Kas ir Holandes akvārijs?

Tā ir liela ūdenstilpne (garumā 1-2m, ar tilpumu līdz 500l un vairāk) izdekorēta ar ūdens augiem. Ūdens tilpnes platums ir daudz lielāks nekā tās augstums. Estētiski tam ir jābūt saskaņotam ar telpas interjeru, kura tas atrodas.

Akvārijam jābūt aprīkotam ar vidējas jaudas ārējo filtru (200-400l/h) ar dubulto ieplūdi, kas nodrošina arī grunts filtrāciju. Kā grunti izmanto inertus tumšas krāsas materiālus: 3-5mm frakcijas bazaltu, granītu. Holandes kolēģi izmanto sijātu un kārtīgi izmazgātu upes smilti, kas ņemtas no naftas produktu tīrām upes gultnēm. Ja nepieciešams papildus piebarošanai augiem izmanto lodītes, kas sastāv no ¾ upes šamota māla un ¼ kārtīgi novārītas kūdras. Lodītes izžāvē un tad ievieto pie augu saknēm.

Aerācija Holandes akvārijam nav vajadzīga, jo zivju skaits akvārija ir neliels un parasti nepārsniedz normas robežas: 1g zivju uz 3l ūdens (ieteicamā norma: 1g uz 5-6l ūdens). Pēc šāda aprēķina 300l akvārijā ievieto nelielas 30-40 zivtiņas, kas vajadzīgas tikai, lai atdzīvinātu zemūdens ainavu, piešķirot tam savdabīgu dinamiku. Rodas jautājums: ko darīt ar ogļskābās gāzes līdzsvaru, kas vitāli nepieciešamas augu augšanai?

Patiešām, liels skaits augu (līdz 1000 un vairāk stādu) strauji patērē ūdenī esošo ogļskābo gāzi, kas noteikti ietekmēs pH rādītāju, kuram ideālā variantā Holandes akvārija būtu jābūt 6.5-6.8. Lai uzturētu ogļskābās gāzes līdzsvaru Holandes akvāriju turētāji iesaka izmantot gāzēto ūdeni (piemēram, no sifona), to pievienojot tik daudz, kamēr pH nav 6.5. Vēlreiz atgādinu, ka zivis šai akvārija ieņem tikai akvārija dekorācijas lomu un augiem, pēc poļu hidrofloras speciālista С.Славинский vārdiem, zivis nav vajadzīgas.

Nozīmīga loma ir akvārija apgaismojumam un galvenā pamatnostādne: jo vairāk gaismas, jo labāk. Akvārijam ar virsmas laukumu120*50cm ir ieteicama 8 lampu apgaismojuma shēma, no kuram 4 ir luminiscentās caurules 120cm un 2 pāri kvēldiega lampu 25-40W (atkarība no akvārija dziļuma) sānos, lai kompensētu gaismas trūkumu lampu galos (lampu marķējums LB).

Savādāka izmēra akvārijos jāievēro šādas prasības: luminiscentās lampas ir jāizvieto vismaz 10cm attāluma visa akvārija garumā, lampu galus jākompensē vai nu ar kvēldiega spuldzēm vai mazām šķērsām novietotam luminiscentam lampām.

Lai pastiprinātu kādu augu augšanu, vai nepieciešams tos izcelt no kopējās masas vai jāpanāk spilgti sarkana pigmenta veidošanās, ieteicams izmantot atsevišķus uz konkrētu vietu centrētus gaismas ķermeņus. Pateicoties auga tieksmei augt uz gaismu, palielināsies arī noformējuma variācijas.

Lampas kopā ar armatūru tiek stiprinātas pie vāka, kas cieši pieguļ akvārijam. Stikla starp segums nav nepieciešams, jo tas atstaro daļu gaismas un slāpē noteikta spektra gaismas viļņus; apgaismojuma mērķis ir iegūt maksimāli tuvu dienas gaismu. Šajā joma akvārija turētajam ir pašam jāizrāda maksimāla izdomas spēja, izejot no savām iespējām. Jāatceras, ka visas elektrību vadošās detaļas ir kārtīgi jāizolē!

Gaismas ilgumu ieteicams regulēt automātiski, ieslēdzoties un izslēdzoties vienā noteiktā laikā – 10-16 stundas diennaktī, atkarībā no gada laika.

Ir zināms, jo augstāka akvārija temperatūra, jo vairāk gaismas nepieciešams augiem normālai augšanai. Gaismas trūkuma pazīmes ir bālu lapu rašanās pie augu pamatnes. Piemēram, pie 28-290C, akvārija augstums 45cm, garums 150cm, platums 60cm kopējai gaismas jaudai ir jābūt vismaz 500W.

Holandes akvārija noformējums ir atkarīgs no akvārija turētāja gaumes un estētiskajām iespējām. Šīs „akvārija ikebanas” pamatprincips ir radīt īsteni dzīvu gleznu ar augiem ar dažādas formas lapām, krāsām un formām izmantojot krāsu kontrastus. Krāsainajai kompozīcijai jābūt ar perspektīvu.

Protams, būs ļoti daudz jautājumu par šo tēmu. Kā tad ir ar augu alelopātija? Vai tad pie šāda apgaismojuma viss neaizaugs ar aļģēm un nesāks ziedēt ūdens? Kā visu saglabāt sākotnējā skaistumā? Kā ir jākopj Holandes akvārijs?

Sāksim ar alelopātiju. Šāda parādība augu vidū nepastāv un visas runas par metabolītām vielām, par viena auga ietekmi uz otra augšanas spējām vairumā gadījumu nav ticamas un rodas pamatā no hidroķīmijas nezināšanas.

