Pistia stratiotes

Ar pistiju aizaugusi ūdens tilpne

             Ziema. Zila pirms lēkta krēsla, kas lēnām pāriet ilgos tumšo vakaros. Melni koku zari šūpojas ledainā vējā – un ir bezgalīgi tālu līdz vasarai, ziediem un zaļām lapām. Pārsteidzoši kā kādā no šādiem vakariem, atnākot mājās pēkšņi sajūti spēcīgu jasmīnu smaržu! Skatiens neviļus telpā meklē nelielo vasaras rēgu... lūk, tas ir, mūsu nelielā siltuma un zaļumu oāzē – akvārijā! Uz krāsainiem oļiem rotaļājas liegas ēnas, košas zivtiņas šaudās zemūdens audzēs. Bet uz ūdens virsmas, izvērsušas gofrētas samtainas lapas, guļ brīnumaina auga rozetes. Tieši tās arī izdala vasaras aromātu. Zied Pistia stratiotes – „ūdens salāts”, „ūdens kāposts” vai „samtainā roze” jeb zinātniski – pistija, augs no Araceae dzimtas, antūrijas, monsteras, istabas kalles, savvaļas purva cūkauses un daudzlapes radinieks.

Pistijas zieds (autora foto)

             Auga lapas viscaur pārklātas stingriem matiņiem, kas atgrūž ūdeni un notur gaisa burbulīšus, tāpēc rozete negrimst un uzpeld iegrimstot ūdenī. Auga peldēt prasmi veicina arī gaisu saturoši audi lapu iekšienē. Ziedi (drīzāk ziedkopas) ir dzimtai raksturīgā formā – ļoti līdzinās cūkauša ziediem tikai daudz mazāki – 1,5-2 cm izmērā. Ziedi atveras rozetes centrā starp jaunajām lapām. Katrs zieds sastāv no 2 daļām – „pārsegs” atsevišķi aptver ziedkopas sievišķo ziedu – ziedkopas zemākā daļa; un atsevišķi – vīrišķie ziedi, kas reducējušies līdz kopā saaugušu kātiņu kopu – ziedkopas augšēja daļā.

Ziedoša pistija

Pistijas zieda shēma

Šāds dažāda dzimuma ziedu izvietojums vienas ziedkopas ietvaros ir sastopams diezgan bieži, piemēram, vilkvālīte Typha latifolia – ja nav iespējama svešapputeksnēšanās, tad notiek pašapputeksnēšanās – putekšņi no vīrišķiem ziediem nobirst lejā un sievišķo ziedu auglenīcām. Tas pats, ja ticam literatūrai, notiek ar pistiju. Daudzos izdevumos, tai skaitā „Жизнь растений”, apgalvo, ka augs „viegli pašapputeksnējas un veido augļus”, bet pie mums akvārijos jau kuro desmitgadi „kāposts” regulāri uzzied un apputeksnējas pats vai tam palīdzot, bet augļi nav veidojušies.

             Pistija uzzied kolīdz rozete ir sasniegusi pietiekamu diametra izmēru – vismaz 10 cm diametrā. Bet „ūdens roze” mīl gaismu un gaismas nepietiekamības gadījumā rozete paliek mazāka un lapas izvēršas horizontāli uz ūdens virsmas, lai uztvertu pēc iespējas vairāk gaismas. Šādi augi var neziedēt gadiem. Ja gaismas ir pavisam maz, pārus mēnešu mokoties, pistija lēnām pārtop par organisko mēslojumu pret gaismu ne tik jūtīgiem augiem...

Gigantiska pistija no tropu ūdens tilpnes

 Ja „rozi” pienācīgi apgaismo ( ar arī sasildīt – siltumu pirstijas arī mīl) ar kvēldiega lampu (100W 30cm attālumā no auga augšējā punkta) , lapas sāks strauji augt, rozetes pārņems visu ūdens virsmu – vairs ne mazas un plakanas, bet tiešām lielas, atgādinot milzīgas rozes. Ja augs jūtas labi, tad pat istabas akvārijā auga rozete var sasniegt 30-40 cm diametru. Ja pistiju audzē parastā apaļā 20l akvārijā – izskatās ļoti skaisti! – tad uz ūdens paliek 1 augs, jo pārējiem vienkārši nav vietas. Tagad uz ūdens virsmas guļ tikai malējās lapas, bet pārējas ieslīpi paceļas aptuveni 10cm virs ūdens – tā ir pirmā pazīme, ka augs gatavojas ziedēt.

             Ja pilstija ir skolas akvārijā, tad tā var kalpot kā lielisks piemērs botānikas stundās. Auga forma ir tipiska rozete (īsais kāts starp blīvi saaugušām lapām praktiski nav redzams). Lapu izkārtojums pa spirāli, ko var viegli pamanīt aplūkojot augu no augšpuses. Lapām ir augiem reti sastopamā formā – pati platākā ir lapas augšējā mala, kas ir it kā nogriezta. Šis ir labs piemēs sarunai: „Augu lapu daudzveidīgā forma”. Lapas dzīslojums ir paralēls (kas raksturīgs vairumam viendaļīgu augu), dzīslas – no augšpuses iespiestas un izspiežas lapas apakšpusē – ir viegli pamanāmas.

             Uz pistijas lapām pie augta mitruma (piemēram, ja tā aug zem akvārija stikla) var novērot gutācijas procesu – liekā ūdens izdalīšanās mazu pilienu veidā. Augs viscaur pārklāts matiņiem, kurus var aplūkot zem mikroskopa vai spēcīga palielināmā stikla, pārliecinoties, ka tie veidoti no daudzām šūnām. Tīrā, dzidrā ūdenī var labi aplūkot pistijas sakņu sistēmu. Augam, kas aug tuvu akvārija priekšējam stiklam, var izmērīt sakņu augšanas ātrumu, liekot atzīmes uz stikla.

