Pangio dzimta

Samveidīgas zivis ar dzelkšņiem bez izteiktas formas Botiidae dzimtā klasificētas Cobitidae klasē. Šajā grupā ir dažādas zivis, sākot ar mazajiem kuhli samiem (Pangio) līdz par lielajiem zirga sejas (Acantopsis choirorhynchus) vai laikapstākļu (Misgurnus anguillicaudatus)  samiem.

Pangio ģints – Kuhli sami

               Samveidīgās zivis ir visdaudzveidīgākā zivju saime, ja apskatām izmērus un izskatu, un kuhli sami ir visinteresantākais piemērs. No pirmā acu skatiena šie dzīvnieki atgādina vairāk zemes tārpus nekā zivis, bet tie tomēr ir samveidīgas zivis. Savvaļā pamatā tie sastopami Indonēzijā un Dienvid-austrumāzijā. Kuhli parasti ir mazas uz grunts dzīvojošas zivtiņas ar 3 ūsiņu pāriem apkārt mutei. Tiem ir mazas melnas vai brūnas acis (atkarībā no sugas), kas pārklātas ar aizsargmembrānu, un dzelkšņi aizsardzībai.

               Kuhli krāsu palete mainās no šokolādes brūnas vai metāliski zeltītam līdz pat biežāk sastopamam gaiši dzelteni-rozīgam vai oranžam tonim ar vertikālām melnām svītrām. Indonēziešu valodā šīs zivis sauc „tali-tali”, kas tulkojumā nozīmē „virve” vai „striķis”.

               Ir vairākas vizuāli līdzīgas svītrainas zivju sugas, bet tikai viena no tām Pangio ģintī atzīmēta ar latīņu vārdu „kuhli”. Pangio kuhlii ir 9-10 cm gara zivs ar 9-13 melnām svītrām uz sāniem, svītras iet pāri visam ķermenim, pārtraucoties tikai uz vēdera. Šī zivs atrodama tikai Indonēzijas Javas salā.

               Kuhli svītrojuma formas var ļoti atšķirties gan starp individuālām zivīm, gan starp vienas sugas pārstāvjiem, kas bieži vien apgrūtina zivs precīzu identificēšanu. Par laimi vairumam akvāriju turētāju, tāpat kā pašiem kuhli šai identifikācijai nav nozīmes, jo visa veida, krāsu, svītru kārtojumu kuhli miermīlīgi sadzīvos mājas akvārijā. Lai neveidotos sajukums, tad vienkāršības pēc, šis raksta attiecas uz visām zivīm, kuras parasti pārdod ar ”kuhli sams” nosaukumu (N. Griķītis -piezīme: Latvijā gan biežāk šīs zivis pārdod ar Pangio nosaukumu vai vēl atrod vecās klasifikācijas nosaukumu Akantoflamus – Acanthophthalmus)

Ūdens

               Šīs miermīlīgās zivis lieliski iederas gandrīz jebkurā saldūdens akvārijā, izņemot tikko uzstādītu akvāriju. Kuhli nepieciešams jau nostabilizējies akvārijs ar noturīgu ūdens kvalitāti, pat nelielas amonjaka vai nitritu devas var būt letālas. Vēlama laba ūdens filtrācija ar mērenu straumi. Līdzīgi kā citas samveidīgās zivis, kuhli nepanes  augstu nitrātu vai izšķīdušas organiskas daudzumu. Tie pielāgojas dažādiem ūdens apstākļiem, bet vislabāk tiem patīk mīksts, skābekļa bagāts, viegli skābs ūdens ar pH 6,2-6,8. Kvalitāte un stabilitāte ir veiksmes atslēga, turot kuhli samus. Vairums kuhli vislabāk jūtas temperatūra 25,5-28C, izņemot P. Shelfordi, kuram nepieciešama temperatūra 22-25C.

Apkope

               Ieteicams aprūpēt tikko iegādātus kuhli, jo lielais vairums šo zivju tirdzniecībai tiek ķerti savvaļā, tāpēc izmantojiet karantīnas akvāriju, kur nesteidzīgi pielāgot zivis gaidāmajai videi un novērtēt to veselības stāvokli, labāk nesteigties. Tāpat ieteicams visas jauniegādātās zivis, pat ja tām nav nekādu pazīmju, ārstēt pret ārējiem un iekšējiem parazītiem.

