Holandes akvārijs III

Zemūdens dārzs

Holandes akvārijs pēc savas būtības ir fantastisks zemūdens dārzs, kas veidots no dažāda izmēra, formas un krāsu augiem. Košas krāsainas zivtiņas šo skatu padara vēl efektīvāku.

Ar ko atšķiras Holandes akvārijs no pārējiem akvārijiem? Pirmkārt, ar dažādu augu krasu kontrastu un to stādīšanas principiem.

Holandē, veidojot šādus akvārijus, ievēro sekojošus principus:

Atsevišķi augu veidi tiek izvietoti nelielās grupās, kas nosedz gandrīz pilnīgi visu grunts laukumu; izņēmums ir viens-divi lieli individuāli augi;

Maza izmēra dažādu sugu zivis apdzīvo akvāriju visos tā ūdens slāņos.

Ja mūsu izstādēs vislabākās atzīmes saņem par skaistumu un sugu tīrību, tad Holandē galvenais ir mājas ūdens tilpņu skaistums. Holandes akvāriju turētāju apvienība ir izveidojusi speciālu nolikumu, pēc kuriem rīko šādus konkursus. Akvārija un tā īpašnieka zināšanu novērtēšana norit pēc 16 punktiem, kas iedalīti 3 grupās.

Estētika

1. pirmais iespaids: vai akvārijs harmoniski iekļaujas apkārt esošajās lietās, mēbelēs; vai tas ir ērti aplūkojams; vai zivīm nodrošināta mierīga vide; vai akvārijs iedarbojas nomierinoši; vai pareizi izvēlēti ūdens un grunts slāņi; vai tehniskais aprīkojums ir pietiekami labi paslēpts;

2. zivju izvēle: vai zivju formas, krāsas un izmēri ir saskaņā ar zemūdens augiem; vai visi ūdens slāņi vienmērīgi apdzīvoti;

3. Augu grupēšana un kontrasts: vai ir pareizi noteikts viena auga grupu skaits un individuālo augu skaits; vai nav pārāk daudz izmantoti sarkanie augi; vai augi kontrastē pēc krāsas un formas;

4. grunts un akvārija sieniņas: kāds ir grunts sastāvs un kā tas ieklāts; vai ir terases un kā tās veidotas; cik dekoratīvas ir sānu un aizmugures sieniņas;

5. kompozīcija: vai atsevišķi akvārija elementi ir vienoti vienā kompozīcijā – augi, grunts, sieniņas.

Bioloģija

6. zivju veselība un attīstība: cik dabīga ir zivju uzvedība; vai mazuļi ir veselīgi; vai zivīm nav traumas;

7. zivju skaits: vai akvārijs nav pārapdzīvots vai tieši otrādi – vai akvārijs nav tukšs;

8. zivju veidu izvēle: vai akvārija apstākļi atbilst šo zivju vajadzībām;

9. augu veselība un attīstība: vai augi ir veseli, vai to lapas ir veselas; vai uz lapām nav brūna vai gļotveida aplikuma, vai augi labi aug; vai veidojas jauni augi;

10. augu veidu izvēle: vai akvārija apstākļi atbilst augu vajadzībām; vai augi pēc saviem izmēriem ir piemēroti konkrētajam akvārijam;

11. aļģu attīstība: vai akvārijā ir aļģes; ja ir, tad kāda veida un vai tās bojā akvārija izskatu.

Vispārīgā sadaļa

12. kopšana: vai akvārijs tiek pareizi kopts, vai tiek veikta regulāra ūdens maiņa, kā tiek kopti akvārija augi utt.

13. apgaismojums: kāda ir apgaismojuma jauda; gaismas spektrālais sastāvs, gaismas ilgums;

14. tehnika un palīglīdzekļi: vai tā atbilst konkrētajam akvārijam un tā vajadzībām; vai aprīkojums tiek pareizi izmantots;

15. drošības prasības: vai akvārija karkass ir labi izolēts, kādā stāvoklī ir saknes; vai elektroinstalācija un savienojumi ir droši;

16. attiecības: vai zivju un augu izmērs ir atbilstošs konkrētajam akvārijam; vai ir ievērotas pareizas akvārija augstuma un ūdens virsmas laukuma attiecības.

