Saldūdens augi

Akvārija augi

Akvārija augiem ir liela nozīme mūsu akvārijos. Pirmkārt, tie ir pats galvenais zemūdens pasaules dekors. Augi pārstrādā, ūdens dzīvnieku atkritumus, kā arī pie retas ūdens maiņas tie ir vienīgais O2 avots.

Daudzas augu sugas (Javas sūna, Taizemes paparde, ūdens kāposts, spalvlapji, limnofīlijas un citi) ir ideāls nārsta akvārija substrāts. Turklāt peldošie augi (ričija, azollas, salvīnijas, pistija un citi) ir ideāls mazuļu un novārgušu zivju patvērums. Raglapju veidīgie, strautu sūnas ir dabīgs un efektīgs akvārija filtrs, uz to lapām nosēdīsies akvārija mehāniskās netīrumu daļiņas. Hara, rdestas, Kanādas elodeja un tām līdzīgi augi, ūdeni attīra no kalcija, tādejādi samazinot ūdens cietību. Dažu dzimtu ūdenszāles (hlorella, feocistis un citas) izdala antibiotiskas vielas, kuras nogalina patogēnās baktērijas. Diegveida zaļaļģes norāda par labvēlīgu mikroklimatu akvārijā.

Dabā zemūdens augi kalpo, par vietu kur sakrājas barības organismi, sākot ar bakterioplanktonu.

Bezmugurkauliniekiem un zivīm- veģetārietēm augi ir neaizstājama barība. Tādas ūdens zāles kā spirulina, hlorella un scenadesmus, tiek lietotas pat cilvēku pārtikā.

Pie negatīvi ietekmējošiem augiem tiek iedalītas pāris sugas (aldrovandas, ūdens sietiņi), tie izdala indīgus toksīnus (diatomeja- Aulacodiskus kittoni, zeltītās aļģes- Primnesium parvum, zili-zaļās aļģes- Oscillatoria thiebauti un citas); gāzu apmaiņas cikla traucējumi (ja akvārijā ir par daudz augu); ūdens ziedēšana (planktoniskās aļģes: afonizomenons, anabena, mikrocistis, volvoks) un paātrināta aļģu augšana (Compsopogon coeruleus, C. Oishii un citas).

Aļģu uzbrukums ir nelabvēlīgu apstākļu rādītājs. Pamatā iemesls ir: netīrs, vecs ūdens, kurš satur daudz organisku vielu, slāpekļa un fosfora savienojumus, vitamīnus un mikroelementus, augsta ūdens cietība (KH virs 15), sārmu reakcija (pH 7,5-8,5), vājš apgaismojums, skābekļa trūkums, nav ūdens reģenerācijas sistēmas. Lai cīnītos ar aļģēm sākumā nepieciešams optimizēt apstākļus, tuvu nepieciešamajiem: izvāc no akvārija bojātos augus un to lapas, uzstāda filtrus ar ogļu pildījumu, uzstāda ogļskābās gāzes dozatorus, nodrošina diennakts aerāciju. Tikai ārkārtas gadījumos ieteicams lietot ķīmiju (Aļģicīdus). Akvārijā bez dzīvām būtnēm, var radīt vidi uz pāris stundām, kura satur 0,03-0,2 mg/l vara sulfātu.

Aļģu iznīcināšanai var ņemt palīgā arī akvārija iemītniekus: Āfrikas pundurknerijas (5-15 cm) no : Kneria, Parakneria, Angola dzimtas. Kā arī karpu dzimtas zivtiņas (Discognathychthys, Discolabeo, Epalzeorhynchus, Garra, Labeo, Mekogina, Morulius un citas), siāmas aļģēdāju (Gyrinocheilus aymonieri), gastromizonus (Gastromyzon, Neogastromyzon), bruņu samus (Ancistrus, Farlowella, Hypoptoma, Otocinclus, Peckoltia, Sturiosoma un citas), pecīlijas (īpaši Peocilia ornata), cihlīdas (Labeotropheus, Tropheus un citas), bučojošie gurami (Helostoma temmincki), kā arī var izvēlēties Ampulārijas mazuļus.

Mājas apstākļos, tai skaitā arī baseinos ir iespējas audzēt ap 500 sugu saldūdens augus un ap 30 sugu jūras „augus”. Nosacīti tos iedala četrās grupās: 1) peldošie augi, 2) peldošie zemūdens augi, 3) augi, kuri iesakņojas gruntī, 4) augi, kuri iesakņojās gruntī, bet spēj augt kā zem ūdens, tā arī virs tā. Tā saucamie purva augi vai piekrastes augi, kuri aug vietās ar ierobežotu ūdens daudzumu.

