Soli pa solim II

Akvārija apkope

Akvārijam ir nepieciešama apkope un kontrole. Regulāri veicot noteiktas darbības, tas daudz laika neaizņems. Pats galvenais – pēc iespējas mazāk traucēt akvārija iemītniekus, aprobežojoties tikai ar neatliekamu iejaukšanos.

Akvārija īpašniekam ir jābūt:

Gara gumijas vai labāk plastmasas šļūtene (ar atveres diametru 8-12mm) ūdens padevei un atsūkšanai; 
Sifons, kuru var uzmaukt šļūtenei galā, lai izvāktu gružus. To var aizvietot, kā jau tika pieminēts iepriekš, ar labi izmazgātu šampūna pudeli, kurai nogriezts dibens;

Stikla tīrītāji- skrāpji, lai attīrītu akvārija stiklus no aļģēm. Lai nesaskrāpētu stiklu, metāla asmeņu vietā labāk ielikt sūkļa vai cietas gumijas plāksnīti. Veiksmīgi var izmantot gumijas piesūcekņus, kas iestiprināti garā kātā;

Ass nazis augu griešanai;

Pincete, ko izmanto augu stādīšanai un zivju barošanai;

Termometrs, lai uzraudzītu ūdens temperatūru. To var ielikt turētājā ar piesūcekni un piestiprināt pie akvārija stikla;

Divi taisnstūra formas sietiņi zivju ķeršanai;

Smalks sietiņš, barības mazgāšanai, izskalošanai pirms tā tiek dota zivīm;

Sietu komplekts no dabas ievāktās barības sijāšanai;

Plastmasa peldošs riņķis, barošanai ar sauso barību;<-br> 
Speciāla barotava tārpveida barībai;

Trīsuļodu kāpuru siets;

Dažādi trauki barības uzglabāšanai;

Emaljas vai plastmasas spaiņi;

Palielināmais stikls 3x-5x, lai novērotu mazuļu barošanu;

Mazs skolas akvārijs zivju ārstēšanai

Akvārija apkopes var iedalīt ikdienas un iknedēļas.

Ikdienas darbības: 
Pārbaudiet vai akvārijs netek, ja ir sūce, to novērsiet aizlīmējot ar plastilīnu;

Pārbaudiet filtra un automātiskā sildītāja darbību;

Rūpīgi apskatiet akvārija sieniņas, augus, citus priekšmetus vai uz tiem nav aļģu. Ar aļģēm ir jācīnās (par to būs minēts tālāk sadaļā „Aļģes”);

Izmazgājiet barību – stobriņtārpus un trīsuļodu kāpurus. No trauka, kur glabājas vēzīši, ar sifonu izvāciet mirušos vēzīšus;

Pabarojiet zivis, Barību dodiet vienmēr vienā un tai pašā laikā, vienā un tajā pašā vietā;

Vērojiet zivju uzvedību. Ja pamanāt slimības pazīmes, ir jāsāk nekavējoties ārstēšana (par to būs vairāk sadaļā „Zivju slimības un ārstēšana”).

Iknedēļas darbības: 
Ieslēdziet kompresoru, izņemiet filtru un to kārtīgi izmazgājiet;

Attīriet akvārija sieniņas no aļģēm. Ja tās nosēžas uz augiem, tad uzmanīgi tās nokratiet nost;

Apskatiet uzmanīgi augu lapas un grunti – ar pinceti izlasiet gliemežus. Ja gliemežu ir ļoti daudz var darīt šādi – uz maza trauciņa uzlieciet nelielu notīrīta svaiga kartupeļa gabaliņu, trauciņu uz nakti novietojiet akvārijā uz grunts. No rīta no akvārija izvāciet trauciņu ar tur sanākušiem gliemežiem. Šī darbība jāatkārto katru nakti līdz visi gliemeži ir savākti. Pēc 2 nedēļām atkārtojiet šo procedūru atkal, lai savāktu visus no ikriem izšķīlušos mazuļus;

Nolejiet piekto daļu ūdens, vienlaicīgi sifonējot grunti;

Apskatiet augus. Izvāciet atmirušās lapas, apgrieziet, pēc nepieciešamības, sānu dzinumus, augu galotnītes un iestādiet tās jaunā vietā vai nomainiet ar tām mātes stādu. Ja purva augi slikti aug, salieciet mālus pie to saknēm;

Ielejiet akvārijā svaigu iepriekš diennakti nostādinātu ūdeni;

Pārbaudiet barības krājumus un tos papildiniet.