Par katru punktu var saņemt maksimāli 10 punktus. Akvārija īpašnieks, kurš savācis vairāk par 120 punktiem saņem speciālu goda rakstu. Konkursi sākumā notiek vietējas biedrības mērogā, tālāk uzvarētāji jau sacenšas reģiona biedrības ietvaros un pēc tam jau sacensība norit valsts biedrības ietvaros, kur uzvarētājs saņem valsts meistara titulu. Šādi konkursi veicina ikdienas akvāriju turētājus attīstīt sevī radošu akvārija noformēšanas fantāziju, apgūt zivju un augu bioloģiju, attīstīt savu māksliniecisko gaumi.

Akvārijs interjerā

Vispirms akvārija turētājam ir jāizlemj divi savstarpēji saistīti jautājumi – akvārija izmērs un tā vieta istabā.

Holandes akvāriju garuma un augstuma attiecība parasti ir 3:1 un vairāk. Akvārija platums parasti ir tik pat liels kā tā augstums vai nedaudz lielāks par to. Balstoties uz pieredzi var ieteikt šādus izmērus: garums 120-240cm, platums 40-70cm un augstums 40-55cm.

Dažās grāmatās iesaka sākt ar neliela izmēra akvārijiem. Tas nav pareizi. Mazā tilpumā ir grūti uzturēt stabilu bioloģisko līdzsvaru, ūdens ātrāk piesārņojas un zivju, augu izvēle ir ļoti ierobežota.

Akvāriju nav nepieciešams novietot pie loga, tas radīs pat papildus grūtības, jo Holandes akvārija dienas ilgums ir 12 stundas, bet pie mums vasaras laikā tas ir lielāks, tāpēc būs vai nu jāaizver logs bieziem aizkariem vai būs jāaptumšo akvārijs.

Akvāriju var uzstādīt istabas tumšākajā stūrī: apgaismojums no iekšienes vaidos skaistas ainavas.

Izvēloties vietu, neaizmirstiet, ka zivīm nepatīk, ja tās lieki traucē, tāpēc akvārijs jānovieto tālāk no durvīm un dažādiem trokšņa avotiem, piemēram, televizora.

Akvāriju nav obligāti jāuzstāda paralēli sienai. To var uzstādīt šķērsām istabai, sadalot to 2 daļās, piemēram, guļamzonu un viesistabu. Jebkurā gadījumā akvārijam harmoniski jāiekļaujas kopējā interjerā, tā lai apkārtējie objekti nenovērstu no tā uzmanību, bet gan otrādi – izceltu akvārija skaistumu. Nav ieteicams akvārija vāku izmantot kā paliktni suvenīriem, dizaina lietām vai pelnu traukam. Uz vāka var uzstādīt priekšmetus, kas ar to harmonē, piemēram, vāzi ar ziediem.

Akvārija paliktņu, galdiņu konstrukcijas ir visdažādākās un to izskats atkarīgs no akvārija turētāja gaumes un iespējām. Tas var būt parasts metāla karkass, speciāls dekoratīvs skapītis vai mēbeļu daļa, bet neatkarīgi no veida šim atbalstam ir jābūt pietiekami stingram un stabilam, jo akvārijs sver pāris simtus kilogramu. Izvēloties atbalsta augstumu jāatceras, ka visērtāk novērot akvāriju, ja sēdoša cilvēka skatiena augstums sakrīt ar akvārija priekšējā stikla viduspunktu, tāpat jāatceras, ka akvārijam ir jābūt viegli kopjamam.

