Astronontus ocellatus barība

Tāpat kā citiem dzīvniekiem, kas medī dzīvu barību, Oskariem ir ļoti lielas acis, kas ļauj viegli pamanīt un notvert medījumu. Tiem ir lieliska redze, tie spēj redzēt pat lietas, kas atrodas tiem aiz muguras. Atšķirība no citam zivīm, piemēram, klauna botijām, Oskari barojas visos ūdens līmeņos, ēdot gan peldošas pārslas, grimstošas granulas vai samiem domātās grunts tabletes.

           Ko tad Oskari ēd? Visu, ko vien dosiet tiem nogaršot. Ja vēlaties, lai zivis būtu veselas, tad tomēr ir jāievēro noteikta diēta. Tas ir tāpat kā ar cilvēkiem - jo vairāk visādus draņķus ēd, jo vairāk vēlāk radīsies veselības problēmas; tieši tāpat ir arī ar Oskariem.

  Savvaļā Oskaru barību līdz pat 60% veido kukaiņi, droši vien tāpēc, ka Dienvidamerikā to ir tūkstošiem veidu milzīgā skaitā. Oskariem ir liela barības izvēla, kas nepārtraukti mainās un nekad neizsīkst.

           Varat savākt kukaiņus no sava dārza, tikai pārliecinieties, ka tie nav apsmidzināti ar pesticīdiem vai herbicīdiem. Lieli sulīgi tārpi ir ļoti laba barība.

           Mūsdienās, mums ir paveicies, jo ir iespējams nopirkt jebkurai zivij piemērotu specialo barību. Barību Oskariem meklējiet cihlīdu stendā, jo ka jau zināt, Oskari pieder cihlīdu dzimtai. Es ieteiktu Oskaru ēdienkarti pamata veidot no granulām vai tabletēm. Šai barībai ir liela izvēle un tā ir pieejama visdažādākās formās un izmēros, manis iecienītās ir Hikari un Tetra piedāvātās: Hikari Cichlid Gold, kam ir pievienoti krāsu pastiprinoši elementi un Tetra Dorimin. Šīs granulas var nopirkt visdažādākos izmēros un piemērot gan mazam, gan pieaugušam Oskaram.

           Ko vel varat dot mūsu upes sunim? Parasti veikalos ir visdažādākās saldētās barības pārpilnība, visbiežāk nopērkami odu kāpuri, garneles, krils, gliemji, divvāku gliemji, mazas zivtiņas, liellopu sirdis u.c. Izmantojot saldēto pārtiku jāatceras, ka nedrīkst lietot barību, kas ir vairāk kārt atkausēta un atkal saldēta, tāpēc nepērciet un nelietojiet barību, par kuras izcelsmi vai kvalitāti neesat pārliecināti.

           Nedaudz par pasu barību, biezi vien ir uzraksts „kaltēts saldējot” (freeze-dried). Tas ir process, kas saglabā produktu stāvoklī kāds tas bijis sadējot, nemazinot tā uzturvērtību un padarot to īpaši vērtīgu uzturam. Garneles un krils parasti tiek saldēts šādā veidā un ļoti laba zivju barība. Diemžēl, parasti šādi saldēta pārtika ir dārgāka nekā vienkārši sasaldēta barība. Varat pagatavot arī paši savu barību – ir sagatavota viena recepte šajā mājas lapa, kuras pamata ir liellopa sirds, varat droši to izmēģināt. Varat pagatavot arī pārtiku, kuras pamata ir zivju produkti – ņemiet zivis, gliemjus, citas sastāvdaļas, visu kārtīgi sablenderējiet, sasaldējiet un izmantojiet kā barību. Pagatavojot savu barību jūs tajā varat likt visu ko vien vēlaties, pievienojot savai zivij vēlamās barības vielas un vitamīnus.