Zivis un augi jūsu akvārijā

Parasti uzskata, ka kardinālus turēt ir vienkārši un to novērošana nav sevišķi interesanta, bet tā nebūt nav. Kardinālu uzvedība akvārijos ir interesanta.

Pirmās dienas zivis pulcējas bariņā, peld kopā pa visu akvāriju, iepazīstot jauno mājvietu. Sākumā tie ir ļoti bailīgi, dodot barību tie pamūk katrs uz savu pusi un neko neēd. Pēc 2-3 dienām tie sāk ēst un kopējais bars sadalās vairākās mazās grupiņās.

Pēc 1-2 nedēļām kardinālu uzvedība izmainās – tikko ieslēdz gaismu, tā tēviņi atdalās no bara un katrs izvēlas sev akvārija laukumu ar augu pa vidu un sāk to aktīvi aizsargāt, Interesanti ir vērot zivju „cīņas” aizstāvot teritoriju – spilgti krāsoti, plaši izplestām spurām tēviņi nostājas paralēli viens otram, demonstrējot savu pārākumu. Tad vien zivs pēkšņi pagriežas pret pretinieku, strauji uzbrūk un atkal nostājas sākuma pozīcijā. Cīņas parasti beidzas ar vājākā pretinieka mukšanu, retu reizi uzvarētājs dzenas pakaļ zaudētājam. Dienas beigās abi tēviņi atgriežas kopējā barā.

Nārsts notiek starp augiem viena tēviņa teritorijā. Ikrus nērš 4-5 nedēļas, pēc tam seko pārtraukums. Katru dienu mātīte iznērš 3-5 caurspīdīgus ikrus. Pēc 45-50 stundām no ikriem izšķiļas mazuļi un drīz vien kādā no akvārija stūriem var pamanīt pie ūdens virsmas mazas tumšas svītriņas – tie ir ciešā barā peldoši mazuļi. Tos jābaro ar infuzorijām, virpotājiem, ja to nav, tad ar olu pulveri vai pulverī smalki samaltām auzu pārslām. Mazuļiem sasniedzot 4-5mm, uz sāna parādās spilgti zila josla. Kad zivtiņa izaugusi līdz 2-3 cm, tā iegūst vecāku krāsojumu. Tā kā ikru nēršana notiek nepārtraukti visu mēnesi, tad akvārijā salasās dažāda vecuma mazuļi, kas turas dažādā ūdens dziļumā: jo zivtiņa jaunāka, jo tā turas tuvāk ūdens virsmai. Toties kopējais akvārija zivju skaits visu laiku ir vienāds, vecāki mazuļus neēd, bet vecākie zivju mazuļi gan labprāt ēd tikko izšķīlušos jaunuļus.

Visi akvārijā esošie augi spēj vairoties veģetatīvi, tas ir bez dzimuma ceļā. Dažos gadījumos, atkarībā no augu sugas, ir nepieciešama mūsu iejaukšanās citiem augiem tā nav nepieciešama.

Valisnērija vairojas ar horizontāliem sānu dzinumiem , tie veidojas no mātes auga ložņājoša dzinuma galā. Ložņājošais dzinums veidojas starp mātes auga lapām. Šis dzinums sastāv no viena gara kāta un pumpura tā galā. Sākumā aug kāts, kas noguļas uz grunts vai arī, ja mātes augs ir liels un dziļi gruntī, tad dzinums aug zem grunts. Tad kāta augšana apstājas un sāk augt pumpurs tā galā, no kura veidojas mazs jauna auga sīpoliņš ar lapām un saknēm. Vienlaicīgi sāk veidoties arī jaunu dzinumu aizmetņi jaunā auga viducī. Šāda auga veģetatīvā forma veido tādu kā ķēdīti, kas sastāv no dažāda vecuma augiem.