               Tāpat kā pērējām samveidīgām zivīm arī kuhli ir zvīņas, bet tās ir ļoti maziņas, kas nozīmē, ka jebkuras vielas ūdenī kuhli absorbēs ātrāk nekā citas zivis. Starp visām samveidīgajām zivīm kuhli ir visjūtīgākie pret medikamentiem un to reakcija, pat pret parazītu zālēm, var būt neparedzama. Izmantojot antibiotikas, sāciet ar pusi no devas, lai novērotu zivis un saprastu vai kuhli spēj tās uzņemt.  Vienmēr izlasiet lietošanas instrukcijas un stingri ievērojiet devas „jūtīgām” vai „bez zvīņu” zivīm. Izmantojot kapara preparātus, lai atbrīvotos no ārējiem parazītiem, izmantojiet kaparu helātu (jonu) formā. Cita sastāva kapars nogalinās kuhli.

               Daži akvāriju turētāji ir novērojuši nopietnu kaitējumu samveidīgām zivīm, jo sevišķi kuhli, izmantojot preparātus ar tējas koka eļļu (Melaleuca altenifolia) vai lauru lapu izvilkumu (Pimenta racemosa), kaut gan preparātu ražotāji tos uzskata par nakaitīgiem zivīm.

               Tie kuhli, kuri iztur karantīnu, parasti dzīvo ilgi un veselīgi. Pēc karantīnas un aklimatizācijas kuhli pierādījis sevi kā izturīgu zivi, turot to stabilos apstākļos. Dzīves cikla ilgums nav zināms, bet viens akvāriju turētājs stāstīja, ka jau sen aizmirstu kuhli, atradis nejauši, dzīvojot zem grunts filtra -  šo zivtiņu viņš bija iegādājies pirms 15 gadiem.

Kaimiņi un draugi

               Kuhli sami ir piemēroti miermīlīgam kopienas akvārijam. Tos nav ieteicams turēt kopā ar agresīvām vai plēsīgām zivīm, kuras kuhli varētu uztvert kā barību, tāpēc tos nevarēs turēt kopā ar koferzivīm vai lielām cihlīdām, piem., Oskariem. Tie labi sadzīvos ar citām samveidīgām zivīm, piemēram, botijām: klauna (Chromobotia macracanthus), jojo (Botia almorhae), Bengālijas (B. Dario), Birmas (B. Gubotai), dubultsvītrojuma (B. Rostrata), zebras (B. Striata), zelta zebras (B. Histronica), rāvējslēdža (Acanthocobitis botia), dojo (Misgurnus anguilicaudatus) uz zirga sejas (Acantopsis choirorhynchus). Citas piemērotas sugas ir koridoras sami, diskusi, barbusi, danio, rasboras, varavīksnes zivis, dzīvdzemdētājas, tetras un mazie piesūcekņsami, piemēram, Otocinclus un Pckoltia sugas.

               Kuhli ir sabiedriskas zivis, tāpēc tie jātur grupās 3 un vairāk zivis.  Turot tās mazās grupās akvārijā ar daudz augiem un slēptuvēm, kuhli jutīsies droši un akvārija turētājs to redzēs bieži. Tāpat tie atpūtīsies, izmantojot augu lapas kā šūpuļtīklu, vai guļot uz sāna mazās „kaudzītēs” slēptuvēs vai pie augu saknēm.

Uzvedība

               Līdzīgi kā citas samveidīgās zivis, kuhli bieži uzvedas savādi – tiem patīk gulēt „ar kājām gaisā” visdažādākās un pat dažreiz nepiemērotās vietās. Tikko akvārijā ielaists kuhli, peldēs gar akvārija sānu vai stūri augšup- lejup, dažreiz tik ātri it kā kāds viņam sekotu. Šādu uzvedību var novērot arī, kad veikta ūdens maiņa un visticamāk tā ir reakcija uz ūdens parametru maiņu.

               Dažreiz nepieredzējušam akvārija turētājam ir pagrūti saprast kāda uzvedība kuhli ir normāla un kāda ne, tāpēc vienīgais risinājums ir tos novērot un iepazīt.

               Kuhli ir ļoti ziņkārīga zivs un bieži to var atrast zem grunts filtru plātnes, dekorāciju spraugās un filtros, bet diemžēl diezgan bieži tas beidzas letāli, tāpēc visu, kas var radīt iesprūšanas vai ārā netikšanas risku ir jāaizver – izmantojiet filtra švammes vai izgrieziet plastikāta vākus, kurus pielīmējiet ar akvārija silikonu pāri bīstamajām vietām. Kuhli mēdz arī lēkt, tāpēc akvārijam nepieciešams vāks.