Parasti augi sastāv no veģetatīvās daļas (sakne, stublājs, pumpurs, lapiņa) un ģeneratīvās daļas (zieds un auglis). Saknes audi uzsūc sadalījušos sāļus un fiksē augu augsnē, atsevišķos gadījumos saknes veido sev barības vielu rezervi. Stublājs nodrošina atbalstu, aizsardzību, augumu un barības vielu transportēšanu. Veģetatīvie pumpuri nodrošina jaunu stublāju veidošanu un to sazarojumu. Augu lapu īpatnējā uzbūve pamatā regulē gāzu apmaiņu un īsteno transpirāciju. Ģeneratīvie orgāni piedalās vairošanās procesā.

Zemūdens augiem stublāji ir samērā trausli un lapas maigas, taču tie spēj uzņemt, ūdenī izšķīdušās gāzes, enerģiju, dabīgus fluorīdus, makro un mikroelementus, ar visu sava ķermeņa laukumu, tamdēļ to sakņu sistēma ir mazattīstīta.

Augi vairojas, ar „bēgošajām” saknēm, sakneņa dīgšanu, stumbra sazarošanos, lapu un ziedu pumpuriem, sakņu sīpoliem un sēklām. Sēklas audzē ūdenī, kurš ir ne dziļāks par 10cm, tās iestādot vieglā gruntī, ne dziļāk kā 2-5mm. Vadoties pēc sēklas izaugšanas ātruma, ūdens staba augstumu palielina līdz 30-50cm.

Labvēlīgi uzturēšanas apstākļi, pamatā visiem tropiskajiem augiem ir: dH 6-12, pH 6-7,2, t 22-27C (miega periodā 15-20C), apgaismojums 1500-3000 luksi (0,4-0,6 W/l), gaismas ķermeni nedrīkst pārvietot (neskaitot sauli mīlošos augus), akvārija dienas ilgums 12-16 stundas (miega periodā 8-10 stundas), laukums zem katra stāda 5-15 cm2 par grunti izvēlās smiltis vai oļus ar pievienotu mēslojumu. Vēlams regulāri mainīt ūdeni (ne mazāk kā ¼ nedēļā). Filtra jauda (ja ir tikai augi) 1-2 akvārija tilpumi stundā, ieteicams grunts filtrs, kurš nodrošinās ideālu grunts ventilāciju.

Augs ir autonoma struktūra. Pateicoties trans mineralizēšanās un foto sintēzes reakcijai augi paši izdala visas nepieciešamās aminoskābes, olbaltumvielas, vitamīnus un citus metabolītus. Šādas reakcijas ir iespējamas, ja vidē ir 16 pamata minerālvielas. Lielos daudzumos tiek tērēts slāpeklis, fosfors, kālijs, kalcijs, magnijs, sērs un dzelzs. Mikrodozās nepieciešams bors, mangāns, cinks, varš, molibdēns, kobalts, hlors, nātrijs un vanādijs.

Asns un sakne ir savstarpēji saistītas ar citiem orgāniem un audiem pateicoties hormonāliem un elektrofizioloģiskiem faktoriem, kuri augā veic vadības funkcijas.

Šūnas līmenī tiek regulētas fermentu aktivitāte, gēnu un membrānu sistēmās. Starpšūnu līmenī tiek regulētas barības, hormonālā un elektrofizioloģiskā sistēma.

Augi patērē 100% sarkano gaismas spektra daļu, 60% dzelteno un aptuveni 40% zilo. Taču to fizioloģiskā radiācija atrodas starp 300-800 nm. tas nozīmē, ka neskaitot izmantotos spektrus, tie papildus izmanto arī ultravioleto un infrasarkano diapazonu. Tropiskais apgaismojums, aptuveni ir no 20 000-60 000 luksi. Zemāko robežu ieteicams ir radīt akvārijā.

Lai palielinātu augu šūnu izmērus, ieteicams būtu radīt skābu vidi pH 4,0 un dozēt ogļskābo gāzi.

Svarīgākais augiem ir fitohormoni, bez kuriem tie ir lemti drošai nāvei. Auga hormonālā sistēma sevī iekļauj piecu grupu fitohormonus: indola, auksīna, gibberellīna, citokīna, abscizīna un etilēna.