Jaunais augs, kas veido lapas un saknes, vairs nav atkarīgs no mātes auga un var baroties pastāvīgi, tāpēc var pārgriezt augu savienojošo kātu un jauno augu iestādīt atsevišķi citā vietā, kas savukārt aizkavēs jauna ložņājoša sānu dzinuma rašanos no tā. Ja vēlaties pēc iespējas ātrāk pavairot valisnēriju, tad neaiztieciet šos savienojumus un sānu dzinumus.

Nomaphila, tāpat kā daudzi citi akvārija augi ar gariem kātiem un salīdzinoši lieliem attālumiem starp lapu žākļa vietām, pavairo ar auga posmiem – nogrieztiem dzinuma posmiem. Kad augs sasniedz ūdens virsmu, no tā ar asu nazi nogriež stiebra augšējo daļu (galotnīti), kurai ir vismaz 2 lapu žākļa vietas. No pēdēja lapu žākļa (var no pēdējiem 2) norauj lapas. Galotnīti stāda gruntī tā, lai apakšējās lapu žākļa vietas kalpotu jaunu sakņu izveidei un būtu gruntī. Izņemot galotnīti var izmantos šādus stiebra posmus – jaunie dzinumi, kuriem jābūt vismaz ar 3 lapu žākļa vietām, stāda gruntī tāpat kā galotnīti. Mātes stāda galvenā kāta sānu stiebri arī var tik izmantoti auga pavairošanai.

Visātrāk sāk augt tieši galotnītes posms, kas paralēli sakņu veidošanai veido arī jaunas lapu žākļa vietas un lapas. Mātes augs ar attīstītu sakņu sistēmu ātri žākļu vietās veidos sānu stiebrus. Vislēnāk aug nogrieztie jaunie dzinumi.

Holandes akvāriju turētājs von Kley uzskata, ka augu apgriešana zem ūdens samazina to augšanas tempus un iesaka griezt dzinumus, kad akvārijā ir samazināts ūdens līmenis.

Novērot jūsu akvārija attīstību jums palīdzēs pierakstu klade, kurā katru nedēļu veiksiet ierakstus par temperatūru, barību un barošanas laiku, apgaismojumu un zivju uzvedību, nārstu un mazuļu šķilšanos , mazuļu augšanas tempiem, augu augšanu un pavairošanu, aļģu rašanās un cīņas metodēm, slimībām u.c.

Zivju slimības un ārstēšana

Turot zivis optimālos apstākļos, piedāvājot atbilstošu un sabalansētu barību, apkopjot akvāriju var izvairīties no vairuma zivju slimību.

Ieteiktu izvērot šādas pamatprasības: iegādājoties jaunas zivis uzziniet ūdens temperatūru kādā tās augušas; ievietojiet zivis speciālā akvārijā ar akmeņiem, bet bez grunts; ūdens temperatūrai jābūt tādai, kurai zivis pieradušas. 1 nedēļu rūpīgi novērojiet savu jauno zivtiņu. Sugai neraksturīga uzvedība, slikta ēstgriba, saspiesta muguras spura vai aste, diegveida vai gļotaini izkārnījumi, šūpošanās un beršanās gar akmeņiem – liecina par slimību.

Pirms zivis ielaist kopējā akvārijā, pakāpeniski ir jālīdzsvaro ūdens temperatūra – lai tā būtu vienāda gan mazā, gan kopējā akvārijā. Zivis barojiet katru dienu. Uzmanīgi vērojiet to ārējo izskatu un uzvedību. Slimas zivis nekavējoties pārvietojiet uz ārstēšanai paredzētu akvāriju. Zivis ķerot izmantojiet sietiņu un stikla trauku.

Istabā, kurā ir akvārijs neizmantojiet ķīmiskus preparātus kukaiņu iznīcināšanai.