Jaunie dzinumi uz sānu „ūsām”

             Pistija ir lieliskas veģetatīvas vairošanās piemērs, veidojot jauno augu rozetes. Tās resnie nolaisti stoloni aug ātri un var izmērīt to augšanas ātrumu atkarībā no ūdens temperatūras (ja akvārijā ir sildītājs, kura temperatūru var regulēt). Tāpat būs interesanti salīdzināt 2 jauno stādu augšanas ātrumu: vienu stādu atdalot no mātes stāda, otru atstājot piesaistītu. Viennozīmīgi – jo barojošāka akvārija vide, jo mazāk pamanāmas būs augšanas atšķirības.

             Vasarā pistiju var izstādīt āra ūdens tilpnē – atliek vien pāris aug rozetes iemest ūdenī, tiklīdz tās temperatūra ir 10-150C un no maija beigām līdz pat septembra pirmajai nedēļai pistija mierīgi augs un vairosies. Samtainās rozetes izdaiļo ūdens tilpni, piešķirot tai tropu pieskaņu.

             Interesanti, ka pistijas lapas bieži izmanto bites (tai skaitā arī mājas bites) kā plostus ūdens dzeršanai. Uz pistijas peldošajām lapām, atšķirībā no ūdensrožu plikajām lapu virsmām, ir vieglāk noturēties un ūdeni bites dzer nevis no lapas malas, bet gan no rozetes centra pie lapu pamatnes – ērti un droši!

             Tropos „kāposts” strauji aug un veicina ūdens tilpņu pārpurvošanos1. Dažās vietās šis augs ir nevēlams kaitnieks, piemēram, rīsu laukos. Pēdējā laikā, pamatā pateicoties tās kultivēšanai, pistijas augšanas areāls ir strauji pavirzījies uz ziemeļiem – ir dati, ka pistija veiksmīgi pārziemo Dānijas ūdeņos. Krievijas teritorijā šis augs ir manīts Volgas deltā un iespējams pistija pārziemo TEC dzesēšanas kanālos, bet pierādījumu tam nav.

Pistija dabīgā ūdens tilpnē

             Savukārt audzējot pistiju atklātās aizsalstošās ūdens tilpnēs pistijai cerības izdzīvot nav. Tā kā ekoloģiskā katastrofa piemaskavas ūdens tilpnēm, kurās nonāk pistija, nedraud. Šajā ziņā tā atgādina kādu citu tropisku augu, kas tropos ir nīstams ienaidnieks, bet ko pēdējā laikā aktīvi kultivē mērenā klimata joslā – ūdens hiacinti jeb eihorniju. Tāpat kā eihornija arī pistija kalpo kā lielisks ūdens tilpnes dekors.

             Ja „ūdens kāpostu” iestāda mazā ūdens tilpnē, tad nāksies to regulāri ravēt, jo sevišķi ja vasara būs kārsta un ūdens tilpnē būs augi, kurus vēlētos saglabāt. Vienlaidus augu paklājs ir tik pat kā gaismas necaurlaidīgs un tas var sākt traucēt arī normālai gāzu apmaiņai.

             Tos, kuri veiks šādu eksperimentu pirmo reizi, sagaida vairāki pārsteigumi. Augs saglabā ārēji parastu sakņu sistēmu, bet pašas saknes un to sānu ataugumi kļūs ļoti gari, stingri un elastīgi. Rozete ar akvārija izmēriem salīdzinot izaugs ļoti liela (ja vien ūdens nebūs pārāk auksts) un izskats kļūs vēl „kāpostaināks”. Auga krāsa paliks zilgana, nolaistās lapas paliks biezākas: iespējams notiek izmaiņas arī augu struktūrās.

             Bet visinteresantākais, ka ūdens tilpnei nejauši izžūstot rozetes uzreiz nesažūs, pat nesavītīs un pat turpinās aug, ja vien grunts nebūs pārāk sausa2.

Atpakaļ ceļš ir grūtāks – pēc vasaras „ganībām” ne visi augi izdzīvo atgriežoties dzimtajā akvārijā – daudzi augi mirst bez redzama iemesla. Tāpat pistijas saknes un blīvās lapas ir lieliska mājvieta vairumam dārza dīķa iemītniekiem, tā ka kopā ar augu akvārijā var nokļūt mazi spāru un peldošo vaboļu kāpuri, kas veiksmīgi vairosies un ieturēsies ar maziem šķēpnešiem un gūpijām. Jāatceras arī par visu iespējamo sēnīšu sporām un zivju parazītiem. Tāpēc, ja augus pārceļat pēc vasaras atpakaļ akvārijā, tad izvēlēties mazus jaunus stādiņus, rūpīgi tos mazgāt un vismaz mēnesi turēt atseviškā traukā un regulāri mainīt ūdeni.

 

1 tropu reģionos pistija praktiski ir sastopama visur. Pirmo reizi tā dokumentēts XVII gadsimtā Dienvidamerikas dienvidos, bet ir hipotēze, ka tā tur nokļuvusi no Āfrikas.

2 Mēs to audzējām ūdens tilpnē ar mālainu grunti.


Rakstu tulkoja Normunds Griķītis

Orģinālteksts M.A. Barinova no bio.1september.ru

Veidots ar Mozello - labo mājas lapu ģeneratoru.

 .