Akvāriju ieteicams nosegt ar kasti no pulētiem dēlīšiem vai finieri, kas laminēts istabas mēbeļu krāsā, tas ļaus paslēpt metāla karkasu vai organiskā (stikla) stikla plākšņu līmēšanas savienojumu vietas, tāpat varēs paslēpt tehnisko aprīkojumu (filtru, sūkni u.c.). Kastei stiprina atveramu vāku, pie kura stiprinātas apgaismojuma lampas. Priekšējo atvērumu veido tā, lai tā augšējā mala būtu nedaudz zem ūdens līmeņa, bet apakšējā mala nosegtu priekšā redzamo grunts līmeni. Nav smuki, ja caur akvārija gala vai sānu sienām var redzēt kastes dēļus vai istabas tapetes, tāpēc vienkāršākais sienu dekoratīvais noformējums ir tās krāsot no ārpuses melnā vai tumši brūnā krāsā. Cits variants – izgatavo rāmīti pēc akvārija sienu izmēra ar 5-10cm platu apmali, kurā veido „piekrastes ainavu” no akmeņiem, zariem, saknēm, niedrēm, bambusa, sūnas, kūdras u.tml. Lai to nostiprinātu izmanto ģipsi, cementu, līmi, naglas utt. Gatavo kasti novieto un nostiprina aiz akvārija gala sienas un papildus izgaismo, bet viss dekoratīvais skats būs zaudēts, ja akvārija stikli sāks aizaugt ar aļģēm. Akvārija turētājs var izvēlēties arī citu akvārija sienu noformējuma variantu. Izmantojot cementu vai nostiprināt kūdras plāksnītes un uz tām uzstādīt Javas sūnu. Ja jums ir Holandes līme „Bison”, akvārija sienas var noformēt ar putuplastu – izmanto 1-2cm biezas plāksnes to virskārtā veidojot vēlamo reljefu ar kārstu nazi vai karoti. Tālāk plāksnes krāso ar melnu vai zaļu mitruma izturīgu netoksisku krāsu, vairākas dienas žāvē, tad diennakti mazgā zem tekoša ūdens un pēc otrās žāvēšanas pielīmē pie akvārija sieniņas no iekšpuses. Sienai piestiprina Javas sūnu un Taivānas papardi. Plāksnes var arī nekrāsot, bet tad būs jāpagaida, kamēr tās apaugs ar aļģi vai uz tās piestiprinātajiem augiem.

Dzīvības nodrošināšanas tehniskie līdzekļi

Holandes akvārijs ir blīvi apstādīts augiem un pareizi izvēlēts apgaismojums, apgaismojuma spektrs un dienas garums nodrošinās augu pilnvērtīgu attīstību.

Dabā spožā saulainā dienā augi klajā vietā saņem 100 000 lux, bet ēnā 10 000 lux. Akvārijā šādu apgaismojuma spožumu nevar sasniegt un nemaz arī nevajag, jo augiem nav mežonīgi jāaug. Akvārija turētājam augiem jānodrošina mierīgu augšanu, lai pēc iespējas ilgāk neizmainītos sākotnēji izveidotā bilde.

Augu attīstību ietekmē gaismas spektrālais sastāvs. Ja pieņem, ka augu fotosintēzes rādītājs sarkanā gaismā ir 1, tad dzeltenā tas ir 0,60, bet zilā gaismā – 0,38. Sarkanā gaisma stimulē augu augšanu garumā, bet zilā gaismā augi paliek zemi, plati un biezi.

Kvēldiega lampa dod maksimāli daudz staru sarkanā gaismas spektrā un nav ekonomiski izdevīga, jo vairāk kā 90% izstarojamās enerģijas pārtop siltumā. Tāpat tā labi izgaismo tikai to akvārija daļu, kas ir tikai tieši zem tās. Kvēldiega lampas ieteicams izmantot tikai papildus apgaismojumu, papildinot luminiscentās spuldzes. Efektīvākas ir kriptona lampas, kuras uzstāda virs augiem, kuriem labai attīstībai nepieciešams liels daudzums sarkanās gaismas spektra, tāpat šo lampu var izmantot kā vakara apgaismojumu (tad lampu novieto tuvu priekšējam stiklam). Luminescentās lampas ir 3-4 reizes ekonomiskākas par kvēldiega lampām un tām ir visdažādākie starojuma spektri. No tirdzniecībā esošām ieteicams izmantot Baltas gaismas un Siltas baltas gaismas lampas, apvienojot tās ar kvēldiega lampām, iegūsim gaismas spektru, kas būs maksimāli tuvs saules gaismai. Luminescentās lampas Holandes akvārijam var izvēlēties pēc formulas X=a+0,062*b, kur X – gaismas jauda uz 1 dm2 ūdens virsmas laukuma, vatos; a – koeficients no 0-1,5; b – ūdens līmeņa augstums, cm.

