Aļģes

Viss, kas jāzina par aļģēm

Kā izvairīties no problēmām ar aļģēm? Šis ir labs jautājums, lai sāktu sarunu par aļģēm. Daudzi akvāriju īpašnieki pamet šo hobiju tikai tāpēc, ka nespēja tikt galā ar aļģēm. Vairuma gadījumu akvārija uzstādīšanas un palaišanas kļūdas noved pie aļģu uzliesmojuma. Patiesībā, ja ievēro pāris noteikumus, aļģes akvārija nebūs. Pat, ja labāko nodomu vadīti, Jūs nevēlaties aļģes savā akvārijā un pret tam jāizturas ar cieņu un jo vairāk Jūs par tām zināsiet, jo vieglāk tiksiet galā.

Aļģe – visvecākais zemes augs

Pirms aptuveni 3 miljardiem gadu zilās aļģes parādījās ka pirmie augi. Tāpat tās eksistē kā vecākais dzīvais organisms, kas satur krāsvielu hlorofilu, kas piešķir lapām zaļu krāsu. Hlorofils ir unikāls un īpašs „organisms”, kas ražo barības vielas gaismas ietekmē. Zilo aļģu rašanās bija tieša veida saistīta ar skābekļa koncentrācijas palielināšanos atmosfērā, kas izveidoja ozona slāni, kas savukārt sargāja zemi no kaitīgajiem ultravioletajiem saules stariem, ļaujot zemes ūdens virskārtai kļūt apdzīvotai.

Gandrīz 25 miljardus gadu aļģes bija vienīgie augi uz Zemes. Tikai aptuveni pirms 500 miljonu gadu radās augstāk attīstīti augi. Šī perioda laikā, kas šķiet bezgalīgi garš, aļģes sasniedza ekoloģisku pilnbriedu, lai tālāk veidotos planētas flora un fauna.

Aļģes ir augi

Aļģu tuvā radniecība ar akvārija augiem, to masveida rašanās brīdī, to apkarošanu padara diezgan grūtu. Daudzi faktori, kas iznīcina aļģes, tāpat arī iznīcina augus. Neskatoties uz to, pastāv daudzi aļģu veidi, kas atšķiras pēc to ietekmes uz akvārija augiem. Dažas aļģes ir vairāk vai mazāk nekaitīgas akvārijam, citas – ļoti bīstamas un nekontrolētas destabilizēs akvārija vidi un ietekmēs zivju un augu veselību. Aļģes var attīstīties pat tukša akvārijā. Patiesībā mazās sporas, ar kuram vairojas aļģes, ir atrodamas jebkurā akvārijā. Tās tiek ienestas ar augiem, ūdeni, dzīvo barību vai saskarē ar citu akvāriju.

Tā rezultātā tiek ietekmēta dzīve akvārijā, jo sevišķi augiem ir svarīgi cik daudz akvārija ir aļģu, kas ietekme to augšanu. No otras puses, tā ir akvārija turētāja iespēja novērst potenciālu problēmu: optimāla akvārija ūdens uzturēšana ar mērķi izveidot labvēlīgu vidi akvārija augu augšanai, neļaujot attīstīties aļģēm.

Aļģes ir nepietiekami kopta akvārija indikators

Daļēji ir pierādīts, ka aļģu invāzija notiek, ja pietrūkst noteiktas barības vielas, nepareizs apgaismojums vai akvārija ūdens ķīmiskie parametri nav atbilstoši. Tāpat pārāk liels slāpekļa daudzums, jo sevišķi nitrātu veidā, veicina aļģu attīstību, jo savvaļas biotopos tas nekad nesasniedz tādu nitrātu koncentrāciju ka akvārijos.

Tāpēc, tas ļaut noteikt jau pirmo akvārija pamatprincipu – aļģes akvārijā ir indikators, ka kaut kas nav kārtībā ar akvārija bioloģisko līdzsvaru. Tāpat aļģēm patīk apmesties uz lielam vai bojātām augu daļām.

