Betta splendens “Savējais starp svešiem, svešs starp savējiem”

Par to kā un ar ko kopa turēt šo skaisto zivi Betta splendens.

           Zooveikalos no apmeklētajiem visu laiku ir dzirdams viens jautājums: „Gailītis, kuru sauc arī par cīnītājzivi, tā sauc, jo tas visus nogalina? Vai tad to var turēt kopa ar citam zivīm?” Protams, ka var. Gailīši viens otru tikai nogalina, bet ar vairumu citu nelielu zivju ļoti labi sadzīvo, nepievēršot tām uzmanību. Drīzāk jau citas zivis trenkās gailīti – tā košās, skaistās spuras ļoti viegli pievērsīs izsalkušu sumatras barbusu vai minoru uzmanību, bet turēšanu kopā ar danio, kardināliem, rasborām, neoniem un citiem maziem haracinoīdiem, vairumu barbusu, nelielām varavīksnes, dzīvdzemdētāju zivtiņām parasti problēmas nerada. Ir bijuši gadījumi, ka gailīši uzbrūk lielu plīvurastu gūpiju tēviņiem, noturot tos par konkurējošiem gailīšiem, pašam gan nav nācies to noverot kaut arī šo sugu zivtiņas ir turētas kopā. Iespējams, ka gailītis ir uzbrucis sargājot savu ligzdu, bet parasti kopējos akvārijos ar temperatūru 25-260C gailīši agresivitāti neizrāda.

Šī fotogrāfija tapusi zooveikalā. Tajā redzams tirdzniecības akvārija fragments, kurā tiek turētas „simts” visdažādākās zivtiņas, tai skaita arī gūpiju tēviņi. Var redzēt, ka to astēm nav ne vainas. Gailīšu tēviņš konfliktē ar gailīšu mātīti, kas ir tam pa labi. Gailīši ir aizņemti ar savu lietu kārtošanu, nepievēršot pārējiem uzmanību.

           Ir jāatceras, ka viena akvārijā var būt tikai viens gailīšu tēviņš. Pat ja ielaidīsiet vairākus vienlaikus, uzreiz sāksies sīvas cīņas un jau pēc pāris minūtēm vai stundām dzīvs būs palicis tikai viens tēviņš. Vairāku tēviņu līdzās pastāvēšana iespējama tikai ļoti cieši aizaugušā akvārijā, kurā zivtiņas viena otru tik pat kā neredzēs.

Vietējas izcelsmes jauns gailīšu tēviņš, kurš tikko sācis veidot ligzdu un uzmanīgi vēro apkārtni vai nav kādu konkurentu. Gailīšu dzīves kredo: „Varonim ir jābūt vienam!” Plaši atplestās spuras jau iepriekš brīdina visus iespējamos sāncenšus, ka viņš ir gatavs cīņai un savu teritoriju nevienam neatdos. Pārkāpt teritorijas robežas varēs tikai mātīte.

Ar ko mātītes atšķiras no tēviņiem diez vai ir jāskaidro – tas tāpat ir redzams aplūkojot fotogrāfijas. Diemžēl tām nemēdz būt plīvurspuru. Tāpat arī savvaļā tēviņiem spuras ir garākas nekā mātītēm, bet nav novērojama tik krasa atšķirība ka akvārija zivīm. Plīvurspuru gailīšu tēviņi parādījās tikai selekcijas rezultātā.

           Akvārijā vienlaikus var būt vairākas mātītes, kas parasti sava starpā nekonfliktē. Tēviņi ir agresīvi pret mātītēm, bet reti, kad tās nogalina, jo sevišķi, ja tās ir vairākas un uzmanība tiek novērsta. Kad gailīšu tēviņš koķeti rāda mātītēm savas košās spuras un kad ar tām draud, noteikt nav iespējams. Mīlīga aplidošana kura katra mirklī var pāraugt kautiņā, kurā mātīte pat neilgu laiku spēj turēties pretī tēviņam vai arī kautiņa beigās mātīte paklausīgi kopā ar tēviņu aizpeldēs uz ligzdu ikru nēršanai. Vienā vārdā – sekss un vardarbība gailīšu pasaule nespēj pastāvēt viens bez otra, bet par to būs atsevišķs raksts.

