Smaržu pasaule

Smaržu nozīme zivju komunikācijā

           Pēdējo gadu pētījumi ir pierādījuši, ka liela loma zivs komunikācijā ir ķīmiskajiem signāliem. Noteiktās situācijās zivs ķermenis izstrādā un izdala bioloģiski aktīvas vielas – feromonus. Ziņas par feromonu ķīmisko sastāvu ir nepilnīgas un pretrunīgas un to funkcionālā nozīme ir maz pētīta. Lai gūtu pilnīgāku priekšstatu par to nozīmi, zinātniekiem no sākuma ir jānosaka zivs ķermeņa daļas, kas atbildīgas par feromonu izstrādi.

           Bioloģisko feromonu iedarbību zivis uztver pamatā ar ožu un garšu, kas kairina to jutekļu nervu galus gļotādās. Oža zivīm ir lieliski attīstīta, piemēram, zuši spēj atpazīt dažas organiskas vielas, pat ja tās ir atšķaidītas 1028 reizes, tāpat tas ir daudzkārt pierādījies eksperimentos ar akvārija zivīm (skatīt zīmējumus).

           Feromonu funkcionālā nozīmē zivīm ir ļoti dažāda – parasti tiem ir liela nozīme sugas iekšienē esošajai ķīmiskajai signalizācijai: lai realizētu bara uzvedību, lai meklētu nārsta partnerus, lai pildītu vecāku lomu utt. Ir pierādīts, ka zivju baru veidošanās notiek ar līdz ar gļotām izdaloties „sugas smakai”. Eksperimentāli pierādīts, ka apžilbušas zivis pulcējas tajā akvārija daļā, kurā ir saglabājušās tās pašas sugas gļotas.

           No visaktīvākie ir dzimuma feromoni: tie piesaista partneri un izraisa nārsta uzvedību. Ir zināms, ka mātītes pirms nārsta izdala feromonus, kas piesaista tās pašas sugas tēviņus. Arī tēviņi izdala ūdenī vielas, ko uztver abu dzimumu šīs sugas pārstāvji. Tā piemēram sama tēviņi iezīmē savu teritoriju ar feromoniem, piesaistot mātīšu uzmanību un tai pat laikā atbaidot citus tēviņus.

           Ķīmiskajiem signāliem ir liela nozīme dažādu zivju migrācijas un orientēšanās spējās, tāpat tie ir svarīgi, lai izveidotu vecāku un bērnu attiecības, piemēram, lielai daļai cihlīdu mazuļi, pateicoties ķīmiskajiem signāliem, var paslēpties mātes mutē.

           Feromoni nosaka arī zivs aizsargāšanās spējas, piemēram, mazākas zivtiņas, izdala ķīmiskās vielas, pamanot vai sajūtot plēsīgu zivju klātbūtni.

           Tāpat kā vairums ķīmisko vielu arī feromonus var mākslīgi sintezēt, kas ļauj kontrolēt zivju uzvedību. Piemēram, nesen, Francijas Okeanogrāfijas izpētes institūtā pierādīja, ka B2 vitamīns noteiktā koncentrācijā pievilina Atlantijas semgu. Diezgan viegli secināt, ka sājā gadījumā šim vitamīnam ir feromona funkcija, kas paver iespēju ietekmēt zivju migrāciju vai nārstu. Tāpat ir cerības, ka zinātne tuvākajā laikā atklās šīs komunikācijas noslēpumus un tos varēs izmantot arī akvāriju kultūrā.

Eksperiments akvārijā ar ekstraktu no mirušas zivs ādas:

A – zivtiņas mierīgi peld akvārijā

B – ūdenī tiek iepilināta ekstrakta deva

C – paniska bēgšana no bīstamās vietas

D – satrauktas zivtiņas šaudās pa akvāriju

E – zivtiņas pulcējas pretējā akvārija malā

Rakstu tulkoja Normunds Griķītis

Orģinālteksts G. Georgievs no "Loms un makšķernieks", ko tulkojusi M. Filonova

Veidots ar Mozello - labo mājas lapu ģeneratoru.

 .