Visbiežāk sastopamās zivju slimības un to ārstēšana:


Skābekļa trūkums var rasties no barības vielu, mirušu dzīvnieku vai augu pārpalikumu sadalīšanās, tāpat tas var rasties, ja zivju skaits ir ļoti liels un ir augsta ūdens temperatūra. Zivis paliek bailīgas, cenšas izlēkt no ūdens, visu laiku uzturas pie ūdens virsmas vai cenšas ieelpot gaisu. Šajā gadījumā ir jāpārbauda akvārija apstākļi un nekavējoties jālikvidē izmaiņu cēlonis.

Slikta karkasa izolācija, indīgas krāsas un smēres, akmeņi ar metālu piemaisījumiem, tabakas dūmi var būt par cēloni saindēšanās. Zivis paliek bailīgas, peld lēcienveidīgi, šūpojas, žaunas un zvīņas atliecas, stes spura sāk sadalīties. Zivis izņem no akvārija, likvidē saindēšanās cēloni un pilnībā nomaina ūdeni. Ilgstoši indētas zivis nav ārstējamas.

Kuņģa un zarnu slimības visbiežāk rodas no barošanas ar vienveidīgu sauso barību (*šeit runa ir par pašu savāktu dzīvo barību, kas tālāk izkaltēta lietošanai visa gada garumā. Tulk.). Par iemeslu var būt indīgas vielas, kuras uzkrājis sevī stobriņtārps, kurš ņemts no notekgrāvjiem. Dažas zivis saslims, ja to barības klāstā nav augu izcelsmes barības. Tās var atšķirt pēc gausām kustībām, nedaudz piepūsta vēdera, tumšāku krāsu, izkārnījumi paliek gļotaini asiņaini un nokarājas izstiepta diega veidā. Slimās zivis pārcel uz atsevišķu akvāriju, 1 nedēļu nebaro, pēc tam sāk dot daudzveidīgu barību, pakāpeniski palielinot porciju. Visām pieaugušām zivīm ir veselīga viena atslodzes diena nedēļa, kad to nebaro vispār.

Ihtiofonoze – slimība, kas skar iekšējos orgānus un audus. Zivis izkāmē, kustoties nedaudz šūpojas, uz ķermeņa veidojas asins izplūdumi, čūlas un melni plankumi, mainās astes spuras forma. Zivis mirst vien pēc otras. Slimība ir lipīga un neārstējama. Zivis un augus ieteicams likvidēt, bet akvāriju un aprīkojumu dezinficēt ar 0,5% sālsskābes šķīdumu.

Ihtioftiriozi izraisa parazīts, kas dzīvo uz zivs ādas, žaunām, spurām. Inficētā zivs beržas gar cietiem priekšmetiem, sakļauj spuras, uz ķermeņa veidojas mazi balti punktiņi. Ārstēšanai izmanto malahīta zaļo šķīdumu, ko pagatavo izšķīdinot 1,5g malahīta zaļo 1l ūdenī. Akvārijā ielej 2ml šķīduma uz katriem 100l ūdens. Trešā, piektā un septītā dienā šķīdumu ielej atkārtoti tikai šoreiz 1ml uz 100l ūdens, papildus palielinot arī ūdens temperatūru par 50C un ieslēdz aberāciju. Ārstniecības kurs ilgst 10 dienas, pēc tam daļēji nomaina ūdeni. Jāatzīmē, ka malahīta zaļais ir nekaitīgs augiem. Citas ārstniecības veids – zivis tur atsevišķā akvārijā tripaflavīna šķīdumā (0,6g tripaglavīna uz 100l ūdens) 2-3 dienas ar temperatūru 30-320C (temperatūra jāpaaugstina pakāpeniski) un spēcīgu aberāciju. Kopējo akvāriju ieteicams uz nedēļu atbrīvot no zivīm un temperatūru pacelt līdz 320C. Jāpiezīmē, ka ārstēšana ar tripaflavīnu ne vienmēr palīdz pret ihtioftiriozi, kā arī to nav ieteicams lietot kopējā akvārijā, jo var nogalināt augus.