           Gailīši nemaz neaiztiek ūdens augus, pat ļoti skaistās un smalkās galotnītes neapgrauž. To pamatbarība ir visdažādākie ūdens bezmugurkaulnieki. Jauni, izsalkusi gailīši var krasi samazināt spoļu vai fīzu populāciju – gliemeži, kas bojā augus, tāpēc gailīši ir ieteicami ūdens augu akvārijos. Vēl vien labirinta zivtiņu īpatnība – gailīši ir diezgan noturīgi pat pret lielu ogļskābās gāzes daudzumu ūdenī, pat ja ūdeni mākslīgi ar to papildina, ko dara vairums augu mīļotāju. Gāzu apmaiņu gailīšiem nodrošina speciāls elpošanas orgāns – labirints, kurā zivtiņa uzkrāj atmosfēras gaisu, regulāri piepeldot pie ūdens virsmas ieelpot, tāpēc mazs skābekļa un liels ogļskābas gāzes daudzums ūdenī, kas novērojams ļoti cieši apstādīta akvārijā naktīs, gailīšus itin nemaz neuztrauks.

Tāpat, biezi aizaugušās ūdenstilpnēs, kur dzīvo gailīši savvaļā Indoķīnā, apstākļi ir ļoti līdzīgi. Šo mazo ūdens tilpņu stāvošā ūdenī – kanālos un dīķos, arī ir maz skābekļa un daudz ogļskābās gāzes, tāpēc šīm zivtiņām ir izveidojies labirints un zivtiņas nenoslāpst. Bet brīvai piekļuvei atmosfēras gaisam ir jābūt vienmēr, ja nebūs gailītis nomirs pat ar skābekli bagātā ūdenī.

           Vispār jau gailīšus var turēt, pat neveidojot īstu akvāriju. Tas var ērti dzīvot pat puslitra burciņā bez aerācijas un ūdens filtrācijas. Interesanti, ka šādos apstākļos gailītim nebūs skumji – tas sāks veidot ligzdu no putu burbuļiem un centīgi cīnīsies ar savu atspulgu stiklā. Galvenais neaizmirst gailīti ik pārdienas pabarot ar kvalitatīvu zivtiņas izmēriem atbilstošu barību un regulāri mainīt ūdeni. Ja zivtiņa aizrīsies ar lielāku barības gabalu, tā nevarēs ieelpot un nosmaks. Barot var ar sauso, saldēto un dzīvo barību. Nedrīkst zivtiņu pārbarot: ar pūstošu organisku piesātinātā ūdenī gailītis jutīsies slikti, sāks rasties sēnīšu slimības uz spurām. Tāpat ir jāseko līdzi ūdens temperatūrai – tai ir jābūt augstākai par 240C, tāpat jāuzmanās zivtiņu atstāt aukstuma vai caurvējā.

Gaisi zilai gailītis – šī selekcijas forma ir importēta no Singapūras. Atšķiras ar ļoti garām spurām un spilgtu krāsu. Fotografēšanas brīdī bija ļoti mierīgs, tas vienkārši „karājas” ar sakļautam spurām pie ūdens virsmas.

           Senos laikos gailīši miera stāvoklī bija ļoti pelēcīga zivtiņa, kas burtiski sāka kvēlot ugunīgās krāsās tikai ieraugot vēl kādu gailīšu tēviņu vai mātīti. Šodien gailīšu selekcijas formas ir ļoti skaistas arī miera stāvoklī, kaut gan to var noverot reti, ja ūdens ir silts un gailītis vesels, tad tā zinātkāre un kareivīgums neļaus tam mierīgi nosēdēt.

Gailīša atspulgs redzams tā mazajā dzīves telpā. Zivtiņa tūlīt pat sāk noskaidrot – kas gan tur kustas? Spuras tai pat laika sāk lēnam atvērties, kamēr tās liecina par mērenu uzbudinājumu -  nedaudz piepacelta muguras spura un pilnība atvērta anāla spura. 

           Pēc mūsu novērojumiem sarkanie gailīši ir viskauslīgākie un bieži uzvar cīņās. Maksimāli atvērtas spuras un žaunu vāki, viļņveidīga koša krāsu kustība, liecina par zivtiņas lielu uzbudinājumu un tās lielisku fizisko formu.

Paša atspulgs stiklā rada mūžīgu un nenogūstošu pretinieku, kas neļauj garlaikoties.

 

           Raksta un fotogrāfiju autors В. Ковалев, fotografijas tapušas "Живой уголк", biotopa fotogrāfija ņemta no grāmatas "Das Buch der Labyrinthfische", 1979.


Rakstu tulkoja Normunds Griķītis

Orģinālteksts www.vitawater.ru

Veidots ar Mozello - labo mājas lapu ģeneratoru.

 .