Augu un aļģu cīņa par barības vielām

Daudzu miljardu attīstības gadu laika daudzas aļģes ir pielāgojušās izdzīvošanai kritiskos apstākļos. Piemēram, ja ir barības vielu trūkums. Kā jau visiem zināms, ja trūkst viena mikroelementa (dzelzs, kālija u.c.), tad strauji samazinās augu augšanas ātrums. Un tā jau rodas aļģes, jo tām ir priekšrocība, tāpēc ir svarīgi uzturēt akvārijā optimālus apgaismojuma un barošanās apstākļus.

Kaut gan noteiktu vielu trūkums var kalpot kā cīņas elements pret aļģēm. Aļģēm svarīgākie elementi ir slāpeklis nitrātu veidā un fosfors. Akvārija augi savas adoptācijas perioda sakumā, barojas pat ar ūdenī izšķīdušu slāpekli. Bet akvārijos bieži gadās, ka tie sastopas ar 10-1000 kārtīgām dabīgas vides ķīmisko vielu koncentrācijā. Šo nelabvēlīgo apstākļu cēlonis ir akvārija nepareiza izveide. Liels skaits zivju mazā telpā – to mēsli spēcīgi piesārņo akvārija ūdeni. Tāpat pie vainas ir barības vielu paliekas, pūstoši augi vai nepietiekama ūdens filtrācija.

Viens no pretlīdzekļiem ir regulāra ūdens maiņa (viena trešā daļa ūdens reizi divas nedēļās), papildus apstrādājot ūdeni un mēslojot augus.

Kādas aļģes dzīvo akvārijos?

No visa iepriekš sacīta var secināt, ka neeksistē 100% aizsardzība no aļģu sporu iekļūšanas akvārijā, jo sevišķi pēc akvārija rūpīgas tīrīšanas. Ieteikums: sargieties pašā sākumā.

Nekaitīgas aļģes: brūnas un kvarca aļģes

Ļoti iespējams, ka esat pamanījuši plānu brūnu slāni uz stikla, akmeņiem, termometru u.c., kas uzrodas pāris dienas pēc akvārija piepildīšanas ar ūdeni. Vairuma gadījumu – tās ir kvarca aļģes. Ar laiku tās pilnībā pazudīs. Šīs „brūnās aļģes” viegli notīrīt ar skrāpi vai parastu švammīti. No otras puses tās parādās neliela daudzumā un pazūd tikko augi iesakņojušies, sākuši augt un nostabilizējies skābekļa daudzums ūdenī.

Zaļās aļģes

Zaļās aļģes var attiecināt pie akvārijam nekaitīgiem augiem. Tās arī var uzskatīt par indikatoru, kas liecina par akvārija ķīmisko līdzsvaru. Tās ir visvairāk līdzīgas akvārija augiem. Zaļās aļģes akvārijā liecina par labvēlīgiem apstākļiem akvārijā, bet tik un tā nevajadzētu pieļaut to masveida izplatību.

Tās viegli atpazīt pēc to zaļās krāsas vai gaiši – zaļajiem diegveida pavedieniem vai birstveida tīkliem. Neskatoties uz to, tās nevajadzētu audzēt akvārijos, jo tās ir augu konkurenti barības vielu sadalē. Parasti no tām tikt vaļā nav problēmu, tās viegli iztīrīt ar rokām vai uztinot uz kociņa.

Bīstamās aļģes

Pret tālāk minētām aļģēm jāizturas uzmanīgi, to parādīšanās ir jāuztver nopietni, tās var apdraudēt akvārija pastāvēšanu.

Zilās aļģes

Tās ieņem pirmo vietu bīstamo aļģu sarakstā. Tās var pirmās uzrasties tikko palaistā akvārijā. Tām patīk izmantot situāciju, ka akvārijs vēl nav pilnība nostabilizējies. Tās var pazīt pēc to zili – zaļās, dažreiz brūnās vai melnās plēves, kas sedz lapas, akmeņus, saknes un grunti. Tās var viegli sagraut, dažreiz tās izdala nepatīkamu smaku, tīrot akvāriju vai sifonējot grunti. To izskata dēļ tās dažreiz sauc par lipīgajām aļģēm.

Zilās aļģes parasti parādās sākotnēji uz grunts, lēnām to viscaur pārklājot ar gļotainu kārtu, fotogrāfija Kurt Paffrath.