Aprēķināsim luminiscento lampu jaudu akvārijam ar virsmas laukumu 120*45cm, ūdens līmenis 40cm: X=1+0,062*40=3,48 W/dm2; ūdens virsmas laukums 12*4,5=54dm2, tātad lampu jauda: 3,48*54=188W.

Akvāriju apgaismosim ar jauktu gaismu, izmantojot luminiscentās un kvēldiega lampas attiecībā 4:1. tātad luminiscento lampu jauda ir 150W un kvēldiega lampas – 40*3=120W (3W kvēldiega lampas jaudas ir ekvivalenti 1W luminiscentās gaismas).

Kā jau iepriekš minēts, Holandes akvārija dienas ilgums ir 12 stundas, pēc tam, ja nepieciešams ieslēdz vāju priekšējā plāna gaismiņu , kas dod iespēju novērot zivtiņu uzvedību krēslas stundās. Kāpēc 12 stundas? Tāpēc, ka tropos, no kuriem cēlušies vairums akvāriju augu, diena ilgst 12 stundas un augi pieraduši pie šāda ritma. Vairums aļģu, kas uzrodas mūsu akvārijā, ir vietējas izcelsmes un tās ir pielāgojušās ilgstošai vasaras dienai. Kamēr augstākas kārtas augi barojas (12 stundu laikā), tie bremzē aļģu attīstību, paildzinot dienas gaismas ilgumu aļģes sāks strauji attīstīties.

Lampu konstrukcijas uz atveramā vāka var būt visdažādākās, tikai jānodrošina vāka virsmas pietiekama gaismas atstarojamība (to var aplīmēt ar alumīnija foliju), ventilāciju un lampu nomaiņu. Lampas jānomaina 1 reizi pusgadā, jo tās ātri noveco un samazinās izstarotās gaismas efektivitāte. No lampu izvietojuma un izmantošanas viedokļa visērtākie ir akvāriji, kuru izmērs atbilst luminiscento lampu izmēram: 120 un 150cm. Var ieteikt šādu konstrukciju: pie vāka iekšējās virsmas stiprina rāmi, atbilstoši akvārija izmēriem. Rāmja vertikālajās malās veido atveres luminiscentām un kvēldiega lampām; rāmja sānos ārpusē veido atveres starteriem; pamatnes balstā veido ventilācijas caurumus. Visu konstrukciju no iekšpuses nolīmē ar alumīnija foliju. Luminiscento lampu palaišanas iekārtas novieto zem akvārija dibena – tos izmanto arī kā papildus grunts sildītāju (augiem patīk, ja to saknes ir siltumā).

Veidojot apgaismojumu, atcerieties, ka elektrība ūdenī ir bīstama, nodrošiniet labu vadu izolāciju un lampu ligzdu aizsardzību pret šļakatām.

Katram organismam ir raksturīga noteikta temperatūra, kas ir tam optimāla. Jo lielāka temperatūras nobīde, jo sliktāk norisinās dzīvības procesi. Zivju ķermeņa temperatūra ir vienāda ar apkārtējā ūdens temperatūru, un ja tā atšķiras no optimālās, zivs mirst. Akvārija turētāja uzdevums ir piemeklēt akvārijam tādas zivis un augus, kuriem optimālā temperatūra daudz neatšķiras. Optimālo ūdens temperatūru notur ar regulējamu elektrisko sildītāju.

Ūdens filtrāciju veic, lai attīrītu akvārija ūdeni no gružu daļiņām un nodrošinātu optimālu tīrību (mehāniskais filtrs); atbrīvotu ūdeni no izšķīdušiem vielmaiņas blakusproduktiem (bioloģiskais filtrs); apmaisītu ūdens slāņus un izlīdzinātu temperatūru.