Auksīni aktivizē, sakņu sistēmas veidošanos, tie nepieciešami dalīšanās funkcijai, auga augumam, un šūnu diferenciācijai. Kālija sāļu indoliluksa un naftiluksa skābes labi šķist ūdenī, pie tam liela to stabilitāte ir vērojama sārmainā vidē. Lai padarītu intensīvāku stublāja augšanu nepieciešams indoliluksa skābe, ar koncentrāciju 10-6 M, saknēm10-11M.

Gibberellīni stimulē stublāju augšanu, kā arī to kāta un dzīslojuma apjomus un izmērus. Jau tagad ir atklāti 60 gibberellīnu veidi. Gibberellīnu daudzums, svārstās lielā diapazonā no 0,01-1,4 mg uz vienu kg mitras masas. Daži no divgadīgajiem augiem, pateicoties gibberellīnam jau pirmajā gadā dod jaunos stādus. Apgaismojums un zema temperatūra, nereti noder , lai pamodinātu guļošo augu pumpurus un sēklas, to var lieliski aizvietot apstrādājot augu ar 0,001% šķīdumu- ūdenī šķīstošo gibberrelīna skābi.

Zaļos kātiņus pirms stāda, iegremdē naftiluksa skābes šķīdumā (2-25mg/l), tos šajā šķīdumā iegremdē aptuveni 1/3 no stādiņa un to tur notur aptuveni 10 stundas.

Citokenīni piedalās stublāju pumpuru attīstībā, ja augi tiek audzēti pēc audu kultūras metodes. Sintētiskos citokenīnus izmanto, lai veidotu krūmveidīgus augus, palēninātu augu novecošanu, lai palielinātu augu izturību pret nelabvēlīgiem apstākļiem, lai stimulētu ziedēšanu un lai nobīdītu augu dzimumu, vairāk uz sievišķo pusi. Pumpuri, lapas, neattīstījušies augļi- tās ir tās augu daļas, kurām nepieciešams citokinīns (0,02mg/l). Lai sēklas pamodinātu no miega stāvokļa var izmantot apstrādi ar eksogēno citokinīnu un gibberillīnu, kuri vēl jo vairāk, paātrinās sēklas nobriedumu.

Abscizīni samazina augu augšanas ātrumu (pie konsentrācijas 0,05mkg/ml), noņems augiem stresu un toksīnus, izraisīs augu lapu un augļu nokrišanu.

Etilēns mazās konsentrācijās (0,001 mkg/l) ir spējīgs regulēt augu fizioloģiskās programmas, galvenokārt auga augšanas ātruma un raksturīguma samazināšana un augļa attīstības paātrināšanu. Pēc bioloģiskās efektivitātes analoģijas etilēnu iedala, šādā efektivitātes rindā: etilēns-propilēns-vinihlorīds-CO- vinilfluorīds -acitelēns- allēns- metilacetilēns- 1 butēns. Lai aktivizētu augu ziedēšanu var veikt 6 stundu garu apstrādi ar etilēnu (1600mkl/l), bet lai tas iedarbotos augam jābūt vairošanās stadijā, un jaunajam stādiņam jābūt jau vismaz viena lapiņa. Apstrāde ar etilēnu spēcīgi palielinās sīpolu, ziedkopas (dažu augu) un pat sēnīšu sporu augšanu-attīstību.

Darbojoties ar fitohormoniem, der atcerēties, ka pārdozēšanas gadījumā, tiem ir herbicīdu iedarbība.

Par radniecīgām vielām tiek uzskatīti arī ūdenī šķīstošie vitamīni, A1, H, C1, B1 un B6 (viena ampula uz 300L, reizi mēnesī), daudzas antibiotikas: bicilīns 5, monomicīns, polimiksīns, daži no toksīniem: fuzikokcīns- pamodinās augu sēklas no miega stāvokļa un paātrinās augšanas ātrumu. Akvārija augu augšanu ietekmē arī ja akvārijā nav metālu (optimāli 5 mkg/l), tamdēļ bieži vien bez karkasa akvārijā augi aug sliktāk.

Kad iegādājās augus, vislielāko uzmanību jāpievērš augu orgānu stāvoklim un attīstībai. Sakņu sistēmai ir jābūt baltai vai mazliet dzeltenīgai, tvirtai, bez gļotām un puvumiem. Stublājiem un lapām, jābūt veseliem, nedeformētiem, neaizlauztiem un krāsai jābūt vienmērīgai. Ne kādā gadījumā nevajag iegādāties mazus, vecus un tikko ziedējušus augus. Ideāls būtu krūma augstums apmēram 1/3 no stāda kopējā izmēra. Ir ļoti jāuzmanās no nimfejām, un citām kauslapēm, kuras ir iegūtas sagriežot mātes stāda sakni daļās, šie augi augs tikai tik ilgi, kamēr tie iztērēs savu uzkrāto pārtikas rezervi un tad sāks pūt, bojājot Jūsu akvāriju.