Atšķirībā no zaļajam aļģēm, šo aļģu rašanas ir jau trauksmes signāls – akvārija ūdenī ir par daudz barības vielu, pamatā nitrāti un fosfāti, nepietiekamas akvārija tīrības rezultāts.

Tikko tās ir atklātas, tās ir nekavējoties regulāri jālikvidē, piemēram sifonējot grunti, kamēr tā ir izvākta. Vairuma gadījumu, tas aizņem vairākas dienas. Šādā veidā var likvidēt šīs aļģes pilnībā.

Sarkanās aļģes

Šī ir vesela aļģu grupa, kas akvāriju īpašnieku vidū tiek saukta par „bārdu”, „suku” vai „krūmu”, atkarība no to veida un ārējā izskata (skatieties fotogrāfijas). To parādīšanās akvārija ir nevēlama, jo tās ir ļoti grūti likvidēt. Labāk ir likvidēt visu auga lapu vai augu, nekā atstāt to izcelsmes avotu. Bīstama ir to masveida vai piepeša parādīšanās.

Palielināta „bārdas” fotogrāfija uz Valisnērijas lapas, fotografija Michael Prahsuhn.

„Bārda” tiek atpazīta pēc tās lieluma, zili – zaļiem pavedieniem, kas izskatās melni. Tā parasti izaug uz lapu galiņiem. Augu kāti, lapu malas, siekstu izciļņi u. tml. ir iecienīta to augšanas vieta. Tās ir cītīgi jānotīra, tikko tās parādījušās.

„Bārda” uz kriptokarīnas lapas, fotogrāfija Michael Prahsuhn.

Tā saucamās „sukas” un „krūmi” tāpat pieder sarkano aļģu dzimtai. To kopējā iezīme ir melna, netīri zaļa krāsa. To sarkanā krāsa ir slēpta un to var redzēt ievietojot aļģi metilēna spirtā. Tā tāpat kā „bārda” sākotnēji parādās uz augu, lapu galiņiem, akmeņiem, lapu malām un siekstām.

Efektīvi paņēmieni cīņai ar aļģēm

Lai uzturētu akvāriju brīvu no aļģēm, ir izveidota pārbaudīta recepte. To vienkārši var definēt – profilakse un optimāla ūdens kvalitāte. Nedaudz detalizētāks:

1. pareiza akvārija vietas izvēle

Akvārijs jānovieto, lai uz tā nespīdētu tieši saules stari. Vairumā gadījumu saules gaisma ir par spilgtu akvārijam. Saules gaisma dod ļoti daudz enerģijas fotosintēzes procesiem, ierobežotā akvārija tilpumā, līdz ar to, augiem pieaug fotosintēzes process, tiek patērēts vairāk barības vielas un tās sāk trūkt, līdz ar ko samazinās augu augšanas ātrums. Kas atkal dod iespēju aļģēm augt.

2. pārbaudiet augus pirms to stādīšanas

Nepērciet augus no akvārijiem, kuros aug aļģes. Rūpīgi pārbaudiet augus, pirms tos ievietojiet akvārijā. Augus, ko esat ņēmis no draugiem vai citiem akvāriju īpašniekiem, tāpat ir jāpārbauda un ja nepieciešams, izmest ārā.

3. podiņu augu sagatavošana akvārijam

Akvārija augus bieži audzētavās audzē podiņos. Auga lapas parasti atrodas virs ūdens, kamēr saknes ir iegremdētas specialā barojošu vielu šķīdumā, kas var saturēt lielu nitrātu un fosforu koncentrāciju.

Šo barojošo šķīdumu parasti nevar izmazgāt pilnība no grunts, kura aug auga saknes. Tātad augs ir rūpīgi jāatdala no podiņa un grunts, pēc tam rūpīgi jānomazgā silta ūdenī un tikai tad to var stādīt akvārijā.

4. ūdens sastāva līdzsvars un regulāra ūdens maiņa

Akvārija augu optimāla apgādāšana ar visam barības vielām un mikroelementiem ir labs veids ka cīnīties ar aļģēm. Piemēram, Duplaplant ikdienas lietošana nodrošina augus ar barības vielām, bet Duplaplant-24 – nodrošina visus vajadzīgos mikroelementus, tai skaita arī dzelzi. Izmantojot šos abus preparātus ir jāizvairās no to pārdozēšanas, jo tie ir toksiski un nāvējoši augiem, kas atkal novedīs pie aļģu augšanas.