           Vairums Oskaru būs sajūsma par dzīvu barību, parasti izmanto mazas zivtiņas. Šī barība ir ļoti veselīga un barojoša, jo tajā ir visas nepieciešamās barības vielas pareizās proporcijās. Pērkot šīs zivtiņas veikala rēķinieties, ka tās tiek audzētas masveidā, tiek pārvadātas garu ceļu nepiemērotos apstākļos un tas viss rada stresu, kas savukārt var izraisīt slimību, kas var viegli pāriet uz Oskaru, kas to apēdīs. Tāpēc labāk ir audzēt barību pašam un vienmēr pārliecināties par tās veselības stāvokli, kaut gan pilnīgi pietiek ar saldēto barību.

           Zooveikalos var nopirkt miltu tārpiņus, parasti tos pērk kā ķirzaku vai putnu barību, bet to var izmantot arī Oskariem. Oskari tos labprāt ēdīs, bet tiem vairāk garšo miltu tārpiņu vabolītes. Iespējams, tā tiem šķiet pazīstamāka barība – savvaļā kukaiņi biežāk iekrīt ūdenī nekā to kūniņas. Varat izaudzēt šīs vabolītes paši – ielieciet tārpiņus kastē u pagaidiet pāris nedēļas, kamēr metamorfoze pārvērtīs tārpiņu mazā melnā vabolītē. Pamēģiniet, Oskari teiks paldies!

           Nolēmu nedaudz atkārtoties – vēlreiz par to pasu, ko lasījāt jau iepriekš – ne jau tāpēc, ka informācija būtu kļūdaina, bet gan lai nesajauktu cilvēkiem tik daudz galvu un padarītu visu vienkāršāku – tā kā Oskara mazuļi aug ļoti ātri, tad tos jābaro aptuveni 3 reize dienā. Kad Oskars sasniedzi 18 cm, var samazināt barošanu uz 2 reizēm dienā; ja Oskars jau ir lielāks par 18cm, tad pietiks, ja to baros 1 reizi dienā.

           Cik daudz barības Oskaram dot? Mazie Oskari ļoti ātri pieēd pilnu punčus, viegli pamanīsiet, ka tie paliek apaļi, līdz ar to barot vairāk nevajag. Oskariem augot jau pēc vēdera apaļuma būs grūti noteikt vai zivs ir paēdusi, tāpēc iesaku barot ar granulām vai tabletēm, kuras izbaro ar 2-3 minūšu starplaiku. Tas nozīmē – akvārijā iemet 3-4 tabletes un gaida 3 minūtes. Ja pēc 3 minūtēm Oskari izspļauj muti caur muti vai žaunām, tad pietiek zivis barot, pat ja tās turpina diedelēt.

           Ko darīt, ja izmantojat cita veida barību, piemēram, kukaiņus, garneles, zivis, krilu? Ja Oskari ir mazuļi, nemēģiniet tiem izbarot veselu zivi, garneli utt., labāk to sagrieziet mazos gabaliņos, jo savādāk lielais kumoss iesprūdīs rīklē un zivs vairākas stundas izmisīgi mēģinās to norīt. Tikko zivs paaugsies varat mēģināt barot veselus barības gabalus. Piemēram, vienam 20 cm Oskaram dodu 3 līdz 7.5 cm lielas zivtiņas un tas ir pietiekami 1 ēdienreizei. Izmantojot cita veida barību - barības devas veidojiet atkarība no gabalu izmēriem: 3-4 vidēja izmēra garneles veido 15 cm liela Oskara 1 ēdienreizi; 30 cm Oskaram pietiks ar 4-5 garnelēm. Nedomājiet, ka jo lielāks Oskars, jo vairāk tas jābaro, tieši otrādi – pieaudzis Oskars var ilgāk iztikt ar mazām barības devām nekā maza zivtiņa. Pieaugušas zivis var barot katru otro dienu.

           Mājas lapā ir apskatāms video, kurā redzams cik ilgi es baroju Oskarus. Oskari ir veselīgi un tos baroju 1 riezi dienā ar daudzveidīgu barību – tabletes, saldēta zivs, garneles, krils, gliemeži, divvāku gliemji un saldēti odu kāpuri.