Pirms augu stādīšanas akvārijā tos der rūpīgi noskalot siltā ūdenī (40C). Ja ir nepieciešams tos var arī pakļaut dezinfekcijai, dažādos šķīdumos: zilie graudiņi (kālija permanganāts) 10mg/l-30min.! Ūdeņraža pārskābē- 5min.! Alaunā (caurspīdīgs akmens, ar dezinficējošām īpašībām) 5g/l-10min.! Antibiotikas (ericiklīns) 70 mg/l- apmēram diennakti! Ozons 3mg/l 10-20min.! Vara vai cinka sulfāts!

Jebkuras lapas ar defektiem atdala no auga, saknes iztaisno un saīsina (to garumam ir jābūt mazākam vai vienādam ar grunts slāņa biezumu), kuplos un biezos krūmus sadala daļās. Augu dalīšanu jāveic uzmanīgi, un jāsanāk, ka uz katru daļu ir vismaz 3 lapas.

Augu kompozīcijas akvārijos veido visdažādākās, pēc sekojošiem parametriem: kontrasta, izmēra, formas, krāsas, lapu izskata (dažkārt kombinē kopā, gar lapu augus kopā ar īss lapu augiem). Modē ir Holandes akvāriji, taču lai tos turētu ir jābūt pietiekami lielām zināšanām, pieredzei un ļoti lielai uzcītībai, jo tas prasīs daudz piepūles. Ideālais Holandes akvārijs parasti ir no 1,5-3m garš, platumā 50-80cm un augstumā 40-70cm.

Pilnīgi jaunā akvārijā, augus stāda 3-5 dienas, pēc ūdens ieliešanas. Ieteicams akvārijam būtu arī dubults dibens, tas palielinātu grunts ventilāciju. Normāls grunts slāņa biezums ir 5-7cm.

Iesācējiem ideāls augs būs valisnērija (izņemot gigantisko valisnēriju), hidrofīlas, paparžu dzimta Ceratopteris (tautās Ūdens kāposts), kabombas , ludvigijas un citi nosacīti viegli audzējami augi. Ar pieredzes uzkrāšanu, varat mēģināt iegādāties kriptokorīnas (aptuveni 60 sugas), ehinodorusi (aptuveni 47 sugas), aponogetoni (aptuveni 42 sugas), anubiasus un citas sugas. Katrā gadījumā uz vienu metru akvārija garumu nevajadzētu izvēlēties vairāk par 10 sugu augiem. Kā arī akvārija iemītnieku nevajadzētu būt vairāk kā 3gr/l (gramos norādīta zivs masa.)

Jūras akvārijos parasti kultivē dažādu veidu kaulerpas (Caulerpa fergusonii, C. Nummularia, C.acuta, C.ocamurai, C. Scalpelliformis un citas), kodijumus, ulvas, enteromorfas, acetabularijas, korallinas un makro aļģes (Neogardhiella baileyi, Rhodimenia pseudopalmata un citas), kā arī augstākās zālītes: engalus, talassija, galofila un tam līdzīgas.

Augu slimības parasti ir saistītas ar ūdens „novecošanu”, grunts pūšanu, nepareiza apgaismojuma, nepareizas auga iestādīšanas, nepareizas temperatūras, hidroķīmiskā diskomforta dēļ, kā arī indīgo vielu ietekmē. Starp kaitniekiem kriptokarīnām, nepieciešams pieminēt parazītisko sēnīti Actinomyces odorata (iespējamie iznīcināšanas līdzekļi: biomicīns, hinīns, atebrīns, 1gr uz 100l, metilēna zilais 50mg/l). Kā arī uz kriptokarīnām mēdz mesties kukainis oranotrips (Organothrips baudenii) , kurš mēdz satīt lapiņu un tajā arī dzīvot, ar to cīnīties palīdzēs vara vai cinka sulfāts.

Lai augi būtu veseli pats galvenais ir rūpīgi tos kopt, ik pārdienas.

Rakstu ievietoja Arturs Griķītis orģinālteksts: А.М.Кочетов „Экзотичуские рыбы” Москва
Veidots ar Mozello - labo mājas lapu ģeneratoru.

 .