Regulāra ūdens maiņa – 1/3 no kopējā ūdens apjoma katras divas nedēļas, nodrošinās, ka tiek no akvārija izvakta kaitīgās vielas un organiska.

5. pH koriģēšana, izmantojot CO2

Regulējot akvārija ūdens pH, to panākot neitrālu (6.8-7.2), tiek nodrošināti optimāli ūdens ķīmiskie parametri un papildus augu barošana ar CO2.

6. gaismas izvēle

Kas ar to tiek saprasts?

Akvārija apgaismojumam ir jāatbilst tā tilpumam un augstumam. Pirmais iemesls: gaismas avotam ir jābūt pietiekami spēcīgam, lai tas spētu apgaismot pat vismazākos augus uz akvārija grunts. Tāpat var papētīt, ka vairums priekšēja plāna augu savvaļa aug seklumā t.b. vietā, kur ir daudz gaismas.

Gaisma ir vajadzīga augu augšanai. Tas nenozīmē, ka gaismu ir jāpielāgo akvārija barības vielu ciklam. Pārāk spēcīga gaisma drīz vien novedīs pie barības vielu trūkuma, jo sevišķi mikroelementu deficīta, kas atkal izraisīs aļģu uzliesmojumu. Pārāk maz gaismas samazinās augu augšanas ātrumu un samazināsies skābeklis ūdenī. Šajās robežās ir jāizvēlas apgaismojums. Optimālais variants akvārijam: akvārijam līdz 40 cm augstumā: Tungsram FD-D 18 vai F84 vai Osram Delux DD 18/21. Akvārija augstums līdz 50 cm: dzīvsudraba fluorescentās lampas 80/125W, piemēram, Duplalux. Akvāriji augstumā virs 50 cm: halogēnās lampas 70/150W, piemēram, Duplalux LI.

7. ikdienas kontrole kā profilakses sastāvdaļa

Jo sevišķi sākuma stadijās ir jāveic akvārija ikdienas kontrole, pārbaudot vai nav aļģu. Zilo aļģu slāņi uz grunts vai saknēm ir nekavējoties jāizvāc.

8. aļģu ēdājas zivis, kā profilakses sastāvdaļa

Ka efektīvs līdzeklis kalpo zivis, kas ēd aļģes. Ir ļoti plaša to izvēle. Bet, 100% rezultātu, nedod neviena zivs, jo tās ātri vien saprot, ka sausās barības ir daudz garšīgākas.

Lūk, daži aļģu ēdāji: „bārdas” ēdājs: Crossocheilos siamensis (Siamese Flying Fox)

Šī ir augēdāju zivju karaliene, jo sevišķi mazai esot, jo sevišķi iecienot vissbaismīgakās „bārdas” audzes. Pieaugusi tā sasniedz 15-18 cm, tāpēc nav sevišķi piemērotas maziem akvārijiem.

Pateicoties labai aprūpei, šajā akvārijā aļģu: Crossocheilos siamensis novērš aļģu rašanos, fotogrāfija Kaspar Horst

Otocinclus affinis tāpat ir noderīgs cīņai pret aļģēm, fotografija Arend van den Nieuwenhuizen

- maziem akvārijiem noderēs: Golden Otocinclus. Mazie Otocinclus veidi viegli dzīvo mazos akvārijos. Tas noskrubina aļģes no augu lapām, stiebriem un citam virsmām.

- centīgas un dzīvelīgas ir arī dzīvdzemdētāju zivtiņas, jo sevišķi Poecilia sphenops, melnās molinēzijas, pecīlijas un šķēpneši (Xiphophorus maculatus, X.variatus).

- ir jāpabrīdina par vienu zivtiņu, kuru bieži iesaka cīņai ar aļģēm: Ancistrus dolichopterus, kas attīra augu lapas no aļģēm tik ļoti centīgi, ka bojā tās, tās vēlāk atmirst.