Kostioze – slimība, ko izraisa mazs parazīts, kas parasti uzbrūk novārdzinātām zivīm. Uz zivju ķermeņa veidojas zilganbalti ar skaidru kontūru izteikti pleķi. Ārstēšanu veic ar malahīta zaļo vai tripaflavīnu.

Hilodohelēzi izraisa sprogota infuzorija, kas apmetas uz dzīvi zivs ādā. Uz zivs ķermeņa veidojas zilganbalti duļķaini veidojumi, parasti žaunu rajonā, āda atdalās plēksnītēm. Zivs beržas gar cietiem priekšmetiem un augiem. Ārstēšanu veic ar malahīta zaļo vai tripaflavīnu.

Girodaktilēze rodas, kad piesūcekņa parazīts gidrodaktilus parazitē uz zivs ādas. Masveida parazītu attīstība notiek, ja zivs ir novārdzināta un ir slikti tās turēšanas apstākļi. Zivīm paliek tumšākas vai saduļķojas atsevišķās vietās āda, parādās izplūduši sarkani plankumi, noārdās spuras. Slimās zivis pārceļ 10-15 min. uz atsevišķu akvāriju ar vārāmās sāls šķīdumu (10-15g sāls uz 10l ūdens).

Saproleghioze – sēnīšu slimība, kura veidojas uz novārgušām, ievainotām vai zemā temperatūrā turētām zivīm. Uz ķermeņa un spurām veidojas biezs vatveidīgs balts pārklājs. Slimo zivi uz pusstundu pārceļ uz atsevišķu akvāriju ar kālija permanganāta šķīdumu (1g uz 100l ūdens).

Aļģes

Akvārija turētāji zina, kāds ļaunums ir aļģes, kuras īsā laika posmā var izkropļot centīgi veidotu skaistu zemūdens ainavu, biezā slānī pārsedzot grunti un ietinot augus garos diegveida pavedienos.

Pareiza akvārija kopšana (regulāra ūdens maiņa , barības pārpalikumu un gružu izvākšana no grunts), blīvi sastādīti augi, pietiekami spēcīgs apgaismojums ar pareizu spektru un ilgumu, optimāls zivju skaits lielā mērā novērš jebkādu aļģu veidošanos.

Visbīstamākās ir pirmās 2-3 nedēļas pēc akvārija palaišanas. Tikko stādīto augu saknes vēl nav nostiprinājušās, augi nav sākusi aktīvi baroties un baktērijas nav sākušas darboties ar pilnu sparu. Šādā akvārijā ielaižot zivis var rasties aļģes – kā pirmās var rasties zili zaļās aļģes, jo augi vēl nespēj pārstrādāt visas barības vielas.

Tik un tā neskatoties uz drošības pasākumiem, aļģes uzrodas akvārijā. Kā ar tām cīnīties?

Zivis, kuras barojas ar augu izcelsmes barību, zināmā mērā palīdz tikt no aļģēm vaļā. No tām kā pirmās var minēt jaunus girinoheilus, bet pieaugušas zivis vairs nav tik centīgas. Tāpat tās var turēt tikai pa vienai, jo cīņās par teritoriju tās var viena otru nogalināt. Dažas aļģes labprāt ēd ancistrusi un dzīvdzemdētāj zivtiņas.

Van Kley piedāvā šādu metodi – dienā 12 stundu laikā ir pastiprināti izgaismot akvāriju, samazinot tajā zivju, bet palielinot augu skaitu, katru dienu sifonēt grunti un nomainīt 1/10 daļu ūdens. Pēc Kley domām, spēcīgais apgaismojums veicinās augu dzīvības procesus un samazinot barības vielu bāzi, tiem būtu jāpieveic aļģes.

G.Štaļkneht iesaka metodi, kas balstās uz barības vielu badu – šim nolūkam akvāriju pilnībā aptumšo un neveic svaiga ūdens maiņas. Šāda „karantīna” var ilgt vairākas nedēļas, to pabeidz tikai tad, kad aplūkojot akvāriju ir pilnīga pārliecība, ka visas aļģes ir izmirušas. „Karantīnas” laikā vērtīgās zivis un augi no akvārija jāizņem.