           Nedaudz atkal par mazuļu barošanu – tos nopērkot tie parasti ir 6,3 cm līdz 7.6 cm lieli, necentieties to pārbarot, jo tie savāks sev mutē cik vien daudz barības spēs, pat žoklis paliks vaļa, lai tik paķertu vēl vienu kumosu. Paies ilgs laiks, kamēr apēdīs šo barības daudzumu, kā arī liela daļa tiks izspļauta caur žaunām, tāpēc vienā reizē akvārijā iemetiet tikai 2-3 tabletes.

           Kad mazuļi ir izauguši līdz 7.5 cm jūs būsiet pārsteigti cik liels ir viņu mutīšu atvērums. Līdz šim es zivtiņas baroju ar granulām, saldētām  garnelēm un odu kāpuriem, tagad var sākt dot zivju izcelsmes pārtiku, bet tas nenozīmē, ka obligāti ir jābaro ar dzīvam zivtiņām un tikai tādām, ko esat paši audzējusi un zināt, ka tās ir veselas. Es parasti pērku saldētas zivtiņas, kas ir ķertas savvaļā. 7.5 cm Oskars var apēst 3,81 cm lielu zivtiņu. Varat zivtiņas dalīt gabalos, bet tas nav nepieciešams. Ja turat vairāk par vienu Oskara mazuli, tad šajā vecumā var parādīties izteiktas cīņas par barību, dažreiz barība tiek zagta pat no mutes. Parasti tas notiek, ja baro ar zivtiņām, kuru astītes paliek ārā no mutes. Varat ievērot, ka Oskari paķer zivtiņu un iespiežas akvārija stūrī, lai tik tiem neatņemtu barību, tāpēc labāk retāk barot ar zivtiņām, lai visi Oskari paēduši un nebūtu lieka stresa barošanas laikā.

           Bieži gadās, ka Oskariem apnīk vienveidīga barība – tie to vienveidīgi košļā un vaļa pa muti, bet nenorij un izspļauj ārā. Var gadīties, ka Oskari iecienījusi tikai viena veida barību un neko citu neēd, tāpēc obligāti nepieciešams barību variēt. Lai Oskari atsāktu normāli ēst bieži vien nākas tos ilgi badināt.

           Tāpat kā vairumam zivju Oskariem barība ir jāsakošļā, ēdot tabletes var dzirdēt kriukšķināšanu. Oskariem ir pāris rīkles zobu, kas izvietoti mutes aizmugurēja daļā. Žokļi ir ļoti spēcīgi un zobi asi, kas dod iespēju Oskaram samalt gabalos pat ļoti lielas zivis. Oskari ir ļoti alkatīgi un ēdīs gandrīz visu, ko spēs iedabūt mutē. Bieži vien jautā – vai Oskariem ir zobi? Tiem ir kaut kas līdzīgs zobiem, tie nav tādi zobi kā piranjai, bet vairāk kaut kas līdzīgs makreles zobiem – drīzāk raupja atskabargaina virsma, lai medījums nespētu izmukt. Ar šiem „zobiem” Oskari spēj pārplēst ādu pirksta jūtīgākajās vietās, piemēram, virs naga, bet tāpēc nav jābaidās pieradināt Oskarus barot no rokas.

           Tas vienmēr ir jautri – barot Oskarus no rokas. Ja nopērkat Oskaru, jo sevišķi lielu, esiet uzmanīgi to barojot pirmo reizi. Oskari ir apsēsti ar barību un tiem to iegūt netraucēs jūsu roka vai pirksti, kas dažbrīd var tikt pamatīgi saskrāpēta vai sakosta. Ieteiktu aizliegt bērniem barot Oskarus no rokas.

           Mēģiniet un vērojiet kā Oskars barojas – tas var būt ļoti kautrīgs un neņemt barību no rokas, zivs mācās tikai no nepārtrauktiem mēģinājumiem. Jo biežāk jūs mēģināsiet, jo vairāk zivs pie tā pieradīs. Ja zivs neņem barību no rokas, sāciet to barot ar tabletēm vai grimstošam granulām pie ūdens virsmas. Tikko zivs pierod uzlasīt barību pie ūdens virsmas, paturiet barību rokās ilgāk un nelaidiet vaļā, kamēr tā pati to nepaņems. Nav teikts, ka uzreiz zivs barību paņems, esiet pacietīgi. Tikko zivs būs ar jums apradusi un sapratīs, ka tā netiek apdraudēta, tā sāks ņemt barību tieši no pirkstiem vai atvērs muti, lai varat tajā barību iemest. Daži Oskari ēdot ir ļoti uzmanīgi, bet daži ļoti brutāli un var pat lēkt āra no ūdens, lai tik dabūtu barību, tas viss atkarīgs no Oskara rakstura, tāpēc agresīvas zivis labāk no rokas nebarot, ja vien nevēlaties jēlus pirkstu galus.