Citi viedokļi, citas idejas

Tikmēr kamēr ir akvāriji vienmēr būs viedokļu daudzveidība par aļģēm un cīņas veidiem ar tām. Galvenais jautājums tik tā paliek nemainīgs – kā no tam tikt vaļā? Atbilde ir skaidra – visas nedabīgās atbildes un metodes ir jānoliedz, jo tās galu gala būs kaitīgas akvārija zivīm un ieguvums no tam ir apšaubāms.

To saprotot, man priekša ir brošūra „Problemātiskās aļģes”, kas var sajaut galvu iesācējiem un tā ka šī brošūra var nonākt arī jūsu rokās, tad gribu paskaidrot kāpēc tajā minētas metodes nebūtu ieteicams izmantot:

Maldinoši un nepareizi padomi

Šie padomi ir atrodami iepriekš minētajā brošūrā:

      - grunts biezums 10-20 cm;
      -vienkāršota ūdens filtrācija ar lēnu ūdens plūsmu;
      -aizsargājošas piedevas;
      -nedaudz netīrs ūdens (tumšs);
      -vājš apgaismojums;
      -gaismas izslēgšana dienā uz 4-5 stundām;
      -daudz veidu sauso barību;
      -skābekļa daudzums ūdenī 2.5-3.5 mg/l no rīta, 3.5-6 mg/l vakarā.

Šo apgalvojumu (ieteikumu), pamatā ir pieņēmums, ka skābeklis akvārijam ir kaitīgs un tas ir jāsamazina. Šie ieteikumi ir pretrunā dabas likumiem. Ja vēlaties akvāriju ar veseliem augiem, dodiet tiem pietiekami daudz gaismas, pareizu grunti, nodrošiniet pietiekami daudz barības vielu, t.sk. CO2. Tas ir nemainās dabas likums – augi ražo skābekli, ko tie izdala ūdenī zivtiņu elpošanai.

Papētīsim brošūras ieteikumu par grunts slāņa biezumu. Biezs grunts slānis palielina metāna un sērūdeņražu daudzumu akvārijā, ka ietekme grunts kļūs tumša, melna. Rezultāta: samazināsies skābekļa daudzums akvārijā. Pareizāk būtu akvārija veidot grunts slāni atkarība no akvārija izmēriem 3-10 cm.

Ja ir pārmērīga zivtiņu barošana, tas atkal veicinās organiskas pūšanu, samazinot skābekļa daudzumu ūdenī. Pareizāk būtu barot zivtiņas tik daudz, cik tas spēj apēst pāris minūšu laikā.

Ieteikums uzturēt karbonātu cietību 1-20 dH, atkal samazina skābekli. Pareizāk būtu uzturēt karbonātu cietību 4-80 dH.

Akvārijs, kurā vakarā O2 vakarā ir 3.5 mg/l, ir bīstams – iespējams pietrūks skābekļa nakts laikā. Sevišķi tiek uzskaitīti dažādi paņēmieni, kā pa nakti samazināt skābekļa daudzumu – bet tā rezultāta ļoti iespējams daļa zivju noslāps. Tāpat norāde, ka tā ir arī dabā, nav pareiza. Akvārijs ir mākslīgs biotops ar salīdzinoši mazu ūdens daudzumu. Dabā, milzīgajās ūdens tilpnēs, veidojas bioloģiskais līdzsvars pat pie zemām skābekļa koncentrācijā, bet tas nenotiek akvārijā. Pareizāk būtu, ja skābekļa daudzums akvārija no rīta būtu 5 mg/l.

Par ķīmiskajām piedevām. Tā ka tās ir veidotas uz vielu bāzes, kas aiztur augšanu, tad tās ietekme ne tikai aļģes, bet arī augus. Tā ir staigāšana pa naža asmeni cenšoties ķīmiskas vielas iedozēt tik lai nobeigtu aļģes, bet nekaitētu augiem. Vairuma gadījumu tas neizdodas un tiek iznīcināti augi, kas atkal dod iespēju aļģu uzliesmojumam.

Secinājums: akvārijā nebūs aļģu, ja tiks ievēroti tā optimāli apstākļi. 

Rakstu ievietoja Normunds Griķītis oriģinālteksts: Aquarium Heute 4/96