Pēc savas uzbūves filtrus iedala: iekšējie, kurus uzstāda akvārijos, un ārējie. Par filtra sirdi kalpo mikrokompresors, jo šobrīd lielākas jaudas ierīces (piemēram, centrbēdzes sūkņus) akvāriju vajadzībām mūsu ražošana nepiedāvā.

Holandē akvāriju turētāji izmanto akvārijiem lielus ārējos filtrus un sūkņus, kas nodrošina pilnīgu viena akvārija tilpuma apmaiņu vienas stundas laikā. Mikrokompresors nodrošina filtra jaudu 20 l/h un pamatojoties uz minimālām normām – 3 akvārija tilpumus diennaktī (H.Šopfeļ, 1984), to var droši izmantot 160l akvārijam (optimālā darba jauda 2-3 akvārija tilpumi stundā). Var izmantot lielus pašizgatavotus ārējos filtrus ar sūkni no veļas mazgājamās mašīnas, to elektromotoru pārslēdzot uz zemāku spriegumu, tādejādi samazinot tā darba jaudu.

Visas filtra iekārtas ir acij jāpaslēpj. Iekšējo filtru paslēpj aiz augiem, akmeņiem, saknēm. Ārējo filtru paslēpj zem akvārija ārējās apdares. Tai pat laikā jāatceras, ka jānodrošina ērta filtra materiālu izņemšana to tīrīšanai. Mikrokompresoru uzstāda virs ūdens līmeņa, lai tā apstāšanās brīdī izvairītos no plūdiem. To nav obligāti izvietot tai pašā istabā (tā dūkšanas dēļ), kur atrodas akvārijs. To var novietot starp loga rūtīm, rāmjos izurbj caurumus elektrības vadiem un gaisa caurulītēm (neaizmirstiet to pasargāt no atmosfēras nokrišņiem.

Atcerieties, ka neviens filtrs neatbrīvo no iknedēļas akvārija tīrīšanas un daļējas ūdens maiņas.

Pievērsīsim uzmanību ierīcei, kas nodrošina pastāvīgu svaiga ūdens piegādi akvārijam, kas labvēlīgi ietekmē augu augšanu. Ierīce padod ūdeni no krāna, tai pat laikā nolej akvārija ūdeni kanalizācijā. Pienākošo maģistrāli veido caurule apkārt vienai no apkures sistēmas caurulēm (lai ūdeni uzsildītu) un tās gals beidzas virs akvārija ūdens virsmas. Noliešanas krāns ir iegriezts akvārija sieniņas augšējā daļā un notur akvārija ūdens līmeni vienmēr vienā līmenī. Ūdens padevi regulē tā, lai nedēļas laikā apmainītos 1-2 akvārija tilpumi. Ja ūdens spēcīgi hlorēts, tad nedrīkst pārsniegt minimālo apmaiņas daudzumu. Lai novērstu sistēmas aizsērēšanu, to reizi nedēļā izskalo virzienā no padeves uz noliešanu. Tāpat ieteicams izveidot padeves caurulei pludiņveida noslēgu, kas neļaus akvāriju pārpildīt ar ūdeni, ja aizsērēs ūdens noliešanas sistēma. Izmantojot šādu sistēmu tik un tā reizi nedēļā būtu no akvārija jāizvāc gruži no akvārija grunts.

Vai visas minētās ierīces nepieciešamas Holandes akvārijam? Lūk, ko par to raksta Holandes akvāriju speciālist van Kley: „Es zinu, ļoti labu akvāriju, kas apgādāts tikai ar termometru un apgaismojuma kasti. Zinu arī akvāriju ar gaisa kompresoru, lielu filtrēšanas iekārtu, automātisku pulksteni, ogļskābās gāzes difuzatoru, ozonatoru, bet tas izskatās ļoti slikti. Par katru ierīces nepieciešamību jums jājautā sev, bet katram akvārijam ir jābūt aprīkotam vismaz ar termometru, sildītāju un apgaismojuma kasti”.

Rakstu ievietoja Normunds Griķītis Oriģinālteksts:В. ПлонскиЙ no Maskavas