošanās rezultātā piedzimst mazuļi, no kuriem 97% ir mātītes, kas tāpat ir hermafrodīti un turpina vairoties. Tāpat metiena ir sterili tēviņi, kam ir mātīšu hromosomas – pēc gēniem tie ir mātītes. Nelielam skaitam tēviņu, kas attīstās pieņu dziedzeri, krustojoties ar normālām mātītēm, metienā iegūs tikai mātītes.

           Tāpat ir sastopami gadījumi, kā šķēpnešiem un dažam citam sugām, kad mātītes spontāni pārtop par tēviņiem (par jau nārstojušas mātītes). Šādi „pārtapušie” tēviņi (ģenētiski mātītes) parasti ir daudz lielāku izmēru nekā parasti tēviņu. Daudz retāk ir sastopami gadījumi, kad tēviņš pārtop par mātīti.


Rakstu tulkoja Normunds Griķītis

Orģinālteksts www.cool-aquarium.ru

Veidots ar Mozello - labo mājas lapu ģeneratoru.

 .