               Kuhli ir samveidīga zivs, kurai patīk ierakties, tāpēc tā priecāsies par jebkāda izmēra smilts substrātu, kaut gan tas nav nepieciešams izdzīvošanai. Ja izmantojat granti, tai jābūt ar maza vai vidēja izmēra apaļiem graudiem, lai neievainotu kuhli maigās spuras, kamēr tas rokas pa grunti, meklējot barību. Savvaļā kuhli ir pārsvarā nakts dzīvnieki, bet akvārijos ar aizēnotām vietām un klusinātu apgaismojumu, tie būs aktīvi arī dienā, jo sevišķi barošanas laikā.

Dzīves vieta

               Kuhli samu savvaļas dzīves vieta ir lēni plūstošas upes vai strauti, kurās parasti ir smilšaina grunts ar biezu kūdras, augu palieku un lapu virskārtu, kurā kuhli var paslēpties ierokoties. Akvārijiem paredzētu kūdru vai ozola lapas var izmantot, lai radītu tuvinātus dzīves apstākļus. Kamēr kuhli laimīgi rušināsies pa ozola lapām, akvārija turētājs var nebūt tik priecīgs, jo lapām sadaloties, tās piesārņos ūdeni un aizdambēs filtru. Ar kūdru būs līdzīgi – tā iekrāsos ūdeni brūnu un padarīs akvārija apkopi sarežģītu. Tāpat kūdra izmainīs ūdens ķīmisko sastāvu, padarot ūdeni skābāku, kas akvārijā var notikt ļoti strauji un jūtīgākas zivis var nomirt. Cik daudz kūdras pievienot akvārijā, cik daudz ūdeni mainīt ir gūti pateikt, tāpēc to labāk nedarīt, ja jums nav šādas pieredzes.

               `Viens no risinājumiem, ko izmanto samveidīgo zivju turētāji, kuru vēlas, lai akvārijā ir kūdra – sajauc smalku sfagnuma kūdru ar smilšainu substrātu un ieklāj jaunā akvārijā. Tas ļaus daļai kūdras, samiem par prieku, nokļūt līdz grunts virskārtai akvārija ekspluatācijas laikā.

Pavairošana

               Noteikt kuhli samu dzimumu ir grūti – parasti mātītes ir manāmi resnākas, jo sevišķi vēdera daļā; tēviņi tievāki un lielākām krūšu spurām. Kuhli pavairošana nebrīvē ir reta un biežāk nejauša. Ja tas notiek, tas sākumā var pamanīt, ka mātīte paliek manāmi resnāka dēļ ikriem. Tēviņš sāk izrādīt mātītei interesi apvijoties tai apkārt, līdz abi uzsāk peldēt paralēli. Šajā mirklī mātīte iznērš gaiši zaļus ikrus peldošos augos vai to saknēs.

               Ikru inkubācijas periods pie 26,6C ir aptuveni 24h. Lai izvairītos no ikru vai mazuļu apēšanas, tad labāk ikrus pārvietot uz atsevišķu šādu pašu apstākļu akvāriju.

               Tikko izšķīlušies mazuļi ir sīciņi ar ārējām žaunām, kas pazūd 10-14 dienu laikā. Mazuļus var uzreiz sākt barot ar artēmiju un nedaudz vēlāk ar kapātiem odu kāpuriem. Viena mēneša vecumā tie būs jau pietiekami lieli, lai tos ielaistu atpakaļ kopējā akvārijā, tikai pārliecinieties, ka filtri tos nevar iesūkt. Tāpat sifonējot grunti pārliecinieties vai neesat mazuļus izsūkuši – izmantojiet sietu vai atsevišķu trauku, kurā nolejat akvārija ūdeni, pirms izlejat to kanalizācijā.

Barība

               Kuhli sami ir visēdāji un ēdīs visu, sākot no pārslām un beidzot ar saldēto barību. Protams, ka individuāla garša var atšķirties, bet iecienīta barība ir adu kāpuri, artēmija un aļģu briketes.  Tāpat daudziem samiem patīk svaigs gurķis – ēdot to, tie nemaz neaiztiks akvārija augus, tāpēc tie ir lieliski piemēroti augu akvārijiem. To rakšanas prieks padara tos par labiem uzkopšanas palīgiem – tie atradīs mazākos barības pārpalikumus, izkustinās nosēdumus un akvārijs vienmēr būs tīrs.

 

Rakstu tulkoja Normunds Griķītis no Loaches. Natural History and Aquarium Care, TFH Publications, 2008

Veidots ar Mozello - labo mājas lapu ģeneratoru.

 .