Zaļās aļģes, kas veidojas uz akvārija stikliem ir kā akvārija labvēlīga bioloģiskā līdzsvara pazīme. Tās viegli noņem ar skrāpja palīdzību.

Diegveida aļģes uztin uz kociņa un izņem no akvārija. Holandē cīnās ar diegveida aļģi šādi: akvārijā ielaiž argusu, kas tās labprāt apēd, bet šī lielā zivs tālāk jau ķeras pie augu maigajām galotnītēm, tāpēc katrai apvienībai ir savs ceļojošais argus, kas ceļo no akvārija uz akvāriju apēdot diegveida aļģes.

Brūnu aļģu rašanās liecina par nepietiekamu apgaismojumu. Lai tās likvidētu ir jāpastiprina apgaismojums.

Zili zaļās aļģes spēj pārklāt biezā slānī visu akvāriju. Lai ar tām cīnītos ūdenim pievieno streptomicīnu: 3mg uz 1l ūdens.

Par dažiem kaitniekiem

Kopā ar savvaļā ķerto barību akvārijā var atnest dažādus ūdens organismus, kas var kaitēt zivīm, to ikriem vai mazuļiem.

Visu cauru gadu ūdenstilpnēs, jo sevišķi augiem aizaugušos dīķos un kanālos var sastapt saldūdens polipu – hidru. Tās diegveida taustekļi apgādāti ar dzēlēj šūnām. Taustekļiem pieskaroties medījumam, no šūnām izšaujas dzeloši diegi, kas ieduras medījuma ķermenī un izdala paralizējošu indi. Tālāk jau taustekļi satver un pievelk tuvāk medījumu hidras mutes atverei. Labvēlīgos apstākļos hidra ātri vairojas – uz tās ķermeņa parādās pumpurveida izaugumi, no kuriem izaug jauna hidra.

Hidra akvārijā ne tikai kaitē akvārija zivīm un iznīcina zivju mazuļus, bet arī veicina tā piesārņošanos, jo nogalina vairāk vēzīšu nekā spēj apēst. Viens no veidiem kā cīnīties ar tām ir to tieksme pēc gaismas. Akvāriju aptumšo, atstājot apgaismotu tikai nelielu laukumiņu pie priekšējā stikla, kura ietvaros akvārijā novieto plastikāta plāksnīti. Kad uz plāksnītes savācas hidras, to izņem no akvārija attīra un turpina ķert hidras. Pēc nedēļas visu atkārto, izķerot jauno paaudzi.

Var izmantot arī citu metodi – divus kapara vada tinumus novietot katru savā akvārija galā (no akvārija iepriekš jāizņem visas zivis). Hidras sākumā zaudē taustekļus un tad nokrīt uz grunts.

Nepatīkama ir saru tārpu – planārijas uzrašanās, kura barojas no sīkiem ūdens organismiem, ikriem un dažreiz mazām zivtiņām. Planārijas ir nakts dzīvnieki, kas dienas laikā slēpjas zem akmeņiem. Tos ķer ar ēsmu: rupja auduma maisiņu piepilda ar kapātu gaļu un uz nakti novieto uz grunts. No rīta maisiņu ar tajā salīdušām planārijām no akvārija izvāc. Ceļot maisiņu no akvārija zem tā novieto smalku sietiņu, lai tārpi neizslīdētu atpakaļ akvārijā. Pēc nedēļas procesu atkārto, jo no oliņām var izšķilties jauna paaudze.

Daudzi kukaiņi un to kāpuri, nokļūstot akvārijā var nodarīt lielu kaitējumu, tāpēc vienmēr pievērsiet uzmanību barības tīrībai un nekavējoties no tās izvāciet nelūgtos „viesus”.

Rakstu ievietoja Normunds Griķītis Oriģinālteksts: В.Плонский.
Veidots ar Mozello - labo mājas lapu ģeneratoru.

 .