Problēma ir tajā, ka klasiskie, mums zināmie ūdens raksturlielumi – cietība un pH, nebūt ne pilnībā raksturo ūdens vidi kā piemērotu dzīves vietu dzīviem organismiem, tai skaita augiem.

Elementārs piemērs – mums ir 1l destilēta ūdens ar cietību 1.50 un pH 6.2. Tam pievienosim 30g parastāko vārāmo sāli un atkal pārbaudīsim šos pašus ūdens parametrus. Ūdens cietība protams, ka nav mainījusies, jo to nosaka pēc kalcija un magnija jonu daudzuma ūdenī, bet pH pēc sāls pievienošanas ir mainījies. Pievienojot dzeramo sodu vai ortofosfātskābi, var atkal sasniegt pH radītāju 6.2, un atkal cietība šīs procedūras laika nav mainījusies.

Iegūtais un sākotnējais ūdens pēc rādītajiem ir ar vienādu cietību un pH, bet to īpašības ir būtiski izmainītas!

Šādu piemēru ir daudz un visi tie liecina, ka ar minētajiem rādītajiem nepietiek, lai raksturotu ūdens īpašības. Šodienas akvārija turētajam ir jāizmanto šādi papildus ūdens raksturlielumi kā elektrovadītspēja, ko mēra mikrosimensos uz centimetru, pēc kura var noteikt ūdens kopējo sāļu daudzumu un jonu aktivitāti; redoks potenciāls (RH) – salīdzinošs rādītājs (līdzīgs pH), kas raksturo ūdeni kā skābekļa atjaunojošu sistēmu (RH mainās no 0-42); nitrītu, nitrātu daudzums ūdenī utt. Un tikai tagad var viegli izskaidrot alelopātijas fenomenu, tas būtu, iemeslu, kādēļ viena akvārijā dažādi augi aug dažādi un daži par iet bojā. Ja Aponogeton fenestralis optimālais redoks potenciāls ir 32, tad vairumam kriptokarīnu ieteicams RH 25-26, tāpēc iestādot akvārija viens no šiem augiem mirs, bet iespējams, ka neviens no tiem neaugs.

Holandes akvārijam vislabāk izmantot ūdens augus – augus, kas visu dzīvi pavada tikai ūdenī. Diemžēl cenšoties izveidot retu augu kolekciju, akvāriju turētāji cenšas aklimatizēt tādus augus, kā, piemēram, Cryptocoryne ciliata, kas savvaļā aug pamatā uz sauszemes un pie tam sālsūdens purvos. Gaidīt no šādiem augiem skaistus rezultātus akvārijā nevar un mirstoši augi skaistumu nerada.

Skaistas zemūdens ainavas var izmantot izmantojot dažādas Hygrophila, nimfeju, Limnophila, raglapi, valisnēriju un daudzus Echinadorus. Augus ieteicams ņemt spēcīgus un pilnīga izaugušus.

Holandes akvārija kopšana, ja tas ir pareizi iekārtots, nav sarežģīta – iknedēļas ūdens maiņa (15-20% tilpuma), ieteicams ūdenim pievienot ЭДТА (nav norādes uz tulkojumu un vielas izcelsmi) un divvērtīgā dzelzs preparātus un kālija permanganātu (dzels koncentrācija – ne vairāk 0.02mg/l; kālija permanganātam – 10x mazāk). Šo komponentu klātbūtne ūdenī nodrošina stabilu augu augšanu un veselību. Ka uzturēt stabilu pH ir minēts iepriekš.

Visiem zināms, ka ar aļģēm parasti pirmās pārklājas vecās un vārgās lapiņas un vārgi stādiņi, tāpēc sevišķu problēmu aļģu augšanas dēļ nevajadzētu būt, bet drošības pēc akvārija var ielaist pāris aļģēdāju zivtiņas: Gyrinocheilus aymonieri, Ancistrus spp., Otocinclus spp., Helostoma temmincki utt.

Zili-zaļo aļģu rašanas liecina par nepiemērotu ūdens sastāvu, pārapdzīvotu akvāriju (ar zivīm un gliemežiem), kā rezultāta ir pieaudzis amonija, nitrītu, nitrātu un citu savienojumu daudzums.

Cīnoties ar aļģēm ir regulāri jātīra priekšējais stikls un jāuztur zema slāpekļa savienojumu koncentrācija (jāpārbauda un jātīra filtrs, jāmaina ūdens, jāregulē apdzīvotība).

Lai saglabātu akvāriju sākotnējā izskatā ir jāapgriež ātri augoši augi, ka arī jāizņem no grunts veca auga daļa ar visam saknēm un tā vieta jāiestāda nogrieztā auga galotnīte. Var jau arī vienkārši nogriezt galotnīti, bet tad veidosies neskaitāms skaits sānu dzinumu, izmainot kopējo sākotnējo kompozīciju.

Augus un to lapas visvieglāk nogriezt ar spicam asam šķērēm, sevišķa uzmanība jāpievērš apgaismojuma režīmam un izvietojumam, to nedrīkst mainīt, jo sevišķi nimfejām ar peldošām lapām.

Raksta autors uzskata par savu patīkamu pienākumu izteikt lielu pateicību Holandes akvāriju speciālistiem Якобу Вен.. un Дирку Брудману par vērtīgajiem padomiem akvārija iekārtošanai un noformēšanai.

Rakstu ievietoja Normunds Griķītis Oriģinālteksts: C.Кочетов