Zivju barība

Ja jums pietrūkst barības…

Vienreiz, pirms gadiem 30, kad man akvārijā dzīvoja tikai šķēpneši, pecīlijas un , protams, gūpijas, man ziemas vidū sabojājās sausā barība. Mīluļus nebija vairs ar ko barot, tāpēc steidzos uz veikalu „Mednieks”, uz tirgu, pie paziņām, bet kā par spīti nevienam barības nebija. Vakarā, kad no darba atgriezās vectēvs, mans garastāvoklis bija sliktāks par sliktu. Pēc īsas iztaujāšanas vectēvs ieteica kaltēto dafniju aizstāt ar barību, kas ir mājās. Pārbaudot virtuves krājumus konstatējām, ka mums ir vairāku veidu graudi: manna, grūbas, griķi… Centīgi sadauzot grūbas ar āmuru, tām pievienojām mannu, saberztas pētersīļu lapas, cieti novārītas olas un rupja maluma raudzētas maizes drupačas. To visu kārtīgi izmaisījām un aplējām ar verdošu ūdeni. Ūdens atdzisa, to nolejām un devāmies barot zivis. Vai nu zivis bija izsalkušas vai tām iepatikās barība, bet tās ēda aizgūtnēm. Ar šādiem barības maisījumiem zivis barojam līdz pat pavasarim, tiesa, ūdens bieži bojājās un bija rūpīgāk jātīra akvārijs, bet zivis bija veselīgas un dzima mazuļi.

Kopš tā laika, man ir zudušas bailes, ka mani mīluļi varētu nomirt badā un arī tuprmak izmantoju šādas barības, jo sevišķi bargās ziemās. Kaltēto pētersīļa lapu vietā izmantoju pieneņu lapas, nātres, salātus, kāpostus, ābolus un burkānus. No graudiem visbiežāk izmantoju mannu, auzas (miltus vai „herkuless”), griķus, kviešus, grūbas, kukurūzu, smalki saberztas saulespuķu sēklas; no dārzeņiem – vārītus kartupeļus un zaļos zirnīšus. Vēlāk maisījumam jau pievienoju olu pulveri, sauso pienu, tekoša ūdenī mazgātu kefīru un biezpienu, maizes drupačas. Zivīm var dot arī sasmalcinātu liellopa, aitas, cūkas, brieža gaļu un zivs fileju. Labprāt ēd nelielu jūras vai upju zivju ikrus, bet tas var novest pie nelāgam sekām – pēc manas pieredzes šādi audzēti gailīši un gurami apēda savus ikrus tā vietā, lai par tiem rūpētos. Laba barība ir smalcināti moluski, pasta „Okeāns”, krevetes, krabji, vēži u. tml.

Šo sarakstu var turpināt bezgalīgi un esmu pārliecinājies, ka zivtiņas var barot ar tādu pašu barību, ko ēd cilvēks. Maisījumiem var pievienot arī vitamīnus, bet maisījumi ir tikai īslaicīgs līdzeklis un tie nevar aizstāt dabīgu barību.

Maisījumu pagatavo šādi: sasalušu gaļu pēc 5-10 min. atkausēšanas sasmalcina ar asu nazi griežot šķiedru virzienā. Pēc tam, kad gaļa pilnībā atkususi, tai pievieno sasmalcinātus graudus (to var samalt kafijas dzirnaviņās vai mikserī un tad izsijāt caur smalku sietu). Pārējās komponentes (cieti, kaltētus burkānus, pētersīļa lapas un kalcija glukonātu) arī sasmalcina kafijas dzirnaviņās; lielās daļiņas izlasa ārā un pārējo mazās devās samaisa ar atkusušo gaļu līdz tiek iegūta vienveidīga mīklveida masa. Gatavam maisījuma pievieno vitamīnus un barība ir gatava lietošanai. Izbaro to nelielās devās – tik daudz lai viss tiktu apēsts. Sakumā, kamēr barība negaršosies, zivis to ēdīs maz. Nav jāuztraucas, ja sagatavots pārak daudz barības to var uzglabāt neilgu laiku saldētava vai izkaltēt.Vienkāršākais veids ka izkaltēt – ņem parasta stikla loksni, uz tā izklāj ļoti plānā slānītī barību un uz nakti plāksni novieto uz radiatora. No rīta barība ir izkaltusi un kļuvusi par plānu viegli atdalāmu miziņu, kuru var salikt traukos ar vāku un izmantot kā „pārslu” barību.

Šādus barību maisījumus izmantoju audzējot cihlīdas un citas zivis no to mēneša vecuma. Nobīdes augšanas vai attīstības tempos nenovēroju.

Bieži tiek runāts, ka zivīm jādod daudzveidīga barība, bet manuprāt dažādus komponentus nav jājauc kopā, piemēram, šodien no rīta zivīm iedot liellopa aknas ar D vitamīnu, bet vakarā mannu; rīt – kalmārus no rīta, maizes drupačas vakarā; aizparīt – smalcinātu putna gaļu ar B vitamīnu piedevu no rīta, bet vakarā cietes putriņu ar kaltētām salātu lapām utt. Šādi var izveidot daudzveidīgu ēdienkarti nedēļai ne reizi neatkārtojoties.

Manuprāt, šāda barošana ir mērķtiecīgāka, bet vēlreiz atgādinu, ka tā veicama tikai tad ja nav pieejamas dabīgās barības un nevajag slinkot tās ievākt un sagatavot.

Rakstu ievietoja Normunds Griķītis orģinālteksts: В. Бондаренко
Veidots ar Mozello - labo mājas lapu ģeneratoru.

 .