           Biezi vien jauni Oskari ir ļoti satraukti barošanas laikā un tie centīsies uzlasīt visu barību ko vien spēs atrast, tā gadās, ja patrāpījies ļoti skops Oskars un tā var atstāt pārejās zivis neēdušas. Var barot Oskarus vienā akvārija galā, bet pārejās otrā akvārija galā, var mēģināt arī pārejās zivis barot pēc gaismas izslēgšanas. Ja nekas neizdodas, tad var mēģināt barot saldētus odu kāpurus – Oskari visus neapēdīs un daļa nogrims uz grunts pārējam zivīm.

           Visas barības nav piemērotas Oskariem un ietekmēs to veselību, piemēram, nebarojiet zivis ar kaķu vai suņu barību. Iespējams Oskariem ļoti patiks šī barība, bet tā nav domāta zivīm, jo tajā ir ļoti daudz tauku, kas negatīvi ietekmēs zivs aknas. Ja tomēr barojat ar šo barību, rēķinieties, ka noteikti radīsies aknu problēmas, kas parasti beidzas letāli. Nebarojiet zivis ar bekonu, steiku vai kādu citu augstu tauku procentu saturošu gaļu. Vislabāk dodieties uz zooveikalu un nopērciet zivīm domāto barību. Bieži izmanto liellopu sirdi kā zivju barību, jo tā ir liesa un tajā tik pat ka nav tauku. Varat arī pasi pagatavot savu zivju barību pēc savas īpašās receptūras atbilstoši jūsu zivju vajadzībām.

           Varat zooveikalā painteresēties vai tiem nav dzīvu upju garneļu vai vēžu, Oskari ir kā traki pēc tiem. Tā ir ļoti veselīga un laba Oskaru pārtika. Varat tiem barot arī dzīvas jūras garneles, kaut arī tas dzīvo sālsūdenī, tas būrs pietiekami ilgi dzīvas arī akvārija saldūdenī. Ja dzīvojat pie jūras, tad šīs garnelītes varat saķert paši, jo sevišķi krēslas vai tumsas iestāšanās brīdī.

           Biezi jautā ka izaudzēt tiešam lielu Oskaru. Zivs parasti aug lielas, ja ēd daudz dzīvas barības. Piemēram, foreles vai līdakas, kas aug mazās ūdens tilpnēs ar bagātīgu barības bāzi, parasti, īsa laika perioda izaug ļoti lielas, bet strautos un upēs šīs zivis nekad tik lielas neizaug. Tāpat arī Oskari – neizaugs tik liels, ja pārtiks tikai no sausas granulētas pārtikas. Zivju pārbarošana novedīs pie aptaukošanās, tāpēc vienmēr veidojiet sabalansētas daudzveidīgas diētas un priecājaties par to cik liels Oskars izaug un nevis varētu izaugt.

Aptaukošanās

           Tas patiešām nav joks – ilgstoši pārbarojot vai nepareizi barojot zivis tas kļūs resnas un aptaukosies. Ja barojat zivis ar proteīniem bagātu barību, piemēram, liellopu sirdi, tad dariet to pamīšus – nekad nebarojiet visās ēdienreizēs vienu un to pašu barību, jo tas var radīt problēmas gan ar zivs uzvedību, gan veselību. Piemērs – Lielais Austrālijas Barjerrifs – no tūristu lielās apmeklētības zivis saka aptaukoties un nācās tās piespiedu kārta likt uz diētas, ticiet vai ne, bet tā tas bija.


Rakstu tulkoja Normunds Griķītis

Orģinālteksts www.oscarfishlover.com